Izglītība / darbs

[sandis_m]

Tā, esmu mazliet filozofiski dziļi iesakņojies tēmā par izglītības un darba svarīgumu.

Pēc 9.klases aizgāju uz programmētājiem, 2 kurss jau. Vai bija jēga? Vai ir jēga mācīties kaut kur tālāk?

Ko darba devējs prasa šobrīd, ko prasīs nākotnē - kādus papīrus.

 

Ir varianti:

 

1) Strādāt tagad; nepabeigta profesionālā

2) Strādāt un mācīties paralēli

3) Mācīties tos visus 4 gadus un strādāt forever

4) Mācīties šos 4 gadus, iet studēt augstāko

5) Iet pensijā :)

6) Kaudze ar w3schools diplomiem un citiem online papīreļiem.

 

Man ir uznācis kārtējais mācību slinkuma vilnis, kad es labāk izvēlos strādāt kā mācīties. Bet vai man vēlāk nebūs jānožēlo izveloties 1. variantu.

 

 

 

Tā kā šo tēmu pievienoju Netēmā, droši izsakiet savu offtopicu par manu diezgan neizlemto risinājumu par 'ko man sasodīts darīt.'

[Maris-S]

Domāju ka daži noteikti teiks ka izglītība nav nepieciešama, tomēr ieteiktu paskatīties reālo situāciju:

 

http://www.cv.lv/dar...as-tehnologijas

 

tie ir IT darba sludinājumi, lielā daļā piedāvājumu, īpaši kas ir programmēšanā, nevis kāds projektu menedžeris, tiek prasīta augstākā izglītība. Bez augstskolas uz šiem piedāvājumiem noteikti pretendēt nevarēsi, ja nu vienīgi viņi Tevi piekritīs uzklausīt un Tu viņiem pierādīsi ka esi ļoti liels profesionālis bez izglītības.

 

Vari mēģināt arī atrast darbu uz nepilnu slodzi, mācību laikā, ja esi pietiekoši enerģisks un neesi slinks, pārlieku neaizraujies ar datorspēlēm vakaros, tad domāju pavilksi. Būs izglītība un pieredze. Man ir viens paziņa, kas strādājot pilnu slodzi pabeidza maģistratūru ar sarkano diplomu un tagad, turpinot strādāt, mācās doktorantūrā. Darbu un mācības apvienot var, ja grib.

Edited November 23, 2011 by Maris-S

[daGrevis]

Lielā problēma ar pirmo variantu ir... tev būs nepabeigta profesionālā izglītība, citiem vārdiem sakot, deviņu klašu izglītība. Āmurs. :D

[codez]

Apskatījos no tiem cv sludinājumiem pirmās 10 firmas, tikai 3 no 10 formām kā prasība bija augstākā izlītība (divos tieši IT jomā), pie tam varu saderēt, ja, ja, piemēram, es pieteiktos uz to kādu no tāv avakancēm, kur ir šī prasība, bez problēmām tur tiktu, bet nav augstākā izlītība IT jomā.

 

 

Bet principā viss ir atkarīgs no tava rakstura un dzīves nākotnes vīzijas.

Kādu tu sevi redzi?

1)Ja tu redzi sevi kā patstāvīgu ar uzņēmēja domāšanu, kurš spēj pats veidot savus projektus un novests to slīdz galam, vai apvienoties ar kādiem pie kāda jauna projekta, tad papīrs tev neko nepalīdzēs, tas būs tikai vējā izmests laiks, jo tās pašas zināšana un vēl labākas, tu vari iegūt patstāvīgi.

2)Ja redzi sevi kā darbinieku citiem, iespējams pat ārpus Latvijas, tad formāli ir svarīgi, lai tomēr tev būtu tā izglītība, kas pierāda ne tikai tavas akadēmiskās spējas, bet arī tavu spēju veikt rutīnas darbu - pabeigt augstskolu.

 

Katrā ziņā, ja tev pašam nav skaidra vīzija, ko tagad darīt, tad ieteiktu tev noteikti pabeigt iesākto, kaut vai, lai tikai trenētu ieradumu - pabeigt iesākto.

Tālāk jau pēc nākotnes vīzijām. Ja redzi sevi kā darbinieku, tad LU datorzinātnēs vajadzētu dabūt augstāko. Ja redzi sevi kā start-up uzņēmēju, tad meties iekšā startupos, savos vai kopā ar citiem.

[e-remit]

Slinkums ir normāli, ja neredzi perspektīvu uz priekšu, bet iesaku mācīties, jo, pirmkārt, tu nezini, cik daudz vēl nezini. Lai tiktu galā ar slinkumu, iesaku ārpus mācībām papētīt tehnoloģijas, kaut ko uztaisīt, ko var arī citiem parādīt. Kad ieraudzīsi perspektīvu un pamanīsi, ka programmā vēlāk ir kāda interesējoša lieta, būs cita motivācija.

Reāli pamest mācības ir jēga tikai tad, ja tiešām mācības sāk traucēt biznesam, bet nu vidējo, vismaz, vajag iegūt, lai pavērtu iespējas vēlākam laikam. Savādāk vēlāk var sanākt, ka esi kādā labā korporācijā, varētu tevi iecelt kādā augstā, labi apmaksātā amatā, bet tas nenotiek, jo korporācija negrib blamēties ar cilvēku, kurš pat vidējo nav ieguvis. Pret augstākās iztrūkumu vēl izturas saprātīgi - dzīvē visādi gadās.

[Kemito]

Strādā un paralēli mācies, savādāk galīgi garām. Lai vai tur vai kas, izglītību tomēr vaig.

[draugz]

Es arī piekrītu, ka izglītību tomēr vajag. Ja programmētājam ir vismaz vidējā izglītības tas jau liecina, ka viņam ir smadzenes, lai spētu programmēt.

Ja viņām jau ir augstākā izglītība, tad tas nozīmē, ka viņš var ne tikai programmēt, bet arī spēj saprast tehnisko literatūru.

 

Un vispār tiklīdz programmētājs pārstāj mācīties vai sekot līdzi tehnoloģijām viņš strauji zaudē savu vērtību darba tirgū.

[Maris-S]

Codez, cv.lv bija tāds piemērs, kur apskatīties kādi ir piedāvājumi un izlemt tēmas autoram vai viņam pietiek zināšanu startēt darba tirgū. Visumā ja apskatās tikai sludinājumus kur ir tieši programmēšana (izstrāde), nevis kaut kādi menedžeri, sistēmanalītiķi vai līdzīgi, tad vidēji ir puse, kur prasa augstāko izglītību, dažiem kā vēlama prasība, dažiem kā obligāta. Tagad izgāju dažiem piedāvājumiem, atlasot tikai programmēšanas (izstrādāšanas) piedāvājumus, tā, lai darba vieta būtu Latvijā un, lai būtu dažādas firmas, nācās iziet 3 lapām, sanāca 6, kur augstāko izglītību neprasa un 4, kur prasa, vienā no tiem augstākā ir vēlama, tātad šādā piedāvājumā, starp vienāda līmeņa programmētājiem, lielākas iespējas ir tieši tiem, kam ir augstākā izglītība, tāpēc pieskaitīju viņu pie tādiem, kas prasa augstāko izglītību. Tomēr pētot darba tirgu pēc viena portāla, apskatot tikai 10 atbilstošus piedāvājumus, precīzi tādas lietas izpētīt nesanāks, cik vispār tādus piedāvājumus esmu skatījies apmēram varētu tā būt ka puse prasa augstāko izglītību. Cv.lv var sanākt tā ka šodien neviens neprasa augstāko izglītību, pēc mēneša visi prasīs, atkarīgs no piedāvājumiem.

 

Mācības augstskolā nav pazaudēts laiks, ja protams mācās ne tikai papīra dēļ, bet lai arī kaut ko iemācītos, ja izvēles priekšmetus izvēlas nevis tos kuri vieglāki, vai kuros pasniedzējs mazāk prasa, bet tādus, kas varētu noderēt sev interesējošā sfērā un arī izceļ piemērotākos priekšmetus no obligātajiem un tajos mēģina izdarīt kaut ko vairāk, nevis tikai, lai dabūtu sekmīgu atzīmi un tiktu tālāk, tad mācības dos daudz ko. Personīgi man pašam mācības palīdzēja. Pats mācību laikā neko no php vai web izstrādes nemācījos, nevienā priekšmetā. Tomēr daudz ko deva visas ar programmēšanu saistītās tēmas: Pascal, Delphi, C, datu struktūras utt., daudz ko deva arī datubāzu apgūšana mācību laikā, kas zina RTU profesoru Eiduku sapratīs par ko ir runa, jo uzdevumi bija labi organizēti, bija ko padomāt, ja protams pats to darīja, nevis norakstīja pielabojot, lai nebūtu kopija. Protams tie bija pamati, bet tā pietika. Arī bakalaura darbu paņēmu to, kas interesē, par ģeogrāfiskajām informāciju sistēmām, tātad arī saistīta ar datubāzēm. Manā laikā par šo tēmu pat literatūru nevarēja atrast Latvijā, internetā arī neko daudz nevarēja atrast, nācās izmantot SBA (starptautiskais bibliotēkas abonements, vai kaut kā tā), tātad tēma ne no vieglākajām un arī netika izvēlēta ar mērķi atrast vienkāršāko. Literatūra bakalaura darbam no ārvalstīm palīdzēja arī tehniskās angļu valodas apgūšanai. Kad nolēmu pievērsties web izstrādei, man vairs nebija sveša programmēšana un, mācoties php no dažādiem materiāliem, lielu daļu varēja ļoti viegli saprast un uztvert, jo pati programmēšana kā tāda, jau bija daudz maz zināma. Universitātē nemācīja arī tieši MySql, tomēr tās zināšanas, kas tika apgūtas par datubāzēm, ļoti palīdzēja. Principā, ja man kāds saka, ka neko nav iemācījies universitātē, tad uzreiz rodas jautājums, ko viņš tur darīja? Vai nu slinkoja un nedomāja, ko no mācībām var iegūt, vai izvēlējās nepareizu virzienu.

 

Ņem vērā, ka tagad lielākajā daļā no darba piedāvājumiem, tiek prasīta pieredze. Web izstrādē ir vēl salīdzinoši vienkārši tādu iegūt patstāvīgi, tomēr jāņem vērā, ka darba devēji zina, kas ir wordpress un dažāda cita veida open source CMS un ka liela pieredze tikai ar tiem, veidojot informatīva satura mājas lapas, nemaz nenozīmē, ka esi profesionāls web izstrādātājs, tāpēc būs jāpiedāvā savos paraugos arī kādu nopietnu projektiņu. Citas sfērās, piemēram C, Delphi programmēšanā būs sarežģītāk patstāvīgi iegūt pieredzi, tomēr reāli tas ir. Tā ka, ja nav pieredzes, tad vismaz meklējot darbu varēsi parādīt ka esi spējīgs pabeigt augstskolu.

 

Man studiju laikā arī dažreiz likās pašam, ka tas ir papīra dēļ, bet reālu jēgu parasti ierauga tikai pēc izglītības iegūšanas un kad patiešām tas noder, ja protams aizdomājās par to.

 

Protams ja Tavs mērķis ir izveidot pašam savu uzņēmumu, kur neviens Tev neprasīs vai ir izglītība, ja Tev ir ideja ko un kā Tu darīsi un, ja esi pārliecināts ka Tev viss sanāks, tad kā Codez saka, universitāte varētu paņemt laiku, ko varēsi izmantot savādāk, kaut gan tomēr vienalga uzskatu ka izglītība par sliktu nenāks.

Edited November 23, 2011 by Maris-S

[Kavacky]

Ja viņām jau ir augstākā izglītība, tad tas nozīmē, ka viņš var ne tikai programmēt, bet arī spēj saprast tehnisko literatūru.

Šāda korelācija neeksistē.

 

Maris-S, tas, ka sludinājumos ir rakstīts "augstākā izglītība", nozīmē tikai un vienīgi to, ka sludinājumos ir rakstīts "augstākā izglītība". Protams, ja tu sausi aizsūtīsi savu CV, kur stūrī maziem burtiem būs rakstīts "ā, un es esmu baigi skilled", tad diezgan loģiski, ka nesaņemsi pat atbildes epastu. Bet tu jau vari arī piezvanīt viņiem dzīvajā, vai aiziet ciemos uz norādīto adresi, noķert atbildīgo pie rokas un noprezentēt savu mega1337 portfolio - un tad viņi redzēs, ka tu spēj vēl vairāk, nekā prasīts.

Edited November 23, 2011 by Kavacky

[spainis]

Grāmātās ir daudz kas interesants, bet lielākā problēma ar tām ir, ka fundamentālas lietas parasti tajās nav

[Maris-S]

Kavacky, tas ka kāds ir ļoti pieredzējis un spējīgs bez augstākās izglītības, nenozīmē, ka ar augstāko izglītību tādu nav. Tātad konkursā ar vienādām zināšanām lielākas iespējas būs tieši kandidātam ar augstāko izglītību. Tas, ka ir sastopami speciālisti bez izglītības un ar ļoti labām programmēšanas spējām ir taisnība, tomēr tādi nav sastopami tik daudz, ka varētu norakstīt augstāko izglītību. Kā jau teicu, es skatos pēc savas pieredzes un izglītība man ir palīdzējusi, tieši apgūt programmēšanu un arī dabūt darbu.

 

Spainis, atkarīgs no grāmatas, labu grāmatu nav daudz, tur taisnība.

[Kemito]

Labāk vecīt nobeidz skolu, ko iesāki, strādā paralēli un/vai labāk sākumā izvēlies skolu, visu vēl varēs paspēt :)

Nav lieki tur ko spriedelēt, pēc tam pašam labāk būs ar to papīru tomēr ar.

[Aleksejs]

Mācīšanās nebeidzas nekad. Ja beidzas, tad beidzas izaugsme un pamazām zūd konkurētspēja, kuru kādu laiku vēl uztur pieredze. Kad konkurētspēja samazinājusies līdz kritiskai robežai, tad (ja iespējams) vai nu jāatsāk mācīties, vai jāpārprofilējas uz citu darbības jomu (kurā ir mazāka nozīme izaugsmei), vai gluži vienkārši jāizbauda dzīve un jāpārtiek no iepriekšējā laikā iekrātā.

[sandis_m]

Ok. Paldies. Viedokļi ir ļoti dažādi, bet vairākums saka, ka tomēr skola ir vajadzīga un kaut kādam papīram jābūt. Labi, tad nemoku sevi ar dažādiem variantiem, par kuriem vēlāk var nākties mazliet nožēlot. Jo, ja tagad kaut kur varbūt neprasa papīrus, bet tikai labas zināšanas - kas zin, pēc tiem 3 gadiem varbūt tas pats profenes diploms noderēs.

 

Varbūt mans režīms nav tik labi saplānots un es esmu noguris no visa.

Tā kā nedzīvoju Rīgā, nākas katru nedēļu braukt uz mājām, tad uz kojām... tāda mētāšanās sanāk.

[nikidijs]

Piedomā pie tā ko dari brīvdienās. Varbūt tev vienkārši vajag tā kārtīgi atpūsties.

Ja tu tagad teiksim brauc mājās ar domu "..brīvdienās sēdēšu visu laiku pie TV un neko nedarīšu. Vai moš pielikšu mūli..."(un tā katru reizi) - domāju ka tā arī gluži nav atpūta.

Man ja uznāk līdzīgs besis tad baigi labi palīdz pa brīvdienām aizlaist uz laukiem no kurienes esmu un tā kārtīgi visu dienu vai divas nosēdēt pie upes ar makšķeri :)