Jump to content
php.lv forumi

codez

Reģistrētie lietotāji
  • Content Count

    4252
  • Joined

  • Last visited

About codez

  • Rank
    Koda dievs

Recent Profile Visitors

The recent visitors block is disabled and is not being shown to other users.

  1. codez

    Scandiweb atsauksmes

    https://medicalxpress.com/news/2018-09-swedes-world-class-healthcarewhen.html Pakalpojumu/produktu var raksturot ar 4 parametriem - cena, kvalitāte, modernums un pieejamība. Tas, kas ir raksturīgs sociālistiskām sistēmām, ir tad, ka pat, ja izdodas kādu no šiem parametriem dabūt ļoti labu, citi parametri krietni atpaliek. Pat, ja Zviedriem ir laba augstas klases medicīna, tā ir ar zemu pieejamību un par ļoti lielu cenu (tas ir Zviedriem ir ļoti, ļoti lieli nodokļi - tik lieli, ka daudzi uzņēmēji bēg no tās valsts). Par kādām problēmām tu runā? Ja tu runā par pakalpojumiem un produktiem, tad jā, es uzskatu, ka vislētākie, kvalitatīvākie, modernākie un pieejamākie pakalpojumi tiek nodrošināti tad, ja eksistē maz-regulēta brīvā tirgus ekonomika attiecīgajā sfērā. Loģiski, ja varu un draudiem tiek tev izspiež vairāk kā pusi tavu darba augļu, tad tā ir tīrākais feodālisms. Tpfu, pat feodālismā bieži vien ņēma zem 10%, bet tagad ņem virs 50%. Latvijā klaušu laikos bija jāatstrādā vidēji 4 - 15 dienas gadā, kas pret darba dienām ir 4/250 - 15/250 = 1,6% - 6%. Atsevišķos gadījumos Vidzemē bija brīdis, kad uzlika 50 dienas gadā, kas ir 20%, bet tas noveda pie tūlītējiem zemnieku nemieriem un lokāla mēroga "pilsoņkariņa". Šodien tev nodokļos atņem virs 50%, bet tu sēdi kā tāds cietējs un domā, ka tas ir normāli. Jo problēma ir ne tikai tā, ka valsts ar varu un draudiem izspiež tās iedzīvotājiem lielu daļu to darba augļu, bet arī tā, ka cilvēki ir tik dziļi indoktrinēti, ka daudziem tas liekas pieņemami, vai viņi kā strausi iebāž galvu smiltīs un domā, ka ja uz problēmu neskatās, tad problēma neeksistē. Saproti tak vienreiz, ka nevienam nav tiesību uz tavu ķermeni un tātad uz tā darba augļiem. Visām sadarbībām ir jābūt absolūti brīvprātīgām. Arhitekta diploms ir vajadzīgs tikai un vienīgi dēļ valsts regulējumiem. Nebūtu šādu absurdu prasību, mēs redzētu daudz arhitektu, bez diploma. Ķīmijā daudzās vietā, ja tu gribi, bez problēmām tiksi bez diploma, ja vien atkal tā nebūs pozīcija, kur ir kārtējie nepamatotie valsts regulējumi. Programmēšana ir galvas tiesu sarežģītāka par arhitektūru, medicīnu, jurisprudenci un daudzām citām lietām, kur prasa diplomus. Ja cilvēki var patstāvīgi augstā līmenī apgūt programmēšanu, tad var arī pārējās nozares.
  2. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Dominējošās ir privātas. Tāpat otra valsts, kurā ir viena no attīstītākajām medicīnas sistēmām, ir Japāna, arī tur dominē privātā medicīna. Milzīga. Valsts medicīnas iestādes saņem naudu tāpat, viņām nav jākonkurē un jācenšās nodrošināt maksimāli lēts, pieejams, kvalitatīvs un moderns pakalpojums, jo viņu finansējums nav atkarīgs no pacienta apmierinātības ar pakalpojumu. Tāpēc arī Latvijā varam redzēt, ka valsts medicīnā strādā ar atpalikušām iekārtām, rindām, kura dažos paklpojumos sniedzās pat pāri gadam un ļoti zemu pakalpojumu pieejamību. Privātā sektorā ir pretēji. Bet sistēmā, kurā privāto sektoru neizspiež ar mākslīgi uzspiestu valsts monopolu, tas sniedz vēl daudzkārt pieejamākus, lētākus un kvalitatīvākus pakalpojumus, jo eksistē konkurence un pakalpojuma kvalitāte tiešā veidā ietekmē naudas plūsmu. Bez tam, tagad mazos ciemos mēdz būt 2 - 3 veikali, pat no kāds no kāda lielāka tīkla, bet tai pašā laikā nav medicīnas vai izglītības iestāžu. To var izskaidrot ļoti vienkārši - privātais vienmēr atrod un izmanto katru sīkāko iespēju, kur sniegt pieprasītu pakalpojumu un pats galvenais, atrod veidus kā to sniegt. Ja valsts ar varu un draudiem neatņemtu iedzīvotājiem naudu priekš valsts uzspiestās izglītības un veselības aprūpes sistēmas, tad visos mazajos ciematos, būtu arī pieejam izglītība un veselības aprūpe. Loģiski, ka kompānijas sasniegs top 500 daudz ātrāk vietās, kurās tām mazāk atņem un mazāk traucē attīstīties un augt. Tas jau ir tieši tas par ko es runāju. Nodokļi ir zagšana un tie traucē attīstību. Šveicē cilvēki ir ļoti neatkarīgi. Daudz bruņotāki kā ASV (privāto ieroču skaits uz 1 iedzīvotāju). Taisa referendumus vienu pēc otra un neļauj valdībai sev kāpt uz galvas, kas arī izpaužas kā ļoti mazi nodokļi. Bet galvenā Šveices bagātība nav cēlusies no ārpuses, bet gan no iekšpuses, radot sistēmu, kurā cilvēki var netraucēti dzīvot, attīstīties un meklēt savu dzīves piepildījumu. Šveice ir viena no libertāriānistiskākajām un kapitālistiskākajām valstīm pasaulē. Nopietnām kompānijām šodien vispār neinteresē diplomi. Viņiem interesē tas, ko tu māki - varu spriest kā cilvēks, kuram nav IT diploms, bet kurš ir bijis gan uz intervijām Facebook, gan Google. Bet kas attiecas uz tavām bailēm, ka neregulētā tirgū būs slikti pakalpojumi, tas ir absolūti neloģiski, jo cilvēki izvēlēsies uzņēmumus, kuri veic kvalitatīvus pakalpojumus un nekvalitatīvu pakalpojumu veicēji tirgū nebūs. Kamēr valsts sistēmā nekvalitatīvas iestādes turpina darbu gadiem. Respektīvi, ko gribu teikt. Visa sāls ir brīvība un izvēles iespējā. Ja tev patīk valsts medicīna un valsts izglītības sistēma, tad bariņš cilvēku metaties (maksājiet nodokļus) un organizējiet to. Bet neuzspiediet to izmantot un apmaksāt tiem, kuri to nevēlas. Es jebkurā laikā izvēlētos privāto medicīnu un privāto izglītību pāri valsts pakalpojumiem.
  3. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Vai vari uzrakstīt konkrēti, ar avotu, pie kā tas ir novedis? Tikai tu no visām visām sfērām esi izvēlējies vienu no visvairāk no valsts puses regulētajām. Tik ļoti regulētām, ka to var pat nosaukt jau par valsts regulētu privātu monopolu. Es nerunāju par šādu privātbiznesu, bet gan par privātbiznesu brīvā tirgus apstākļos. Ja ar sabiedrību, tu domē sevi pašu, tad nevienam nav pienākums strādāt tavā, vai kāda cita labā. Jā - privātajiem biznesiem interesē peļņa un, lai izturētu konkurenci, tiem atliek radīt pēc iespējas lētāku, kvalitatīvāku, modernāku un pieejamāku produktu vai pakalpojumu. Viss. Tā arī ir privātbiznesa esamības esence. Valsts sektorā šādas motivācijas nav, tāpat valsts sektors strādā ar regulējumiem radītu monopolu apstākļos, līdz ar to valsts sniegtie pakalpojumi vienmēr ir daudzkārt zemākas kvalitātes, dārgāki, atpalikušāki un nepieejamāki. Šveicē ir 8,42 miljoni iedzīvotāji. Pēc tavas loģikas valstīs ar desmitiem vai simtiem miljonu, nodokļi varētu būt vēl mazāki. Vai vari izskaidrot kā tieši zelta rezerves un sava valūta saistītas ar to, ka viņiem ir viena no pasaulē kvalitatīvākajām medicinām un izglītībam, jo tās ir privātas?
  4. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Kāpēc tu domā, ka pārtiku es varu pats nopirkt par tirgus cenām, bet drošību nē? Tas ir viens no absurdākajiem pieņēmumiem. Bez tam, pēc tā, cik esmu saskāries ar valsts un pašvaldības policiju, viņu darbs ir absolūti neefektīvs un viņi ir neieinteresēti tevi aizsargāt. Pāris konfliktos, kas dzīvē pieredzēti, privātās apsardzes firmas ierodas 2 - 5 minūtēs, policija ap 15 minūtēs. Tas ir milzīgs trūkums, nevis ieguvums. Pateicoties tam, ka ar likumu un piespiedu finansēšanas mehānismiem, valstij praktiski ir monopols izglītības sistēmā, tā nekonkurē, tā ir neattīstīta un atpalikusi un vēl joprojām strādā pēc metodēm, kuras tika radītas, lai izglītotu rūpnīcu strādniekus. Laiki mainās, bet valsts pārvaldītās sfēras nē. Ja izglītības sistēma konkurētu brīvā tirgus apstākļos tā jau sen būtu daudzkārt attīstītāka un pieejamāka. Piemēram, mazos ciemos <500 iedzīvotāji parasti ir 2 - 3 veikaliņi, bet nav nevienas skolas. Ja izglītības sistēma būtu privāta, varu garantēt, ka skolas būtu, jo privātais sektors bez problēmām atrastu iespējas kā uzturēt nelielas 30 - 50 skolnēnu filiāles, izmantojot pavisam citu pieeju, nekā valsts izglītības sistēmā. Nekas neliedz tev pirkt privātā sistēmā šāda veida veselības vai darba mazspējas apdrošināšanu. Bet kāpēc tu gribi noteikt kā dzīvot citiem? Valsts medicīnas sistēma ir atpalikusi. Jebkurā brīdī izvēlētos privāto ātro palīdzību, kā tas ir Šveicē vai Japānā, bet diemžēl, kamēr ar regulējumiem valsts turēs nosacītu monopolu, mums to nesagaidīt. Slima suņa murgi. Tieši pretēji - kapitālisms rada arvien lētākus un pieejamākus produktus visiem. Šodien izglītību internetā var dabūt praktiski bez maksas, programmatūra ir praktiski bez maksas. Tāpat arī attīstītās sabiedrības eksistē tāda lieta kā labdarība un cilvēkiem esot daudz bagātākiem, jo vairāk kā pusi viņiem neatņems nodokļos, tie daudz vairāk varēs veltīt labdarībai - pie tam efektīvā veidā. Daudzie notikumi ar valsts bērnu namiem un aizmirstiem slimiem bērniem valsts sistēmā liecina, ka valsts vispār ar šo problēmu netiek galā. Kāpēc nevari samaksāt? Vai visu mūžu nestrādāji, sociālo apdrošināšanu nekrāji, veselības apdrošināšanu nemaksāji? Nekas neliedz šīs lietas kārtot privātā kārtā, kas ir daudzkārt izdevīgāk, jo 90% nepazūd valsts birokrātijas aparātā. Bet kāpēc tu gribi man uzspiest kuru veselības apdrošināšanu (šai gadījumā tu uzspied man valsts) izvēlēties? Kāpēc negribi, lai tirgū konkurē un izdzīvo labākie piedāvājumi, ka iedzīvotājiem ir daudz izdevīgāki? Un par algām, ņemsim vienādus skaitļus - 2000 neto: Latvijā kopā darba devējam tas būs - 3548.37 eur (https://kalkulatori.lv/en/algas-kalkulators) Vācijā kopā darba devējam tas būs - 3,688.95 eur (https://www.bbx.de/grossnet-wage-calculator-germany/) Bet tas, ka kādā citā vietā apzog iedzīvotājos, tas nenozīmē, ka pie mums arī tas ir normāli. Un tagad salīdzināsim Šveici, kur izglītība un medicīna lielā mērā ir privātas un ir vienas no kvalitatīvākajām pasaulē, pensiju sistēmas noteicošā daļa ir privāta, veselības apdrošināšana privāta, utt. (https://www.ethz.ch/en/the-eth-zurich/working-teaching-and-research/welcome-center/services-and-downloads/salary-calculator.html) Pie neto algas 2000 chf, bruto alga ir 2200 chf, ja ir 0 bērnu, bet pat pie 1 bērna tā jau ir 2340 chf. Vienkārši Šveicē valsts nemēģina būt par korķi katram caurumam, bet tā vietā ļauj pašiem cilvēkiem izvēlēties kā tiem tērēt savus darba augļus, kas paralēli ļauj eksistēt tirgus ekonomikai un notikt attīstībai visās nozarēs. Bet pats galvenais jautājums šeit ir viens - kāpēc tu gribi citiem uzspiest kā dzīvot un tērēt savus darba augļus? Ja gribi, apvienojies ar kādiem un taisāt kopīgu katlu, bet neuzspied to citiem, kuri grib paši izvēlēties kādos kopīgos katlos un vai vispār likt.
  5. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Žēl tikai, ka es esmu tikai viens no retajiem, bet pārējiem nesagādā problēmas +-70% savu darba augļu atdot citiem. Pat klaušu laikos Latvijas teritorijā klaušās bija jāstrādā no 5 - 25 dienām gadā, kas ir ap 2% līdz 10% no saviem darba augļiem jāatdod citiem. Dīvaini, ka tos sauc par verdzības laikiem, kaut tagad verdzība ir 7 - 35 reizes lielāka. Bet katram savs - ja viņam patīk, ka viņš regulāri tiek aplaupīts, lūdzu, lai maksā pēc pilnas programmas. Žēl vienīgi, ka tā rezultātā visas sabiedrības attīstība krietni atpaliek no tās, kas varētu eksistēt ekonomikā, kurā dominē tirgus ekonomika, nevis sociālisma komponente. Visvairāk cieš tieši tās sfēras, kurās šis sociālisms dominē, kā izglītības sistēma, kura principiāli nav mainījusies 100+ gadus un vēl joprojām ir tāda, kura bija paredzēta paklausīgu rūpnīcas strādnieku radīšanai un veselības aprūpe, kurā neviens nav ieinteresēts tev sniegt pakalpojumu, tāpēc tā ir atpalikusi, nemoderna un būtībā bieži vien nepieejama (rindas mēnešiem).
  6. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Ja tu saņēmi vairāk, nekā samaksāji nodokļos, tad tu saņēmi naudu, kura ir atņemta citiem. Tātad sanāk, ka dzīvoji uz citu rēķina, pietam sistēmā, kura vardarbīgi atņēma šiem citiem naudu. Ja mazāk, tad visi jautājumi tāpat atkrīt. Maksājot naudu valsts budžetā, tā mistiskā veidā nepaliek vairāk, nekā visi kopā samaksājuši. Saņemot uz rokas vairāk un pats menedžējot savas sociālās garantijas, kopējais ieguvums ir daudz lielāks, nekā uzticot to valsts neefektīvajam aparātam. Es personīgi jebkurā laikā izvēlētos saņemt 2000 uz rokas un nemaksāt nodokļos necik, nekā 1000 uz rokas. Par iekrāto 1000 katru mēnesi es varētu sev nodrošināt pietiekami plašas sociālās garantijas, kuras būtu daudzkārt lielākas, nekā valsts nodrošinātās.
  7. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Būtībā ir 2 veida nodokļi - tiešie un netieši. Tiešie ir tādi, no kura tu maksā par konkrētu pakalpojumu. Piemēram, tiešais varētu būt degvielas akcīzes nodoklis, ja tas pilnībā tiktu ieguldīts ceļu uzturēšanā. Attiecīgi maksāt vajadzētu tikai tiešos nodokļus un tikai tādus, kuri +- ir proporcionāli tam, cik tu tērē doto pakalpojumu. Tāpat tiešais nodoklis parasti būs tieši saistīts ar pakalpojuma izmantošanu, tas ir, ja tu izmanto šo pakalpojumu, tad procesā maksā šo nodokli. Visi pārējie pašreiz eksistējošie nodokļi (IeN, Soc.nod., PVN, NĪN) ir zagšana un modernā sabiedrībā tiem nebūtu jāeksistē, tāpēc no tādiem jāizvairās, cik vien iespējams. Tāpēc nē, nodokļus nevajag maksāt, kas praksē izpaužas kā ceļu meklēšana kā pēc iespējas samazināt nodokļu daudzumu, gan ar legālām, gan nelegālām metodēm. Maksājot nodokļus nauda no tavām rokām aizplūst valsts aparātā, bet valsts aparāts naudu izlieto daudzkārt sliktāk, tā rezultātā, maksājot nodokļus, tu patiesībā pasliktini valsts ekonomisko attīstību. To arī pierāda prakse, ka valstis ar mazākiem nodokļiem ir ekonomiski attīstītas (Šveice, Japāna, Singapūra), bet valsts ar lieliem nodokļiem, agri vai vēlu piedzīvo sociālistisko valstu likteni - ekonomikas sabrukumu.
  8. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Nauda darba devējam mistiski nerodas vairāk, ja viņš tev to maksā savādāk. Ja tu darba devējam izmaksā B naudas vienības, naudu, kuru tu saņem uz rokas ir R, bet nodokļos tiek samaksāts N, tad R = B - N B +- būs konstants, tātad, jo lielāks N, jo mazāks R. Apzināta vēlme gribēt mazāku R un lielāku N, ir muļķības pazīme. Nodokļi ir zagšana, kur tev ar varu un fiziskas izrēķināšanās draudiem, tiek atņemta liela daļa tavu darba augļu pret tavu gribu. Tev pieder tavs ķermenis un tātad arī tā radītie darba augļi un nevienam nav ne morālu, ne ētisku tiesību, pretendēt uz šiem darba augļiem, pret tavu gribu, jo pretējā gadījumā viņiem ir tiesības uz tavu ķermeni, kas nozīmē, ka esi vergs.
  9. Seniors kā reizi viņš varēs kļūt, kad būs labi apguvis doto tehnoloģiju steku, iemācījies komunicēt ar produktu menedžeriem, pierādījis, ka prot pats savākt vai noteikt prasības, plānot uzdevumus un termiņus, piedalīties arhitektūras izstrādē, sadarboties ar pārējo komandu, apmācīt pārējos, utt. Acīmredzami, ka nezinot ne valodu, ne pārzinot tehnoloģiju kā tādu tā būs junior pozīcija. Konkrētajā korporācijā ir pat 3 līmeņa junior pozīcijas un diezgan loģiski, ka parasti sāk ar zemāko līmeni. Lūk var apskatīties kā dažādās korporācijās tiek iedalīti developeri un arī ielūkoties algās: https://www.levels.fyi/?compare=Facebook,Microsoft,Google&track=Software Engineer Var redzēt, ka pat junioriem algas, atkarībā no juniora līmeņa var atšķirties pat 2 reizes.
  10. Nesen paziņa sāka strādāt lielā starptautiskā IT korporācijā ar 6 ciparu gada atalgojumu. Viņš nezināja, ne valodu, kuru vajag pozīcijā, ne pārzināja tehnoloģijas nozarē, kurā būs jāstrādā. Taču viss, ko no viņa prasīja, bija labas problēmu risināšanas spējas, kuras viņš pierādīja risinot uzdevumus sev zināmā valodā. Tālāk jau apguva gan nepieciešamās valodas, gan tehnoloģijas. Labs programmētājs ir nevis tas, kurš zin vienu vai otru lietu, bet tas, kurš var ātrā laikā apgūt sev pilnīgi nezināmas lietas un uzreiz sākt radīt pievienoto vērtību. Labs programmētājs mācoties programmēt neapgūst valodu, bet gan programmēšanas paradigmas, kuras pēc tam bez problēmām var pielietot jebkurā valodā.
  11. Par "moderniem" ofisiem lasīju, ka pētījumos secināts, ka open tipa offisos produktivitāte ir zemāka, nekā, ja telpas ir sadalītas atsevišķos kabinetos. Tas saistīts gan ar fona trokšņa radīto stresu, gan spēju grūtāk nodrošināt klimata kontroli, gan pat tādu lietu kā biežāku slimošanu dēļ tā, ka ilglaicīgi atrodas vienā telpā ar lielu skaitu citu cilvēku.
  12. Ja pareizi saprotu, tad 1000 eur ir dienā? Izklausās labi, jo vairums publiski pieejamo remote piedāvājumi ir 300 - 800 eur/dienā robežās.
  13. Tur jau tā problēma, ka tagad nevar nelikt, jo savādāk tas būs administratīvais likumpārkāpums. Lieta tāda, ka praksē visdrīzāk reti kurš saņem sodu, bet šādi absurdi likumi, kuri teorijā eksistē, bet praksē tiek uzspiesti reti, ir ļoti daudz. Taču dēl tā rodas situācija, ka ļoti bieži parasts pilsonis vai uzņēmums darbojoties pārkāpj desmitiem šādu nesvarīgu un absurdu likumu un, ja kādam (parasti valsts iestādēm) kādreiz vajag kārtīgi piesieties kādam, tad var katru šādu sīkumu izmantot. Bet vēl joprojām daži nevar iebraukt, ka nav runa par to likt algu vai nelikt, vai likums ir pozitīvs, vai negatīvs, bet gan par to, ka šāda veida likumiem (kuri ierobežo izpausmes brīvību un iejaucas 2 indivīdu savstarpējās attiecībās) vispār nebūtu jābūt. Šāda veida likumi ir amorāli.
  14. Tās ir 2 cilvēku savstarpējās attiecības - attiecīgi potenciālā darba ņēmēja un darba devēja. Tas, ka ar vienu sludinājumu tiek nodibinātas vairākas divpusējas attiecības, nemaina to, ka tās ir divpusējas. Tad tikpat labi tava frizūra ir publiska, kad atrodies publiskā vietā, un tev būtu pieņemams likums, ka visiem iedzīvotājiem matiem jābūt vienādā krāsā. Kādas tiesības kādam ir noteikt, ko kāds liek savā piedāvajumā un ko nē. Ja tevi neapmierina piedāvājums ignorē, bet uzskatīt par labu esam principu, ka kādam ir tiesības noteikt, kas tev jāraksta savā piedāvājumā, ir virzīšanās autoritārisma un tātad atpalicības virzienā. Bez tam, Latvijas Satversmē pat ir noteikts, ka cenzūra ir aizliegta. Aizliegums neiekļaut noteiktu informāciju ir tiesību brīvi izplatīt informāciju pārkāpums. 100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Tak netērē, kas tev liek tērēt laiku. Ja tirgus uzskatīs, ka efektīvāk ir norādīt atalgojumu, tad tie, kas nenorādīs būs zaudētāji. Punkts. Bet ar valsts autoritāro varu noteikt, ko tev jāraksta sludinājumos un ko nav, ir daudz, daudz ļaunāk un politiskais virziens, kurā virzās sabiedrība, daudz bīstamāks, nekā tava īslaicīga problēma ar potenciālās algas nezināšanu dodoties uz darba interviju. P.S. Es vēlreiz atkārtoju, es esmu par to, lai darba devēji norādītu atalgojumu, bet esmu daudz, daudz vairāk pret to, ka kādam ir tiesības piespiest citam, ko tas drīkst un ko nedrīkst rakstīt darba sludinājumā.
  15. Likums nemaina pilnīgi neko, jo: 1) vari norādīt lielu diapazonu; 2) likums neuzliek par pienākumu algot par to algu, kas norādīta sludinājumā; Bet liekas, ka lielākā daļa nesaprot, kur ir daudz lielāka problēma - un tā ir, ka valsts (ierēdņi) uzskata, ka tiem ir tiesības iejaukties 2 cilvēku savstarpējās attiecības ar šādiem ierobežojumiem. Un, ka šis ir tikai viens no tūkstošiem bezjēdzīgu ierobežojumu, kuri padara šīs valsts ekonomiku par stipri regulētu, tāpēc tā nespēj atrast optimālos variantus un attīstīties optimāli labi. Ekonomikā katrs regulējums tikai pasliktina tās attīstību, jo rada ierobežojumus, starp kuriem var būt optimālie varianti, kuri ir aizliegti.
×
×
  • Create New...