Jump to content
php.lv forumi

codez

Reģistrētie lietotāji
  • Content count

    4231
  • Joined

  • Last visited

About codez

  • Rank
    Koda dievs

Recent Profile Visitors

The recent visitors block is disabled and is not being shown to other users.

  1. codez

    telefona izspiegosana

    Muļķības. Civillikums skaidri un gaiši pasaka, ka mājsaimniecības darījumos viens laulātais var aizstāt otru un, ka laulības laikā iegūtā manta ir kopīga. Attiecīgi, ja telefons ir iegādāts laulības laikā, tas pēc būtības ir kopīgs un pēc likuma tiesības to lietot abiem ir vienādas. https://likumi.lv/doc.php?id=225418
  2. Šo var par brīvu uzlikt jebkurš, tikai jāieliek, piemēram, cronā, lai automātiski atjauno (90 dienu termiņš): https://letsencrypt.org/
  3. Nu, vecīt, neatšķir arābu simbolus no urdu?
  4. codez

    printful atsauksmes

    Aizliegumu izpaust algu var balstīt tikai uz komerclikuma 19. pantu par komercnoslēpumu: Tātad, lai darba samaksas apmēram varētu tikt piešķirts komercnoslēpuma statuss ir jāizpildās visiem šiem punktiem. Manuprāt, to nav iespējams izdarīt, jo neizpaužas 1., 2., 3. un visdrīzāk arī 4. punkts 1. Lai arī ziņas par to, cik darba devējs maksā saviem darbiniekiem ir uzņēmuma ziņas, taču ziņas par to, cik konkrētais cilvēks nopelna, ir cilvēka paša ziņas un nav uzņēmuma ziņas un attiecīgi neietilpst uzbēmumā. Attiecīgi, uzņēmuma mēģinot aizliegt darbiniekam izpaust ziņas, kuras ir paša darbinieka ziņas, tiek pārkāpts satversmes 100. pants: Un pat, ja kaut kādā veidā izdomātu, ka komerclikums tomēr nosaka, ka šī darbinieka informācija (ziņas par to, cik darbinieks pelna) pieder arī darba devējam, tad satversme tik un tā ir tiek ņemta kā svarīgāka. 2. Šādas ziņas var būt pieejamas daudzām trešajām personām (un šī pieejamība ir noteikta ar citiem likumiem): gada deklarācijā, kurai atsevišķos gadījumos jābūt publiskai, vid darbiniekiem, bankas darbiniekiem, apdrošināšanas darbiniekiem, savam grāmatvedim, radiniekiem, tiesu izpildītājiem, utt.; 3. Varbūt caur baltiem diegiem pinot, tiesā varētu pierādīt, ka šādām ziņām ir vērtība un, ka kāds tās varētu pirkt, bet realitātē man šķiet to būtu grūti izdarīt; 4. Ja darba devējs atlaistu darbinieku pēc komercnoslēpuma izpaušanas punkta, darba devējam reāli tiesā būtu jāpierāda, ka ziņas par šī konkrētā darbinieka algas apjomu var radīt viņam zaudējumus. Manuprāt, visi šie algas apjoma kā komercnoslēpuma punkti darba līgumos ir pretlikumīgi un, manuprāt, uzņēmums, kurš cenšas uzspiest darbiniekam kaut ko pretlikumīgu, ir p!#@&s.
  5. codez

    telefona izspiegosana

    Ja nezini piekļuves kodu, tad uzliec kaut kur mazu novērošanas kameru un uzzini to.
  6. codez

    telefona izspiegosana

    Ja Android telefons un vajadzīga tikai pozīcija, varētu pietikt ar šo: https://play.google.com/store/apps/details?id=com.google.android.apps.adm Bet vispārīgā gadījumā ir ļoti daudz un dažādas bērnu lokācijas noteikšanas un pret nozagšanas programmas ar iespējām sākot no lokācijas noteikšanas un beidzot ar +- pilnīgu telefona kontroli un Google dod ļoti daudz risinājumus, tai skaitā maksas pakalpojumus, kuri izskatās diezgan advancēti: https://www.google.lv/search?q=android+spy+spouse+app
  7. codez

    #Majaslapa HTML + CSS

    Kāpēc tu ej skolā, ja tu negribi mācīties vai tev nevajag to, ko tur māca? Tā taču ir lieka laika tērēšana.
  8. codez

    Neironu tīkli

    Ļoti daudzos gadījumos "milzīgi datu apjomi" nav problēma. Piemēram, tu uztaisi kvadrokopteri un negribi programmēta advancētu stabilizācijas algoritmu. Viss, kas tev atliek, ir paņemt sensoru (akselometra, augstuma, gps, utmldz.) datus, regulēt 4 motoru jaudu un pa vidu iebāzt +- loģiski sakonfigurētu neironu tīklu. Un apmācība var sākties, savukārt datu daudzums tev ir neierobežots, jo tie visu laiku tie tiek ģenerēti (nolasīti no sensoriem). Vispārīgās tendences pagaidām ir: 1)interpretācija / saprašana - mēģina no lielas kaudzes datu izvilkt kādu globālāku secinājumu. Novērošana(objektu, sejas, emociju, auto numuru, utt. atpazīšana), medicīna(asins, MRT, CT un citu attēlu analīze un diagnozes noteikšana), interneta reklāmā (kādas un kur reklāmas izvietot), utt. 2)optimizācija - neironi tīkli rada algoritmus, kuri veic kādu procesu optimālāk, nekā līdz šim - finansu instrumentu tirdzniecība, robotu automatizācija (piemēram, tas pats drones stabilizācijas piemērs). Otrais bieži var izmantot jau kāda labi izveidota 1. saprastos datus. Piemēram, veikalā neironu tīkls varētu izmantot kamerās atpazītās cilvēku seju emocijas, lai izvēlētos fona mūziku, kura uzlabotu veikala ienākumus.
  9. codez

    Mekleju programetaju

    segvārds st0ne ir no stoned?
  10. codez

    padoms

    Pilnībā varu šim pievienoties. Pārtiku pērku reizi 5 - 7 dienās un 70% no cash & carry, kur var nopirkt lielos iepakojumus un vidēji sanāk 30 - 50% lētāk kā Maxima vai Rimi, bet kādu 20 - 25% no pirvātajiem (gan lētāk, gan pilnībā var izvairīties no nodokļiem, gan vietējiem labāk, gan kvalitatīvāk/veselībai labāk) - piena produkti, gaļa, ogas, dārzeņi, utmldz.
  11. codez

    padoms

    Atrodi citur kompāniju, kur strādāt, vai noslēdz normālu līgumu ar noteiktu termiņu, stokiem un citiem bonusiem, kā tas ir normālā praksē. Varētu padomāt, ka pasaulē nav nenormāls programmētāju trūkums, bet salīdzinoši augstās programmētāju algas ir tikai laimīga sakritība. Naivi ir domāt, ka pabalsti ir par velti un ka tu samaksā par tiem mazāk, nekā pēc tam saņem. Nedomāju, ka tādiem inteliģentiem cilvēkiem kā programmētājiem vajadzētu būt problēmām ar savas finansiālās neatkarības un stabilitātes īstermiņa un ilgtermiņa organizēšanu, ka ta ir jāuztic neefektīvam, pārbarotam ar ne tik augstu intelektu esošu ierēdņu baram, kuri pat ar 1 neironu savās smadzenēs nav ieinteresēti tavā labklājībā un pat vairāk - tevi pat nepazīst.
  12. codez

    padoms

    Nav jau tik traki, Latvija, atšķirībā no Vācijas, ir diezgan brīva valsts, pietam ar salīdzinoši mazu relatīvo apdzīvotību - tātad vairāk vietas, vairāk gaisa. Vienkārši vajag braukt uz Latviju, bet strādāt attālināti kādā UK vai USA kompānijā.
  13. codez

    padoms

    Domāju, ka darba devējam ir tiesības noteikt par komercnoslēpumu tikai to informāciju, kur ir viņa kā darba devēja informācija - tātad to, cik viņš maksā atalgojumu, bet ne to informāciju, kura ir privāta darba ņēmēja informācija - tātad to, cik darbinieks saņem. Tas, ka šī informācija ir stipri korelējoša, nenozīmē, ka darba devējs to var noteikt kā savu komercnoslēpumu. Praksē jebkuram darbiniekam šī informācija būtu tāpat jāizpauž, ņemot kredītu vai grāmatvedim, kurš kārto tavu kā privātpersonas grāmatvedību, piemēram, par IIN atmaksu, utmldz.
  14. Vēl viens video par tādiem cilvēkiem kā Mr.Key (valstistiem):
  15. Daudz spēcīgu morālu argumentu, vairāk ASV kontekstā, bet kaut kādā mērā attiecināms uz praktiski jebkuru valsts iekārtu un absurdo vērtību sistēmu, kura ir izveidojusies:
×