Jump to content
php.lv forumi

codez

Reģistrētie lietotāji
  • Content Count

    4243
  • Joined

  • Last visited

About codez

  • Rank
    Koda dievs

Recent Profile Visitors

The recent visitors block is disabled and is not being shown to other users.

  1. Seniors kā reizi viņš varēs kļūt, kad būs labi apguvis doto tehnoloģiju steku, iemācījies komunicēt ar produktu menedžeriem, pierādījis, ka prot pats savākt vai noteikt prasības, plānot uzdevumus un termiņus, piedalīties arhitektūras izstrādē, sadarboties ar pārējo komandu, apmācīt pārējos, utt. Acīmredzami, ka nezinot ne valodu, ne pārzinot tehnoloģiju kā tādu tā būs junior pozīcija. Konkrētajā korporācijā ir pat 3 līmeņa junior pozīcijas un diezgan loģiski, ka parasti sāk ar zemāko līmeni. Lūk var apskatīties kā dažādās korporācijās tiek iedalīti developeri un arī ielūkoties algās: https://www.levels.fyi/?compare=Facebook,Microsoft,Google&track=Software Engineer Var redzēt, ka pat junioriem algas, atkarībā no juniora līmeņa var atšķirties pat 2 reizes.
  2. Nesen paziņa sāka strādāt lielā starptautiskā IT korporācijā ar 6 ciparu gada atalgojumu. Viņš nezināja, ne valodu, kuru vajag pozīcijā, ne pārzināja tehnoloģijas nozarē, kurā būs jāstrādā. Taču viss, ko no viņa prasīja, bija labas problēmu risināšanas spējas, kuras viņš pierādīja risinot uzdevumus sev zināmā valodā. Tālāk jau apguva gan nepieciešamās valodas, gan tehnoloģijas. Labs programmētājs ir nevis tas, kurš zin vienu vai otru lietu, bet tas, kurš var ātrā laikā apgūt sev pilnīgi nezināmas lietas un uzreiz sākt radīt pievienoto vērtību. Labs programmētājs mācoties programmēt neapgūst valodu, bet gan programmēšanas paradigmas, kuras pēc tam bez problēmām var pielietot jebkurā valodā.
  3. Par "moderniem" ofisiem lasīju, ka pētījumos secināts, ka open tipa offisos produktivitāte ir zemāka, nekā, ja telpas ir sadalītas atsevišķos kabinetos. Tas saistīts gan ar fona trokšņa radīto stresu, gan spēju grūtāk nodrošināt klimata kontroli, gan pat tādu lietu kā biežāku slimošanu dēļ tā, ka ilglaicīgi atrodas vienā telpā ar lielu skaitu citu cilvēku.
  4. Ja pareizi saprotu, tad 1000 eur ir dienā? Izklausās labi, jo vairums publiski pieejamo remote piedāvājumi ir 300 - 800 eur/dienā robežās.
  5. Tur jau tā problēma, ka tagad nevar nelikt, jo savādāk tas būs administratīvais likumpārkāpums. Lieta tāda, ka praksē visdrīzāk reti kurš saņem sodu, bet šādi absurdi likumi, kuri teorijā eksistē, bet praksē tiek uzspiesti reti, ir ļoti daudz. Taču dēl tā rodas situācija, ka ļoti bieži parasts pilsonis vai uzņēmums darbojoties pārkāpj desmitiem šādu nesvarīgu un absurdu likumu un, ja kādam (parasti valsts iestādēm) kādreiz vajag kārtīgi piesieties kādam, tad var katru šādu sīkumu izmantot. Bet vēl joprojām daži nevar iebraukt, ka nav runa par to likt algu vai nelikt, vai likums ir pozitīvs, vai negatīvs, bet gan par to, ka šāda veida likumiem (kuri ierobežo izpausmes brīvību un iejaucas 2 indivīdu savstarpējās attiecībās) vispār nebūtu jābūt. Šāda veida likumi ir amorāli.
  6. Tās ir 2 cilvēku savstarpējās attiecības - attiecīgi potenciālā darba ņēmēja un darba devēja. Tas, ka ar vienu sludinājumu tiek nodibinātas vairākas divpusējas attiecības, nemaina to, ka tās ir divpusējas. Tad tikpat labi tava frizūra ir publiska, kad atrodies publiskā vietā, un tev būtu pieņemams likums, ka visiem iedzīvotājiem matiem jābūt vienādā krāsā. Kādas tiesības kādam ir noteikt, ko kāds liek savā piedāvajumā un ko nē. Ja tevi neapmierina piedāvājums ignorē, bet uzskatīt par labu esam principu, ka kādam ir tiesības noteikt, kas tev jāraksta savā piedāvājumā, ir virzīšanās autoritārisma un tātad atpalicības virzienā. Bez tam, Latvijas Satversmē pat ir noteikts, ka cenzūra ir aizliegta. Aizliegums neiekļaut noteiktu informāciju ir tiesību brīvi izplatīt informāciju pārkāpums. 100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Tak netērē, kas tev liek tērēt laiku. Ja tirgus uzskatīs, ka efektīvāk ir norādīt atalgojumu, tad tie, kas nenorādīs būs zaudētāji. Punkts. Bet ar valsts autoritāro varu noteikt, ko tev jāraksta sludinājumos un ko nav, ir daudz, daudz ļaunāk un politiskais virziens, kurā virzās sabiedrība, daudz bīstamāks, nekā tava īslaicīga problēma ar potenciālās algas nezināšanu dodoties uz darba interviju. P.S. Es vēlreiz atkārtoju, es esmu par to, lai darba devēji norādītu atalgojumu, bet esmu daudz, daudz vairāk pret to, ka kādam ir tiesības piespiest citam, ko tas drīkst un ko nedrīkst rakstīt darba sludinājumā.
  7. Likums nemaina pilnīgi neko, jo: 1) vari norādīt lielu diapazonu; 2) likums neuzliek par pienākumu algot par to algu, kas norādīta sludinājumā; Bet liekas, ka lielākā daļa nesaprot, kur ir daudz lielāka problēma - un tā ir, ka valsts (ierēdņi) uzskata, ka tiem ir tiesības iejaukties 2 cilvēku savstarpējās attiecības ar šādiem ierobežojumiem. Un, ka šis ir tikai viens no tūkstošiem bezjēdzīgu ierobežojumu, kuri padara šīs valsts ekonomiku par stipri regulētu, tāpēc tā nespēj atrast optimālos variantus un attīstīties optimāli labi. Ekonomikā katrs regulējums tikai pasliktina tās attīstību, jo rada ierobežojumus, starp kuriem var būt optimālie varianti, kuri ir aizliegti.
  8. Šis likums (pat, ja daļa par diapazoniem tiku uzlabota ar stingrāku ierobežojumu) tāpat nekādi nepalīdzēs, jo tāpat vari "apvārdot" un pateikt, ka maksāsi mazāk kā sludinājumā norādīji. Likums neuzliek par pienākumu noalgot par to summu, kuru uzrādīji sludinājumā.
  9. Kasspar, uz absurdiem likumiem ir jānorāda, lai cilvēki sāk just, ka tos apspiež un apkrauj ar lieku birokrātiju un pretojas tam. Jo vairāk norādīto redz, jo vairāk tādu, kas sajūt, ka ir apspiesti, jo vairāk tādi, kas tam varētu pretoties. Bet tā vietā, lai protestētu pret absurdiem likumiem, vairums vienkārši pakļaujas, it kā tas būtu normāli. Ko es gribētu sagaidīt no kompāniju vadībām: - vēstuļu un elektronisko iesniegumu kaudzi atbilstošajām ministrijām un saeimai ar protestu pret šāda veida likumiem; - brutālu likuma apiešanu ar algas diapazoniem 430 - 10`000. Draugiem 1000 - 4000 arī gan nav slikti. P.S. Es gribu, lai uzņēmumi norāda algas, bet es neuzskatu, ka kādam ir tiesības diktēt, ka uzņēmumiem tas ir jādara obligāti. Es uzskatu, ka tie uzņēmumi, kas nenorāda atsevišķos gadījumos paši ir zaudētāji, taču ir pozīcijas, kur objektīvi nevar norādīt šauru diapazonu, jo tas ir plašs un līdz ar to tā norādīšana maznozīmīga. Galu galā tirgus noliks visu pa plauktiņiem, bet jebkurš regulējums pasliktina tirgus iespēju atrast labāko variantu.
  10. Brauc uz Kubu, Ziemeļkoreju vai Venecuēlu, ja tev patīk, ka valsts drīkst iejaukties 2 cilvēku savstarpējās attiecībās. Problēma ar valsts regulējumiem ir tāda, ka ierēdņi nezin kā ir labāk. Kā ir labāk nosaka tirgus, kurš atlasa efektīvos no neefektīvajiem. Varbūt vienā nozarē labāk ir norādīt, bet citā nē. Varbūt vienā reģionā ir labāk norādīt, kamēr citā nē. Katrs šāds ierobežojums ir kā koks tirgus ekonomikas riteņu spieķos un tad, kad šādi regulējumi ir simtiem, tad visi sāk brīnīties, kāpēc vienkāršas lietas vairs ekonomikā nestrādā. Ja es meklētu darbiniekus, principā pēc norādītu amplitūdu no minimālās algas līdz 1 miljonam un katru nedēļu rakstītu vēstules likumdevējiem, par šādu absurdu likumu pieņemšanu.
  11. Starp citu, no 28. novembra: https://likumi.lv/doc.php?id=26019
  12. Muļķības. Civillikums skaidri un gaiši pasaka, ka mājsaimniecības darījumos viens laulātais var aizstāt otru un, ka laulības laikā iegūtā manta ir kopīga. Attiecīgi, ja telefons ir iegādāts laulības laikā, tas pēc būtības ir kopīgs un pēc likuma tiesības to lietot abiem ir vienādas. https://likumi.lv/doc.php?id=225418
  13. Šo var par brīvu uzlikt jebkurš, tikai jāieliek, piemēram, cronā, lai automātiski atjauno (90 dienu termiņš): https://letsencrypt.org/
×
×
  • Create New...