Jump to content
php.lv forumi

codez

Reģistrētie lietotāji
  • Content Count

    4,273
  • Joined

  • Last visited

Everything posted by codez

  1. Vispār jau liedz gan, ja tas, ko tu radīsi, būs tāds pats vai pārāk līdzīgs kaut kam, kas jau radīts, valsts iekārta pret tevi izmantos vardarbību (caur tieslietu un iekšlietu sistēmu). Un "špikošana" ir ļoti plašs jēdziens. Būtība mēs mācoties, visi špikojam to, kas jau eksistē. Piemēram, ir opensource kods, es viņu izlasu, bet negribu kopēt, tāpēc apsēžos un rakstu pats, bet izrādās, ka tajā kodā ir realizētas foršas idejas un man uz doto brīdi nekas labāks nenāk prātā. Es ņemu un rakstu kodu, bet kods sanāk gaužām līdzīgs. Es tiešā veidā nešpikoju, bet radīju ar savu jaunradi, bet tai pašā
  2. Autortiesības ir huiņa. Man personīgi bija reiz gadījums, kad specifiskā situācijā, radīju ļoti specifisku risinājumu, kurš iekļāva vairākas matemātiskas viltības. Pēc pus gada atradu 2+ gadus vecu bloga ierakstu, kurā bija tieši tāds pats risinājums un ne tikai tāds pats - tipa aptuveni tāds pats, bet 30+ rindiņas algoritma absolūti identiskas līdz pēdējam matemātiskajam elementam, atšķīrās tikai mainīgo nosaukumi un koda valoda/formatējums. Kāpēc tā varēja notikt? Tāpēc, ka tas bija viens no loģiskākajiem šīs problēmas risināšanas ceļiem cilvēkam ar padziļinātām zināšanām matemātikā.
  3. Tas, ka atsevišķi programmētāji strādāja tieši kādās visvairāk skartajās nozarēs, ir maznozīmīgi, jo pieprasījums pēc programmētājiem ir ļoti liels. Bet, savukārt, daudzās citās nozarēs, kurām tagad jāpielāgojas jauniem apstākļiem, nāksies pastiprināti pielāgot arī svarīgākos instrumentus un IT šodien ir viens no svarīgākajiem instrumentiem praktiski visur. Slikti ir/būs ļoti daudziem, bet ne programmētājiem. Programmētājiem darbs paliks ļoti stabils un pieprasīts, savukārt, uz visu pārējo "sliktuma" rēķina, cenas daudz kam kritīsies un relatīvi pret vidējo iedzīvotāju, tagad
  4. Šķiet, ka tagad būs ļoti strauja daudzu lietu pārstrukturēšana un tāpēc pieprasījums pēc jauniem IT rīkiem būs ļoti liels.
  5. Viens no iespējamajiem pandēmijas plusiem.
  6. Tā kā es pats esmu liels no mājām strādāšanas piekritējs, tad radās šāds jautājums: Tā kā programmētāji ir viena no profesijām, kurā to izdarīt visvieglāk, tad vai pašreizējos ārkārtas apstākļos kāds ir no pilna laika ofisa darba pārgājis uz darbu no mājām? Un ja jā tad vai tas noticis pēc paša lūguma, vai uzņēmuma vispārējas politikas? P.S. Var atzīmēties arī tie, kuriem šī situācija nav neko mainījusi darba režīmā.
  7. Es Parcel neesmu izmantojis. Izmantoju Webpack.
  8. @briedis, ok skaidrs, mix ir vienkārši abstrakcija virsū webpackam, kurā principā populārākās webpack rules ir abstrahētas ar funkciju, taču, ja būs specifiski configa parametri, tik un tā nāksies configurēt +- tikpat, cik plikā webpakā. Un tik vienkāršotā situācijā arī pliks webpack config nebūs īpaši kompleksāks. Praksē tas ir tradeoffs - jo augstāka abstrakcija, jo mazāk kontroles - tātad, ja pietiek tik kontroles, cik sniedz mix, tad noteikti ir ok, ja nē, ērtāk , manuprāt, būs izmantot pliku webpack. Tikai īsti nav skaidrs, kāpēc mix configā ir jāekstrakto katra 3rd party bibliotēk
  9. Vai laravela mix tiks galā ar šādiem uzdevumiem? Piemēram: - izvēlēties vairākus entry punktus, ja ir vajadzīgi vairāki js bundļi (piemēram, vajag webworker-im vai kādam embedojamam widgetam atsevišķu bundli); - iestatīt optimizēšanu, minimizēšanu un nesmukošanu (uglify) - ar kaudzi parametru, kurus pielāgot konkrētai vajadzībai; - rakstīs JS modernākā versijā (ES6, Typescript, etc.), bet galā iegūt savietojamu kodu; - iestatīt dažādus buildošanas parametrus, atkarībā vai taisi DEV vai PROD buildu - pārsvarā ātrdarbībai - tas ir, dev versijā piemēram neizmantot uglify, lai, piemēram,
  10. Par šo lūdzu sīkāk, vai arī runa ir vienkārši par Parcel?
  11. Tieši tā - paskatījos un aizvēru, pat nesanāca novērtēt, vai man tur ir kas interesants, vai nē.
  12. Ko tur meklēt? https://twitter.com/KirilsSolovjovs Būs jāievērtē... Man Adsensē dēļ apjoma ir piešķirts savs klientu menidžeris, kurš parasti atbild un atrisina problēmu tās pašas dienas laikā. Bet nu saprotams, ka tāds mazāks kantoris vienmēr daudz vairāk cīnīsies par katru klientu un tāpēc komunikācija būs ātrāka.
  13. hmm, neesmu pētījis. Ir kādas references/ieteikumi?
  14. Man par 1000 reklāmas parādījumiem no: Indijas - 1,3 eur Latvijas - 2 eur Krievijas - 2,3 eur Vairums Rietumeiropas valstu 4 - 6 eur ASV - 4,5 eur Šveice, Luksemburga - 8 eur
  15. Nu tieši tāpēc tas brieža izteiciens vairāk izklausījās pēc tāda kā uzbrauciena... :)
  16. Reklāma ir pašā lapas vidū un varētu teikt, ka pēc laukuma pat aizņem vairāk kā svarīgais lapas saturs, piemēram: snakes3d.com Nu nav jau tas Kirils nemaz tik kruts. ;)
  17. Man vairāk ir Desktop apmeklētāji, bet uzliekot šķērsgriezumu pa platformām, mobilajām ierīcēm ir tikai par kādiem 10% mazāks RPM.
  18. Tas ir dienā vai mēnesī? Man no LV auditorijas Adsense ir ap 2 eur / 1000 reklāmas attēlojumiem , tas veidojas no vidēji 40 nospiedieniem, kur par katru maksā vidēji 0.05 eur.
  19. https://github.com/antimatter15/whammy https://jsfiddle.net/7kgvL48e/25/ - izmantojot https://developer.mozilla.org/en-US/docs/Web/API/MediaRecorder
  20. Atkarīgs, ko gribi savām vajadzībām taisīt. Ja web app-us, kas praktiski parasti būs vienas labas aplikācija, tad labs steks būtu: Klienta pusē - javascript-s ar React bibliotēku. Server pusē - javascript-s uz node-s (ar express.js vai ko tmldz.). Visu to menidžē ar npm un webpack. Ar webpacku + Babel varēsi rakstīt modernā javascriptā, CSS rakstīt ar Less vai tmdldz., React rakstīt jsx stilā, utt. Šādā veidā tev būs jāapgūst iesākuma tikai viena programmēšanas valoda, lai varētu uztaisīt pilnu web app-u. Alternatīvas: 1) ja kaut ko ātri, bet neefektīvāk un kļūdu nedrošāk, tad
  21. codez

    Scandiweb atsauksmes

    https://medicalxpress.com/news/2018-09-swedes-world-class-healthcarewhen.html Pakalpojumu/produktu var raksturot ar 4 parametriem - cena, kvalitāte, modernums un pieejamība. Tas, kas ir raksturīgs sociālistiskām sistēmām, ir tad, ka pat, ja izdodas kādu no šiem parametriem dabūt ļoti labu, citi parametri krietni atpaliek. Pat, ja Zviedriem ir laba augstas klases medicīna, tā ir ar zemu pieejamību un par ļoti lielu cenu (tas ir Zviedriem ir ļoti, ļoti lieli nodokļi - tik lieli, ka daudzi uzņēmēji bēg no tās valsts). Par kādām problēmām tu runā? Ja tu runā par pakalpojumi
  22. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Dominējošās ir privātas. Tāpat otra valsts, kurā ir viena no attīstītākajām medicīnas sistēmām, ir Japāna, arī tur dominē privātā medicīna. Milzīga. Valsts medicīnas iestādes saņem naudu tāpat, viņām nav jākonkurē un jācenšās nodrošināt maksimāli lēts, pieejams, kvalitatīvs un moderns pakalpojums, jo viņu finansējums nav atkarīgs no pacienta apmierinātības ar pakalpojumu. Tāpēc arī Latvijā varam redzēt, ka valsts medicīnā strādā ar atpalikušām iekārtām, rindām, kura dažos paklpojumos sniedzās pat pāri gadam un ļoti zemu pakalpojumu pieejamību. Privātā sektorā ir pretēji. Bet s
  23. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Vai vari uzrakstīt konkrēti, ar avotu, pie kā tas ir novedis? Tikai tu no visām visām sfērām esi izvēlējies vienu no visvairāk no valsts puses regulētajām. Tik ļoti regulētām, ka to var pat nosaukt jau par valsts regulētu privātu monopolu. Es nerunāju par šādu privātbiznesu, bet gan par privātbiznesu brīvā tirgus apstākļos. Ja ar sabiedrību, tu domē sevi pašu, tad nevienam nav pienākums strādāt tavā, vai kāda cita labā. Jā - privātajiem biznesiem interesē peļņa un, lai izturētu konkurenci, tiem atliek radīt pēc iespējas lētāku, kvalitatīvāku, modernāku un pieejamāku produktu va
  24. codez

    Scandiweb atsauksmes

    Kāpēc tu domā, ka pārtiku es varu pats nopirkt par tirgus cenām, bet drošību nē? Tas ir viens no absurdākajiem pieņēmumiem. Bez tam, pēc tā, cik esmu saskāries ar valsts un pašvaldības policiju, viņu darbs ir absolūti neefektīvs un viņi ir neieinteresēti tevi aizsargāt. Pāris konfliktos, kas dzīvē pieredzēti, privātās apsardzes firmas ierodas 2 - 5 minūtēs, policija ap 15 minūtēs. Tas ir milzīgs trūkums, nevis ieguvums. Pateicoties tam, ka ar likumu un piespiedu finansēšanas mehānismiem, valstij praktiski ir monopols izglītības sistēmā, tā nekonkurē, tā ir neattīstīta un atpali
×
×
  • Create New...