Jump to content
php.lv forumi

codez

Reģistrētie lietotāji
  • Posts

    4276
  • Joined

  • Last visited

Everything posted by codez

  1. Vidusskolniekam normāli. :D Ja nebūtu prasība par nepabeigtu augstāko.
  2. Tas ir pats labākais šādā opensource un brīvu cilvēku pasaulē - gribi un vari - dod pretī, negribi vai nevari - nedod. Tas ir, tev nav pienākums ne dod, ne nedot. P.S. Nedaudz netēma, bet arī nodokļu sistēmai būtu jābūt tādai, kurā tev neviens ar varu un draudiem neatņem tevis nopelnītu naudu, bet tu pats izvēlos ko un kāpēc apmaksāt absolūti pēc brīvas gribas. Tas ir, pašreizējā nodokļi sistēma ir tīrākā zagšana.
  3. Izvēlēties un piedalīties opensource/freeware kustībā var būt ne tikai īstermiņa taktiska izvēle, bet arī principiāla dzīves veida izvēle ar skatu nākotnē un to - kādā pasaulē vēlamies dzīvot.
  4. Vispār jau liedz gan, ja tas, ko tu radīsi, būs tāds pats vai pārāk līdzīgs kaut kam, kas jau radīts, valsts iekārta pret tevi izmantos vardarbību (caur tieslietu un iekšlietu sistēmu). Un "špikošana" ir ļoti plašs jēdziens. Būtība mēs mācoties, visi špikojam to, kas jau eksistē. Piemēram, ir opensource kods, es viņu izlasu, bet negribu kopēt, tāpēc apsēžos un rakstu pats, bet izrādās, ka tajā kodā ir realizētas foršas idejas un man uz doto brīdi nekas labāks nenāk prātā. Es ņemu un rakstu kodu, bet kods sanāk gaužām līdzīgs. Es tiešā veidā nešpikoju, bet radīju ar savu jaunradi, bet tai pašā laikā, es apmācījos uz jau esošas lietas. Tuvākajā nākotnē, kur daudz jaunrades radīs mākslīgais intelekts, kurš, tāpat kā cilvēks, apmācījies jau uz esošas (kāda citas "radītas" informācijas), šī problēma kļūs vēl aktuālāka un vēl izteiktāk būs redzams, ka autortiesības un patenti ir absurdi. Piemēram, patenti tiešā veidā kavē sabiedrības attīstību. Tehnoloģiskais attīstības līmenis sabiedrībā iet uz priekšu kopā. Respektīvi, lai varētu realizēt vienu lietu, parasti tā ir atkarīga no simtiem citu. Tehnoloģijām attīstoties, parādās arvien lielāka iespēja, ka kāds atklās kaut kādu lietu X. Vienmēr būs kāds pirmais, kas izdomās/atklās šo X. Taču, tehnoloģijām un sabiedrībai turpinos attīstīties, šis X paliek arvien pašsaprotamāks un atklājamāks jebkuram. Tāpēc ir absolūti absurda situācija, ka tieši pirmajam ir unikālas tiesības uz X. Un tas, ka kādam ir unikālas tiesības uz X izmantošanu, kavē visu pārējo sabiedrības attīstību.
  5. Autortiesības ir huiņa. Man personīgi bija reiz gadījums, kad specifiskā situācijā, radīju ļoti specifisku risinājumu, kurš iekļāva vairākas matemātiskas viltības. Pēc pus gada atradu 2+ gadus vecu bloga ierakstu, kurā bija tieši tāds pats risinājums un ne tikai tāds pats - tipa aptuveni tāds pats, bet 30+ rindiņas algoritma absolūti identiskas līdz pēdējam matemātiskajam elementam, atšķīrās tikai mainīgo nosaukumi un koda valoda/formatējums. Kāpēc tā varēja notikt? Tāpēc, ka tas bija viens no loģiskākajiem šīs problēmas risināšanas ceļiem cilvēkam ar padziļinātām zināšanām matemātikā. Attiecīgi autortiesības ir huiņa tāpēc, ka ir absurdi, ka kādam pieder tiesības uz kāda veida informācijas kombināciju. Kāpēc, ja kāds ir radījis kādu informācijas kombināciju, kādam citam būtu liegts to radīt ar? No ekonomikas viedokļa. Patenti un autortiesības uztur lielos monopolus/korporācijas, kuri, kļūstot ar vien lielāki, sāk arvien vairāk stagnēt un savu pozīciju notur tikai ar valsts vardarbības atbalstu. Ja tas neeksistētu, tad pavisam dabīgā veidā, ekonomiskie resursi būtu sadalīti daudz vienmērīgāk, nekā pašlaik, kā arī jaunrade un tehnoloģiskā attīstība būtu straujāka.
  6. Tas, ka atsevišķi programmētāji strādāja tieši kādās visvairāk skartajās nozarēs, ir maznozīmīgi, jo pieprasījums pēc programmētājiem ir ļoti liels. Bet, savukārt, daudzās citās nozarēs, kurām tagad jāpielāgojas jauniem apstākļiem, nāksies pastiprināti pielāgot arī svarīgākos instrumentus un IT šodien ir viens no svarīgākajiem instrumentiem praktiski visur. Slikti ir/būs ļoti daudziem, bet ne programmētājiem. Programmētājiem darbs paliks ļoti stabils un pieprasīts, savukārt, uz visu pārējo "sliktuma" rēķina, cenas daudz kam kritīsies un relatīvi pret vidējo iedzīvotāju, tagad programmētājs pelnīs vēl vairāk.
  7. Šķiet, ka tagad būs ļoti strauja daudzu lietu pārstrukturēšana un tāpēc pieprasījums pēc jauniem IT rīkiem būs ļoti liels.
  8. Viens no iespējamajiem pandēmijas plusiem.
  9. Tā kā es pats esmu liels no mājām strādāšanas piekritējs, tad radās šāds jautājums: Tā kā programmētāji ir viena no profesijām, kurā to izdarīt visvieglāk, tad vai pašreizējos ārkārtas apstākļos kāds ir no pilna laika ofisa darba pārgājis uz darbu no mājām? Un ja jā tad vai tas noticis pēc paša lūguma, vai uzņēmuma vispārējas politikas? P.S. Var atzīmēties arī tie, kuriem šī situācija nav neko mainījusi darba režīmā.
  10. Es Parcel neesmu izmantojis. Izmantoju Webpack.
  11. @briedis, ok skaidrs, mix ir vienkārši abstrakcija virsū webpackam, kurā principā populārākās webpack rules ir abstrahētas ar funkciju, taču, ja būs specifiski configa parametri, tik un tā nāksies configurēt +- tikpat, cik plikā webpakā. Un tik vienkāršotā situācijā arī pliks webpack config nebūs īpaši kompleksāks. Praksē tas ir tradeoffs - jo augstāka abstrakcija, jo mazāk kontroles - tātad, ja pietiek tik kontroles, cik sniedz mix, tad noteikti ir ok, ja nē, ērtāk , manuprāt, būs izmantot pliku webpack. Tikai īsti nav skaidrs, kāpēc mix configā ir jāekstrakto katra 3rd party bibliotēka vai jānorāda stylesheeti, ja webpack automātiski māk iekļaut visas šādas bibliotēkas.
  12. Vai laravela mix tiks galā ar šādiem uzdevumiem? Piemēram: - izvēlēties vairākus entry punktus, ja ir vajadzīgi vairāki js bundļi (piemēram, vajag webworker-im vai kādam embedojamam widgetam atsevišķu bundli); - iestatīt optimizēšanu, minimizēšanu un nesmukošanu (uglify) - ar kaudzi parametru, kurus pielāgot konkrētai vajadzībai; - rakstīs JS modernākā versijā (ES6, Typescript, etc.), bet galā iegūt savietojamu kodu; - iestatīt dažādus buildošanas parametrus, atkarībā vai taisi DEV vai PROD buildu - pārsvarā ātrdarbībai - tas ir, dev versijā piemēram neizmantot uglify, lai, piemēram, builds ir 1/2 sekundi, nevis 20.
  13. Par šo lūdzu sīkāk, vai arī runa ir vienkārši par Parcel?
  14. Tieši tā - paskatījos un aizvēru, pat nesanāca novērtēt, vai man tur ir kas interesants, vai nē.
  15. Ko tur meklēt? https://twitter.com/KirilsSolovjovs Būs jāievērtē... Man Adsensē dēļ apjoma ir piešķirts savs klientu menidžeris, kurš parasti atbild un atrisina problēmu tās pašas dienas laikā. Bet nu saprotams, ka tāds mazāks kantoris vienmēr daudz vairāk cīnīsies par katru klientu un tāpēc komunikācija būs ātrāka.
  16. hmm, neesmu pētījis. Ir kādas references/ieteikumi?
  17. Man par 1000 reklāmas parādījumiem no: Indijas - 1,3 eur Latvijas - 2 eur Krievijas - 2,3 eur Vairums Rietumeiropas valstu 4 - 6 eur ASV - 4,5 eur Šveice, Luksemburga - 8 eur
  18. Nu tieši tāpēc tas brieža izteiciens vairāk izklausījās pēc tāda kā uzbrauciena... :)
  19. Reklāma ir pašā lapas vidū un varētu teikt, ka pēc laukuma pat aizņem vairāk kā svarīgais lapas saturs, piemēram: snakes3d.com Nu nav jau tas Kirils nemaz tik kruts. ;)
  20. Man vairāk ir Desktop apmeklētāji, bet uzliekot šķērsgriezumu pa platformām, mobilajām ierīcēm ir tikai par kādiem 10% mazāks RPM.
  21. Tas ir dienā vai mēnesī? Man no LV auditorijas Adsense ir ap 2 eur / 1000 reklāmas attēlojumiem , tas veidojas no vidēji 40 nospiedieniem, kur par katru maksā vidēji 0.05 eur.
  22. https://github.com/antimatter15/whammy https://jsfiddle.net/7kgvL48e/25/ - izmantojot https://developer.mozilla.org/en-US/docs/Web/API/MediaRecorder
  23. Atkarīgs, ko gribi savām vajadzībām taisīt. Ja web app-us, kas praktiski parasti būs vienas labas aplikācija, tad labs steks būtu: Klienta pusē - javascript-s ar React bibliotēku. Server pusē - javascript-s uz node-s (ar express.js vai ko tmldz.). Visu to menidžē ar npm un webpack. Ar webpacku + Babel varēsi rakstīt modernā javascriptā, CSS rakstīt ar Less vai tmdldz., React rakstīt jsx stilā, utt. Šādā veidā tev būs jāapgūst iesākuma tikai viena programmēšanas valoda, lai varētu uztaisīt pilnu web app-u. Alternatīvas: 1) ja kaut ko ātri, bet neefektīvāk un kļūdu nedrošāk, tad servera pusē PHP vai Python. 2) ja vajag kaut ko ļoti efektīvu, modernu, kļūdu drošāku un stabilāku, tad Go vai Rust, bet jārēķinās ar papildus prāta piepūli.
  24. codez

    Scandiweb atsauksmes

    https://medicalxpress.com/news/2018-09-swedes-world-class-healthcarewhen.html Pakalpojumu/produktu var raksturot ar 4 parametriem - cena, kvalitāte, modernums un pieejamība. Tas, kas ir raksturīgs sociālistiskām sistēmām, ir tad, ka pat, ja izdodas kādu no šiem parametriem dabūt ļoti labu, citi parametri krietni atpaliek. Pat, ja Zviedriem ir laba augstas klases medicīna, tā ir ar zemu pieejamību un par ļoti lielu cenu (tas ir Zviedriem ir ļoti, ļoti lieli nodokļi - tik lieli, ka daudzi uzņēmēji bēg no tās valsts). Par kādām problēmām tu runā? Ja tu runā par pakalpojumiem un produktiem, tad jā, es uzskatu, ka vislētākie, kvalitatīvākie, modernākie un pieejamākie pakalpojumi tiek nodrošināti tad, ja eksistē maz-regulēta brīvā tirgus ekonomika attiecīgajā sfērā. Loģiski, ja varu un draudiem tiek tev izspiež vairāk kā pusi tavu darba augļu, tad tā ir tīrākais feodālisms. Tpfu, pat feodālismā bieži vien ņēma zem 10%, bet tagad ņem virs 50%. Latvijā klaušu laikos bija jāatstrādā vidēji 4 - 15 dienas gadā, kas pret darba dienām ir 4/250 - 15/250 = 1,6% - 6%. Atsevišķos gadījumos Vidzemē bija brīdis, kad uzlika 50 dienas gadā, kas ir 20%, bet tas noveda pie tūlītējiem zemnieku nemieriem un lokāla mēroga "pilsoņkariņa". Šodien tev nodokļos atņem virs 50%, bet tu sēdi kā tāds cietējs un domā, ka tas ir normāli. Jo problēma ir ne tikai tā, ka valsts ar varu un draudiem izspiež tās iedzīvotājiem lielu daļu to darba augļu, bet arī tā, ka cilvēki ir tik dziļi indoktrinēti, ka daudziem tas liekas pieņemami, vai viņi kā strausi iebāž galvu smiltīs un domā, ka ja uz problēmu neskatās, tad problēma neeksistē. Saproti tak vienreiz, ka nevienam nav tiesību uz tavu ķermeni un tātad uz tā darba augļiem. Visām sadarbībām ir jābūt absolūti brīvprātīgām. Arhitekta diploms ir vajadzīgs tikai un vienīgi dēļ valsts regulējumiem. Nebūtu šādu absurdu prasību, mēs redzētu daudz arhitektu, bez diploma. Ķīmijā daudzās vietā, ja tu gribi, bez problēmām tiksi bez diploma, ja vien atkal tā nebūs pozīcija, kur ir kārtējie nepamatotie valsts regulējumi. Programmēšana ir galvas tiesu sarežģītāka par arhitektūru, medicīnu, jurisprudenci un daudzām citām lietām, kur prasa diplomus. Ja cilvēki var patstāvīgi augstā līmenī apgūt programmēšanu, tad var arī pārējās nozares.
×
×
  • Create New...