codez

Loģiski, ka viss tiek darīts likuma ietvaros. Māja pilnīgi likumīgi var piederēt juridiskai personai un tas ir pilnīgi normāli, izmanto to kā offisu, bet daļu par salīdzinoši simbolisku samaksu iznomā sev dzīvošanai, toties visu, kas saistīts ar mājas labiekārtošanu vari laist caur uzņēmumu. Mašīnām pat pieņēma speciālu nodokli, kurš jāmaksā, ja negribi likt uzņēmuma mašīnā gps un atskaitīties. Bet šis nodoklis vienalga ir daudz, daudz izdevīgāks, nekā maksāt PVN+IN. Es jau rakstīju, ka piemērā ar 5k eiro no ārzemju kompānijas, maksā kādus 2k sev no savas firmas par autortiesībām uz kodu, kuru tu radi un tev būs nepilni 2k privātas naudas, kuru tērēt drēbēm, pārtikai un citām lietām, kuras sarežģītāk legāli izlaist caur uzņēmumu. Savukārt 3k izmanto lielākām lietām, kuras legāli vari iegādāties uz uzņēmumu.

Tikai ir diezgan liela korelācija starp to, cik Valsts ir kapitālistiska (cik mazi nodokļi) un valsts ekonomisko attīstību un tas ir tāpēc, ka cilvēka attīstības pamatā, ir motivācija. Un motivācija ir lielāka tad, ja tu saņem par savu darbu godīgu samaksu. Tieši tāpēc privātajā sektorā notiek strauja attīstība, cilvēki visu laiku cenšas izdomāt labākus produktus un servisus un mēģina to panākt par zemāku cenu, kamēr tādas sfēras, kurās ir praktiski valsts monopols, vai valsts dotācijas kropļo brīvo tirgu, nav attīstījušas gadu desmitiem, ja ne pat simtiem. Ja šodien nebūtu, piemēram, valsts subsidēta nekvalitatīva obligāti uzspiesta izglītības sistēma, tad mums jau sen būtu daudz modernu privātskolu, kurās bērni mācās daudz efektīvāk un sasniedz daudz vairāk. Tas pats attiecas uz medicīnu, ceļiem, sabiedrisko kārtību u.c. sfērām. Es šeit nerunāšu nemaz par morālo aspektu, ka nevienam nav tiesības citu fiziski aizskart, bet nodokļu vardarbīga izspiešana tiešā veidā pārkāpj neagrisivitātes paktu. Un tikai nesaki, ka mūsdienu tehnoloģijas neļauj visu organizēt tā, ka katrs maksā pats par tiem pakalpojumiem un produktiem, kurus vēlas izmantot. Tur jau tā lieta, ka nav tādas tavas iedomātās sistēmas. Tie, kurus tu sauc par ļaunprātīgajiem izmantotājiem ir šīs sistēmas izveidotāji. Viņi ir tie, kas iekasē no visiem naudu un izmanto to savas varas un ietekmes stiprināšanai - tāda ir šīs sistēmas sāls un pati sistēma jau no sākta gala ir ļaunprātīga - ar varu atņemt citiem viņa darba augļus. Venecuēlā un Kubā valda totāls sociālisms, bet tās Latīņamerikas valstis, kurās ir mazāki nodokļi un daudz kapitālistiskāka ekonomika, tomēr ir sakārtotākas un ekonomiski attīstītākas, piemēram, Čīle. Tas pats attiecas uz daudzām Āfrikas un Arābijas valstīm, kurās daudzās ir diezgan autoritāri režīmi un ne pārāk brīva tirgus ekonomika. Tāpat jāņem vērā arī, ka sen jau pierādīts, ka eksistē ļoti spēcīga korelācija starp rasi/ģenētiku un vidējo šīs populācijas IQ. Diemžēl vai mums par laimi ziemeļnieki tūkstošu gadu laikā ir atlasījuši genomu, kurš rada labāk plānojošus cilvēkus, jo bija jāplāno pārtikas iegūšana vismaz 1/2 gadam uz priekšu, ja ne pat vairāk, tāpēc arī tu redzēsi spēcīgākas attīstītākas ekonomikas tieši tur, kur dzīvo ziemeļnieki. Starp citu mums jau te vēl nesen bija ekonomikas modelis, kurā nav katrs par sevi, bet visi kopā un tas noveda pie mūsu ekonomikas attīstības atpalicības par vismaz 30 gadiem. Daudz labāk ir tieši katrs par sevi, tad vismaz cilvēks zin, ka pats ir par sevi atbildīgs, pats sevi pilnveido, pats plāno savu nākotni un pats domā.

Protams, ka juridiskām personām var piederēt nekustamais īpašums. Kas tā par mazohistisku tieksmi maksāt nodokļus? Nodokļi ir tīrākā laupīšana. Cilvēkam ir brīvas tiesības izvēlēties, kādus pakalpojumus viņš grib. Valsts aparāts zem piesega, ka lūk viņš tev sniedz neaizstājamus pakalpojumus, no tevis nolaupa lielus naudas daudzumus, kaut arī privātajā sektorā šie pakalpojumi parasti ir lētāki un kvalitatīvāki, jo tur eksistē konkurence un kaut cik brīvais tirgus. P.S. Starp citu, bitcoina vērtība tik tikko (burtiski pirms 4h) ir pārsniegusi 10k atzīmi un uzreiz uzlēkusi līdz 10,5k un kopējā bitcoina vērtība ir jau 210 miljardi dolāru ekvivalents. Cerams, ka bitcoins un citas kriptovalūtas izbeigs šo pasaulē lielāko afēru, kuru sauc par nodokļu iekasēšanu.

2.5k mēnesī * 12 * 5 = 150k Es rēķinu, ka tu 5 gados nopērc sev māju. Kā? Tur jau var būt daudz variantu. 1) Paņem kaut uz 20-30 gadiem, bet atmaksā piecos gados. 2) Ir gadījumi, kad īpašnieks pārdod uz nomaksu pāris gados. 3) Ja kaut kur +- jau dzīvo un esi gatavs veltīt savu laiku organizēšanai, būvē no nulles saimnieciskā kārtā, iegūsi individuālāku risinājumu un drošvien lētāk.

Kopējā summa ir tāda vidēja, bet, ja to visu grozi caur savu uzņēmumu - māju, mašīnu uz uzņēmuma, tā kā ienākumi nāk no ārienes - PVN 0 likme, kas nozīmē, ka visam, kas vajadzīgs uzņēmuma, saņem PVN atmaksu - būtībā pērc par 21% lētāk. 4800 GBP = 5300 eur. Pieņemsim, 500 eur tērē mašīnā, 2.5k eur tērē mājai, tātad ap 550 eur vēl PVN atmaksa (mašīnai tikai 50% atmaksa). 2.5k mājai - tas ir aptuveni 5 gados tiec pie mājas. Tev vēl paliek 2300, kurus izmaksā sev kā min algu + autoratlīdzību, nodokļos samaksājot kādus 15 - 17%. Rezultātā visi 5300 praktiski pārvēršas analogai neto algai, tikai bez soc. garantijām. Bet jābūt dīvainam, lai tiektos pēc LV soc. garantijām - tad jau labāk nopērc labu veselības apdrošināšanu un ārstējies privātklīnikās. P.S. Patiesībā caur uzņēmumu vari laist arī ceļojumus - noformējot kā komandējumus un šādu tādu elektroniku, kuru tāpat izmantosi darbam un tad beigās ar visām PVN atmaksām, tas neto labums sanāks lielāks par tiem 5300.

Lietoju Kubuntu un tur ir tāda lieta kā "activities", kur katrai "activity" ir savs desktops ar ikonām un widgetiem, savi virtuālie desktopi, savs taskbars. Līdz ar to vari katram projektam veltīt savu "activity" un tajā atvērtās programmas un iestatījumi nejaucas kopā. Pietam, activity var nostopēt un tiek nostopētas visas tajā atvērtās programmas. Es gan pats praksē neesmu lietojis vairāku activity. Pagaidām pietiek ar vairākiem virtuālajiem desktopiem. Esmu mēģinājis arī vairākus monitorus, bet man personīgi ir daudz vieglāk ar klaviatūru pārslēgt virtuālo desktopu, nekā grozīt galvu.

Jā, biju kaut kad ļoti sen uz interviju, algu solīja pienācīgu tam laikam, bet gribēja 5 dienas uz vietas lai strādā. Tā kā man tas galīgi nederēja, toreiz nesāku ar viņiem sadarboties.

Plašu atskaņošanas funkciju? Izklausās pēc tēmas, nevis boot forumam, bet kādai hipsteru whatsapp grupai. P.S. Varu tev iedot tikai vienu padomu, netērē naudu, uztaisi pats:

Visu augu galvenā izejviela ir CO2. Pašlaik CO2 ir koku augšanas ātruma limitējošais faktors, tāpēc, jo lielāka CO2 koncentrācija gaisā, jo ātrāk aug koki. https://www.carbonbrief.org/rising-co2-has-greened-worlds-plants-and-trees

Kādā stundā - minūtē.

Es pats ieliku youtubē dažus video, 10k+ video ielika citi lietotāji un lapas 500+ spēļu saitos salika paši. Protams var teikt, ka arī tās mazās darbības, kuras tiek veiktas pašā sākumā, lai par tavu projektu uzzin ārpus tavas istabas, pēc definīcijas ir mārketings, bet, manuprāt, šajā gadījumā tās ir tik niecīgas, ka var noapaļot un apgalvot, ka mārketinga nav. Protams, mārketings vienmēr dos kaut kādu reizinātāju projektam, vai tas būtu 1.1 vai 5 vai 20 jau atkarīgs no paša produkta un mārketinga. Bet es domāju, ka IT sfērā vidējais stārtapā iesaistītais izstrādātājs parasti ir pietiekami kompetents, lai vismaz sākuma fāzē nebūtu jāuztraucas par nespēju veikt kaut kādas speciālas tieši ar mārketingu saistītas lietas, it sevišķi, ja projekts ir B2C, B2B gadījumā gan var uzreiz parādīties vajadzība pēc klientu menidžeriem. Tāpēc jau saku, ka lielākā problēma daudziem ir uztaisīt kaut ko labāku un pati problēma ir nevis uztaisīt, bet gan tieši izdomāt, kas tad ir tas, kas ir labāks. Tas ir tāpat kā bioloģiskajā evolūcijā - no 1000000 mutācijām, viena padara labāku, kamēr 999999 padara par kropli. Viena no stratēģijām, kas, manuprāt, ir jāņem vērā, ir tieši cilvēku ieradums un tā rezultātā nekādi neiztikt bez jau ejošu projektu vai kādu to daļu klonēšanas, jo cilvēki tam ir tā pieraduši, ka tas ir labākais priekš viņiem tajā brīdī + bieži vien ejošos projektos daudzas lietas ir uztaisītas tā, tāpēc ka ilgā laikā empīriskā veidā līdz tam ir nonākts. Manuprāt, zelta formula ir paņemt 90% jau jebkuras labi ejošas lietas un likt klāt tai tos 10%, kurus pašam šķiet, ka vari uztaisīt labāk.

Mr.Key, ne tikai ceru, bet man pašam ir izdevies dažu mēnešu laikā sasniegt projektam miljons unikālus lietotājus mēnesī, iztērējot mārketingā 0 naudiņas. Saprotams, ka ir sfēras, kurās ir ļoti cieša konkurence un kurās brends ir daļa no produkta un bez mārketinga neizveidot brendu, tāpēc tur mārketings ir svarīgs. Es šeit vairāk izteicos pret brieža apgalvojumu, ka izstrādāji bez mārketinga neko neizdarīs. Man pat šķiet, ka šāds domāšanas veids ir viena no problēmām, kāpēc labi devi, kuri varētu uztaisīt labus savus projektus un pelnīt daudz vairāk, paliek strādāt esošajās kompānijās, jo domā, ka tikai ar savām deva spējām nepietiek, lai izveidotu labi pelnošu produktu, kas manuprāt, ir aplami.

Mārketinga definīcija no wiki: Pēc šīs definīcijas tiešām daļu paša produkta bieži vien var saukt par mārketingu. Tas, ko es gribēju pateikt, ir tas, ka ne vienmēr ir vajadzīgs pašam nodarboties ar mārketingu. Uztaisot labu produktu, var panākt, ka produkta lietotāji nodarbojas ar mārketingu. Pie tam web sfērā to ir izdarīt daudz vieglāk, piemēram, pievienojot sociālo tīklu "share" funkcija, ieviešot "referral" sistēmu. Savukārt izveidošana ir tīri tehniski uzdevumi un neprasa atsevišķu tieši mārketingā specializētu cilvēku līdzdalību. P.S. Respektīvi, es uzskatu, ka, lai izkonkurētu ss un līdzīga veida biznesus, ir iespējami ceļi, kuros tev nav pašam jānodarbojas ar mārketingu, bet labāka stratēģija ir šo enerģiju veltīt produkta uzlabošanai + jāiestrādā mehānismi, kuri ļauj citiem nodarboties ar tava produkta mārketingu.

Nenoliedzami tas ir faktors, taču tik līdz tu piedāvāsi cilvēkiem labāku veidu kā no sava sū... tikt vaļa ātrāk un ar lielāku varbūtību, tā ātri cilvēki to novērtēs un mūsdienās no mutes mutē izplatība notiek fenomenālos tempos. Es labprāt padalītos ar vairākām unikālām idejām un padiskutētu par tām, bet pagaidām, kamēr daži cilvēciņi taisās šīs idejas pārbaudīt praksē, diemžēl nevaru. craiglists un e-bays ir radīti vienā gadā un abi +- sniedz vienu un to pašu pakalpojumu - savest pircēju ar pārdevēju , tomēr otrajam ir 13 reizes lielāks apgrozījums, lai gan craiglists pēc būtības pārklāj plašāku darbības svēru. Bet, ja runā par tādām tīri plikām sludinājuma tipa lapām, tad ss un craiglist ir savā veidā līdzīgi un ir pierādījuši, ka šī uzdevuma veikšanai ir vajadzīga ļoti liela vienkāršība. P.S. Taču ss manuprāt ir gigants, salīdzinājumā ar craiglist, ja skatās relatīvi pret vidi, kurā darbojas. Un daudzās nišās craiglistu krietni pārsit daudz jaunāki konkurenti, piemēram, airbnb apgrozījums ir 4 reizes lielāks, bet šī kompānijā darbojas ļoti mazā craiglist sfēras daļā.

Ejošs projekts pats sevi reklamē, mārketings pat nav otršķirīgs, drīzāk piektšķirīgs. Mārketings parasti dod kaut kādu reizinātāju lietotāju apjomā, savukārt sākumā fāzē ejošs projekts attīstās eksponenciāli un tam reizinātājam nav nozīmes. Protams, tad kad sasniegts piesātinājums un produkts ir +- ieņēmis savu nišu, tad ar mārketingu var vēl nedaudz piebriest. Bet principā jebkurš izstrādātājs var iestrādāt produktā kaut kādu "viral enabling" fīču un ja produkts būs labs, ātri sasniegs vajadzīgo auditoriju. Atliek tikai uztaisīt par 5% labāku produktu. Problēma ar ss konkurentiem ir tāda, ka vairums tikai mēģinot klonēt neuztaisa tādu pašu, bet uztaisa par 10%, 20%, 30%,... sliktāku. Otra problēma - racionāli un analītiski izdomāt, kas ir tās lietas, kas padarīs produktu par 5% labāku, jo pasaule ir tik sarežģīta un vairums izmaiņu kautkamā padara šo lietu parasti sliktāku un ir ļoti grūti analītiski pareizi izspriest kāds būs šo izmaiņu rezultāts. P.S. Bet ss sāgas haips ir ne pa jokam. Zinu vismaz 2 cilvēku grupas, kuras strādā pie ss konkurenta.

Pilns internets ar piedāvājumiem 500 - 600€ dienā, lielākā daļa gan būs kontrakti un klātienē citā valstī, bet, ja cītīgi meklē, var kaut ko tuvu atrast arī remote.

Ja pareizi atminos, tad 2003., kad vēl bija lati, man bija piedāvājums par 1000Ls uz rokas, kas ir 1400 eur. 800 - 1000 eur ir kāds 1996. - 1998. gads.

Es, variantā kad un attiecas tikai uz pēdējo daļu, saprotu tā: 1. Ja esi apgājis aizsardzības līdzekļus 2. Ja esi iegājis sistēmā, kurā tev nav tiesību iet - tā var būt, piemēram, pie sveša datora, vai pie kādas iekārtas, kur nav autorizācija, utmldz. 3. Ja esi iegājis sistēmā neapejot aizsardzību, bet autorizējoties kā cits cilvēks un ar to nodarījis kaitējumu. Tā kā man šķiet, ka kaitējums ir nozīmīgs gan 2., gan 3. daļā, tad, manuprāt, kaitējums attiecas uz visiem trīs. Bet vispār likumus raksta dauņi, kuri nemāk formulēt domu. Es vispār pie likumu rakstīšanas nelaistu cilvēkus bez profesionālas pieredzes programmēšanā. Turpat tālāk: Principā jebkurš pārlūks, ssh konsole, dators, telefons, utmldz. ir datorprogramma vai ierīce ar kuru var piekļūt automatizētai apstrādes sistēmai. Tāpēc principā visiem, kuri glabā telefonus, datorus un, ja tie vēl pie tam ir aprīkoti ar pārlūku vai konsoli, draud 2 gadu cietumsods vai verdzība.

Interesanti, es arī tā domāju, ka sodam jābūt, bet drošības pēc pārbaudīju Krimināllikumu: https://likumi.lv/ta/id/88966-kriminallikums#p-530924 Tur rakstīts, ka sods ir tikai tad, ja ar to radīts būtisks kaitējums, ja tas darīts mantkārīgā nolūkā, ja tas saistīts ar sabiedrisko drošības apdraudējumu.

800 - 1k PHP klātienē dienā patiesībā ir diezgan labi, man pēdējie Scalas piedāvājumi epastā ap 500 - 600 dienā.

985 eur? Ir taču papilnam kvalitatīvu kursu bez maksas: https://www.coursera.org/courses?languages=en&query=java https://www.coursera.org/courses?languages=en&query=c%23

https://www.digitalocean.com/products/one-click-apps/wordpress/

Kas vainas šim? https://wordpress.com/pricing/ Jebkuršs pašhostēts variants, vai nu DO, vai nano, vai serveris galu galā radīs problēmas, kad atklāsies kāda vecāka WP ievainojamība un tev pēc kāda laika jau stāvēs veca WP versija, spama pilni komentāri, caur tavu lapu izplata adware/spyware, utt.

@Wuu, es te nevienu nemācu, tikai parādu piemēru, ko React dara. Labprāt redzētu arī tavu piemēru, kā tu nodemonstrētu to, ko dara React, mazāk par 20 rindiņās, bez globālām storēm, bez routeriem, bez milzīgas konkrētam pielietošanas paternam specifiskas aplikācijas konfigurācijas.

Nerunā muļķības. Iespējams, ka tev nav nojausmas, kas ir enkapsulācija. Reduxā visi aplikācijas dati glabājas globā storē. Reduxā pēc definīcijas nav enkapsulācijas. Bez tam reduxā, lai izmantotu atsevišķi veidotu komponenti, tai ir ne tikai jābūt zināšanām par globālu stori, bet arī tās actioni un reduceri ir pareizi jāsavieno ar globālo stori, kamēr ne redux variantā es varu paņemt 3-šās puses komponetni, importēt un vajadzīgajā vietā izmantot, padodot tai attiecīgos parametrus - lūk tā ir enkapsulācija. Tieši tāpat labi rakstītā javascript OOP kodē mutācijām var viegli izsekot lasot uz leju. Savukārt pārspīlētā funkcionālā redux kodā kā reizi tu nezini kas un kādā kārtībā izpildīsies. Jo projekts kļūst apjomīgāks, jo redux kods paliek par lielāku miskasti, jo viss glabājas vienā glogālā storē, pat tad, kad tas nav nepieciešams un ir galēji traucējošs. Domā es neesmu ar reduxu spēlējies? Atmetu iespēju to izmantot, kad vienai un tai pašai lietai klasisks OOP kods ir 5 reizes īsāks un lasāmāks kā redux actionu, reduceri un middlewares. Redux filozofija ir risināt problēmas, kuras, pielietojot mutācijas, rodas dēļ javascripta asinhronās dabas, bet joks jau tāds, ka šī problēmas rodas tikai script kidijiem.