Jump to content
php.lv forumi

codez

Reģistrētie lietotāji
  • Content Count

    4273
  • Joined

  • Last visited

Everything posted by codez

  1. 985 eur? Ir taču papilnam kvalitatīvu kursu bez maksas: https://www.coursera.org/courses?languages=en&query=java https://www.coursera.org/courses?languages=en&query=c%23
  2. https://www.digitalocean.com/products/one-click-apps/wordpress/
  3. Kas vainas šim? https://wordpress.com/pricing/ Jebkuršs pašhostēts variants, vai nu DO, vai nano, vai serveris galu galā radīs problēmas, kad atklāsies kāda vecāka WP ievainojamība un tev pēc kāda laika jau stāvēs veca WP versija, spama pilni komentāri, caur tavu lapu izplata adware/spyware, utt.
  4. @Wuu, es te nevienu nemācu, tikai parādu piemēru, ko React dara. Labprāt redzētu arī tavu piemēru, kā tu nodemonstrētu to, ko dara React, mazāk par 20 rindiņās, bez globālām storēm, bez routeriem, bez milzīgas konkrētam pielietošanas paternam specifiskas aplikācijas konfigurācijas.
  5. Nerunā muļķības. Iespējams, ka tev nav nojausmas, kas ir enkapsulācija. Reduxā visi aplikācijas dati glabājas globā storē. Reduxā pēc definīcijas nav enkapsulācijas. Bez tam reduxā, lai izmantotu atsevišķi veidotu komponenti, tai ir ne tikai jābūt zināšanām par globālu stori, bet arī tās actioni un reduceri ir pareizi jāsavieno ar globālo stori, kamēr ne redux variantā es varu paņemt 3-šās puses komponetni, importēt un vajadzīgajā vietā izmantot, padodot tai attiecīgos parametrus - lūk tā ir enkapsulācija. Tieši tāpat labi rakstītā javascript OOP kodē mutācijām var viegli izsekot lasot
  6. @Wuu, parādi savu veidu kā tu "pareizi" lieto React.
  7. @jurchiks, es izmantoju webpack un visu pakoju pie izstrādes, tur notiek less kopilācija vienā vai vairākos css, kurus pēc tam iekļauj kopējā bundlē, ES6/React JSX -> ES5 translācija, minimizācija un nesmukošana(uglify). Parasti viss (gan css, gan js, tāpat arī 3d pary bibliotēkas) tiek sabundlēts vienā js failā, kurš ir minimizēts. Ja projektā ir vairākas mazāk saistītas daļas, ar webpack var smuki sataisīt, lai sabundlē vairākās bundlēs un ielādē tās pēc vajadzības. Tā kā visa izstrāde notiek ES6 moduļos, tad webpack ļoti labi zin, kurš kods no kura atkarīgs un kurā brīdī, kuru bundli iel
  8. @briedis, agrāk izmantoju Webstorm, kurš +- strādāja, tagad izmantoju Atom ar pluginiem - strādā diezgan perfekti. Priekš React-a JSX sintakses ir vairāki plugini: https://atom.io/packages/language-babel, https://orktes.github.io/atom-react/ (lapā ir video kā strādā autocomplete). Ja item ir objekts, tad to var mierīgi padot, teiksim <UserAvatar user={this.user} />, respektīvi, tas, ko raksta starp {}, ir jebkāda js izteiksme.
  9. @briedis, vienkāršotā variantā tas būtu šādi: https://jsfiddle.net/uwu5hwj7/2/ Kompleksākā aplikācijā, atkarībā no arhitektūras, dati glabātos atsevišķā storē un tādas manipulācijas kā "setActive" tiktu veiktas uz store, nevis view elementu. Bet galvenā domā kodā tāpat redzama, setActive funkcija nemaina dom-u, bet gan tikai datus, par dom-a izmaiņu atbild React bibliotēka. @Wuu, enkapsulācija ir vajadzīga, lai rakstītu no aplikācijas neatkarīgas, vairākkārt izmantojamas komponentes, ko redux gadījumā nav triviāli izdarīt, jo viss aplikācijas stāvoklis glabājas kopējā sto
  10. Wuu, kā tu bez OOP realizē enkapsulāciju un polimorfismu? Vai tavi projekti ir pārāk vienkārši un šāda abstrakcija nav nepieciešama? Briedi, ģenerēt dom-u pirmo reizi ir vienkārši. Efektīvi to mainīt laika gaitā, jau ir pavisam ir kas cits un šo problēmu React atrisina ļoti labi. Kā, piemēram, ar vanilla js jūs maināt teiksim 100 elementu list-a piecu item-u klasi un tekstu?
  11. Man ē-pastā pēdējais piedāvājums no rekruiteriem tajā reģionā (Beļģija) Frontend, React 400 - 480 eur/dienā.
  12. Pirmais filtrs ir pozīcija atalgojuma apmērs. Ja šis skaitlis par mazu, vai nav norādīts, potenciālais darbinieks tādu sludinājumu laiž garām.
  13. Īstais orģinālraksts: http://www.gamasutra.com/view/news/269725/Sponsored_22_Dos_and_donts_when_fighting_cheating_in_online_games.php
  14. Pieliku arī Scala Play freimworku: https://www.google.com/trends/explore?q=Yii2,%2Fm%2F0jwy148,%2Fm%2F09cjcl,%2Fm%2F02qgdkj,play
  15. Vai tu savā uzņēmumā tā dari? Visiem darbiniekiem maksā vienādus procentus no peļņas? Kādā nozarē darbojas tavs uzņēmums un cik viņam ir darbinieku? Ir konkrēta problēma. Vidējais darbinieks nav pārāk ieinteresēts radoši strādāt un ir nepieciešama sistēma, kas viņu motivētu strādāt radošāk un ar atdevi. Latvijā mantojumu tiesības ir ļoti labi aprakstītas Civillikuma 2. daļā un pilnībā pārklāj visus tavus uzdotos jautājumus.
  16. Kaut kur lasīju, ka Orākls nopirka Mysql, lai lēnām un klusi nogremdētu, bet pateicoties Mariadb, viņiem visi plāni izjuka.
  17. Sistēmu neizdomāju, uzzināju no paziņas, kurš darbojas tajā pašā nozarē, kur es. Bet jā, ir doma, ka varētu šādu sistēmu izmantot un tā dotu daudz labākus rezultātus kā parasta algu sistēma.
  18. Nu vai tad šī sistēma tiešo to arī nedara, kad tavi procenti ir atbilstoši tavam nostrādātajam laikam? Šī sistēma atrisina uzreiz daudz speciālgadījumus, attiecībā pret statiski noteiktiem procentiem. Piemēram, kāds no darbiniekiem pamet projektu ātrāk - šajā gadījumā pārējiem procenti pieaug, vai, piemēram, projekts aiziet daudz labāk nekā cerēts un tā attīstībai jāpiesaista vēl programmētāji. Pirmie saglabā savu daļu, kura lēnām samazinās, kamēr pārējiem daļa lēnām aug no nulles uz augšu. Gadījumā, ja jau visas daļas būtu izdalītas statiski pirms tam, jaunajiem piesaistītājiem programmētājie
  19. Kāpēc, lai darbinieks, kurš tikko atnācis strādāt projektā saņemtu tikpat procentus no peļņas, cik, piemēram, darbinieks, kurš strādājis jau 2 gadus pie projekta?
  20. Nu tik stulbus darbiniekus, kas nesapratīs, arī nevienam nafig nevajag - lai iet rakt grāvjus. Normāls programmētājs saprot, ja projektam ir X lietotāji un vidēji projekts var pelnīt C naudiņas uz lietotāju mēnesī un, ja ir vidēji 5 darbinieki projektā, tad viņam ir 20% no žetoniem un viņš saņems 0.2 * 0.3 * (ien - izd), kur ien = XC, bet izd = summa no visām izmaksām. Un pēkšņi darbinieku jau tiešā veidā sāk interesēt, kā palielināt X, kā palielināt C, kā uztaisīt efektīvāku kodu, lai būtu vajadzīgi mazāk serveri un izmaksas būtu mazākas, utt, nevis tupi atstrādāt todo listi.
  21. Problēma jau nav tajā, ka uzdevumus nepilda, bet kā viņus pilda - imitē pildīšanu. Uz papīra uzdevumu var izpildīt, bet realitātē tas izdarīts ātri, pavirši, nepārdomāti, ar bugiem, nenotestēti, neoptimizēti, utt. Programmētājs ir viena no tām profesijām, kur diena beigās 2 programmētāji it kā abi ir izpildījuši uzdevumus, bet viens ir radījis 10 vai pat 100 reizes vairāk pievienotās vērtības kā otrs. Nākošā lieta ir, cik no programmētājiem, kas saņem tikai algu, ikdienā strādā radoši - iesaka idejas kā produktu reāli uzlabot, lai tas nestu lielāku peļņu. Un nevis iesaka atkal imitācijas pēc,
  22. Man šķiet, ka iemesls varētu būt, lai atlasītu tos potenciālos darbiniekus, kas gatavi strādāt uz rezultātu no tiem, kas grib tikai algu un tālāk jau atsēdēt un imitēt darbu.
  23. Lai nebūtu par un ap - kompānija darbojas datorspēļu jomā un viņai jau ir portfelis ar populārām spēlēm, tāpēc piesaistīt lietotājus ir dažu dienu jautājums. Tāpat arī šķiet, ka spēles 4 gadu laikā paliek stipri neaktuālas (protams ar retiem izņēmumiem). Taču, ja spēle turpina palikt populāra un darbinieki turpina to uzturēt, tad viņu žetonu proporcija +- saglabājas nemainīga kaut 10 gadus. Nav jau daudz sistēmu ar ko šo varētu salīdzināt. Galvenā būtu stoki. Stoku gadījumā, ja daudzprojektu kompānija, darbinieks saņem daļu no visiem projektiem, kas darbinieku ne pārāk motivē attīstīt lab
  24. Starp kolēģiem nekādu sacensību šī sistēma nerada, jo katram darbiniekam pienākas noteikts žetonu skaits mēnesī par kuru viņš ir vienojies uzsākot darbu, taču darbinieks ir tiešā veidā ieinteresēt, lai citi kolēģi neslinko. Neko nošmaukt citam darbiniekam nevar. Vairāk vai mazāk, ja komanda sakomplektēta, katrs darbinieks var diezgan precīzi prognozēt, kādu daļu no peļņas viņš saņems teiksim, piemēram, pēc 6 mēneši, kad projektu palaidīs vai pēc 2 gadi, kad projekts ies pilnā sparā. Vienīgi, ja projekts izaug lielāks nekā paredzēts un nepieciešami papildspēki, tad žetoni var nedaudz atšķaidīti
  25. Cik saprotu, parasti jauni programmētāji piesaistās projektiem no sākumā vai izstrādes sākuma stadijā, respektīvi +- tiek komplektēta komanda konkrētam projektam. Darbības sfēras specifika ir tāda, ka projekts var sākt pelnīt jau pirmajos izstrādes mēnešos, bet uzturot un attīstot, drošvien daudz vairāk, bet tas ir līdzīgi kā ar daudziem projektiem, piemēram, uztaisa sociālo tīklu, cilvēki sāk lēnām lietot, bet ienākumi ir mazi, tālāk izveido papildus funkcijas par samaksu un peļņa daudzkāršojas. Ja darbojies vairākos projektos, tad attiecīgi, katrā projektā tu saņem noteiktu daudzumu žetonu.
×
×
  • Create New...