codez

Daudz spēcīgu morālu argumentu, vairāk ASV kontekstā, bet kaut kādā mērā attiecināms uz praktiski jebkuru valsts iekārtu un absurdo vērtību sistēmu, kura ir izveidojusies:

Es tev pilnībā piekrītu, ka pie mums ir daudz laba, bet varētu būt vēl labāk, ja būtu sistēma, kas strādā daudz efektīvāk. Pašreiz pie mums ir daudz laba, nevis tāpēc, ka sistēma ir laba, bet tāpēc, ka latvieši ir strādīga un apņēmīga tauta. Latviešiem ir raksturīgs individuālisms un vēlme pēc pašnoteikšanās un no tā izrietošā tieksme pēc pilnveidošanās. Tāpēc jau izsenis latvieši dzīvo viensētās un, cik latviešu, tik viedokļu, tik partiju un karaļu. Tāpēc latvieši nekad nav veidojuši lielas impērijas, bet tai pašā laikā latviešu kultūra ir viena no vecākajām Eiropā (piem., latviešu valodā ir ļoti daudz kopīgu vārdu ar seno sanskritu. Nu jau pat oficiāli pētnieki visā pasaulē sāk atzīt, ka sanskrita izcelsme ir meklējama Baltu tautu valodās) un esam viena no mazākajām tautām ar savu valsti. Bet mēs varam dzīvot vēl labāk, ja savu labo tikumu papildinātu ar labu un efektīvu sistēmu.

Bet kāds tam sakars ar kapitālismu? 1) Kapitālismā nav valdošās šķiras. 2) Ja kapitālismā uzņēmums slikti izturas pret strādniekiem, tie strādā neefektīvi un slikti un uzņēmums iziet no biznesa, ja vien tas nav monopoluzņēmums, kura monopolu nodrošina ar dažādiem regulējumiem, ierobežojumiem citiem, policejisku vai militāru varu, subsīdijām, utmldz. Nemaz nerunāsim par to, ka Oktobra revolūcija tika organizēta no ārpus Krievijas teritorijām, kurām tika apsolīta pāsnoteikšanās.

Video stāstītais par to, ka bagātie pelna vairāk, tikai ieguldot savu naudu, ne vienmēr ir patiesība, it sevišķi kapitālismā. Mūsdienās, lai tu ar savu kapitālu pelnītu, tev jābūt plašām zināšanām dotajā sfērā un tev ir jāspēj kaut cik precīzi prognozēt, kur ieguldot, cik tu pelnīsi. Tas jau vien ir darbs, pie tam gadījumā, ja esi apsteidzis ar savu ieguldījumu inflāciju, tad tavs padarītais darbs (līdzekļu pārdalīšana) ir radījis reālu pievienoto vērtību un tie ir godīgi nopelnīti līdzekļi. Jo šie ieguldāmie līdzekļi paliek lielāki, jo sarežģītāk tev ir tos visus ieguldīt, pārvaldīt, utt. Piemēram, ja kādam ir 50M, viņš nevar vienkārši nopirkt tirdzniecības centru un cerēt, ka nāks ienākumi, viņam tāpat būs jāalgo komanda, kas to visu uztur, iznomā telpas klientiem, utt. Viņš protams var nopirkt nelielu daļu akciju stabilā lielā nedaudz augošā korporācijā(s) un dzīvot tīri uz akciju cenu kāpumu un dividendēm, neuztraucoties par savas naudas tālāku pārvaldību, taču realitātē daudz kur eksistē viltus kapitālisms, kurā brīvais tirgus ir pamatīgi sakropļots un šī iemesla dēļ lielās kompānijas spēj nepamatoti noturēt lielu tirgus daļu sev. Kā jau rakstīju, kapitālismā ar naudu/kapitālu vien nepietiek, ir vajadzīgi cilvēki, kuri šo kapitālu pārvalda. Mūsdienās izdzīvošana pamatvajadzības paliek ar vien lētākas un pieejamākas, tāpēc arī kapitāla nozīme biznesā ar vien samazinās, jo daudz svarīgāks ir cilvēku darbs, kuri pārvalda/strādā ar šo kapitālu. Līdz ar to tīrā kapitālismā būtu neiespējami noturēt savu bagātību vienkārši tāpēc, ka tev šī bagātība ir, kur nu vēl pavairot, ja tu pats neko nedari. Labi, ka mums ir cilvēki, kuri "orientējas" vēsturē un zin, ka Krievijas revolūcijā tika gāzts autoritārs imperatora režīms ar lieliem nodokļiem un piespiedu darbu, kas protams būtībā ir tas pats, kas brīvais tirgus un kapitālisms. Stack overflow?

Patiesībā būs nedaudz savādāk. Kapitālismā/Brīvajā tirgū bagātību iegūst tie, kas strādā (plašā nozīmē). Ja kāds ir nopelnījis lielu naudu, tad viņām jāturpina strādāt ar šo naudu. Noliekot to maliņā tā zaudēs vērtību dēļ inflācijas. Arī tīra naudas investēšana ir darbs, jo tev ir jābūt plaša spektra zināšanām, lai kaut cik varētu prognozēt, kur ir vērts ieguldīt kapitālu un kur nē un arī tas prasīs lielu darbu. Tāpat kapitālismā lielas kompānijas ātri nomainītu jauni uzņēmumi, kuri ir elastīgāki un ātrāk pielāgojas tirgus situācijai. Šobrīd, kad mums ir viltus kapitālisms, kurā eksistē: - lobijs / korupcija - regulējumi / ierobežojumi, kuri atbalsta monopolus, - subsīdijas, - lietas, kas traucē ieiet tirgū jaunajiem - licences, atļaujas - absurda iespēja, ka var piederēt tiesības uz noteiktu informācijas kombināciju - patenti, autortiesības. Šīs visas lietas ir pretstatā kapitālismam un brīvajam tirgum. Tās kropļo tirgu un padara bagātos bagātākus arī tad, kad viņi beidz strādāt - radīt pietiekamu pievienoto vērtību.Savukārt nabagajiem padara grūtāku iespēju kļūt bagātiem. Piemēram, maziem uzņēmumiem proporcionāli grūtāk ir ievērot regulējumus, nopirkt licences, iegūt atļaujas, iegūt valsts pasūtījumus, iegūt subsīdijas, iegūt patentus vai tiesības lietot kādas tehnoloģijas, utt.

Vēl radās ideja, kāds princips padarītu nodokļu iekasēšanu godīgāku. Piemēram, uzņēmumiem pārvaldē balsstiesības ir proporcionālas tam, cik tu esi ieguldījis uzņēmuma pamatkapitālā. Tieši tāpat būtu jāpārvalda arī valsts kopējais katls - cik tu samaksā pēdējos 10 gados nodokļos, tik daudz proporcionāli tev ir balsis. Attiecīgi no nodokļiem, kas iet valsts kasē Saeimas vēlēšanās, bet nodokļiem, kurus samaksā pašvaldības kasē, attiecīgi pašvaldības vēlēšanās.

Ja pareizi sapratu, ar attiecību tu domāji, cik daudz līdzekļu indivīds pats menidžē, izvēlas kā izmantot un cik daudz liek kopējā katlā, kuru pārvalda valsts (vai cits katla pārvaldnieks). Tāpēc arī saku, ka vispār piekrītu tavai idejai, ka pastāv kaut kāda optimālā proporcija, taču šī proporcija var būt ļoti atšķirīga dažādos apstākļos, piemēram, ģimenes ietvaros bieži šī proporcija ir 0/100, kad viss tiek likts kopējā katlā, mazos ciemos cilvēki arī labprāt vairāk liktu kopējā katlā, jo tiešā veida izbauda kopējā katla radītos labumus, taču, jo lielāka grupa, jo šī proporcija vairāk tuvojas 90-100/0-10, kad kopējais katls ir minimāls. Un iemeslus kāpēc tā ir, es aprakstīju iepriekš. Tāpat arī daudzās valstīs kopējo katlu nepārvalda valsts - privātie pensiju fondi, privātās veselības un citas apdrošināšanas, dažādas organizācijas un iniciatīvas, tie visi ir kopējie katli tikai darbojas pēc brīvprātīgas izvēles principa. Pat tā pati Wikipēdija ir labs piemērs brīvprātīgi finansētai iniciatīvai, kura rada vērtīgu infrastruktūras sastāvdaļu.

Tikai plikā kapitālismā var atdalīties cilvēki, kuri sarunā, ka 20% metīs kopējā katlā, ievēl pārvaldnieku, kurš ar šiem resursiem rīkojas, kamēr paralēli var pastāvēt citi, kuriem ir 90/10 vai pat 100/0 proporcija un praksē pārbaudīt, kuriem attīstība notiek ātrāk un/vai kuri dzīvo labāk. Es teiktu, ka mēs nezinām, kura proporcija ir labākā, tāpēc jābūt sistēmai, kurā katrs pēc savas gribas var pārbaudīt dažādas proporcijas. Pietam laikiem un tikumiem mainoties, var mainīties arī optimālā proporcija. Sistēmai jābūt maksimāli brīvai. P.S. Es teiktu, ka jo mazāka grupa, jo kolektīvisma cipars ir lielāks (piem., ģimenes ietvaros bieži tas ir pat visi 100%), bet, jo lielāka grupa, jo arvien samazinās šis optimālais kolektīvisma cipars, iespējams, tiecoties tuvu nullei, kad mēs runājam par grupām valsts apmērā.

Piemirsu vēl vienu sadaļu. Kāpēc kolektīvisms/sociālisms tomēr praksē eksistē, ja viņš nav tik labs: Tas ir saistīts tīri ar cilvēka psiholoģiskajiem aspektiem. Vairums cilvēku pirmkārt darbojas savās interesēs. Cīņa par politisko ietekmi prasa resursus un katrs grib saņemt par to atalgojumu. Atalgojums ir šī politiskā vara, kura tiek iegūta pēc šīs cīņas. Un, kad cilvēks nokļūst pie varas, viņš drīzāk šo varu gribēs palielināt, nekā atdot, tāpēc viņš palielina regulējumus, pārvaldes ietekmi, nodokļu apmērus - visu, kas palielina viņa varu. Jūs reti redzēsiet cilvēku, kurš cīnās par politisko varu un pēc tam to vienkārši samazina, atdodot atpakaļ tautai. "Power is always dangerous. It attracts the worst and corrupts the best." Otrs aspekts ir tāds, ka ar kolektīvisma idejām ir daudz vieglāk veidot populismu, saukļi "valsts jums visu iedos, par jums parūpēsies", "atņemsim bagātajiem, atdosim jums" ļoti laba ietekmē masu prātus, tāpēc arī šādas ideoloģijas grupējumiem ir caurums, kur iegūt politisko varu demokrātiskā sabiedrībā.

Šo rakstu, jo iepriekšējās diskusijās par šo tēmu man radās iespaids, ka dažiem nav pietiekamas zināšanas par mūsu pasaules fenomeniem un procesu norisi. Minēšu svarīgākos aspektus, kāpēc uzskatu, ka kapitālisms nes attīstību un paaugstina cilvēku dzīves līmeni ātrāk, nekā kolektīvisms: 1. Evolūcija/Attīstība. Evolūcija kā parādība ir novērojama ne tikai dabā, bet jebkuros procesos. Evolūcijas pamatā ir fenomens, kad kādā algoritmā notiek kāda izmaiņa un šis algoritms vai nu paliek labāks (izdzīvotspējīgāks), vai sliktāks un šim algoritmam ir iespēja kopēties. Ja šis algoritms paliek labāks, tad tas aizvieto sliktākos "radiniekus" (līdzīgos algoritmus, bet vēl bez šīm izmaiņām). Dabā šis algoritms ir ierakstīts DNSā un notiek DNS evolūcija. Tāpat evolūcijai ir nepieciešams dzinējspēks - nepieciešamība pēc izmaiņām. Dabā šāds viens dzinējspēks ir klimata un vides izmaiņas. Tāpat arī jāņem vērā, ka mūsu pasaule ir tāda, ka lielākā daļa izmaiņu ir sliktas un tikai ļoti retu reizi tās ir labas. Kā tas attiecas uz sabiedrību, tās labklājību un ekonomiku? Arī tas kā mēs dzīvojam, principi un likumi pēc kuriem vadāmies ir algoritmi, tikai šos algoritmus mainām mēs - sabiedrība. Ir tā, ka mūsu pasaulē nav iespējams precīzi prognozēt nākotni, līdz tai nenonākot - nesamazināmā skaitļojamība (https://en.wikipedia.org/wiki/Computational_irreducibility , https://en.wikipedia.org/wiki/Halting_problem). Šī iemesla dēļ nav iespējams ar 100% precizitāti prognozēt kā kādas izmaiņas darbības principos, likumos, lēmumos, utt. ietekmēs rezultātu un vēl vairāk, lielākā daļa izmaiņu drīzāk būs negatīvas, nekā pozitīvas un tikai pēc notestēšanas mēs ar kaut kādu varbūtību varēsim uzzināt izmaiņu virzienu. Pat pieņemot, ka visi cilvēki darbosies pēc labākās sirdsapziņas, ja sabiedrībā kāda nozare tiek organizēta pēc sociālisma principiem, kad tiek no visiem savākti resursi un tad centralizēti organizēt priekš visiem, vislielākā problēma ir tā, ka šīs izmaiņas kaut kā uzlabošanai ir centralizētas un maz (pēc skaita) un parasti attiecas uzreiz uz visu sistēmu un katrai izmaiņai ir vajadzīgs laiks, lai pārbaudītu, vai tā ir efektīva. Piemēram, ar izglītības sistēmu. Jā, visu laiku notiek izmaiņas/reformas, bet tās notiek reti un tiek testētas uz visām skolām reizē. Pie tam valstiskā sistēma nav tā posma, kurš patiešām ir ieinteresēt, lai veiktu kardinālus uzlabojumus (lai šīs izmaiņas patiešām dotu pozitīvu efektu un vispār izanalizētu, kas ir tas pozitīvais efekts pēc kā jātiecas), nevis rūpētos par sava amata saglabāšanu. Privātā sistēmā katra skola darbotos kā neatkarīgs elements un savā iekšienē veiktu dažādas izmaiņas. Tā kā katras individuālās izmaiņas ietekmē daudz mazāku skaitu, tad ir daudz ātrāk iespējams noteikt izmaiņu efektivitāti un atstāt pozitīvās izmaiņas. Savukārt pozitīvās izmaiņas pārņemtu citas skolas, ja tās dotu uzlabojumus. Paņemsim Latvijas 500 skolas. Ja visās taisa izmaiņas uzreiz (kā ta ir centralizētā sistēmā) un vērtē izmaiņu efektivitāti gadu, tad eksperimentu skaits ir 1 eksperiments gadā, savukārt, ja katra skola ir neatkarīga un izmaiņas eksperimentus veic reizi mēnesī, tad kopējais eksperimentu skaits ir 5000 eksperimenti gadā. Starp šiem 5000 eksperimentiem noteikti būs daudz vairāk pozitīvu uzlabojumu, nekā 1 eksperimentā. Tieši pēc šāda paša principa arī citās nozarēs attīstība notiek ātrāk, ja tās būtu privātas - spēcīgāks dzinējspēks (konkurence rada nepieciešamību pēc izmaiņām), daudz lielāks eksperimentu skaits, ātrāks pozitīvo izmaiņu aizstāšanas temps (tieša egoistiska vēlme pēc privāta uzņēmuma izaugsmes). 2. Motivācija. Motivācija ir viens no galvenajiem dzinējspēkiem cilvēka darbībām. Kad cilvēks strādā kādā lielā struktūrā, tad viņa motivācija ir alga un viņa darbības ilgtermiņā ir saglabāt šo algu, veicot kaut kādu minimumu uzdoto uzdevumu, kurš nepieciešams, lai šo algu saglabātu. Darbinieka individuālā centība lielā struktūrā atstāj mazu procentuālo izaugsmi uz visu struktūru. Savukārt, privātā uzņēmumā galvenā motivācija ir palielināt peļņu, bet peļņu brīvā tirgus apstākļos var palielināt sniedzot pēc iespējas lētāku un kvalitatīvāku pakalpojumu (jo konkurence). Tieši šī paša iemesla dēļ privātajā sektorā ir daudz lielāks šis evolūcijai (izmaiņām/uzlabojumiem) nepieciešamais dzinējspēks. Arī privātā sektora iekšienē ir tas pats, ka lieli uzņēmumi inovē daudz lēnāk vai nemaz, jo iekšējā struktūrā trūkst motivācijas. Normāla brīvā tirgus apstākļos šādi lielie uzņēmumi, kuri reti inovē ātri tiktu nomainīti, bet praksē bieži vien šeit ir iejaukta Valsts (nezināšana, lobijs, korupcija, subsīdijas), kuras radītie regulējumi ļauj šādiem uzņēmumiem eksistēt, jo traucē jauniem ienākt tirgū. 3. Ētika. Sen, senos laikos bija izplatīta verdzība - cilvēkam bija jāatdod sava darb augļi citiem (jāstrādā citu labā) un par to viņš saņēma pretī vietu dzīvošanai un pārtiku un drēbes. Domāju vairums atzīs, ka verdzība ir amorāls process. Kolektīvisms, kad ar varu piespiež tev atdot daļu savu darba augļu principiāli ne ar ko neatšķiras, tikai 100% vietā varbūt ir 90%, 70%, 50%. Starp mums ir daudz cilvēku, kuri uzskata, ka ir morāli pārāki ar domu, ka drīkst ar varu atņemt citiem viņa darba augļus un izlietot tos tā, kā viņi uzskata par pareizu esam. Patiesībā nevienam nav morālu tiesību ar varu atņemt citam viņa darba augļus. Un tieši tāpēc mums ir jādomā un jāuzlabo sistēma tā, lai tā būtu pēc iespējas ētiskāka. Kopējās/sabiedriskās infrastruktūras izmantošanai jābūt samaksai par tās lietošanas daudzumu, sākot ar ceļiem (piem., degvielas akcīze vai maksas ceļi), parkiem, pludmalēm (piem., Jūrmala iekasē iebraukšanas maksu), utt. Tai pašā laikā mēs redzam, ka kopēji izmantojamu infrastruktūru var uzbūvēt arī privātā kārtā, piemēram, lielveikalu stāvvietas un lielākoties tās atļauts izmantot bez maskas. No ētiskā viedokļa nodokļi būtu jāsamazina līdz minimumam, atstājot tos tikai tik lielā apmērā, lai finansētu tiesu, policiju, armiju un parūpētos par tiem, kas paši par sevi nespēj. Kaut arī uzskatu, ka morāli nobriedušā sabiedrībā šīs lietas pilnībā varētu tikt apmaksātas no brīvprātīgiem maksājumiem - ziedojumiem. Pat vēl vairāk, ASV ir ļoti izplatīts, ka lielās kompānijas ziedo pat miljardus dažādām izglītības un medicīnas iestādēm, piem.: http://appleinsider.com/articles/11/02/21/apple_cofounded_effort_to_help_design_and_build_2_billion_new_sanford_hospital 4. Korupcija. Korupcija pēc būtības var rasties tad, kad kādam ir pilnvaras lemt par citu līdzekļu izlietošanu/pārdali vai citu ietekmēšanu un tieši šāda veida korupcija ir izplatītākais korupcijas veids. Korupcija ir neizbēgama kolektīvisma parādība, turpretī kapitālismā korupcijas novēršanai ir tieši mehānismi, jo cietējs no korupcijas tiešā veidā var lemt par tās novēršanu. Praksē jauktā sistēmā, kāda ir mums, mēs redzam, ka daudz lielāka korupcija ir tieši kolektīvajā/valsts sektorā, nevis privātajā. Ņemot vērā šos aspektu, sekojošas lietas traucē straujākai attīstībai: - lieli nodokļi - nodokļi tieši uz uzņēmējiem (jo uzņēmējs ir vienīgais, kurš ekonomikā palielina produktivitāti, uzlabojot produktu ražošanas vai servisu sniegšanas efektivitāti) - netieši nodokļi/maksājumi (kopējais katls) - regulējumi un ierobežojumi, it sevišķi, ja tie galvenokārt ierobežo mazos (licences, pārāk stingras un nepamatoti ierobežojošas prasības) - birokrātija (liekas uzskaites, simboliskas atļaujas un pārbaudes) Daudzi cilvēki ir teikuši, ka gribētu sākt nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet viņus baida papīru kārtošana. - patenti, autortiesības (traucē uzlabojumiem izplatīties [kopēties] un uzlaboties tālāk, stagnē inovāciju, uztur neinovējošus/neattīstošos monopolus) - lielas, centralizētas organizācijas (vai tā būtu valsts veselības un izglītības sistēma, vai privātas monopolu kompānijas) Mīti: "Nežēlīgais kapitālisms" - daudzi uzskata, ka šāda kapitālisma apstākļos, lai iegūtu visus tā bonusus, visu laiku ir jācenšas, jāskrien, jāraujas. Ir tā, ka ir tikai neliela daļa cilvēku, kuri ir ģenētiski predisponēti uz nemitīgu raušanos uz izaugsmi/attīstību, tautā to sauc par uzņēmēja gēnu - tas ir saistīts ar serotonīna un dopamīna trūkumu smadzenēs (vairāk tiek sintezēts dopamīnu noārdošais enzīms, mazāk receptoru sinapsē, utt.). Līdz ar to šiem cilvēkiem ir izteiktāka nepārtrauktu neapmierinātību ar status quo. Bet tas nebūt nenozīmē, ka pārējiem ir tāpat jārajaus. Katrs šāda uzņēmēja uzlabojums patiesībā padara mūsu dzīves kvalitāti daudz labāku, jo servisi un produkti paliek lētāki, modernāki un pieejamāki, galvenais pārējiem jāsaprot, ka vajag pēc iespējas mazāk traucēt tiem, kas raujas pēc attīstības. Pat vairāk, pārējie cilvēki var pasīvi palīdzēt gan sev, gan attīstībai, piemēram, iepērkot šādu uzņēmēju uzņēmumu akcijas. "Kapitālismā izaug milzīgi nekontrolējami monopoli" - ir tieši pretēji. Lieli uzņēmumi strādā neefektīvi, tajos ir lieli slāņi, kuri nav motivēti uz neko vairāk kā saglabāt savu algu, inovācija ir lēna. Jauni uzņēmumi šādus uzņēmumus bez problēmām izkonkurē, ja vien nav apstākļi, kas traucē brīvo tirgu - tie ir regulējumi/ierobežojumi, kas traucē jauniem uzņēmumiem ienākt tirgū, dotācijas, ar likumu noteikti monopoli un tiesības. "Korupcija" - kā reizi kapitālismā korupcija ir minimāla, jo nav ko korumpēt. Nav nemaz tā negodīguma subjekta, kuru iegūt. Nav naudas, kuru negodīgi pārdalīt, jo katrs pats izvēlas kā savu naudu pārdalīt, vai kam uzticēt pārdalīt. Un, ja gadījumā eksistē korupcija kādā privātā struktūrā, tad ir tieši ieinteresētie (īpašnieki), lai šo korupciju izskaustu. Ja viņiem tas neizdodas, tad šādu uzņēmumu ātri nomaina citi, jo strādā efektīvāk. Nedaudz par tiesu, policiju un armiju: Tai pašā Šveicē ļoti daudziem cilvēkiem mājās glabājas automātiskie ieroči un tur pati tauta ir armija. Mūsu gadījumā gan pašlaik vēl nevar sākt tikt brīvi ļaut pilsoņiem tikt pie automātiskajiem ieročiem, jo mums vēsturisku apsvērumu dēļ ir daudz valstij nelojālu pilsoņu. Bet iespējams arī šeit varētu daudz ko risināt privātā kārtā, piemēram, ļaujot lieliem uzņēmumiem apsardzes funkcijas savienot ar privātas armijas funkcijām. Dažādu šādu apsvērumu dēļ armija varētu būt viena no tām neizbēgamajām lietām, kuru ir jāfinansē izmantojot amorālus mehānismus (piespiedu līdzekļu iekasēšanu), bet arī šeit varētu izmantot proporcionalitātes principu, piemēram, armija sargā tavu īpašumu no citu valstu iebrukuma, tāpēc jāmaksā proporcionāli īpašuma izmēriem. Tas pats varētu attiekties uz tiesām un policiju, tikai policijas gadījumā noteikti daudzas funkcijas kā apsardze un kārtības nodrošināšana varētu būt privātajā sektorā, tāpat arī zināma daļa izmeklēšanu varētu būt privātas. Piemēram, ja tev nozog automašīnu, tad izmeklēšanu veic apdrošināšanas kompānijas apmaksāta privāta izmeklēšanas iestāde un atkal strādā konkurence, jo visi izmantos tos izmeklētājus, kuri strādā efektīvāk. Policijai un tiesai ir palielinātas pilnvaras un tieši šī iemesla dēļ man simpatizē ASV modelis, kurā pilsētās policiju un galveno tiesnesi ievēl vietējie iedzīvotāji. Pieļauju, ka pilsoniskā un bagātā sabiedrībā cilvēki paši brīvprātīgi ziedotu naudu policijai un tiesām. Saprotams, ka mēs varam atrast arī negatīvus piemērus kapitālisma praksē, bet tie vairāk ir saistīti ar sliktiem cilvēkiem, nekā ar kapitālismu un rezultāts būtu vēl sliktāks, ja šie cilvēki būtu vadošās lomās kolektīvā/sociālistiskā sistēmā. Tāpat es neaicinu visu nomainīt vienā dienā, bet lēnām, taču mērķtiecīgi, virzīties šajā virzienā. Ko mēs varam darīt, lai panāktu ātrāku attīstību: - informēt citus, ka kolektīvisms nestrādā un mudināt mainīt sistēmu kapitālisma virzienā (mēs dzīvojam demokrātisma ērā, tāpēc izmaiņām ir vajadzīgs vairākuma atbalsts); - praktizēt kapitālismu - pēc iespējas vairāk likuma ietvaros izmantot savas tiesības un domāt pašiem ar savu galvu - pašiem pārdalīt savu līdzekļus un izvēlēties, kurus servisus izmantot un maksāt par tiem tiešā veidā; - būt aktīvākiem sabiedrības locekļiem un popularizēt brīvprātīgumu - ar ziedojumiem atbalstot saviem uzskatiem vajadzīgas un derīgas darbības tiešā viedā, piemēram, kā Mikrotīkls noziedoja miljons eiro Bērnu slimnīcai.

1. Kāpēc kādam būtu jāmaksā par pakalpojumiem, kurus neizmanto? 2. Tā dēļ, ka ir uzspiesta subsidēta nozare, daudz grūtāk ir attīstīties privātajam sektoram, līdz ar to privātais sektors arī nav tik pilnvērtīgs, cik varētu būt. 3. Valsts sektorā ļoti daudz līdzekļu tiek neefektīvi izmantoti, līdz ar to, pat, ja kāds ir pilnīgi altruistisks un ziedo naudu citiem, daudz efektīvāk ir to darīt pa tiešo, nevis caur valsts pārvaldes sistēmu, jo tā vienkārši ir neefektīva. Kāpēc tu domā, ka es nemaksāju nodokļus? Es maksāju visus likumā noteiktos nodokļus un visdrīzāk pēc absolūtās vērtības maksāju vairāk kā tu un tava ģimene kopā. Bet kāpēc tu aprobežojies tikai ar skolām, slimnīcām un bērnudarziem? Varbūt maksājam 100% nodokļos un, lai no nodokļiem uztur pārtiku, apģērbu, mašīnas, mājas, utt. Tici man, cilvēki ir mēģinājuši to darīt un tas ir novedis pie milzīga bada un ekonomiskās atpalicības. Pat nav tālu jāmeklē, mums pašiem šāda sistēma bija pirms 30 gadiem uzspiesta. Vienkārši sen jau empīriski ir pierādīs, ka sistēma strādā efektīvāk privātajā sektorā, tāpēc daudz labāk būtu, ja mēs visi maksātu mazākus nodokļus, no kuriem neuzturētu slimnīcas un skolas, bet būtu privātas slimnīcas, privātas kolas un mēs pa tiešo maksātu tām un maksātu tām, kuras sniedz labākus, lētākus un kvalitatīvākus pakalpojumus, līdz ar to notiktu attīstība un tev pašam būtu labāk, jo tu par saviem darba augļiem rezultātā saņemtu vairāk un labākus pakalpojumus. Es pretstatā tev gribu, lai šī valsts ir viena no attīstītākajām pasaulē. Man žēl, ka ir tādi cilvēki kā tu, kas vēl Latvijai sliktu.

Good find. Mana kļūda, vakar jau likās nereāli zemi skaitļi. Ok, Šveicē tomēr medicīna izmaksā krietni dārgāk, bet nu tā ir viena no bagātākajām valstīm ar vienu no labākajām medicīnas sistēmām un šī valsts iedzīvotāji izvēlas likt uzsvaru uz privātu medicīnas sistēmu, ar privātu apdrošināšanu. Ir vērts padomāt, kāpēc. Kā reizi tu aicini nedomāt. Tu saki, skat kāda mums laba izglītības un medicīnas sistēma, neko nemainām, neko neuzlabojam, samierinamies, valsts izdomās visu tavā vietā, pateiks, kas taviem bērniem jāmācās, pateiks, cik tev jāmaksā un par kādiem pakalpojumiem, kurus tev varbūt pat nevajag. Tev pašam nemaz neļauj domāt ar galvu. Kā reizi, tas, ko tu atbalsti ir status quo un iesaki to nemainīt. Man arī, bet es neatbalstu aklu ticību. Un uzskatu, ka pa priekšu nāk cilvēks un tikai pēc tam valsts. Un, ja cilvēks tiek pārāk ierobežots, nav pietiekami brīvs savās izvēlēs, viņam netiek atļautas pašam domāt ar galvu, tad ar valsti viss nav kārtībā un ir kaut kas jādara, lai uzlabotu situāciju. Tātad tu iesaki visiem samierināties ar Opeļiem un netiekties pēc kaut kā vairāk?

@e-remit, viss strīds jau sākās ar to, ka Mr.Key ir iebildumi, ka cilvēki varētu negribēt izmantot (un attiecīgi apmaksāt) dažādus valsts sistēmas organizētus pakalpojumus. Viņš grib, lai visi maksā piespiedu kārtā par pakalpojumiem, kuri ir nekvalitatīvi un neefektīvi. Patiesībā šodien palasot par Šveices veselības aprūpes sistēmu, man radās vēl lielāka pārliecība par to, ko es saku. Ja mēs paņemam 677 miljonu budžetu un izdalām uz pieaugušo skaitu (1,4 miljoni), un pieņemam, ka par katru bērns maksā 100 eur sanāk, ka katrs pieaugušais maksā (677 - 0.6*100) / 1.4 = 440 eiro. Šveicē vidējā pieaugušo apdrošināšanas gada maksa ir ap 400 CHF = 344 eur (minimālā 300 CHF), bērniem vidējā 100 CHF = 86 eur. Tātad mums ir valsts organizēta veselības aprūpes sistēma, kurā ir mežonīgas rindas mēnešu vai pat gadu garumā, apšaubāma kvalitāte un mēs maksājam no viena iedzīvotāja vairāk kā Šveices privātā medicīnas sistēma, kura skaitās viena no labākajām pasaulē. Vai tas nav absurds? Lai dažreiz cilvēku saprastu, cik absurda ir medicīnas sistēma, es viņiem piedāvāju iztēloties, ka līdzīgi strādā arī pārtikas sistēma. Tu maksā lielākus nodokļus un ej uz valsts veikalu pēc pārtikas, bet nav nekādas lielās izvēles, tev tāpat jāpiemaksā līdzmaksājums, un uz daudziem produktiem tev jāpierakstās rindā un tu tos varēsi saņemt pēc dažiem mēnešiem vai dažiem gadiem. Un pats galvenais, lai ietu uz veikalu, tev pa priekšu jāaiziet pie ģimenes pārtikologa un jādabū nosūtījums uz veikalu pēc noteiktiem pārtikas produktiem. Un vistrakāk ir rudens mēnešos, kad visas valsts apmaksātās pārtikas jau beigušās un tev jāgaida līdz janvārim, kad budžetu sāks skaitīt no jauna.

Kādam vajadzētu pārbaudīt, vai Mr.Key mājās nebūvē zemūdeni. :D P.S. Bet vispār tu jau sāc rakstīt reālus murgus.

Es jau neaicinu visiem atkārtot to ģimenē, vairāk tas ir pierādījums tam, ka es zinu par ko es runāju un es zinu kā ir labāk, nekā tagad un, ja ieviestu tā, ka visiem ir šāda, piemēram, apmācības/izglītības sistēma skolās, vai vismaz netraucētu tiem, kas vēlas šādu sistēmu, kādu es iesaku, tad Latvija plauktu un attīstītos. Vienkārši tagad ir subsidēts uzspiesta izglītības sistēma un ir ļoti maz iespējas attīstībai un tas ir degradējoši visiem. Un tas attiecas arī uz citām nozarēm. Tām jāļauj attīstīties, nevis valsts paņem monopolu, kurā piespiež visiem to subsidēt.

Atkal pat kaut ko fantazē. Tikai nez kāpēc mans bērns 2. klasē kvalificējās Valsts olimpiādei programmēšanā, bet 5. klasē jau ieguva atzinību Valsts programmēšanas olimpiādē 10. klašu grupā un tajā pašā gadā pārstāvēja Latviju Eiropas jauniešu programmēšana olimpiādē kā jaunākais dalībnieks, pie tam vidēji 3-4 gadus jaunāks par pārējiem. Ja nākošgad tiks uz pasaules olimpiādi un iegūs medaļu, tad būs visu laiku jaunākais IOI medaļnieks visā IOI vēsturē, ja gadu vēlāk, tad 2. jaunākais. Tas gan vēl priekšā. Iedomājies 500 skolas, katrā vidēji 500 bērni, milzīgs finansējums, bet es mājās bez problēmām apsteidzu pašus labākos, ko šī sistēma var radīt. Pie tam paši labāki patiesībā rodas ne jau dēļ šīs Valsts sistēmas, bet paši arī papildus kaut ko dara. Kā lai vēl pierāda, ka šī izglītības sistēma ir novecojusi? https://en.wikipedia.org/wiki/Healthcare_in_Switzerland Tas ir tieši tas par ko es runāju - kā būtu jābūt. Veselības apdrošināšana varētu būt obligāta, bet tu izvēlies pie kā apdrošināties un pats galvenais, kam maksāt par pakalpojumiem, kurus saņem. Tieši tāpēc arī Šveicē ir viena no pasaulē kvalitatīvākajām veselības aprūpes sistēmām, jo tā ir pārsvarā privāta, gan apdrošināšana, gan pat pakalpojums (slimnīcas).

Visa problēma, kuru tu šeit apraksti, ir apdrošināšana. Piemēram, civiltiesiskā apdrošināšana šoferiem ir privāta - viņa ir lēta un pieejam un pilnībā risina problēmu, pat, ja tu saskādē svešu mašīnu, kura ir vērta tikpat cik dārgas ārstēšanās specifisku saslimšanu gadījumā. Bet pats galvenais, ko tu nesaproti, ir kā strādā cilvēka motivācija un, ka kolektīvisma apstākļos nav tā posma, kurš tā no sirds ir ieinteresēts darboties, lai attīstītu attiecīgo nozari, kamēr privātā sektorā tirgus ekonomikas apstākļos viss notiek un attīstās. Tu vienkārši nesaproti, ka visiem būtu pieejamāka daudz lētāka un kvalitatīvāka medicīna, ja tā būtu privāta. Tas ir tāpat kā ar veļasmašīnu - viņu izdomāja un uzlaboja tīra savtīguma nolūkā - lai gūtu peļņu, bet šodien tā ir neatņemama sastāvdaļa katrā mājā un rada pievienoto vērtību, kas daudzkārt pārsniedz pašas preces cenu un tā ir ar visu, kas rodas kapitālismā - viņš paliek lētāks, modernāks, pieejamāks, jo vēlme uzlabot savu dzīvi, dzen cilvēkus pilnveidot produktus vai servisus, kurus viņi sniedz citiem. Tu nezini, kas ir laba izglītības sistēma. Tev nav nemazākās nojausmas kā Latvija varētu attīstīties, ja privātā izglītība varētu saņemt to naudu no vecākiem, kuru viņi pašlaik piespiedu kārtā spiesti maksāt par Valsts izglītības sistēmu. Un tas, ka kaut kas tiek reformēts, nenozīmē, ka tas paliek labāks. Tieši pretēji, bez evolucionāra mehānisma (piemēram, tirgus ekonomikas) 99% gadījumu tas paliek pat sliktāks. Tas, ka pašlaik pa retam no izglītības sistēmas iznāk kāds izcilnieks, vairāk ir tāpēc, ka viņš ar kaut ko nodarbojas ārpus Valsts izglītības. Visiem mācīties vienā tempā, visiem mācīties vienu un to pašu, vienā līmenī nav laba izglītības sistēma. Pašreizējā sistēma māca tikai iekalt un atkārtot - prasmes, kuras drīz vispār tiks aizstātās ar mākslīgo intelektu. Es, piemēram, nezinu, ko šie bērni darīs nākotnē. Par daudz, daudz labāku izglītības sistēmu kā ir pašlaik es varētu uzrakstīt veselu grāmatu, bet īsumā: Mūsdienās ir tādas iespējas, lai mēs izveidotu mācību sistēmu, kurā katrs bērns mācās pēc individuālas programmas, lielāko daļu eksaktā mācību materiāla apgūst pie automātiskām testēšanas sistēmām, kas dod momentānu atgriezenisko saitu, tādā veidā bērns mācās un attīstās daudz ātrāk un mācās individuālā tempā, tādā veidā tie, kas ir spējīgāki, mācās vairāk un negarlaikojas, bet tie, kas nav, nekavē citus. Pie tam spējīgums bieži variē pa dienām, vienu dienu bērna bioloģiskais ritms ļauj viņam apgūt vairāk, citu dienu mazāk. Un es zinu, ko es runāju, jo mani bērni mācās mājmācībā un viņi pavada mācībās aptuveni 1/3 laika no tā laika ko bērni pavada skolā mācībās, bet viņu zināšanu un domāšanas līmenis apsteidz pārējos vismaz par 4 gadiem. Lielākā daļa apmācības notiek pie automatizētām sistēmām, kur bērns uzreiz redz atgriezenisko saiti un to, ko skolā mēdz mācīt pāris mēnešus, apgūst pāris stundās. Daļu šo sistēmu esmu izveidojis pats, daļa ir, ko ir izveidojuši citi visā plašajā pasaulē. Ātri uzmetot 2017. gadā ES finansējums sastāda 127 no 335 miljoniem eur. Taču tas, ko es saku, ir tas, ka akcīzes nodoklis degvielai pašlaik ir diezgan godīgs mehānisms kā visiem mest kopīgajā katlā ceļu būvniecībai, jo ir kaut cik proporcionāls tam, cik tu pēc tam šos ceļus izmanto. Es gan daudz vairāk atbalstu maksas ceļu sistēmu, kāda ir daudzās attīstītajās valstīs. Ja tev ātrāka ekonomiskā attīstība un labklājības pieaugums ir barbarisms, lai tā būtu. Salīdzināšanai Šveicē: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis variē no 0.77% - 11%, ir, piemēram, Kantoni, kur tas ir 1.8%, vairumā ap 6,5%. (mums 23%, būs 20%, 23% vai 33%) Uzņēmumu ienākumu nodoklis 8,5% (mums 15%+10%, būs 20%) PVN 8%, bet daudziem produktiem 2,5% (mums 21%)

Nav runa par Latviju, tev vienkārši derētu pamācīties ekonomikas pamatus. Sen jau empīriski ir pierādīts, ka kolektīvisms strādā daudz, daudz sliktāk kā kapitālisms. 1)Par slimnīcām - vairums izmeklējumu un procedūru pēc pierakstu pēc Valsts apmaksātas programmas ir jāgaida vairāki mēneši līdz vairāki gadi, nekad neviens manā ģimenē nav gaidījis un ir izmantoti pakalpojumi par pilnu samaksu bez rindas, bieži privātā kompānijā - un tici man, tas nav nemaz tik dārgi, kā tu iztēlojies. 2)Par skolu - vispār nekomentēšu - izglītības sistēma nav attīstījusies gadus 150. Sen ir citi laiki un šī izglītības sistēma atražo neko neprotošu, nedomājošu baru. Vai tas ir godīgi, ka pašvaldībām nav par pienākumu finansēt bērna apmācību privātskolās tādā pašā apmērā kā pašvaldības skolās? Šī iemesla dēļ parastam cilvēkam nav pat izvēle, jo viņš nevar izvēlēties privātskolu, jo ir samaksājis nodokļus, bet redz par nodokļiem apmaksā tikai pašvaldības un valsts skolas. Tāpat arī, Kāpēc Valsts par obligātu uzspiež pārdesmit gadus novecojušu mācību programmu. Ir citi laiki un citas aktualitātes, nav visiem jātērē laiks mūzikas, mākslas, vēstures, literatūras, darbmācības un citās vispārējo intelektu efektīvi neattīstošās nodarbībās, ja tas viņam nav saistošs un neinteresē tajā brīdī, jo no tā nav nekāda jēga - nekādas pievienotās vērtības. 3)Ceļi - par ceļiem visi maksā tiešo nodokli, kurš ir kā akcīzes nodoklis un sastāda ap 40 - 50% no degvielas cenas un pietam ir diezgan godīgs, jo tiek maksāts proporcionāli tam, cik tu brauc. Saprotams, ka elektroauto īpašnieki pašlaik ir priviliģēti šajā jomā, bet viņu vēl nav tik daudz. Ceru, ka nākotnē šajā jautājumā attīstīsies normāla maksas ceļu sistēma, kā arī akcīzes nodoklis tiks samazināts. Un atkārtoju vēlreiz "kolektīvisms strādā daudz, daudz sliktāk kā kapitālisms". Es esmu Latvijas patriots un gribu, lai Latvija attīstās un kļūst par ekonomiski attīstītāko valsti, bet esmu pārliecināts, ka to var panākt tikai ar tīru kapitālistisku ekonomiku, kur kolektīvisma/kopējā katla princips ir samazināts līdz minimumam. Veselības aprūpei jābūt konkurējošai un attīstošai un to var panākt tikai privātā sektorā, nesubsidētas tirgus ekonomikas apstākļos un tas attiecas uz praktiski visām nozarēm.

Tātad tu uzskati, ka, ja cilvēkam nav tādi paši mērķi kā tev, tad viņam tie ir jāuzspiež, kaut ar fizisku spēku un izrēķināšanos (jo tāda pašlaik ir nodokļu iekasēšana politika)? Es šeit tev nepiekrītu gan no ētiskā, gan tīri racionālā aspekta. Pirmkārt nav ētiski cilvēkam pret viņa gribu atņemt viņa darba augļus, otrkārt, cilvēks ir daudz motivētāks un rada daudz vairāk, jo precīzāk viņa atalgojums ataino viņa radīto vērtību un tādā aspektā liels nodokļu slogs nozīmē, ka liela daļa naudas tiek paņemta un kāds cits to pārdala. Līdz ar to, indivīdam vairs nav tik liela motivācija kaut ko domāt un censties, jo daļu labuma tāpat dabūs. Līdz ar to, tas, ko tu postulē kā labu un vienojošu sabiedrībai (kopējo katlu), patiesībā traucē sabiedrībai pilnvērtīgi attīstīties. Tu domā, ka tu esi tas labais un altruistiskai, bet patiesībā nē - tas, ko tu domā par labu esam, degradē sabiedrību. P.S. Paskaties uz sociālistiskajām valstīm, kur tā tava sauktā solidaritātes filozofijas ir ieviesta pilnībā (PSRS, Kuba, Venecuēla) - šīs valsts visas piedzīvojas milzīgu ekonomisko un attīstības atpalicību tieši tāpēc, ka viss bija kopējais katls (totāla solidaritāte).

Vismaz labi, ka tu atzīsti, ka politiskajai elitei ir privilēģijas un ceru, ka saproti, ka šīs privilēģijas tiek nodrošinātas ar fiziskiem draudiem izspiežot to, ko sauc par nodokļiem (Mr.Key gan šajā ziņā ir naivāks un uzskata, ka šie nekontrolētie un neadekvāti lielie nodokļi ir vienīgais veids kā dzīvot civilizētā sabiedrībā). Legāla izvairīšanās no nodokļu maksāšanas IR nodokļu optimizēšana likuma robežās. Vai vari konkrētāk norādīt, kura no manām norādītajām darbībām, tavuprāt, ir pretlikumīga? 1) Automašīna un veselības apdrošināšana. Likumā pat precīzi paredzēts, ka tu vari lietot uzņēmuma auto privātām vajadzībām, ja esi nomaksājis uzņēmuma transporta nodokli: https://likumi.lv/ta/id/292700-uznemumu-ienakuma-nodokla-likums#p-631081 Attiecīgi tu vari pirkt un pilnīgi legāli lietot privātām vajadzībām uzņēmuma auto. Tā rezultātā ietaupi 50% PVN un 100% IeN gan pērkot, gan par degvielu, gan par remontiem, tā vietā maksā ikmēneša nodokli, bet, ja mašīna maksā vismaz pāris k, tad tas jau ir izdevīgāk. Ja mašīna maksā padsmit k, tad ikmēneša nodoklis jau ir simbolisks. 2) Nekustamo īpašumu. Ir pilnīgi legāli uzņēmumiem iegādāties nekustamo īpašumu, kuru tu izmanto par biroju, bet daļu šī īpašuma iznomā sev kā privātpersonai. Un, ja kādreiz gribēsi to atpirkt uz savu vārdu, tad eksistē tāda lieta kā pamatlīdzekļu nolietojums (https://likumi.lv/doc.php?id=34094&version_date=28.11.2007#p13&pd=1), kas ēkām ir 5% gadā. 3) Komandējumi aka. ceļojumi: https://likumi.lv/doc.php?id=220013

:D, pēc tavas loģikas, nevienam nevajadzētu klausīt tavam ieteikumam - neklausīt citu ieteikumus. P.S.: Bet izklausies pēc vēl viena mazohista, kurš labprātīgi ir gatavs 50+% no sava darba augļiem atdot citiem, jo patiesībā esi mazliet bailīgs un neuzņēmīgs. Plus, ja tev kaut kas liekas nepareizi, norādi kā tavuprāt labāk. Savādāk sanāk, ka pats neko nejēdz, bet viedoklis ir.

Neviens jau tev to neliedz būt mazohistam, tikai vecumdienās nesūdzies, ka dzīve slikta, jo vienmēr esi gaidījis, ka citi izdomās tavā vietā kā tev labāk dzīvot, bet izrādās ka beigās esi tikai slaukts, jo neesi gribējis domāt. Savukārt neviens šeit nerunā par ienākumu neuzrādīšanu - visi ienākumi tiek pilnīgi legāli uzrādīti, tikai organizēti tā, ka tev paliek 5k, nevis 2k. Bet ja tev šķiet, ka maksājot algas nodokli tā nauda tiek efektīvāk pārvaldīta, nekā, ja tu pats pa tiešo maksātu pakalpojuma sniedzējiem, tad tu, maigi sakot, esi naivs vai arī atrodies pozīcijā, kurā gūsti ievērojamu personīgo labumu no citu nodokļu maksātāju naudas. Un tas, ko es stāstu, nav aicinājums būt negodīgam vai amorālam. Bet tieši pretēji, ļauj tev godīgi saņem to, ko esi nopelnījis un pašam izvēlēties, kur to tērēt. Kāpēc kāds domā, ka valsts veselības apdrošināšanas programma ir visiem derīga? Varbūt es gribu bieži braukt komandējumos un man vajag starptautisku apdrošināšanas polisi, kas der arī citās valstīs. Varbūt man ir ģenētiski predisponētas iespējas saslimt ar slimībām, kuru regulāra diagnostika un ārstēšana nav pieejam Latvijā un atkal vajag citu - dārgāku polisi. Varbūt es dzīvoju veselīgu dzīvesveidu un man izdevīgi ir ņemt pavisam vienkāršu polisi un daudz retāko saslimšanu gadījuma visu apmaksāt pašam, pie tam tur, kur es pats gribu, nevis tur, kur vēl nav beigušās valsts kvotas vai rinda ir 6 mēneši. Savukārt, ja tu gribi izmantot neefektīvo valsts medicīnas un pabalstu sistēmu - lūdzu - izmanto, man pret to nekas nav, bet nekādā gadījumā neuzspiedz to citiem. Pasaki godīgi, ar cik banku menidžeriem esi runāji par hipotekāro kredītu? Atkārtoju vēlreiz variantu šim piedāvājumam - SIA saņem 5,2k no ārzemju kompānijas. 3,2 tērē lielos pirkumos (māja, zeme, mašīna, komandējumi, veselības apdrošināšana, utt.) kā juridiska persona, daļa no tēriņiem ir atskaitāmi no PVN un tā kā ieņēmumi ir no ārzemēm, tad dēļ PVN 0 likmes tu saņem vēl PVN atmaksa, kas no tiem 3,2k var sastādīt pat ap 600 eur. Attiecīgi atlikušos 2k + 600 eur PVN atmaksu izmaksā sev kā autoratlīdzību + minimālo algu, ja ir apsvērumi, kāpēc vajag. Uz rokas saņem (2,6k mīnuss 14%-17% [atkarībā no tā kā formē attaisnotos izdevumus, kuri nav jāpamato pie autoratlīdzības]). Tālāk vairāki varianti: 1) Ar kredītu - 150k mājai kredīts uz 20 gadiem, ikmēneša maksājums ir 670 eur, kuru tu bez problēmām vari garantēt pats, jo tev bankā ir reāli ienākumi ap 2+k (kā autoratlīdzība). Esmu pats personīgi runājis ar bankas menedžeri un regulāri autoratlīdzības maksājumi der kā apstiprinājums, ka esi maksātspējīgs. Saprotams, ka kredītu ņem uz juridiskās personas vārda un attiecīgi māju(offisu) pērc vai būvē uz juridiskās personas vārda. Un, paņem kredītu uz 20 gadiem, bet atmaksā 5 gados. Plus, ja kādreiz apniks dzīvot mājā, tev šo māju būs daudz izdevīgāk apsaimniekot kā juridiskai personai, vēl jo vairāk, ja izīrētājs arī būs tāda pati juridiska persona PVN maksātājs. 2) Bez kredīta. Ja tu vari atlikt 3k katru mēnesi, tev pēc 3 gadiem ir 108k, bet pēc 4 gadi 144k, kas ir pietiekami, lai kaut ko uzbūvētu vai nopirktu. Ar 2018. gadu stājas spēkā likums, kas, pretēji iepriekšējajai situācijai, ļaus uzkrāt uzņēmuma liekos līdzekļus vairāk kā gada apmēra, nesamaksājot par tiem lieku UIN. Attiecīgi krāj savā uzņēmumā, cik ilgi vajag. Pie tam, ja pēkšņi izdomā, ka tev māju nevajag, bet 3 gados esi sakrājis 100k, vari mierīgi iet no darba prom, jo tev 5-10 gadiem iztikas līdzekļi ir un pamēģināt kādu savu stārtapu.

Nav pamata domāt, kāpēc lai medicīnas apdrošināšana caur kompāniju būti izteikti dārgāka, nekā pērkot individuāli. Izejot ātri cauri lielākajām LV apdrošināšanas kompānijām, visas piedāvā iegādāties to arī individuāli: Piemēram, IF lapā pat ir liels sauklis: "Veselīgi domājošiem cilvēkiem tagad ir iespēja iegādāties veselības apdrošināšanu arī tad, ja to nenodrošina darba devējs." https://www.if.lv/privatpersonam/apdrosinasana/veselibas-apdrosinasana Savukārt indivīdam, kura veselība ir virs vidējā, ilgtermiņā pat izdevīgāk varētu būt individuāla apdrošināšana, jo apdrošināšanas maksa ilgtermiņā samazinās un apdrošināšanas izmaksas palielinās, ja tu neslimo un netērē izmaksas - līdzīgi kā šoferu civiltiesiskā samazinās, ja tu neizraisi avārijas. Par 100 - 200 eiro gadā var nopirkt jau kaut kādas polises, kas šo to sedz pilnīgi un šo to daļēji. Par ap 1000 eiro jau var nopirkt ļoti advancētas starptautiski darbojošas veselības polises, kurās tiek segts "praktiski viss". Pieļauju, ka LV darbiniekiem vairāk būs tā 100 - 200 eiro polise, bet Fellony varētu būt 1000+ eur polise. Protams, ka var tos 90 eiro mēnesī pierēķināt pie algas, bet tad tie ir arī jārēķina kā tikai 90 eiro un uz 5k fona tā tik vien arī ir.

Uz ātro: http://www.klinika.lv/index.php/lv/izcenojumi Mugurkaula operācija 1500.00-3500.00 Galvas smadzeņu audzēja operācija 1500.00-4500.00 Vācijā sirds vārstuļu operācijas: 15 - 20k http://www.germanmedicine.net/en/pricesheart.html Jāatceras, ka šādas dārgas operācija nevajag katram un tās vidēji uz vienu cilvēku izmaksā ļoti, ļoti maz un šo pārdali daudz efektīvāk var organizēt caur privāto apdrošināšanas sistēmu un galu galā, ir ļoti daudz labu cilvēku, kuri ir gatavi arī palīdzēt, bet - BRĪVPRĀTĪGI! Tāpat arī Valsts slimnīcās ir iespēja nesubsidētām manipulācijām par attiecīgām tirgus cenām, kuras netiek subsidētas no nodokļu naudas. Problēma jau nav Valsts slimnīcas, problēma ir obligāti uzspiesta "veselības apdrošināšana" caur nodokļiem un tam ir vairāki lieli mīnusi: - Nespēj izaugt daudz kvalitatīvāka privātā medicīna, jo nodokļus tev uzspiež obligātus, bet vairums privātie netiek pie valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas. - Līdz ar to maza konkurence, līdz ar to lēna attīstība, jo valsts daudzās medicīnas jomās ir monopolists pateicoties regulējumiem un uzspiestajām samaksām. - Neefektīva finansu līdzekļu menidžēšana, jo neviens ne ar ko neatbild. - Indivīdam nav finansiāla atbildība par savu veselību, jo viss tiek apmaksāts no kopējā katla. Ja tā nebūtu, cilvēki daudz vairāk sāktu domāt un saprastu, ka ar labu veselību var ietaupīt sev kaudzi naudas. Tālāk, paņemsim medicīnas sfēru, kurā praktiski dominē privātie - tā ir zobārstniecība. Ir pilns ar privātām klīnikām, kurās tev veiks visdažādākās modernākās ar zobiem saistītas operācijas, ieliks implantus, utt. un cenas ir salīdzinoši zemas, jo ir milzīga konkurence. Tas pats notikts ar pārējo medicīnu, kad iznīks strādāt nespējīgā valsts medicīna. Otra sfēra - ir asinsanalīzes. Ja kāds ir bijis Gulbja laboratorijā, tad zinās, ka tur ir klientu serviss tāds kā bankā - vismaz gadus 20 priekšā Valsts medicīnas iestāžu servisam. Sākot, piemēram, ar tādām elementārām lietām kā rezultātu atsūtīšana caur e-pastu, izdrukājamiem numuriņiem gaidīšanai rindā (grūtniecēm atsevišķa rinda), utt. Paņemsim par piemēru kā kapitālisms panāks to, ka medicīna būs praktiski par velti. Piemēram, CT izmeklējums ar ārsta slēdzienu pašlaik pie mums maksā ap 100 - 200 eur, Vācijā ap 500 eur. Pie mums vairāk kā pusi sastāda personāla izmaksas, Vācijā 80% sastāda personāla izmaksas. Pašlaik jau ir izstrādāti MI rīki, kuri spēj analizēt CT bildes un dažu sekunžu laikā ar daudzkārt lielāku precizitāti noteikt audzējus un citas saslimšanas un ar laiku tas tikai attīstīsies. Tieši privātie būs tie, kas pirmie ieviesīs šādas tehnoloģijas, jo viņiem mērķis būs nopelnīt, bet samazinot izmaksas 2 - 5 reizes, var attiecīgi samazināt cenu un palielināt peļņu. Valsts organizēta medicīna būs pēdējā, kas ieviesīs šādas tehnoloģijas, jo Valsts medicīna nav tāda posma, kur kāds domātu, kā es varu sniegt pēc iespējas vairāk pakalpojumu, pēc iespējas samazinot izmaksas - jo vienkārši nav tā, kurš būtu motivēts tā domāt.

Nav jau problēmu, ka kādam patīk šāda kolektīva sistēma, bet tā nedrīkst būt uzspiesta tiem, kas grib dzīvot savādāk. Tie, kurus neapmierina nekvalitatīvā Valsts izglītības un medicīnas sistēma. Kāda jēga man no ārsta, ja es bieži zinu par viņu vairāk, jo izrādās, ka es lasu pēdējo gadu pētījumus, bet viņš to nav darījis gadus 20 - es negribu maksāt šādai sistēmai ne centa. Tirgus ekonomikas sabiedrībā, ja cilvēks var atļauties luksus preces, tas nozīmē, ka viņš ir radījis produktus un pakalpojumus, kuri ir citiem noderīgi un ir lētāki nekā konkurentiem. Ja nebūtu šo uzņēmēju, tu veļu mazgātu rokām, staigātu kājām un malku mežā cirstu ar cirvīti. Tieši pateicoties uzņēmējiem arī notiek sabiedrības labklājības izaugsme. Priekš kam viņu saglabāt? Tas ir nekvalitatīvs un novecojis produkts. Man ir gadījies sastapties ar kvalitatīvu medicīnu tikai privātajās iestādēs. Pēdējās pāris saskarsmes ar valsts medicīnas sistēmu man neko vairāk kā "facepalm" sajūtu nav atstājušas. Te pat nav vērts pieminēt, ka ļoti lielu skaitu tā saukto "bezmaksas" manipulāciju var dabūt pēc 1/2 gada vai pat pēc gada. Ārsti nav ieinteresēti attīstīties, jo nav īstas konkurences, jo viss tiek dotēts, utt. Tici man, sen jau ir pierādīts, ka lietas daudz efektīvāk strādā privātajā sektorā, bet pateicoties Valsts dotētajai medicīnai, privātā medicīna ir dārgāka, nekā tā būtu tīrā tirgus ekonomikā un regulāri to var atļauties tikai kā luksus pakalpojumu. Ja medicīnas sistēma pilnībā pārietu uz privāto medicīnu, tici man - visiem būtu labāk - daudz, daudz labāk. Tas ir kā salīdzinās Valsts organizētu veikalu (tādi bija Padomju Savienības sistēmā) ar mūsdienu tirdzniecības centru, kurā ir plaša izvēle un reālas tirgus cenas. Tieši tik vienkārši.