Aleksejs

Varbūt Tev nav Unicode fonta, kuram būtu visi šie glifi. Vai arī ar css ir uzstādīts kāds smukfonts, kurā nav šo glifu.

Doma idejiski ir pareiza, vienīgi vienmēr paliek jautājums, kādu valodu by-default grib redzēt, piemēram, Kanādas lietotājs: franču vai angļu. Zinu, ka citi apskata pārlūka padoto (piemēram): Accept-Language: en-us,en;q=0.5 headeri. Varbūt var abas šīs pieejas apvienot. Pēc IP noteikt valsti (pietiekami resursprasīga lieta) un tad izvēlēties no šai valstij raksturīgajām valodām ar accept-language.

Codez, manuprāt, tas jau ir jautājums citai diskusijai (kurā pie viena tiek npadsmit lappušu garumā noskaidrots, kur beidzas diskusija un kur sākas runāšana runāšanas pēc). Vai Tev ir kādas pārdomas par manis ieteikto darba sludinājuma sagatavi?

Ok - saprotu, ka nevienam neko tādu nevajag, ja jau tik bagātīgs komentāru skaits.

+ pirmajam apakšā minētais: http://articles.sitepoint.com/article/hierarchical-data-database

Patstāvīgs vai pastāvīgs ;) Ja nopietni, tad nezinu, kādēļ nevienu neinteresē. Pēc lapas var redzēt, ka iespējas izvērsties un ienest jaunas vēsmas tiks garantētas - darba pilnas kabatas (un vēl mugursoma arī). Par samaksu kā tādu un algas piesaisti EIRIBOR/LIBOR/XAU svārstībām nekas nav minēts, tas varētu būt mīnuss - taču, ja es meklētu darbu, droši vien neņemtu šo briesmīgo pārestību vērā un painteresētos individuālā kārtībā.

Manuprāt, šeit varētu tas (vai vismaz kaut kas tam līdzīgs) būt aprakstīts: http://dev.mysql.com/tech-resources/articles/hierarchical-data.html Tas, ko Tu vēlies, ir Depth-First-Search iedomātā menu kokā. http://willets.org/sqlgraphs.html

mysql_query - baidos, ka tādā veidā, kā tas ir realizēts tavā piemērā, to izdarīt nevar.

http://www.webappers.com/category/components/instant-messaging/

Atkarībā no rakstu un lietotāju daudzuma var šo tabulu tīrīt uzskatot, ka rakstus, kas vecāki par n stundām/dienām/mēnešiem/gadiem nav vērts iekļaut lasītajos/nelasītajos un tādēl periodiski tīrīt šo tabulu. Bet vispār... apskaties, kā tas realizēts populārākajos OpenSource foruma dzinējos - droši vien ka tur ir kāda varenveiksmīga metode :)

Codez - tas ir ļoti pat pareizi teikt, ka hash funkcija nav kriptēšanas funkcija. Tāpat kā ir pareizi teikt, ka ir atšķirība starp encoding/decoding un encrypting/decrypting. Tas, ka eksistē formālas robežsituācijas, kurās rodas neskaidrība, nav iemesls tam, lai šo neskaidrību paplašinātu vēl vairāk un izmantot terminus nevietā. Un jā - hash funkcija var būt šifrēšanas funkcijas pamatā, piemēram, bloka šifros ar t.s. Feistela struktūru funkcijai F nav jābūt bijekcijai - tās vietā var izmantot jebkuru kriptogrāfisko hash funkciju.

Tas jau atgādina anekdoti par "sekretāri, kura spēj drukāt 4000 vārdus minūtē... bet toties kāds bezsakars sanāk..." (~; Starp citu - šī DB iesaistīšana kā reiz ir Orākuls ;) Kas "maģiskā" veidā NP pilnu problēmu padara par NlogN problēmu :P

Jūs vēl Tjūringa mašīnu atcerieties... un Orākulus... ar gadījumorākliem. Bet tas, ka vārdu "šifrēšana" lieto ne pēc "piederības", brīžam kaitina (taču krietni mazāk par daudzām citām kaitinošām lietām).

Kādā ziņā nepalīdzēja? Parādās dublikāti?

Vai šo tēmu visu visu visu visu izlasīji? Izlasi vēlreiz!

Nu, man telefonā kā reiz ir javisks SKEY kodu kalkulators. Ja grib vispār ūberdrošu - tad, teiksim IBM tagad ir izstrādājis ztic (Zone Trusted Information Channel). Nodošanu var padarīt drošāku izmantojot vairākus informācijas pārraides kanālus (vienu daļu no kodu ģeneratora atslēgas parāda lietotājam uz ekrāna pašā lapā, otru daļu aizsūta pa e-pastu (kā bildīti), trešo daļu aizsūta pa SMS). Galā iegūto kodu ģenerēšanas atslēgu var, piemēram, iebarot http://www.passwordchart.com līdzīgai aplikācijai: Ja galā iegūtā atslēga ir: SuperParole, tad rezultējošā kodu kartīte būtu (ja ieslēdz gan ciparus, gan pieturzīmes): A: x B: &n C: 7p D: %4 E: ^im F: e8 G: $ H: x6 I: sH6 J: Cwm K: T7 L: q&J M: x@_ N: u^ O: 8_ P: K Q: JU R: sm8 S: % T: 6 U: 96 V: ^+ W: NP6 X: y7N Y: AG_ Z: 66 0: 78 1: $q! 2: ^ 3: & 4: q 5: x3M 6: i$^ 7: sVG 8: 76 9: 9? Tālāk serveris lūdz ievadīt teiksim kodu: ZAMBEZI Lietotājs ievada: 66xx@_&n^im66sH6 Pārlūks izrēķina hmac no šī koda un nosūta serverim (pašu kodu nebūtu labi sūtīt, jo tomēr vairākus kodus noskatoties, var noskaidrot kuram burtam atbilst, kura kombinācija)

Neviens Tev neliedz uzģenerēt pie reģistrēšanās lietotājam "kodu karti". (~: Problēma ir tieši ar šīs kodu kartes drošu nodošanu. Vēl vari izmantot tādu lietu kā S/Key - http://en.wikipedia.org/wiki/Skey vai OTPW http://en.wikipedia.org/wiki/OTPW

Tādēļ, ka visas web-aplikācijas kaut ko dara serverpusē, taču ne visas kaut ko dara klientpusē (un ja dara, tad lielākoties, tas saistīts ar datu prevalidāciju un datu attēlojumu). Protams, eksistē arī visādas aplikācijas, kurās notiek daudz netriviālu lietu klientpusē (piemēram, http://www.aviary.com/), taču arī tām neapšaubāmi serverpusē ir vēl netriviālāka web-aplikācija. Vispār jāmācās iteratīvi no visām šīm lietām - gan no attēlošanas klientpusē (HTML/CSS/(Flex/Silverlight)), gan apstrādes klientpusē (JS), gan arī no apstrādes serverpusē (PHP/JAVA/.NET/utt), gan arī serverpuses dažādām datu glabāšanas/apmaiņas metodēm (SQL/noSQL/dažādi SOAP/RMI utt) + relatīvi labs resurss ar relatīvi labām pamācībām: http://net.tutsplus.com http://articles.sitepoint.com/ (arī viņu forums ir labs)

Tā arī nesapratu par bildēm. (~;

Faili neatrodas $_POST masīvā, bet gan $_FILES masīvā. http://lv.php.net/manual/en/features.file-upload.post-method.php

Izskatās glīti. Ņemot vērā, ka lapa izskatās nopietna, tad nākošais jautājums: Vai tie visi biznesmeņi utt ir ar CC licencēm, un ja nē vai ir nopirktas to rādīšanas tiesības? (nepiekasos, vienkārši - bieži esmu redzējis, ka cilvēki par šīm lietām mūsu platuma grādos i nedomā, bet pēc tam uzņēmums, kam lapa uztaisīta dabū strēbt ārā par nesamaksātām licencēm - tādēļ gribētos būt patīkami pārsteigtam par tālredzīgumu :D) http://www.tineye.com/search/f28122bdefc642d960f6ccc1bda328f6464a3891/?page=2&sort=score&order=desc

Būtu labi, ja uzrakstītu izvērstāku šo apgalvojumu. :) Ar pamatojumu (dajebkādu). Interspire Shopping Cart (maksas)

Inbox pasts konspirācijai...

Iespējams ir - taču tā nedara, jo tas neliecina par profesionalitāti. Tad jau profesionālāk ir uztaisīt pašam savu CA un izsniegt klientiem attiecīgi katram domēnam savu sertifikātu, kas parakstīts ar šo sertifikātu, jo administrēšanas vajadzībām var arī ieimportēt šo CA. Tomēr, protams, tas laikam vairāk ir negribēšanas/principa jautājums no hostētāja.

Tavam domēnam SSL būs pieejams tikai tad, ja nopirksi savam domēnam sertifikātu. Ja tas ir hostētāja subdomēns, tad, iespējams, viņam ir wildcard domēns visiem subdomēniem, taču citādi būs jāpērk vien savs sertifikāts. (un lai tas pilnvērtīgi strādātu vēl aizvien diemžēl vajad izdalītu IP adresi, jo jaunais SNI paplašinājums SSL/TLS protokolam ir pieejams tikai jaunākajos pārlūkos un arī ne visi web-serveri un SSL/TLS implementācijas to atbalsta (pēdējoreiz, kad skatījos - tad openssl neatbalstīja, bet atbalstīja gnutls)