Jump to content
php.lv forumi

Atrasts internetā


briedis
 Share

Recommended Posts

Diez vai cilvēku lēmumu vērtība augs, ja automatizētas sistēmas pieņems lēmumus daudz labāk. Jau tagad ir ļoti daudz investīciju fondu, kur akcijas tirgo automatizētas sistēmas balstoties uz kaudzi ievaddatu un neironu tīkliem un nevienam cilvēkam nav īsti skaidrs, kāpēc šīs sistēmas pieņem vienu vai otru lēmumu. Un šādas sistēmas arvien vairāk un vairāk sāk dominēt. Tās nosaka to, ko tu skaties, lasi, pērc, ko tev reklamē, utt.

Piemēram, nesen publicitāti izpelnījās uz neironu tīkla bāzēts fizikas eksperimenta konfigurācijas kombinātors, kurš nepilnas stundas laikā atrada eksperimenta konfigurāciju, uz ko cilvēki tiecās gadiem.

 

Ja agrāk cilvēki slēdza darījums, mēģināja analizēt risku, uzticamību, u.c. parametrus, tad tagad par vairākām kārtām vairāki darījumi tiek noslēgti automātiski, balstoties uz daudz precīzāku analīzi. Piemēram, tajā pašā reklāmas tirgū, reklamētājs saņem datus par lietotāju un iespējamo reklāmas vietu un viņam 50ms ir jāatbild, cik viņš ir gatavs maksāt par doto reklāmu. Tas pēc būtības it konkrēts individuāls reklāmas darījums, bet viss process, ieskaitot gala lēmuma pieņemšanu, ir automatizēts.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 546
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

Top Posters In This Topic

Posted Images

Jebkura sistēma ir tikai tik laba, cik labs ir tās radītājs. Ja radītājs kaut ko nav paredzējis vai pielaidis kļūdu... Tad tikai radītājs pats vai viņa aizvietotājs spēs to labot, ne sistēma pati. Vismaz tuvākajā paredzamajā laikā.

Link to comment
Share on other sites

Jebkura sistēma ir tikai tik laba, cik labs ir tās radītājs. Ja radītājs kaut ko nav paredzējis vai pielaidis kļūdu... Tad tikai radītājs pats vai viņa aizvietotājs spēs to labot, ne sistēma pati. Vismaz tuvākajā paredzamajā laikā.

 

Totāli un pilnīgi FALSE!

Neironu tīkli paši apmācās un tajos rodas algoritmi, kurus neviens neparedz, tieši tāpēc arvien biežāk neironu tīklu risinājumi rada rezultātus, kas pārsniedz pat cerēto un strādā tā, ka neviens īsti nesaprot, kas tur iekšā notiek.

Link to comment
Share on other sites

Totāli un pilnīgi FALSE!

Neironu tīkli paši apmācās un tajos rodas algoritmi, kurus neviens neparedz, tieši tāpēc arvien biežāk neironu tīklu risinājumi rada rezultātus, kas pārsniedz pat cerēto un strādā tā, ka neviens īsti nesaprot, kas tur iekšā notiek.

 

mhm, nez vai programmas autori tagad varētu apspēlēt savu Go algoritmu.

Link to comment
Share on other sites

Codez, tu atkal neko neesi sapratis. Es jau nerunāju par sīkajiem gariņiem, tie visi tevis minētie ir tie, kuru vērtība tiecas uz 0.

 

Es runāju par tiem, kam piederēs visas šīs sistēmas un kuru labā vergos vēl atlikušie gandrīz bezvērtīgo lēmumu pieņēmēji.

Link to comment
Share on other sites

Totāli un pilnīgi FALSE!

Neironu tīkli paši apmācās un tajos rodas algoritmi, kurus neviens neparedz, tieši tāpēc arvien biežāk neironu tīklu risinājumi rada rezultātus, kas pārsniedz pat cerēto un strādā tā, ka neviens īsti nesaprot, kas tur iekšā notiek.

Labi, bet tas attiecas tikai uz manu pirmo teikumu. Bagus un neparedzētas (lasīt: nevēlamas) situācijas tas nekādīgi neizslēdz.

Edited by jurchiks
Link to comment
Share on other sites

Es runāju par tiem, kam piederēs visas šīs sistēmas un kuru labā vergos vēl atlikušie gandrīz bezvērtīgo lēmumu pieņēmēji.

 

Mēs tagad runājam par to, kas ir vērtīgāks - "talking to computers" vai "talking to humans" + ņemam vērā, ka attīstot vienu spēju, tu upurē otras attīstību.

Ja tu nebūsi šis lielais, kuram piederēs šīs sistēmas, tavas "talking to humans" spējas tāpat neko daudz nedos, jo šis lielais jau būs profesionālis sfērā "talking to computers" un attiecīgi arī šādi risinās savas problēmas.

Bet, lai kļūtu par šo lielo, tev nepieciešamas šīs "talking to computers" spējas.

 

Saprotams, ka pašlaik arī ar "talking to humans" spējām var ļoti daudz ko sasniegt un panākt, bet tendence ir arvien vairāk virzās tieši skaitļotāju virzienā.

Un brīdis, kad šī spējas nepieciešamība izzudīs pilnībā, būs tag, kad skaitļotāji sāks pietiekamā līmenī ģenerēt cilvēku valodas tekstus un informāciju. Kaut kādi aizmetņi jau ir, bet vēl nav sasniegt tas līmenis.

Bet, kad tas notiks, tad pat uzvarēšana vēlēšanās būs atkarīga no tā, cik tavi algoritmi labi ģenerē reklāmas, preses relīzes, publisko informāciju un kā un kad šo informāciju pasniedz katram individuāli. Tā būtu idealizētā variantā, bet reālā variantā varbūt pietiks ar kaudzi inficētu datoru (botu tīklu) un veiksmīgu balsojuma viltošanu.

 

Nesen lasīju par eksperimentu. Cilvēkam pieslēdz fMRI, mēra smadzeņu dažādu apgabalu aktivitāti un datus dod neironu tīklam. Cilvēka uzdevums ir izdarīt izvēli - nospiest vienu vai otru pogu. Izvēli par spiešanu un pašu nospiešanas darbību cilvēks brīvi dara pats. Pēc neironu tīkla apmācības, neironu tīkls ar lielu varbūtību 5-10 sekundes pirms nospiešanas spēja noteikt, kuru pogu cilvēks nospiedīs.

Ar to es gribu uzsvērt, ka cilvēks ir tāda pati, prognozējama, ne pārāk efektīva bio mašīna, kurai pie tam vēl ir tāda izplūdusi brīvā griba un apziņas ilūzijas par absolūtu brīvo gribu.

 

Ar viso šo es gribu pateikt, ka, lai nokļūtu starp "tiem", manuprāt, daudz svarīgākas ir tieši spējas "talking to computers", nekā "talking to humans".

Edited by codez
Link to comment
Share on other sites

Labi, bet tas attiecas tikai uz manu pirmo teikumu. Bagus un neparedzētas (lasīt: nevēlamas) situācijas tas nekādīgi neizslēdz.

 

Neizslēdz, bet arī nenozīmē, ka bagi un nevēlams situācijas ir dealbreikers.

Neironu tīklam ir šī burvīgā īpašība, ka tev nav jāparedz visi speciālgadījumi, jo neironu tīkls pats savā apmācības procesā tiecas uz to, ka viņā rodas algoritmi, kas tiek galā ar šiem speciālgadījumiem.

 

Pašlaik tu vari paņemt jebkuru neironu tīklu bibliotēku, sakonfigurēt slāņu un neironu daudzumu, konekcijas un citus parametrus, laist apmācību un skatīties kā tas strādā.

Bet arvien populārāka paliek metode, kad arī šo konfigurācijas parametrus uztic regulēt neironu tīklam pašam  un tad uz šīm N-tajiem neironu tīklu konfogurāciju variantiem laiž evolūcijas algoritmu, kurš atlasa efektīvākos variantus.

Jā tam visam vajag milzīgas skaitļošanas jaudas un tas ir viens no pašreizējajiem šķēršļiem, bet pret to cīnās ar lielākām skaitļošanas jaudām un ar efektīvāk implementētiem neironu tīkliem, gan softvāriskā, gan hārdvāriskā veidā.

Link to comment
Share on other sites

Bet, kad tas notiks, tad pat uzvarēšana vēlēšanās būs atkarīga no tā, cik tavi algoritmi labi ģenerē reklāmas, preses relīzes, publisko informāciju un kā un kad šo informāciju pasniedz katram individuāli. 

"Kad tas notiks" nezudīs jēga no "vēlēšanām"?

 

Proti, lēmumu par piemērotāko tikpat tad varētu pieņemt pats algoritms, vadoties pēc kandidātu parametriem (vai ieteikt, jo, velkot zināmas paralēles ar "robotikas likumiem", sfērā mēģina turēties pie principa, ka pamatfunkcija ir atbalsts, ne pilnīga lēmuma pieņēmēja (cilvēka) aizstāšana (tabu)).

 

 

Bet vispār DSS (decision support systems) ir interesanta tēma kibernētikā..

Link to comment
Share on other sites

Kaut kādā iedomātā ideālā pasaulē drošvien varētu būt pilnībā algoritmizēta un automatizēta pārvaldes sistēma. Bet reālajā pasaulē notiktu smaga cīņa par to, kā labā šī sistēma strādās.

Es domāju, ka nākošo 10 - 20 gadu laikā, noteikti cilvēki ar AI palīdzību varētu iegūt vēl nebijušu varu un ietekmi un šeit mazu nozīmi varētu spēlēt iepriekšējā vara un ietekme, bet galvenā nozīme būs tieši šij spējai "talking to computers" un tieši AI novirzienā.

Link to comment
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...
 Share


×
×
  • Create New...