Kā uzlabot domāšanas spējas!

[Kavacky]

Ļoti ceru, ka autors atsauksies uz maniem aicinājumiem sniegt pētījumus uz katru komentāru, kur to lūdzu. Pētījumus uz cilvēkiem.

 

„Tas, ka tava draudzene nezināja, ka mikroorganismi spēj ražot hormonus un neirotransmitorus, jau vien pierāda viņas nekompetenci.”

 

Nereducē manis teikto. Runa bija nevis par to, ka mikroorganismi ražo vai neražo, bet par pamatotu ietekmi uz saimnieka organismu.

 

„Tas, ka viņa atsakās ticēt, ka esmu ķīmijas maģistrs, vai atsakās ticēt manis norādītājiem pētījumiem un saitēm, mani īpaši neuztrauc.”

 

Tik ļoti neuztrauc, ka drukā to visu vēlā vakarā stundā?

 

„Tas, ka viņai nav nekādas zināšanas un izpratnes par enerģijas patēriņiem fiziska treniņa procesā un tas, ka viņa pat neizlasīja saiti blogā, kuru es sūtīju nevis kā pierādījumu kaut kam, bet kā izskaidrojumu cilvēkiem, kuriem nav dziļas zināšanas šajā tēmā, mani neuztrauc.”

 

Tev bija uzdoti konkrēti jautājumi par aerobu un anaerobu slodzi. Atbildi. Izskaidro pseidospeciālistam patieso lietu būtību. Es izlasīju linku blogā. Krāsaini stabiņi bez jebkāda paskaidrojuma attiecībā uz fizioloģiju un bioķīmiju. Autoram nav nevienas atsauces uz autoritatīvu literatūru. Tikpat veiksmīgi varu lasīt augstāk minētus uzrakstus uz žoga.

 

Tev, nepseidospeciālist, tika uzdoti vairāki jautājumi un aicinājumi ielikt pētījumus, kas nevis bla-bla-bla apraksta parādības, bet pamato tevis izvirzītās tēzes. Ar nepacietību gaidu atbildes uz tiem.

 

Un, ja kādam tik ļoti interesē vārds - lūdzu, jautājiet privāti.

[codez]

Es nesajēdzu neko no ķīmijas

Ar to nav jālielās.

 

Šis viss izskatās pēc argumentācijas trūkuma.

Es iedevu konkrētas saites, kurās ir apstiprināts mans teiktais, otrreiz atkārtoties nav vērts.

 

Man arī tas uzkrita - Kavacky paziņa paprasīja tikai autoritatīvus avotus uz ko codez met pretī wikipēdijas linkus

Es iedevu autoritatīvus avotus, bet viņai tie nepatika. Tā nav mana problēma.

Bet wiki linkus es devu, lai cienījamā speciāliste apgūst pamatlietas, jo viņa tās vienkārši nezin.

[Леший]

Ar to nav jālielās.

 

Atklāšu noslēpumu: ir cilvēki, kas raksta forumos ne tikai lai palielītos. Jā, ir tādi cilvēki.

Edited January 30, 2015 by Леший

[codez]

Lai diskusija neaizietu ne tēma, uzdošu konkrētus jautājumus, lai mēs varētu vienoties par pamatnostādnēm.

Konkrēti jautājumi pseidospeciālistei - atbildēt tikai ar jā, nē vai nezinu:

1)Vai fiziska aktivitāte veicina neiroģenēzi?

2)Vai fiziska aktivitāte uzlabo kognitīvās spējas?

3)Vai fiziska aktivitāte uzlabo asinsriti?

4)Vai uzlabota asinsrite uzlabo kognitīvās spējas?

5)Vai treniņā, kurš ir paralēli anaerobs un aerobs tiks patērēta vairāk enerģija, kā treniņā, kurš ir tikai aerobs?

5.a) Vai HIIT treniņu metode trenažieros nodrošina, ka pamīšus notiek anaerobs un aerobs treniņš?

6)Vai treniņā radusies pienskābe un laktāti nodrošina smadzeņu šūnām papildus enerģiju kā tikai glikoze?

7)Vai meditācija samazina stresu?

8)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvo mikroorganismi?

9)Vai cilvēka gremošanas sistēma var dzīvot sēnes?

10)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala hormonus?

11)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala hormonus, kuri var regulēt cilvēka vielmaiņu?

12)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi var izdalīt epinefrīnu?

13)Vai epinefrīns ir hormons, kurš regulē cilvēka vielmaiņu?

14)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala neirotransmitorus?

15)Vai cilvēka ķermenī ievadīti neirotransmitori pastiprina signālu pārvadi nervu šūnās?

16)Vai cilvēka gremošanas procesos piedalās enzīmi?

17)Vai cilvēka organisms ražo enzīmus?

18)Vai cilvēkam var trūkt kāda veida enzīmi, kas ir citiem cilvēkiem?

19)Vai šāds enzīmu trūkums var radīt acīmredzamas sekas, uzņemot pārtiku, kuru šie enzīmi šķeļ?

20)Vai šāds enzīmu trūkums var neradīt acīmredzamas sekas, ja izvairās pilnība vai daļēji no pārtikas lietošanas, kuru paredzēts šķelt ar šiem enzīmiem?

21)Vai gadījumā, ja ir šāds enzīmu trūkums, lietojot pārtiku, kuru šķeļ šie enzīmi, bet papildus uzņemot šos enzīmus, nebūs novērojami enzīmu trūkuma simptomi un sekas?

22)Vai kādu barības vielu trūkums organismā var radīt imūnsistēmas deficītu?

23)Vai, ja pārtika netiek pilnīgi sašķelta, var rasties kādu barības vielu trūkums?

24)Vai radikāļi bojā cilvēka šūnas?

25)Vai papildus uzņemti antioksidanti samazina radikāļu daudzumu?

26)Vai C-vitamīns, rutīns, askorutīns, askorbīns ir antioksidanti?

27)Vai kreatīns paātrina enerģijas apmaiņas procesus šūnās?

28)Vai L-karnatīns paātrina enerģijas apmaiņas procesus šūnās?

29)Vai GABA inhibē pārierosinātos neironus, tādējādi uzlabojot nervu sistēmas veselību?

30)Vai probiotiska pārtika, kas satur, piemēram, Lactobacillis vai bifido baktēriju palielina GABA daudzumu smadzenēs?

31)Vai taurīns inhibē pārierosinātos neironus?

32)Vai taurīns ir antioksidants?

33)Vai omega-3 taukskābes ir nepieciešamas normālu smadzeņu darbībai?

34)Vai papildus omega-3 uzņemšana var uzlabot smadzeņu darbību?

35)Vai alkohols oksidējas par acetilaldehīdu?

36)Vai cilvēka gremošanas sistēmā esošie nelabvēlīgie mikroorganismi var sintezēt acetilaldehīdu?

37)Vai alkohola radītais acetilaldehīts nonāk asinsritē?

38)Vai alkohola radītais acetilaldehīts bojā organisma šūnas?

39)Vai alkohola radītais acetilaldehīts bojā nervu šūnas?

40)Vai Nātrija mono glutamāts jeb E621 ierosina nervu šūnās ilgtermiņa potenciālu?

41)Vai E621 nervu šūnas ar ierosinātu ilgtermiņa potenciālu patērē vairāk nervu šūnā esošās vielas, kuras nodrošina signāla pārvadi, nekā neierosināta?

42)Vai nervu šūnas var iet bojā, ja ilgtermiņa potenciāls ir ilgstošs un tā nespēj atjaunot jonu līdzsvaru?

43)Vai E621 ir neirotoksīns?

44)Vai cukura lietošana (teiksim vairāk par 30 grami dienā) ir pilnīgi nekaitīga veselībai?

[codez]

Atklāšu noslēpumu: ir cilvēki, kas raksta forumos ne tikai lai palielītos. Jā, ir tādi cilvēki.

Jā ir - tādi kā tu, kuriem ka tik uzdirst citiem.

[codez]

met pretī wikipēdijas linkus - kur vēl neautoritatīvāk?

Jautājumi tev:

1)Vai Wikipēdijā rakstītā informācija drīzāk ir patiesa vai nav?

2)Vai svarīgāk, ka informācija ir patiesa vai autoratīva?

[e-remit]

codez, ļoti bieži Wikipēdijā rakstītā informācija nav precīza! Ir arī gadījumi, ka, paskatoties pievienotos linkus, tajos attēlotā informācija sakrīt ar šiem avotiem, bet, skatoties arī citus avotus, tajos norādītā informācija atšķiras. Tad nu pēc padziļinātas analīzes atklājas, ka Wikipēdijas informācija īsti precīza nav.

Agrāk strādāju pie kāda projekta ar jautājumiem un atbildēm, tad nu jautājumu sastādītājiem bieži nācās arī koriģēt Wikipēdiju, lai lietotāji pēc tam nebļautu: "Wikipēdijā ir savādāk! Wikipēdijas informācija vienmēr ir precīza!"

Ja Wikipēdijā informācija būtu precīza, tad arī diplomdarbos drīkstētu likt atsauces uz to, bet, diemžēl, tā nav! Toties Wikipēdija ir labs sākuma punkts informācijas meklēšanai, ja vēlies kaut ko uzzināt.

 

Par otro punktu - vai pētījumi vispār var būt līdz galam patiesi? Ja raksta autors ir zinātnieks ar vārdu un zem sava raksta parakstās, tad viņu, protams, var apstrīdēt ar spēcīgiem argumentiem, bet viņa teiktais ir daudz uzticamāks par rakstu bez autora vai stilu "britu zinātnieki ir atklājuši".

Mūsdienās ir daudz neuzticamas informācijas, sākot no pasūtījuma "pētījumiem", beidzot ar amatieriem, kuri sagrābstījuši kaut kādus datus, uzdod vēlamo par patieso. Tāpēc svarīgi ir nošķirt - kas to ir pētījis, kādas metodes ir izmantotas?

 

Codez, traģiskākais tavā tekstā ir tas, ka tu uzspied savu autoritāti, uzbrūc visiem, kas apšauba tevis teikto, nevis normāli ar argumentiem pierāda savu taisnību, vai arī piekāpies, ja pierādās, ka tev kaut kur nebija taisnība.

[codez]

Toties Wikipēdija ir labs sākuma punkts informācijas meklēšanai, ja vēlies kaut ko uzzināt.

Tieši tā, gadījumos, kad devu wiki linkus, tieši to arī vēlējos norādīt, jo Kavacky speciāliste izrādīja absolūtu nezināšanu atsevišķās tēmās:

1)Par fiziskās aktivitātes nozīmi smadzeņu darbībā

2)Pat to, ka gēnus iespējams aktivizēt, lai tie izpaužas vairāk vai mazāk.

3)Pat to, kas ir toksīni

4)Par to, kas ir radikāļi.

 

Par otro punktu - vai pētījumi vispār var būt līdz galam patiesi? Ja raksta autors ir zinātnieks ar vārdu un zem sava raksta parakstās, tad viņu, protams, var apstrīdēt ar spēcīgiem argumentiem, bet viņa teiktais ir daudz uzticamāks par rakstu bez autora vai stilu "britu zinātnieki ir atklājuši".

Mūsdienās ir daudz neuzticamas informācijas, sākot no pasūtījuma "pētījumiem", beidzot ar amatieriem, kuri sagrābstījuši kaut kādus datus, uzdod vēlamo par patieso. Tāpēc svarīgi ir nošķirt - kas to ir pētījis, kādas metodes ir izmantotas?

Vismaz kāds, kuram strādā domāšana.

Bet interpolējot tavu domu tālāk, būs tā, vienalga kādus linkus es došu, vienalga, kas tur būs rakstīts, vienmēr atradīsies kāds, kurš to apstrīdēs un teiks, ka šī metode nav laba un ka tā iesdāde vai cilvēks nav pietiekami autoratīvs. Un ne jau objektīvu iemeslu dēļ, bet tāpēc, ka Kavacky un daži citi jebkurā postā man kaut ko uzdirsīs un pat, ja viņiem acīmredzami nebūs taisnība, to neatzīs.

 

Codez, traģiskākais tavā tekstā ir tas, ka tu uzspied savu autoritāti, uzbrūc visiem, kas apšauba tevis teikto, nevis normāli ar argumentiem pierāda savu taisnību, vai arī piekāpies, ja pierādās, ka tev kaut kur nebija taisnība.

Viens ir apšaubīt, liekot pretī savu versiju un pats galvenais pierādījumus. Otrs ir atklāti ņirgāties: "tavas zināšanas par uzturu ir pilnīga huiņa", "Bet muļķīgi domāt", u.c. "tēlaini" izteicieni. Loģiski, ka šādā gadījumā ieslēdzas aizsardzības mehānisms un dotās personas nekādu cieņu izrādīšanu no manis nesaņem.

Kas attiecas uz pierādīšanu, es pierādīju, kas attiecas uz paskaidrojumiem, es paskaidroju.

Tas, ka cilvēks atsakās pieņemt vai pretargumentēt, tā jau nav mana problēma.

Bez tam, es vismaz pieciem speciālistes apgalvojumiem varētu paprasīt pierādījumus, kurus viņa nespētu dot.

 

Tā sauktā speciāliste jau neskaitāmas reizes izrādīja nekompetenci. Apgalvojot, ka skrienot krosiņu aerobā režīmā enerģijas patēriņš ir lielāks, nekā trenežieros, kur mijas aerobs un anaerobs process. Kas nav taisnība.

Tāpat apgalvoja, ka mikroorganismi neizdala hormonus un neirotransmitorus. Es piedāvāju avotu, kurā ir teikts, ka tomēr izdala gan.

Par enzīmiem pilnīga nezināšana, bet uz to es pilnā apjomā norādīšu, kad viņa atbildēs uz maniem jautājumiem.

 

Pēc būtības neviens, kurš teica, ka man kādā vietā nav taisnība, pats nav "autoratīvi" pierādījis, ka man nav taisnība. Nevienā vietā, par nevienu punktu.

[Kavacky]

Codez varbūt vienreiz atbildēs pēc būtības, nevis sametīs pretī kaudzi ar stulbiem jautājumiem un pāris blogeru raksteļus?

 

Nē, viņš to nedarīs, jo tēmā ir pilnīgs zābaks, lasīt, nekompetents.

 

PS: Nezinu, kas tieši ir domāts ar "autoritatīvs avots", bet, manuprāt, tas ir domāts "zinātniski atzīts un attiecas uz tēmu", nevis pa malām pēc pāris keywordiem piegrābstīts.

[codez]

Labi, intereses pēc nolēmu, ka mēģināšu paņemt vienu lietu un pierādīt/pārliecināt speciālisti un naidīgo Kavacky, ka man ir taisnība. Nav runa, ka es to neesmu pierādījis, es mēģināšu pārliecināt viņus, ka esmu pierādījis, vai sniegt maksimāli daudz pierādījumu.

Teiksim es apgalvoju: "Jebkāda fiziska aktivitāte, kas ir virs vidējā aktivizē gēnus (tagad neatceros gēnau nosaukumus, bet pirms pāris gadiem lasīju apjomīgu pētījumu par to), kuri paaugstina neiroģenēzi. T"

Speciāliste apgalvoja: ""Gēnu aktivizēšana" tiešā un konkrētā saistība ar fizisko aktivitāti nav iespējama. "

 

Tātad: Epigenetic regulation on gene expression induced by physical exercise

 

It is well established that physical exercise causes alterations

in the expression of human skeletal muscle genes, as a

mechanism of adaptation not only to the mechanical load but

also to the metabolic stress of exercise. Many of those changes

in gene expression can occur through epigenetic regulations

which are induced by exercise and are related to metabolic

processes

Tātad šeit ir teikts, ka fiziska aktivitāte aktivizē gēnu izpausmi. 

 

In addition, exercise can lead to changes in the action of cytosolic

messengers such as Ca2+ and AMP, both in humans and

mice, which result in the activation of signaling cascades and

eventually to alterations in gene transcription.

 

 

Various studies in the last few years have revealed new evidence

that strongly indicate an important role of exercise on

brain plasticity and cognition. Those effects of exercise are

mainly mediated through the actions of brain-derived neurotrophic

factor (BDNF), a neurotrophin which is highly expressed

in hippocampus and contributes to neuronal

development.

Fiziskās aktivitātes ietekme uz sinapšu plasticitāti un attīstību.

 

In particular, it has been shown that BDNF is

associated not only with the effect of exercise on brain plasticity

, but also is involved in neuronal excitability, and

particularly in the functions of learning and memory

 

Another area, where physical exercise has positive effects

by up-regulating the BDNF levels, is neurogenesis

Fizika aktivitāte regulē neiroģenēzi.

 

 

Tie ir tikai daži citāti no šī apskata.

Jautājums, vai šī ir pietiekami autoratīva iestāde: "Department of Experimental Physiology, Medical School, National and Kapodistrian University of Athens, Athens, Greece"

Edited January 30, 2015 by codez

[codez]

Codez varbūt vienreiz atbildēs pēc būtības, nevis sametīs pretī kaudzi ar stulbiem jautājumiem un pāris blogeru raksteļus?

Es jau atbildēju - vairākkārtīgi.

Jautājumi ir tāpēc, ka tava speciāliste pat atbildēs man cenšas izvairīties no konkrētiem pretargumentiem un apgalvojumiem, bet tikai birdina tēlainus epitetus.

Jautājumi ir tāpēc, lai diskusijas vestos, mums precīzi ir jānoskaidro, kur mūsu domas (ja tavai speciālistei tādas ir) sakrīt un kur atšķiras.

 

Nē, viņš to nedarīs, jo tēmā ir pilnīgs zābaks, lasīt, nekompetents.

Katra brīva izvēle.

 

PS: Nezinu, kas tieši ir domāts ar "autoritatīvs avots", bet, manuprāt, tas ir domāts "zinātniski atzīts un attiecas uz tēmu", nevis pa malām pēc pāris keywordiem piegrābstīts.

Ko nozīmē zinātniski atzīts?

[F3llony]

"[...] they can infuriate them to the point when they loose coherence in their brain. It's like idiot mode for fury. And you all know what idiot mode is, right, you start talking large technical terms and everyone's just eyes glazed over, believe everything you say."

- Matt Joyce aka openfly, Defcon 19 - The Art Of Trolling.

[codez]

Labi, tā kā Kavacky atteicās nodot jautājumus savai speciālistei, tad uzrakstīšu arī, kur izpaužas viņas nekompetence par enzīmiem:

Viņa speciāliste apgalvoja: " "Cilvēkam gremošanas sistēmā var trūkt kāda paveida enzīmi" - to var redzēt un just uzreiz, un tās ir smagas saslimšanas."
Tātad viņa uzskata, ka enzīmu trūkums ir uzreiz pamanāms un tā uzreiz ir smaga saslimšana.
Viens no populārākajiem trūkstošajiem enzīmiem ir laktāze, tas ir enzīms, kurš šķeļ laktozi (piena cukuru).
Vispārīgai informācijai izmantošu atsauces uz Wikipēdīju, jo laktozes intolerance ir pazīstam vismaz 2000 tūkstoši gadus un tā ir plaši zināma lieta. Vajadzības gadījumā varu atrast arī autoratīvāku atsauci.
Tātad: Lactose intolerance

 

The frequency of lactose intolerance ranges from 5% in Northern European to more than 90% in some African and Asian countries.

Tātad šī enzīma trūkums dažās valstīs sasniedz pat 90%.

 

 

The principal symptom of lactose intolerance is an adverse reaction to products containing lactose (primarily milk), including abdominal bloating and cramps, flatulence, diarrhea, nausea, borborygmi, and vomiting (particularly in adolescents). These appear one-half to two hours after consumption.[1] The severity of symptoms typically increases with the amount of lactose consumed; most lactose-intolerant people can tolerate a certain level of lactose in their diets without ill effects.

Tātad laktāzes trūkums var radīt kā smagus simptomus kā caureja un vēdera krampji, tā arī var netikt novēroti vispār nekādi simptomi, pat lietojot nelielus daudzumus laktozes.

 

Tāpat cilvēks, kuram trūkst laktāze, var to uzņemt ārēji un droši lietot laktozi saturošus piena produktus.

 

Un tas ir tieši tas, ko es sadaļā par enzīmiem apgalvoju.

Cilvēkiem enzīmi ne tikai var trūkt, bet kā izrādās trūkst ļoti procentuāli lielam daudzumam un tas var netikt arī pamanīts, vai arī simptomi būt mēreni un uztverti kā pašsaprotami.

Šis konkrētais gadījums bija par cilvēka producētu enzīmu, kurš šķeļ laktozi.

Taču imūnsistēmai daudz svarīgākas sastāvdaļas ir tieši tās, kuras rodas no olbaltumvielām un to šķelšanas dažādās fāzēs piedalās plašs klāsts ne tikai cilvēka organismā ražotu enzīmu, bet arī ar augļiem un dārzeņiem uzņemtu enzīmu.

Agrāko laikos cilvēki ēda daudz vairāk dabīgu, nepārstrādātu produktu un ar pārtiku uzņēma daudz vairāk enzīmu, taču mūsdienu pārtika vairs nav tāda.

Piemēram, Wobemzym bez pankreatīna, kas ir enzīmu kopums, kuru ražo cilvēka organisms pats, satur arī tādus augu valsts enzīmu kā papaīnu un bromelīnu, kurus cilvēka organisms neražo.

Tieši tāpēc daudziem cilvēkiem ir nepietiekama olbaltumvielu šķelšana, kas var izraisīt nepietiekamu izejvielu daudzumu imūnsistēmas izveidei.

Nepietiekami imūnsistēma noved pie iekaisumiem un toleranci pret nevēlamām baktērijām, vīrusiem, sēnem, tai skaitā iekaisumiem nervu sistēmā. Tāpat arī iekaisumi palielina to toksīnu daudzumu organismā, kas savukārt izraisa šūnu bojājumus, tai skaitā smadzeņu šūnu bojājumus.

Kopsavilkumā tas, ko es apgalvoju ir: Lielai daļai trūkst enzīmu, kas noved pie pasliktinātas imūnsistēmas, kas noved pie procesiem, kas bojā smadzenes un, uzņemot šos enzīmu papildus, no šīm sekām kaut kādā mērā var izvairīties.

Edited January 30, 2015 by codez

[F3llony]

Enzīmi. Jo enzīmi un enzīmi, tāpēc ka enzīmi. Un sekas enzīmi tāpēc, ka enzīmi. Tajā skaitā enzīmi un izraisa enzīmi, tāpēc enzīmi ir enzīmi un enzīmi. Enzīmi.

Edited January 30, 2015 by F3llony

[codez]

Enzīmi. Jo enzīmi un enzīmi, tāpēc ka enzīmi. Un sekas enzīmi tāpēc, ka enzīmi. Tajā skaitā enzīmi un izraisa enzīmi, tāpēc enzīmi ir enzīmi un enzīmi. Enzīmi.

 

Redz kas notiek, kad apkopējai mēģini izskaidrot, ar ko tu nodarbojies.

Viņa nesaprot, jo viņai nav elementāru pamatzināšanu dotajā nozarē.

Edited January 30, 2015 by codez