Jump to content
php.lv forumi

Kā uzlabot domāšanas spējas!


codez
 Share

Recommended Posts

  • Replies 187
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

Top Posters In This Topic

Posted Images

Palūdzu speciālistam izskaidrot:

Ar tiem speciālistiem ir kā ir. Bija tāds Gastroenteroloģijas "speciālists" Lavijā - ar augstāko izglītību, ar 30+ gadu pieredzi, biedrības vadītājs, utt. Un vēl pirms 10 gadiem pilnībā noliedza helikobaktēriju eksistenci un ietekmi uz cilvēka kuņģa veselību. Šodien tā ir vispārzināma lietas un jebkurš kaut cik zinošs ārsts tev pateiks, ka helikobaktērija var izraisīt kuņģa čūlu un refluksu.

 

Cilvēkam bez zināšanām ķīmija, bioloģijā un medicīnā tas var likties ticams, bet pēc būtības tas ir bullšits.

Lai aplauzstu tavu pašiecelto pārākumu, varu atklāt, ka pēc akadēmiskās izglītības esmu ķīmijas maģistrs un manas zināšanas ķīmijā visdrīzāk ir daudz, daudz dziļākas, nekā tavam pseidospeciālistam, bet izpratne apvienojumā ar spriešanas spējam un kopsakarību redzēšanas spējām, kuras es iegūstu no programmēšanas, vēl par kārtu augstāka.

 

1) "Gēnu aktivizēšana" tiešā un konkrētā saistība ar fizisko aktivitāti nav iespējama. Ģenētiskais komplekts ir iegūts no dzimšanas, un veselīgs dzīvesveids kopumā veicina to, ka izpaužas vai neizpaušas, piemēram, nosliece uz vēzi vai sirds - asinsvadu saslimšanām. Protams, fiziskā slodze ir viens no veselīgā dzīvesveida pamatiem. Bet muļķīgi domāt, ka, skrienot krosinu, var aktivizet kaut kādus mistiskus gēnus.

Es vienkārši iemetīšu dažus pētījumus un aprakstus, jo šādu pētījumu ir simtiem - gan uz cilvēkiem, gan vēl detalizētāki uz pelēm.

Exercise and gene expression: physiological regulation of the human genome through physical activity

Exercise Controls Gene Expression

Differential effects of acute and chronic exercise on plasticity-related genes in the rat hippocampus revealed by microarray

 

2) Trenažieri nebūt nav saistīti ar lielu enerģijas patēriņu, jo tā ir anaeroba + aeroba slodze, enerģiju patērē lielākoties aktīva aerobā slodze, darbojoties ar pareizo pulsu.

Tu esi kādreiz bijis tenežieros? Tu esi kādreiz nodarbojies ar bodybuildingu? Tavs eksperts to ir darījis? Tu tikko uzrakstīji, ka pie lielākas slodzes cilvēks tērē mazāk enerģiju. Negribi piedalīties kāda mūžīgā dzinēja izstrādē?

Anairoba slodze sākas pie lielāka pulsa, nekā airoba. Tas, ko tu uzrakstīji ir tik absurdi, ka pat nezinu no kura gala lai sāk.

Anairoba slodze pēc definīcijas patērē daudz vairāk enerģijas, nekā airoba.

Airobā slodzē tiek sadedzināti procentuāli vairāk tauki, tāpēc to vairāk izmanto resnīši, kuri vēl nevar izturēt ilgstošas anairobas slodzes.

Bet tāpat daudz efektīvāka pēc tam ir tā sauktā augstas intensitātes intervālu treniņu metode, kurā tiek pamīšus mainīta airoba un anairoba slodze.

Ai, ko es te skaidroju, vienkārši izlasi šo: Fat loss: Fat Burning Zone vs. High Intensity Interval Training

 

Ja pirmajā jautājumā tavs pseidospeciālists varēja vienkārši neorientēties un nezināt, tad otrais jau ir dumības izrādīšana.

 

 

3) Teikums "Vienkārši abstrahējot cilvēka smadzenes" liek raudāt visiem pasaules mediķiem - nekad nedrīkst tā vienkārši abstrahēt smadzenes. Apziņas jēdziens ir lietots nekorekti. "Rūteris" ir neironi, apziņu salīdzināt ar rūteri ir... khm. Meditācija ir feina lieta, bet nedrīkst tai piedēvēt brīnumspējas. Pētījums par meditāciju interpretēts nepareizi.

 

Es ceru, ka tu saproti, ko nozīmē vārds abstrakcija. Tas ir vienkāršojums. Es tagad nevaru vienā īsā postā izskaidrot detalizēti to, kas notiek meditācijas laikā, cilvēkiem, kuriem ir virspusējas vai nav vispār nekādu zināšanu par smadzeņu uzbūvi. Un es palieku pie tā, ko teicu. Apziņa ir rūteris. Tās galvenais uzdevums ir saslēgt aktīvā ķēdē dažādu prasmju un zināšanu apgabalus.

 

 

4) Šis ir pilns vielmaiņas bioķīmiskais cikls: http://www.uz.zgora..../pathway-1b.pngkatrareakcija ir unikāla, un abstrakta runāšana par enerģijas maiņam ir bullšits. Lūdzu, konkrētu reakciju, pētijumus un secinājumus.

Tava shēma nav saskatāma, bet es tev uzreiz varu pateikt, ka tur neieiet pat vienas hromosomas DNS formula, tāpēc tev nekas tur nav pilns.

Kura tieši vieta tev par enerģijas maiņām nepatika?

 

5) "Pati svarīgākā smadzeņu darbības faktoru grupa ir ēšana" - ja parzāģe galvaskausu un liek tur ēdienu - tad jā.

Demonstrējam nekompetenci?

 

 

6) Ko nozīmē - nevēlami organismi barojas no cukura? Viss faking organisms barojas no cukura. Jebkāds, pat vissarežģītākais ogļhidrats beigu beigas kļūst par glikozi, no kā iegūstam energiju. Tā kā cilvēks nefotosintēze, glikoze ir vienīgais enerģijas avots. Tas ir normāls fizioloģisks process. Katra šūna barojas no glikozes, ne tikai mistiskie vārdā nenosauktie "nevēlami mikroorganismi"

Normālos apstākļos cilvēka mikroflorā vienmēr ir ļoti neliela gan sēņu, gan citu nevēlamu mikroorganismu klātbūtne. Taču, ja atkārtoti un ilgstoši gremošanas sistēmā ir paaugstināta īso cukuru vai alkohola koncentrācija, tad šīs nevēlamās sēnes un baktērijas var savairoties lielā daudzumā un radīt efektus, kurus aprakstīju iepriekš.

 

Tātad ar ko atšķiras cukur, cietes un citu īso ogļhidrātu lietošana lielā daudzumā no garu glikozes polimēru (graudaugi) lietošanas.

Atšķirība ir tāda, ka šie mikroorganismi nevar lietot šos garos glikozes polimērus un gremošanas sistēmā šie polimēri tiek sašķelti pakāpeniski un nevienā brīdī glikozes koncentrācija nesasniedz tādu dazdzumu kādu tā sasniedz uzreiz lietojot īsus ogļhidrātus.

 

Bez tam cukur sastāv no vienas glikozes un vienas fruktozes molekulas un par fruktozes negatīvo ietekmi es jau rakstīju iepriekš.

Bez tā visa, strauja īso cukuru uzņemšana palielina glikozes koncentrāciju asinīs un izsauc lielu insulīna izdalīšanos. Par šī efekta sliktajām sekām vari palasīt pats.

 

 

No šīs vietas quotes vietās code bloki, jo izrādās, ka ir ierobežots quote bloku skaits.

7) Toksīni (būtu vēlams protams teikt, kādi) tiek atindēti aknās. Akna ir viena liela laboratorija, kas kaitīgus savienojumus padara nekaitīgus. Akna ta vienkārsi asinīs nelaidīs mistiskus toksīnus, lai ļautu bojāt smadzenes. Protams, ja neiedzer indi.
Tātad tu apgalvo, ka vielas no gremošanas sistēmas nonāk pa priekšu aknā un tikai tad asinsritē? Nesmīdini.

 

 

8) Tas, ka mikroogranismi izdala neirotansmitterus? Ko? Kā? Hormonus? Ja mikroorganismi izdalītu hormonus, kas ietekmē organisma hormonālo sistēmu, mēs visi jau sen būtu miruši. Baktērijām ir loma gremošanas traktā, bet BAKTĒRIJAS NPIEDALĀS VIELMAIŅĀ.
 

Microbial Endocrinology in the Microbiome-Gut-Brain Axis: How Bacterial Production and Utilization of Neurochemicals Influence Behavior

As will be discussed, the ability of bacteria to synthesize and recognize the very same neurotransmitters that are found in the vertebrate host suggests a bidirectional environment where the microbiome can influence the host and the host influence the microbiome. This level of communication between host and microbiome and its mediation by a commonly shared evolutionary pathway of intercellular signaling suggest that “they monitor us” and “we monitor them”

 

 

The ability of bacteria to produce neuroendocrine hormones suggests that the interaction of the microbiome with the host may go far beyond the role of such host neuroendocrine-bacterial interactions in infectious disease. It is perhaps underappreciated by most microbiologists that the gut is a highly innervated organ that possesses its own nervous system known as the enteric nervous system (ENS) that is in constant communication with the central nervous system (CNS) through nerves such as the vagus, which directly connect portions of the gut to the brain

 

 

 

9) "Cilvēkam gremošanas sistēmā var trūkt kāda paveida enzīmi" - to var redzēt un just uzreiz, un tās ir smagas saslimšanas. Nevar būt tā, ka veselam cilvēkam pēkšni, turklāt dēļ bakērijām, trūkst enzīms. Wobenzym ir preparāts, kas pelna naudu uz tā cilvēku rēķina, kas tic šādiem tekstiem.
Par enzīmu trūkumu - nav tiesa, ja kāds enzīms ir nedaudz nepietiekami, to subjektīvi var arī nejust, bet pieņemt, ka nedaudz pasliktināta pašsajūta ir normāla.

Par wobemzym - reāls gadījums no dzīves. Cilvēks visu laiku slimo ar dažādām infekcijas slimībām, leikocītu līmenis asinīs 2.2, kas ir krietni zem normas. Sāk lietot wobemzym un mēneša laikā leikocīti uz 5. un vairs neslimo.

 

 

10) Cilvēka organismā dažādu reakciju rezultātā rodas radikāļi. Nevis dažādu reakciju, bet tas oksidatīvs stress, kas ir vienmēr nelielos daudzumos, un ta ir norma. Un nevis radikāļi, bet brīvie radikāļi.
Nu labi, lai tev ir norma. Es lietošu antioksidantus un samazināšu radikāļu daudzumu, līdz ar to manas šūnas tiks mazāk bojātas.

Citiem norma ir katru piektdienu būt pālī.

 

11) Jā, alkohols sadalās par acetaldehīdu. Bet burvīgas aknās ir burvīga aldehīddehidrogenāze, kas alkoholu padara nekaitīgu, ja cilvēks nav alkoholiķis.
Jā, ja viņās nepadarītu, tad cilvēks nomirtu, bet tā tikai nelieli šūnu bojājumu centrālajā nervu sistēmā, kamēr šī acetilaldehīda pārstrāde notiek pāris dienu garumā.

 

 

12) Par nātrija glutamātu - bullšits, neviens nopietns pētijums tā kaitīgumu nepierāda.
Bla, bla, bla, man tavs pseidospeciālist, kurš visdrīzāk arī nevienu pētījumu nav lasījis jau ir norieibies.

The relation between monosodium glutamate inducing brain damage, and body weight, food intake, semen production and endocrine criteria in the fowl.

Brain lesions, obesity, and other disturbances in mice treated with monosodium glutamate.

Brain lesions in an infant rhesus monkey treated with monsodium glutamate.

 

Mehānismu kā notiek šie bojājumi, es jau aprakstīju iepriekš.

 

13) "fruktoze tiek lielā daudzumā iesaistīta šūnu membrānu veidošanā, imūnsistēma var sākts uzskatīt šīs šūnas par svešām un sākties autoimūni procesi ar iekšējiem iekaisumiem." - ES TIKKO IEKŠĒJI MAZLIET NOMIRU. Fruktoze nav veselīgākais ogļhidrāts pasaulē, bet smadzenēs tā neintegrējas. Un kādā sakarā autoimūnas saslimšanas? Autoimūns, ir reakcija nevis uz svešām, bet uz paša organisma audiem/vielām, ko pēkšni sāk uzskatīt par svešām.
Atkārtoju vēlreiz. Cilvēka šūnu membrānas sastāv no ogļhidrātu membrānas, kura pārsvarā sastāv no glikozes un galaktozes polimēriem. Bet, pie lielas fruktozes daudzuma uzņemšanas šūnu membrānās var tikt izmantota arī fruktoze. Ja šī fruktoze ir pietiekami daudz, cilvēka imūnsistēma var sākt uzskatīt šīs cilvēka šūnas par svešām, tāpēc arī autoīmuna reakcija. Edited by codez
Link to comment
Share on other sites

Turpinam.

 

“Ar tiem speciālistiem ir kā ir. Bija tāds Gastroenteroloģijas "speciālists" Lavijā - ar augstāko izglītību, ar 30+ gadu pieredzi, biedrības vadītājs, utt. Un vēl pirms 10 gadiem pilnībā noliedza helikobaktēriju eksistenci un ietekmi uz cilvēka kuņģa veselību. Šodien tā ir vispārzināma lietas un jebkurš kaut cik zinošs ārsts tev pateiks, ka helikobaktērija var izraisīt kuņģa čūlu un refluksu.”

 

Vai viens gadījums par vārdā nenosauktā speciālista viedokli, kas nav pamatots par ar interviju ar attiecīgu personu, ir pierādījums tam, ka speciālistiem nevajag uzticēties? Kā viens gadījums, par kuru netiek sniegti ne paskaidrojumi, ne dati, var būt reprezentatīvs attiecībā pret visiem Latvijas un pasaules speciālistiem?

 

„pēc akadēmiskās izglītības esmu ķīmijas maģistrs un manas zināšanas ķīmijā visdrīzāk ir daudz, daudz dziļākas, nekā tavam pseidospeciālistam”

 

Es atsakos ticēt, ka ķīmijas maģistrs jēdzienu „aerobs” un „anaerobs” raksta ar „i”. Kā arī tas, ka, redzot pilno bioķīmisko ciklu, apgalvo, ka tā ir „shēma”, kura neieiet „hromosomas DNS” (kāpēc tai vispār būtu jāiet šajā ciklā?)

 

„Es vienkārši iemetīšu dažus pētījumus un aprakstus, jo šādu pētījumu ir simtiem - gan uz cilvēkiem, gan vēl detalizētāki uz pelēm.”

 

Runājot par medicīnas pētījumiem, jāsaprot dažas lietas. Reprezentativitāte, ticamība, korektums. Pētījumu uz pelēm ir ļoti populāri ir vajadzīgi, bet tas ir solis uz secinājumu, nevis secinājums. Pētījumus uz dzīvniekiem nedrīkst pielietot spriedumus par cilvēku organismu. Tevi likti linki uz bezautoru rakstiem ir tukši vārdi, jo – uz žoga arī daudz kas ir rakstīts. Akceptējami ir argumenti no peer reviewed žurnāliem. Svarīgi ir skatīt, lai pētījumā iegūti dati tiek apstrādāti ar statistiskām metodēm. Iesaku palasīt: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3380258/

 

Pētījums „Exercise and gene expression: physiological regulation of the human genome through physical activity”. Ļoti cienījams žurnāls. Un pētījums labs – tikai runa te ir nevis par kādu gēnu aktivizēšanu bet par genomu, cilvēcei attīstoties. Par izlasi. Tiek pausta doma, ļoti pavirši summējot, ka tie, kas bija aktīvāki, izdzīvo, tie, kam sēdošs dzīvesveids – nomirst no kaitēm, un mantotie gēni joprojām prasa šādu izklāstu. „The natural selection of gene expression” nav nekāda sakara ar mistisko gēnu aktivizēšanu. Ir vērts pievērst uzmanību arī pētnieku valodai un pētījuma dizainam. Šis ir literatūras apraksts bez konkrētā eksperimenta. Pētnieku izmanto terminu „we speculate”. Šis ir pieņēmums, nevis taisnība pēdējā instancē.

 

Teksts „Exercise Controls Gene Expression”. Nav peer – reviewed, nevaram uzticēties. Bet arī šeit es redzu jēdzienu „modulates range of genes that producē dramatic molecular changes” – un tas ir tas, ko aprakstīju iepriekšējā teksta – novērš/aizkavē ģenētisku noslieci uz slimību, bet neaktivizē kaut kādus mistiskus gēnus.

 

Pētījums ar pelēm – nekomentēšu. Ja uzskati sevi par peli, attiecini to uz sevi, jā.

 

„Tu tikko uzrakstīji, ka pie lielākas slodzes cilvēks tērē mazāk enerģiju. Negribi piedalīties kāda mūžīgā dzinēja izstrādē?

Anairoba slodze sākas pie lielāka pulsa, nekā airoba. Tas, ko tu uzrakstīji ir tik absurdi, ka pat nezinu no kura gala lai sāk.

Anairoba slodze pēc definīcijas patērē daudz vairāk enerģijas, nekā airoba.

Airobā slodzē tiek sadedzināti procentuāli vairāk tauki, tāpēc to vairāk izmanto resnīši, kuri vēl nevar izturēt ilgstošas anairobas slodzes.”

 

Taisnība, anaeroba slodze sākās pie lielākā pulsa nekā aerobā. Bet pasaki, lūdzu, kā tavos spriedumos iederas fakts, ka anaerobā slodzē glikogēns tiek izmantos bez skābekļa klātbūtnes un fakts, ka piruvāts tiek metabolizēts līdz laktātam? Cik vidēji ilgst anaerobais, cik – aerobais treniņš? Un, ja sasummēt šo kopā, tad kas tomēr patērē vairāk enerģijas un efektīvāk dedzina taukus, m? Un tevis ieliktais links ir unknown trenera wordpress blogs – neautoritatīvs avots.

 

„Es tagad nevaru vienā īsā postā izskaidrot detalizēti to, kas notiek meditācijas laikā, cilvēkiem, kuriem ir virspusējas vai nav vispār nekādu zināšanu par smadzeņu uzbūvi.”

 

Ja zinātnieks nevar paskaidrot laboratorijas apkopējai, ar ko viņš nodarbojas – viņš pats nesaprot, ar ko viņš nodarbojas ©

 

„Taču, ja atkārtoti un ilgstoši gremošanas sistēmā ir paaugstināta īso cukuru vai alkohola koncentrācija, tad šīs nevēlamās sēnes un baktērijas var savairoties lielā daudzumā un radīt efektus, kurus aprakstīju iepriekš.”

 

Jā, patogenā mikroflora var savairoties palielināta daudzumā, jā. Un tālāk, lūdzu, peer – reviewed pētījumus, kas pierāda tevis teikto.

 

„Tātad tu apgalvo, ka vielas no gremošanas sistēmas nonāk pa priekšu aknā un tikai tad asinsritē? Nesmīdini.”

 

Labrīt. Un pati gremošanas sistēma ksenobiotiķu biotransformāciju neveic, ne? Tieši tas notiek ar tevis minētajiem mikrofloras galaproduktiem. Arī aknās, protams.

 

„Par enzīmu trūkumu - nav tiesa, ja kāds enzīms ir nedaudz nepietiekami, to subjektīvi var arī nejust, bet pieņemt, ka nedaudz pasliktināta pašsajūta ir normāla.”

 

Atsauci uz pētījumu.

 

„Cilvēks visu laiku slimo ar dažādām infekcijas slimībām, leikocītu līmenis asinīs 2.2, kas ir krietni zem normas. Sāk lietot wobemzym un mēneša laikā leikocīti uz 5. un vairs neslimo.”

 

Case study par šo pacientu, lūdzu.

 

„Nu labi, lai tev ir norma. Es lietošu antioksidantus un samazināšu radikāļu daudzumu, līdz ar to manas šūnas tiks mazāk bojātas.”

 

Lieto. To es atbalstu. Nekur neesmu teikusi, ka neatbalstu. Pārspīlēšanu par šo tēmu neatbalstu gan.

 

“Bla, bla, bla, man tavs pseidospeciālist, kurš visdrīzāk arī nevienu pētījumu nav lasījis jau ir norieibies.”

 

Visi pētījumi ir par dzīvniekiem, kam injicē nātrija glutamāta trieciendevas. Par pētījumiem uz dzīvniekiem jau izteicos. Šai vielai, pievienojot pārtikā, ir drošības un daudzuma kritēriji. Gribi pierādīt? Atrodi pētījumu UZ CILVĒKIEM, kuri patērēja tikai parastu uzturu ar glutamātu bez injicēšanas iekšā.

 

„Atkārtoju vēlreiz. Cilvēka šūnu membrānas sastāv no ogļhidrātu membrānas, kura pārsvarā sastāv no glikozes un galaktozes polimēriem. Bet, pie lielas fruktozes daudzuma uzņemšanas šūnu membrānās var tikt izmantota arī fruktoze. Ja šī fruktoze ir pietiekami daudz, cilvēka imūnsistēma var sākt uzskatīt šīs cilvēka šūnas par svešām, tāpēc arī autoīmuna reakcija.”

 

Atkārtoju vēlreiz. Pirms būvēt jaunas šūnas, visi ogļhidrāti tiek sadalīti līdz glikozei.

Link to comment
Share on other sites

Kavacky, spriežot pēc tā, ka atbildes sniedz sieviete un vēlā vakara stundā, tad tā ir tava draudzene vai sieva.
Tas, ka tava draudzene nezināja, ka mikroorganismi spēj ražot hormonus un neirotransmitorus, jau vien pierāda viņas nekompetenci.
Tas, ka viņa atsakās ticēt, ka esmu ķīmijas maģistrs, vai atsakās ticēt manis norādītājiem pētījumiem un saitēm, mani īpaši neuztrauc.
Tas, ka viņai nav nekādas zināšanas un izpratnes par enerģijas patēriņiem fiziska treniņa procesā un tas, ka viņa pat neizlasīja saiti blogā, kuru es sūtīju nevis kā pierādījumu kaut kam, bet kā izskaidrojumu cilvēkiem, kuriem nav dziļas zināšanas šajā tēmā, mani neuztrauc. Es pat esmu pārliecināts, ka viņa neizlasīs pat pirmo rindkopu no šī: Neurobiological effects of physical exercise. Bet arī tas mani neuztrauc.
Tas, ka viņa neorientējas vispārzināmos bioloģijas procesos kā gēnu aktivitātes regulēšana Regulation of gene expression.

Tas, ka viņa nezin, kas ir toksīni.

Tas, ka viņa nezin, kas ir radikāļi un ka tie rodas ka dažādu organismā notiekošo reakciju blakusprodukti, bet no savas klades izvilkusi terminu "oksidatīvais stress", par kuru viņai pašai nav ne mazākās izpratnes, vispār ir smieklīgi, ja nebūtu skumji, jo liecina ne tikai par šo cilvēku, bet par pašu izglītības sistēmu kopumā.

 

 

Viss ko es uzrakstīju sākotnējā postā ir faktoru kopa, kura ietekmē nervu sistēmas veselību un attīstību un šos faktorus cilvēks var pats viegli ietekmēt, tādā veidā uzlabot savu smadzeņu darbību.

Gribi, izmanto šīs norādes, negribi neizmanto.

 

P.S. Tikai intereses pēc, mani interesē, ko šādi pseidospeciālisti domā par jaunākajām paradigmām cilvēka organisma darbības principos un izpratnē pat tiem. Šajā rakstā visdrīzāk lielākā daļa lietu netiek mācītas skolās tagad, jo mūsu skolas tik ātri tam netiek līdzi, nemaz nerunājot par to, ja šī pseidospeciāliste ir mācījusies pirms kāda laika:

Microbial Endocrinology in the Microbiome-Gut-Brain Axis: How Bacterial Production and Utilization of Neurochemicals Influence Behavior

Rakstā galvenokārt ir par to, ka cilvēka gremošanas sistēmas mikrofloras ietekme uz cilvēka centrālo nervu sistēmu un veselību kopumā ir daudz, daudz lielāka nekā līdz šim tika domāts un mācīts skolās.



 

Link to comment
Share on other sites

Roze, ievies receptes sadaļu, jo ēdiens taču arī uzlabo domāšanu. Ha, vispār būtu interesanti uzzināt, ko tad  koderi ēd :) 

 

Bet par tēmu, cik no Jums ir "Veģetatīvā Distoncija"? Kādu laiku atpakaļ iedzīvojos šādā kaitē pārāk daudz strādājot un sēžot pie datora kā tāda, darbs PC - Izklaide, brīvbrīdis PC. 

 

Iedzīvojos pamatīgi, tā kā nemēdzu pie ārstiem iet, un skriet kur pagadās, pameklēju info, un visi simtomi, visas lietas atbilda manai lietai, lasīju, ka izārstēt to īsti nevarot, apārstēt var tikai ar gribasspēku un savādāku dzīves ritmu. Lapā, neatceros vairs kura, bija teikts, ka ir jāatrod kāds hobijs. Tā arī notika, kaimiņam garāža, gāju ik brīvu brīdi skrūvēt, uzzināt ko jaunu par ripojošo tehniku, plus paralēli herbastresu padzēru, no tā laika mocījos 6 mēn kaut kur, nekas tāds vairāk nav bijis. Sajūta tāda, ka tu tūlīt nosprāgsi, atbrauc ātrie, tas no nerviem, iebliež pakaļā adatu, pamet zem mēles validolu un vsjo. 

 

Kas attiecās uz domāšanu, tad tur noder lielākā vai mazākā mērā pārtika, es domāju, nevis tikai pelmeņi, olas un alus = vairākums šejienes iemetnieku, domāju, ka neko labāku uztaisīt nēmāk, vieglāk kaut ko uzkodēt, nekā burties par pavāru grāmatu uin atkal otrādi :D 

 

Sāku ēst rīsus, griķus, salātus = pilnībā nomesti pusfabrikāti, jo pirms pus gada, sievai atklāja cukura diabētu, un tad tas uzturs ir jāsāk lietot. Pirms tam abi grauzām visādus sūdus, ko var pēc iespējas ātrāk uztaisīt, taupot laiku. Tagad ir otrādi, skatamies ko varam vārīt, ko viņa ēdīs, ko es, no viņai paredzētā, ietektā pārtikas uztura tu ņefigā nevar peāst, porciju noloci = nav sātsajūta, tāpēc ka tādos produktos ko cukurnieki var ēst, nav tas viss kaitīgais un nevajadzīgais. 

 

Sāku ēst dārzeņus, sautējumus, utt.. un pēkšņi sapratu, kur es biju ātrāk. 

Edited by foxsk8
Link to comment
Share on other sites

Ar to ēšanu ir tā, ka mēs ēdam par daudz. Jau no bērnības pieradināti, ka paēst vajag kārtīgi.

Ēd 5x dienā mazām porcijām un jutīsi rezultātu. Cik ir maza porcija? Tā lai pēc ēšanas gribās vēl

Galvenais neest ātros ogļhidrātus un pārstrādātus produktu, tipa cīsiņi

 

P.S.

Paskatieties kādreiz cīsiņa sastāvu. Tur ir ogļhidrāti. Jautājums ir no kurienes gaļas produktā ogļhidrāti :)

Link to comment
Share on other sites

Es ēdu 2-3x dienā. Brokastu ēdajs neesmu, bet izdzeru smiltenes pienaspēku (parasto). Pusdienas kārtīgas (mājās sagatavotas), vakariņas tikpat kārtīgas. Paralēli tam trennažieru zāle, kas arī ir mans vienīgais hobijs. Dārzeņus, augļus praktiski needu, bet ēdu kvalitatīvus pilngraudu produktus, daudz gaļas un lieso piena produktu + sporta multivitamīni. Slimojis tā ka jāņem B lapa, neesmu pāris gadus. 

 

Pēdējā laikā aizvien vairāk pievēršu uzmanību savam psiholoģiskajam un emocionālajam stāvoklim. Kautko esmu palasījis par praktisko meditāciju (pagaidām vel gan praktizējis neesmu), bet secināju ka neapzinoties jau kautko līdzīgu piekopju. Bieži vien kautkādas stresa situācijās vai risinot kautkādas sarežģītākas problēmas un nonākot strupceļā, pamēģinu atslēgties no visa, nedomāt pilnīgi par neko. Tad tu lēnām paskaties no malas uz visu situāciju, aizmirstot ka tev būtu kautkas jaizdomā vai kautkas tajā jādara un bieži vien risinājums ienāk galvā pats nezin no kurienes. Bet tā savadāk tu esi ieciklējies uz kautkādām nenozīmīgām lietām kas taucē domāt radoši.

Tas arī palīdz cīnīties ar nogurumu darba laikā un pēc darba. Rezultātā uzlabojas domāšanas spējas un pašsajūta. Tas palīdz kvalitatīvāk dzīvot.

Edited by Blitz
Link to comment
Share on other sites

Es nesajēdzu neko no ķīmijas, bet tīri pēc argumentu stila, man ir aizdomas, ka codez pīpē kaut kādu bizmethu.

Tas, ka tava draudzene nezināja, ka mikroorganismi spēj ražot hormonus

Tas, ka viņa nezin, kas ir toksīni

Tas, ka viņa nezin, kas ir radikāļi

Šis viss izskatās pēc argumentācijas trūkuma.

Domāju ka tēmu var beigt ar secinājumu, ka ja rūp sava veselība, tad labāk mūsu maģistra kungu neklausīties.

Link to comment
Share on other sites

Šis viss izskatās pēc argumentācijas trūkuma.

 

Man arī tas uzkrita - Kavacky paziņa paprasīja tikai autoritatīvus avotus uz ko codez met pretī wikipēdijas linkus - kur vēl neautoritatīvāk? Par to "aerobs" vs. "airobs" - pieņemu, ka latviešu pareizrakstība nav codez stiprā puse, jo koncentrējas uz citām lietām.

Codez, nu nevajag nolaisties līdz DG līmenim - tu esi galvas tiesu, ja ne divu, pārāks par viņu!

Link to comment
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...
 Share


×
×
  • Create New...