Jump to content
php.lv forumi

Kā uzlabot domāšanas spējas!


codez
 Share

Recommended Posts

Cik nu es ar savu 9. klašu izglītību bioloģijā varu saprast, tad ģenētiski modificēt nozīmē ar enzīmiem sagriezt, salīmēt DNS molekulu, rezultātā radot tādu, kurā kodēti citi proteīni. Bet tā kā cilvēka organisms visus proteīnus sašķeļ līdz aminoskābēm un tad veido pats savas olbaltumvielas, tad no uztura viedokļa tas neko nemaina. Ja nu vienīgi kāda alerģija pret kādu svešāku olbaltumvielu tādos produktos, pret kuru parasti alerģiju nav..

 Jā tieši tā arī ir. Iespējamie negatīvie efekti, kas var rasties, ir tiešām kā tu teici alerģiska reakcija uz konkrētu proteīnu, vai arī jaunais ĢMO ražo kādu cilvēka organismam toksisku proteīnu.

Link to comment
Share on other sites

  • Replies 187
  • Created
  • Last Reply

Top Posters In This Topic

Top Posters In This Topic

Posted Images

Un teiksim tas E621 (vai E631 pirmā postā?). Nav tā ka jāapēd 10 čipšu paciņas dienā lai dabūtu kaut kādu domāšanas traucējumus? Un to E621 satur parastie produkti tādi ka tomāti, āboli, gaļa?  Un kamēr sasniegsi to devu ar kuru reāli varēs sajūst domāšanas traucējumus jau sen būs citas problēmas ar kunģi vai ko citu?

 

Parasta cilvēka valodā aprakstot E621, var teikt, ka tā ir vēl viena garšas sajūta. Mēs sajūtam saldu, sāļu, rūgtu, skābu, tad nu viens japānis salīdzinoši nesen atklāja vēl vienu garšu un nosauca to par umami (protams, ka у мамы vienmēr viss garšīgi...). Tad nu E621 ir tāds pats garšas radītājs, kā sāls un cukurs. Ja pierodi pie sāļiem ēdieniem, tad negribas ēdienu ar normālu sāls daudzumu. Tas pats ar cukuru - ja esi pieradis, gribas saldu vēl un vēl. Tāpēc ar E621 ir tā, ka pierodi pie tā un tad nevari bez čipšiem un bugeriem, kuros tas ir lielā daudzumā. Ja veikalā redzi, ka pārtikas produktam klāt E621, pastāv liela iespēja, ka šādi tiem maskēts draņķis. No otras puses, hokeja izlases spēles laikā no čipšu ēšanas nekas slikts ar tevi nenotiks. (Jā, jā - codez tūlīt pierādīs, ka skatīties hokeju arī ir slikti).

Link to comment
Share on other sites

Man ar savu 9. klašu izglītību liekas, ka cilvēku prasme spēlēt hokeju ir apbrīnojama, jo matemātiski aprakstīt piecu spēlētāju komandas saspēli ir ārkārtīgi grūti - brīnums, ka ar to smadzenes tiek galā. Tiesa gan, tajā pašā RTU ik gadu notiek robotikas sacensības, kur futbolu spēlē roomba putekļsūcēji. Primitīvi, bet tomēr. Youtubā var video atrast.

 

Un vispār, man patīk codez apziņas salīdzinājums ar rūteri. Tāpat man patīk idejas, kuras kaut kad neatminamā pagātnē viņš te bija publicējis saistībā ar cilvēka brīvās gribas neesamību un apziņas darbību. Šajā sakarā es sāku apsvērt, kā varētu darboties mākslīgais intelekts, ja to būvētu tieši es. Es sāku domāt - kāda atšķirība starp pirmklasnieku, sētnieku, un augstskolas maģistru. Ja šiem liktu izskaidrot kādu parādību, piemēram, kāpēc ābols no koka krīt uz leju, nevis uz augšu debesīs:

 

Pirmklasnieks atbildētu - tāpēc, ka visas lietas vienmēr krīt uz leju. Bet nevarētu paskaidrot, kāpēc tas tā ir.

Sētnieks atbildētu - tāpēc, ka visas lietas vienmēr krīt uz leju, jo pastāv Zemes pievilkšanās spēks, bet nespētu izskaidrot to.

Maģistrs atbildētu - tāpēc, ka visas lietas vienmēr krīt uz leju, jo pastāv Zemes pievilkšanās spēks, kas rodas no abu objektu masas un savstarpējā rādiusa kvadrāta, bet tāpat kaut ko nespētu izskaidrot. Piemēram, no kurienes rodas gravitācijas konstante.

 

Sanāk, ka deduktīvie spriedumi agri vai vēlu apraujas. Jebkuram cilvēkam. Līdz ar to, manuprāt, mākslīgam intelektam jāsastāv no diviem aspektiem:

1. Liela faktu datu bāze, no kuras veidot deduktīvus spriedumus

2. Spēja izdarīt induktīvus, empīriskus spriedumus, kas pēc noteikta laika tiek pieņemti par deduktīviem

 

Un te pats svarīgākais ir tieši otrais punkts, jo tā principā mācās cilvēks pēc savas piedzimšanas. Ja 100 reizes redz, ka ābols pēc palaišas vaļā krīt uz leju, nevis uz augšu, tad pieņem, ka tā notiek visu laiku. Un tas būtu key aspekts, lai varētu šo sistēmu saukt par intelektuālu un spējīgu mācīties, nevis tikai milzīgas faktu datu bāzes izmantojošu robotu. Ja šai sistēmai būtu, piemēram, videokameras, ar ko reģistrēt apkārt notiekošo, tad pēc 100 vienādiem vienas darbības rezultātiem tos pieņemtu par patiesiem vienmēr.

 

Labi, pietiek. Esmu jau par daudz šim vakaram sarunājis.

Edited by qwerty
Link to comment
Share on other sites

"Pirmkārt, tu drošvien gribēji rakstīt, ka samazināta ir laktāzes izstrāde, nevis laktozes"

 

Jā, laktāzes. Šajā gadījumā domāju vienu, bet uzrakstīju citu. Bet nevajag piebildes no sērijas "neuzskatīšu to par kompetences trūkumu"- to var droši uzskatīt par kompetences trūkumu un apšaubīt, jo apšaubīšana ir pirmais, kas jādara, redzot kā random cilvēks kaut ko raksta internetā par veselību.

 

 

Komentēšu arī tavu viedokli par laktāzes trūkumu. Tu apgalvo, ka enzīmu trūkums var paiet bez simptomiem un ar to mēģini apgāzt manu argumentu. Bet, kā jau es augstāk teicu, ja simptomu nav – tad arī laktāzes izstrāde ir pietiekama līmenī. Respektīvi, ja enzīma pietiek – simptomu nav, nepietiek – ir. Bet tu mēģini pateikt, ka enzīmu trūkums var paiet bez simptomiem.

 

 

"Tieši tas pats ir arī ar citiem enzīmiem"

 

Un šeit es ļoti, ļoti gaidīšu atbildi uz to – kādi tad ir tie “citi enzīmi". Tu gribi pateikt, ka laktozes nepanesamības patoģenēze ir tāda pati kā pie citu enzīmu trūkuma? Vai aizkunģa dziedzera amilāzes nepietiekamība izpaužas tāpāt? Kunģa sekretorā nepietiekamība? Distrofiskas izmaiņas pēc enterocītu bojājumiem?

 

 

Tas, ko es šeit redzu – tu caur vienu puslīdz veiksmīgu piemēru mēģini pateikt, ka ar citiem enzīmiem ir tāpāt.

 

 

"Kā ar laktāzes trūkumu un laktozi?"

 

Laktoze tiek pievienota ļoti daudziem produktiem – konditorejas izstrādājumiem, desām, pusfabrikātiem. Tā nonāk tur, kur nonāk piens. Laktozi var uzņemt, pašam nezinot.

 

 

"Nu redz, es varētu tev prasīt, lai tu to pierādi, bet tas nav mans mērķis."

 

Paprasi gan – visai zinātnes komunikācijai uz to jābalstās.

 

 

"Vai, ja ir organismā brīvie radikāļi (neatkarīgi no oksidatīva stresa līmeņa), viņi vienmēr bojā cilvēka šūnas?"

 

Nē. Ir mehānismi, kas neļauj to izdarīt – antioksidatīvie fermenti.

 

 

"Jā, nepilnīgi uzdevu jautājumu. Vai papildus uzņemts kreatīns paātrina enerģijas apmaiņas procesus šūnās?"

 

Neatrodu pētījumus, kas to pierāda. Atrodu pētījumus, ka lielās devās tas ir kaitīgi.

 

 

"Intravenozi asinsritē, piemēram, epinefrīnu, adrenalīnu?

 

Papildus jautājums - vai šādu un līdzīgu hormonu ievade var regulēt cilvēka garastāvokli, agresijas pakāpi?"

 

Jā, un jā.

 

 

"Lūdzu autoartīvus pierādījumus saviem meliem, ka es neesmu ķīmiķis"

 

Godīgi atzīstu, šis ir šaurs un subjektīvs skatījums. Vienkārši nespēju iedomāties kā var studēt augstskolā 6 gadus un rakstīt "aldehīds" ar "t". Aldehīdu savienojumi taču jau kopš 12 klases ir tik daudz iztirzāti.

 

 

"Vai kādas no šīm izdala hormonus, kuri var regulēt cilvēka vielmaiņu?

 

1) Ešerihijas?

 

2) Kandidas?

 

3) Listērijas?"

 

Daudzas baktērijas, nonākot organismā, piemēram, Listeria monocytgenes, var kļūt par parazītiem un izdalīt toksiskos proteīnus. Tas ietekmē gan vielmaiņu, gan cilvēka veselību kopumā. Taču, cik es saprotu, tev interesē, vai es piekrītu gut – brain axis teorijai. Pētījumi uz pelēm liecina, ka šai teorijai ir potenciāls. Es nenoliedzu, ka tas, iespējams, varbūt, strāda arī uz cilvēka organisma, taču līdz galam tas nav pierādīts, tāpēc es uzskatu, ka tu nedrīksti to pasniegt kā patiesību pedejā instancē.

 

 

 

Par long – term potential. Izlasīju tevis doto Wiki rakstu. Teikums “The physical and biological mechanism of LTP is still not understood, but some successful models have been developed" jau izraisa pārdomas par to, vai varam šo teoriju pasniegt kā absolūtu patiesību. Un pētījumi ir uz žurkām un trušiem. Kāds pamats pielietot šo teoriju uz cilvēka? Lai šo varētu virzīt kā neapšaubāmu medicīnas paradigmu, nepieciešams:

 

1) Pētījumi uz cilvēkiem ar lielu dalībnieku skaitu, veidojot reprezentatīvās izlases

 

2) Pētījumi ilgtermiņā

 

3) Atkārtoti pētījumi, kas dod šo pašu rezultātu

 

Metodes definīcija iekļauj frāzi “is an experimental method". Tas viss ir ļoti interesanti, aizraujoši, un tu, protams, varēji par to rakstīt, bet nevis jābūtības, bet varbūtības formā.

 

 

Pētījumi, kas pierāda nātrija monoglutamāta nekaitīgumu:

 

http://www.accessdata.fda.gov/scripts/fcn/fcnDetailNavigation.cfm?rpt=scogsListing&id=217

 

http://files.vkk.me/text/05a73a17eee7de06564d7315216db051dbfe9e61.pdf

 

Da kaut vai tā pati Wiki: http://en.wikipedia.org/wiki/Monosodium_glutamate#Safety

 

Iesaku paskatīties, cik nopietns ir pētījumu dizains: dubultakli, placebo kontrolēti pētījumi.

 

 

 

"Var redzēt, ka eksperte pilnībā piekrīt codez rakstītajam, bet tomēr mēģina atrast kaut kādu sīkumu pie kura piesieties un tad uzpūšot šo sīkumu uz tā fona parādīt, ka ir gudrāka vai pārāka."

 

 

Nekādā gadījumā. Ja iedziļināties manis teiktajā, var ieraudzīt, ka es saku, ka tam apakšā ir ļoti veselīgas domas un interesanti pētījumi, bet autors tos nepareizi izprot un interpretē. Es “piesienos" tam, ka to, kas līdz galam nav pierādīts, sagroza, saprot pa savam un pasniedz kā taisnību. Daudz vieglāk, protams, ir pieņemt, ka random beibe te pēkšņi atnāca pārākumu kačāt. Bet, nē – tas, kas man nepatīk, ir fakts, ka šāda nepareiza izpratne var kļūt par pseidozinātni.

Link to comment
Share on other sites

Es domāju, ka ģmo ir pārspīlēts bubulis, lai tādu pašu brokoli, tikai ar EKO birku varētu pārdot 5x dārgāk

Nevis tāpēc, lai pārdotu dārgāk, bet, pateicoties aunu bariem, kas neko nejēdz, bet ar pilnu pārliecību "zina", ka GMO ir evil, Monsanto ir evil, 911 was an inside job, vienkārši ir iespēja pārdot dārgāk.

 

Es domāju, ka šeit lomu spēlē tieši dopamīna izdalīšanās rezultātā radusies atkarība. Tas ir tieši tāds pats atkarības mehānisms, kā narkotikas.

Lasīt: priecāties aizliegts. Кто не курит и не пьет тот здоровеньким умрет.
Link to comment
Share on other sites

Kavacky speciālistei.
Par gut - brain saistību pētījumi ir ne tikai uz pelēm, žurkām, pērtiķiem, bet arī uz cilvēkiem, piemēram, saistībā ar korelācija ar autismu, depresiju un multiplo sklerozi.
Šeit vēl plašs apraksts par šo tēmu ar referencēm uz pētījumiem: The microbiota–gut–brain axis: neurobehavioral correlates, health and sociality

Lai kaut ko sāktu izmantot, vai pārbaudīt, pētījumiem nav jābūt tik plašā spektrā un smalkiem, kā uzskati tu, pietiek, ka ir pietiekami daudz pētījumu un norādes, kas ļauj interpolēt un izdarīt secinājumus.
Programmētāji šādā ziņā ir krietni pārāki par citiem, jo viņu prāts gadiem ikdienā risina problēmas, kur tiek izmantota interpolēšana un daudzi pareizi lēmumi tiek pieņemti tieši uz šādas informācijas apstrādes pamata - bez eksperimenta, bet vēlāk šo interpolāciju pareizums tiek precīzi validēts un ir ļoti precīza un determinēta atgriezeniskā saite, kas ļauj uztrenēt šo spēju daudz labāk kā citās nozarēs.
Un dzīve nav akadēmiskā vide, visdrīzāk tu pati ikdienā pieņem simtiem lēmumu, tai skaitā savai dzīvei būtisku, kuri nav balstīti uz akadēmiskiem pētījumiem, piemēram, pa kādu ceļu braukt, kādu apģērbu pirkt, kādā krāsā krāsot sienas vai matus un vai vispār krāsot, utt. Liela daļa no šiem lēmumiem tiek balstīti uz no akadēmiskām zināšanās interpolētas informācijas un no empīriskas personiskās pieredzes.
Vienkāršots piemēram, ja tu zini, ka pētījumos pierādīts, ka cilvēkam uzņemt 1 un 3 litru ūdens dienā uzņemt ir nekaitīgi, bet 10 litri izvada pārāk daudz sāļu, tad tu vari interpolēt arī, ka 2 litri būs nekaitīgi, bet 20 litri kaitīgi, kaut arī tieša akadēmiska eksperimenta ar šādiem skaitļiem nebija.
Saprotams, ka interpolējot un ekstrapolējot secinājumus var arī kļūdīties, jo tālāk aiziet no akadēmiskās informācijas, bet, jo augstāks intelekts un plašāks zināšanu loks, jo šī interpolācija un ekstrapolācija būs precīzāka.
Un pa virsu tam vēl nāk empīriskā pieredze, kas kaut kādā mērā var apstiprināt vai noliegt šos secinājumus.

Šis nav akadēmisks žurnāls, bet programmēšanas forums. Un šeit nerakstu teorijas, bet dodu praktisku padomus.
Lai tādi kā Kavacky un tu nepiesietos es varēju apakšā pierakstīt savam sākotnējam postam, ka tas ir tas, kā es domāju, kā ir un man ir pamats tā domāt gan no savas empīriskās pieredzes, gan no tā, ko esmu par šo tēmu lasījis. Bet šis ir programmēšanas forums un šeit pārsvarā katra rakstītais ir tas, kā cilvēks domā kā ir.
Ja kāds domā savādāk, tad konstruktīvā diskusijā viņš parasti izsaka un piedāvā savu versiju, nevis kā tu un kavacky. Vai vēl trakāk ieleja un felony.
Ja godīgi, man vispār nevajadzēja neko pierādīt ar akadēmiskiem pētījumiem, jo tāds nav mērķis, bet ļaut katram pašam izlemt, izpētīt un/vai pārbaudīt, vai viņam šie ieteikumi noder.
Bet tavā pirmajā atbildē bija ļoti daudz acīmredzamu aplamību: par smadzeņu gēnu izpausmes aktivizāciju, par treniņa kaloriju patērēšanu, par enzīmiem un smagām saslimšanām, par baktērijām un to spēju sintezēt neirotransmitorus un hormonus un kategorisks apgalvojums par MN glutamātu.

 

Par glutāmātu. Tavā saitē ir eksperimentāli tiek veikta pārbaude, vai iedodot noteiktu devu glutamāta parādās kaut kādi simptomi.
Tas loģiski nekādi nepierāda, ka MNG nav kaitīgs, bet pierāda tikai to, ka neparādās kaut kādi simptomi.
Es jau izskaidroju mehānismu, kā notiek neironu bojā eja. Tāpat ir pētījumi, ka paaugstinātas devas rada ļoti smagus nervu sistēmas bojājumus (Līdz pat 90%) (jā pelēm, bet šajā aspektā ir pietiekams pamats ekstrapolēt, ka arī cilvēkam) un cerams, ka tu saproti, ka neviens šādas paaugstinātas devas cilvēkam neinjecēs un šādu tiešu eksperimentu nebūs,
Tātad, cilvēkam ir ap 10^11 neironi. Tiek uzskatīts, ka ļoti veselīgās vidē, cilvēks zaudē ap 1000 neironu stundā. Tātad gadā 8*10^6, kas ir 0,008% gadā.
Ja ar pārtikā sastopamā daudzumā uzņemamu MNG iet bojā, piemēram, 100'000 neironu stundā (pieņēmums), tad gadā tie ir 0,8%, kas akumulējoties vairākus gadus un ņemot vērā, ka tas var nenotikt homogēni, var izraisīt kāda smadzeņu apgabala darbības nozīmīgus traucējumus.
Tagad jautājums, vai ir kāds eksperiments, kas pierāda, ka netiek nogalinātas 100'000 nervu šūnas stundā? Šāds šūnu zaudējums uz kopējo 100'000'000'000 skaitu ir tik niecīgs, ka nekādu simptomu nebūs. Var nebūt arī pēc dienas, mēneša un pēc gada. Pēc gada varētu sākt mērīt kaut kādas nobīdes kognitīvajās spējās, bet šādu eksperimentu vēl neviens nav veicis. Bet arī šāds eksperiments, kur gadu cilvēku baro ar MSG un vēl vairāk, piemēram, bērnu, kuriem šī ietekme varētu būt lielāka, jo smadzenes ir straujā attīstības procesā.

Tapāt arī ir grūti iztēlojams eksperiments, kas pierāda, ka stundā aizgāja bojā 100'000 šūnas, jo tas prasītu principā uzšķērst dzīvu cilvēku.

Toties iepriekš jau devu saites uz rakstu un pētījumu, kurā ir saikne ar paaugstinātiem glutamāta līmeņiem autistiskiem bērniem.

Cerams, ka nākotnē kāds izveidos pētījumu, kurā būs pilnīgi pierādīts vai apgāzts šīs kaitīgums.

Ir arī jāsaprot, ka uz pasaules ir daudz vairāk lietu, ko pētīt, nekā cilvēces potenciāls to izpētīt saprātīgā laika posmā, tāpēc arī daudzās, jo daudzās lietās pētījumi ir visai pašvaki un jauni parādās ļoti reti.

Taču līdz tam ieteiktu izvairīties no pārmērīgu produktu lietošanas, kas satur MNG, it sevišķi bērniem.

Bez tam, kā jau iepriekš arī tika rakstīts MNG rada atkarību no ēdieniem, kas to satur un liels vairums šo ēdienu ir "junk food", kas arī netieši, bet noved pie nesakārtotas gremošanas sistēmas un daudzu veselībai sliktu vielu uzņemšanas.

Edited by codez
Link to comment
Share on other sites

Visam 5 lapu blāķim rezumē - "veselā miesā vesels gars". Kā to realizēt - lai katrs domā pats..

Tieši tā un šo cilvēki jau zināja pirms vairākiem tūkstošiem gadu, bez nekādām laboratorijām un akadēmiskiem pētījumiem, bet izmantojot savu empīrisko pieredzi. (Nepārprast, es nekādi nenoliedzu akadēmisko pētījumu nozīmi)

Link to comment
Share on other sites

Lasīt: priecāties aizliegts. Кто не курит и не пьет тот здоровеньким умрет.

 

Ir tā, ja kādam kāda stimula ietekmē izdalās dopamīns, tad tā rezultātā sinapsēs pastiprinās signāla plūsma, bet tas noved pie receptoru samazināšanās. Ir mehānismi, kas inhibē šo plūsmu un arī nodrošina receptoru skaita palielināšanos.

Bet, ja kādam ir bieža ārēja stimulācija, kas noved pie dopamīna izdalīšanās, vidēji statistiski sinapsēs ir mazāk šo receptoru un brīžos, kad šīs stimulācijas nav, rodas problēmas ar signālu pārvadi, kas izpaužas kā stress un var novest pie depresijas un arī smagākām neiroloģiskām saslimšanām.

Tātad, tie, kas stimulē palielinātu dopamīnu izdalīšanos, piemēram, ar ārējiem stimulantiem, tiem protams uz to brīdi ir labsajūta, taču ar katru reizi receptoru skaits ir mazāks un ir vajadzīga arvien lielāka doza. Pie tam, brīžos, kad šī stimulācija nav, nervu sistēma ir stress, jo samazināto receptoru dēļ notiek pasliktināta signāla pārraide.

Bez tam, lietojot vairākus šādus stimulācijas veidus, stresa efekts summējas, bet lietojot mazāk, katrs atsevišķi rada lielāku labsajūtu. Respektīvi cilvēkam, kuram ir mazāk šādu atkarību, tās dod lielāku labsajūtu, to piedzīvošanas laikā, bet mazāku nervu sistēmas stresu pārējā laikā.

Link to comment
Share on other sites

Varbūt varētu uzrakstīt, kā izvairīties no programmētāju arodslimībām.

Pirms nedēļas uzzināju, ka man vajag -1 lēcas. Tas laikam ir diezgan slikti, īsti nezinu. Tā kā.. Ņemiet regulāras pauzes pie datora, citādi sanāks kā man.

Un vēl esmu iedzīvojies nelielā skoliozē, tas arī ir slikti. Tā kā - klausiet codez un ejiet uz trenažieriem.

Link to comment
Share on other sites

Hello, nepseidospeciālist, izlasi atkārtoti visu, ko esmu sarakstījusi, un atbildi uz visiem jautājumiem, ko neesi atbildējis. Apgaismo mani, kas neko nejēdz, ar savām superzināšanām! Nepacietīgi gaidu! Īpaši atbildi uz pedējo jautājumu, par citu enzīmatkarīgu slimību patoģenēzi.

 

"Ja ar pārtikā sastopamā daudzumā uzņemamu MNG iet bojā, piemēram, 100'000 neironu stundā (pieņēmums)"

 

Tas vārds iekavās raksturo visu tavu tekstu kopumā. Pieņemt tu vari, ko vien vēlies. Tam nav nekādas saistības ar reālitāti.

 

"Tieši tā un šo cilvēki jau zināja pirms vairākiem tūkstošiem gadu, bez nekādām laboratorijām un akadēmiskiem pētījumiem, bet izmantojot savu empīrisko pieredzi. (Nepārprast, es nekādi nenoliedzu akadēmisko pētījumu nozīmi)"

 

Nejauc zinātnisku pētījumu ar akadēmisku pētījumu. Tas pirmkārt. Otrkārt - "pirms vairākiem tūkstošiem gadu" veselība, medicīna un attieksme pret savu veselību bija pilnīgi garām. Neeksistē nekāda sentēvu gudrība. Antisanitārija un tumsonība gan eksistēja. Sievietes dzemdēja pļavā un turpat arī palika, mirušās kopā ar bērnu. Jebkāda veida saaukstēšanās varēja beigties ar nāvi dēļ nekontrolējamām komplikācijām. Vakcīnregulējamās slimības plosījās uz nebēdu. Un, jā, mēra laikā tāds vesels ķermenis un vesels gars bija, kā maz neliekas.

 

"Šis nav akadēmisks žurnāls, bet programmēšanas forums. Un šeit nerakstu teorijas, bet dodu praktisku padomus."

 

Tev nav nekādu tiesību skatīt medicīnu caur programmēšanu. Un taviem praktiskajiem padomiem vērtība ir nulle, jo tās ir no Wiki sagrabstītas atziņas un nepareizi interpretēti pētījumi. Šķiet, ka tas, ko tu man mēģini teikt, ir "tici man uz vārda". Oh really? Piecepa no tā, ka šeit nejauši iegriezās kāds, kam tavi gudro vārdu savirknējumi izraisa skepsi?

Edited by Kavacky
Link to comment
Share on other sites

Nevis tāpēc, lai pārdotu dārgāk, bet, pateicoties aunu bariem, kas neko nejēdz, bet ar pilnu pārliecību "zina", ka GMO ir evil, Monsanto ir evil, 

Nu neviens ilglaicīgi (pat vienas paaudzes griezumā) neko nav pētījis un secinājis (nav vienkārši tik daudz laika pagājis).

Kā analogu var, piemēram, nosaukt situāciju ar azbesta putekļiem, šifera jumtiem utt .. līdz ar to nesauktu nevienu grupu par auniem (vismaz pagaidām, kamēr kādam nav izaugusi aste vai kas tāds).

Link to comment
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...
 Share


×
×
  • Create New...