F3llony Posted October 5, 2012 Report Share Posted October 5, 2012 (edited) Dokumentus kā tādus pieprasa obligāti tikai valsts iestādēs, privātie neprasīs, toties darbā pieņams 90% gadījumā to, kuram tādi bija. Kā tev šķiet, kuru darba devējs izvēlēsies, ja būs divi vienlīdz zinoši kandidāti, bet vienam ir vidusskolas izglītība - otram augstākā? ( protams izglītība savā nozarē tas ir domāts ). Realitātē divu vienlīdz zinošu kandidātu nemēdz būt. Vismaz ne IT industrijā ne. Tas ir no pirksta izzīsts piemērs. Edited October 5, 2012 by F3llony Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kasspars Posted October 5, 2012 Report Share Posted October 5, 2012 Realitātē divu vienlīdz zinošu kandidātu nemēdz būt. Vismaz ne IT industrijā ne. Tas ir no pirksta izzīsts piemērs. Tu esi pārāk kategorisks! Ja tu saki, ka augstākā izglītība nav vajadzīga, tad kāpēc vēl pastāv tāda LU, RTU? Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
e-remit Posted October 5, 2012 Report Share Posted October 5, 2012 Dokumentus kā tādus pieprasa obligāti tikai valsts iestādēs, privātie neprasīs, Dokumenti interesē arī tām firmām, kuras piedalās konkursos, jo konkursa pieteikumā jānorāda, kādus izstrādātājus plānots piesaistīt projekta izstrādē. Šajās reizēs arī sakabina visus iespējamos ordeņus izstrādātājiem - izglītības, sertifikāti un citi sasniegumi. Tiesa, tas pie kandidātu atlases tiek ņemts vērā tikai tad, ja ir no kā izvēlēties. Kā arī, var nospēlēt lomu pie pārbaudes laika atalgojuma. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted October 5, 2012 Report Share Posted October 5, 2012 Kā tev šķiet, kuru darba devējs izvēlēsies, ja būs divi vienlīdz zinoši kandidāti, bet vienam ir vidusskolas izglītība - otram augstākā? ( protams izglītība savā nozarē tas ir domāts ). Es izvēlētos to, kam videnes izglītība, jo, ja viņam līmenis ir tāds pats, tas nozīmē, ka cilvēks ar vidusskolas izglītību ir daudz patstāvīgāks un mērķtiecīgāks, jo pats visu apguvis, atšķirībā no otra. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
F3llony Posted October 5, 2012 Report Share Posted October 5, 2012 Tu esi pārāk kategorisks! Ja tu saki, ka augstākā izglītība nav vajadzīga, tad kāpēc vēl pastāv tāda LU, RTU? Lai tev būtu kur naudu likt. Es izvēlētos to, kam videnes izglītība, jo, ja viņam līmenis ir tāds pats, tas nozīmē, ka cilvēks ar vidusskolas izglītību ir daudz patstāvīgāks un mērķtiecīgāks, jo pats visu apguvis, atšķirībā no otra. /thread Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pats Toms Posted October 5, 2012 Report Share Posted October 5, 2012 Augstskola nenozīmē paskalu un delfus 4us gadus. Manuprāt, tu kaut ko jauc. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
ieleja Posted October 5, 2012 Report Share Posted October 5, 2012 codez kaut kur pieminēja, ka ir korelācija starp IQ un atalgojumu man liekas, ka līdzīgi ir ar izglītību un atalgojumu, cilvēki ar augstāko izglītību vidēji nopelna vairāk Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
codez Posted October 5, 2012 Report Share Posted October 5, 2012 (edited) codez kaut kur pieminēja, ka ir korelācija starp IQ un atalgojumu man liekas, ka līdzīgi ir ar izglītību un atalgojumu, cilvēki ar augstāko izglītību vidēji nopelna vairāk Tā ir. Tikai korelācijā starp IQ un atalgojumu, IQ ir cēlonis, bet atalgojums tam sekas, kamēr izglītība un atlagojums abi ir sekas, cilvēka intelektuālajām spējām un potenciālu. Respektīvi cilvēkiem ar lielāku intelektu un/vai intelktuālo potenciālu ir tendence, gan saņemt lielāku atalgojumu, gan vairāk/biežāk iegūt augstāko izglītību. P.S. Mani uzskati par to, kāpēc ir vajag/nevajag mācīties augskolā: PLUSI ejot augskolā: 1)Ja nezini, ko gribi, tev iedos aptuveni to, kas noderēs - daudz augstākās matemātikas, kaut kādus ievadus CS teorijā. 2)Nedaudz disciplinēs tevi mācīties, ja pats nevari sevi disciplinēt 3)Daudz kontakti 4)Diploms, kas atsevišķos gadījumos var noderēt. Piemēram, darbam ASV priekš inženiera darba vīzas jābūt bachelor of sci. 5)Plašāka sociālā dzīve, iespēja atrast sievu. (Jā, pastāv uzskats, ka, ja augskolā neatrodi sievu, tad pēc tam to izdarīt ir grūtāk). No otras puses tas var būt arī mīnuss - dzeršana, vēlas un biežas ballītes. PLUSI neejot augskolā: 1)Ja zini, ko tev vajag apgūt, tad pašam organizējot un mācoties, var apgūt daudz ātrāk, jo vari izmantot top augskolu mācību materiālu, kas ir daudz pilnīgāks un kvalitatīvāks. Līdz ar to rezultāta var iemācīties daudz vairāk un daudz precīzāk to, ko tev vajag. 2)Nebūs jāapgūst pilnīgi nevajadzīgas lietas. 3)Daudz ātrāk iespēja sākt strādāt uz pilnu slodzi, kas augskolas laikā īsti nav iespējams, ja gribi, lai no augskolas ir jēga. 4)Iespēja izmantot vienus no enerģiskākajiem gadiem, lai palaistu kādus savus projektus, nevis atstātu tos augskolā. Edited October 5, 2012 by codez Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mr.Key Posted October 5, 2012 Report Share Posted October 5, 2012 (edited) Skolā iemāca sistemātiski pieiet lietām. Es nevaru iedomāties, kā cilvēks pastāvīgi var, piemēram, uztrenēties 40 min. laikā atrisināt 10 algebras vai ģeometrijas uzdevumus, kā tas notiek skolas kontroldarbos. Programmēšanā daudz ko var apgūt pastāvīgi, es ieteiktu skolu izmantot tām lietām, kuras māca tur. Es, piemēram, mācījos vidusskolā, programmēt mācījos vilcienā un vakaros. Tas bija pirms 15 gadiem. Kā ir šodien, es nezinu, katrā ziņā, esmu par to, lai ir daudz programmētāju, kas vairāk domā, un mazāk dara, un tāpēc izdara vairāk. Vai tas ir tehnikumā, vai vidusskolā - nav viedokļa. Iespējams, tehnikumā paspiedīs apgūt lietas, kuras citādi paliktu neapgūtas (tīkli, RDBMS principi, algoritmi utt.). Tas, ko atceros, bija tas, ka gan vidusskolā, gan augstskolā lielāku nozīmi veidoja vide, respektīvi, klases sastāvs. Tā kā no pamatskolas pārgāju uz citu (labāku) vidusskolu, radikāli varēja redzēt, kāda ir atšķirība - ja vienā visi velk un muļļājās, un mācības tiek uzskatītas par pienākumu, tad otrā bija pretēji - klasesbiedri, kas ir ieinteresēti mācību procesā, sacensība savā starpā. Pēc tam augstskolā varēja redzēt atšķirību - tur atkal diezgan zema līmeņa studiju biedri, kuri absolūti nebija ieinteresēti mācībās vispār. Godīgi sakot, nekādu īpašu jēgu no LU tā arī neredzēju, galvenais mērķis ir papīrs. Kaut gan, jāpiekrīt codez, ja sievu, tad labāk pacensties jau augstskolā :) Edited October 5, 2012 by Mr.Key Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
mandarīnpīle Posted October 6, 2012 Author Report Share Posted October 6, 2012 Skolā iemāca sistemātiski pieiet lietām. Es nevaru iedomāties, kā cilvēks pastāvīgi var, piemēram, uztrenēties 40 min. laikā atrisināt 10 algebras vai ģeometrijas uzdevumus, kā tas notiek skolas kontroldarbos. Programmēšanā daudz ko var apgūt pastāvīgi, es ieteiktu skolu izmantot tām lietām, kuras māca tur. Es, piemēram, mācījos vidusskolā, programmēt mācījos vilcienā un vakaros. Tas bija pirms 15 gadiem. Kā ir šodien, es nezinu, katrā ziņā, esmu par to, lai ir daudz programmētāju, kas vairāk domā, un mazāk dara, un tāpēc izdara vairāk. Vai tas ir tehnikumā, vai vidusskolā - nav viedokļa. Iespējams, tehnikumā paspiedīs apgūt lietas, kuras citādi paliktu neapgūtas (tīkli, RDBMS principi, algoritmi utt.). Man ar sava darba organizēšanu nav nekādu problēmu un es uzskatu, ka pašmācībā lietas apgūstu labāk.. Skolā sēžot jāgaida uz klases atpalikušāko daļu, jāklausās daudz kas lieks.. Un tieši tur tā lieta, ka tehnikumā liktu apgūt vairāk specifiskā. Kāda man jēga iztērēt visu pirmo mācību gadu, lai apgūtu Wordu.. Tas, kas tiek visā gadā apskatīts, reāli ir izdarāms pa nedēļu.. :D Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Pats Toms Posted October 6, 2012 Report Share Posted October 6, 2012 (edited) Kāda man jēga iztērēt visu pirmo mācību gadu, lai apgūtu Wordu.. Tas, kas tiek visā gadā apskatīts, reāli ir izdarāms pa nedēļu.. :D To wordu nemāca vairāk kā divas mācību stundas nedēļā pusgada garumā. Mācīties tehnikumā nenozīmē, iespringt uz tādam lietām. Tas ir tā pat kā mācoties vidusskolā tev ir jāiet uz bioloģiju, ķīmiju, mūziku utt. Cik zinu, tad to pašu wordu un blā bla bla no ms ofisa māca arī vidusskolās. Kāda šoreiz starpība? Edited October 6, 2012 by Pats Toms Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
marrtins Posted October 6, 2012 Report Share Posted October 6, 2012 Nekad nav prasīts tas papīrelis :) Iet strādāt kādā valsts iestādē pat prātā nav bijis :) Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Mr.Key Posted October 6, 2012 Report Share Posted October 6, 2012 (edited) Man ar sava darba organizēšanu nav nekādu problēmu un es uzskatu, ka pašmācībā lietas apgūstu labāk.. Skolā sēžot jāgaida uz klases atpalikušāko daļu, jāklausās daudz kas lieks.. Un tieši tur tā lieta, ka tehnikumā liktu apgūt vairāk specifiskā. Kāda man jēga iztērēt visu pirmo mācību gadu, lai apgūtu Wordu.. Tas, kas tiek visā gadā apskatīts, reāli ir izdarāms pa nedēļu.. :D Tāda arī bija tā doma, ka daudz kas atkarīgs no klases pārējās daļas. Tāpēc, ja dzīvē ir augsti mērķi, vidusskola ļoti rūpīgi jāizvēlas, tāpat kā augstskola (šajā ziņā LV vispār ir katastrofa). Kas attiecas uz Wordu, nesaki viss, ka nav jēga to apgūt. Piemēram, es šobrīd ļoti labi izjūtu, ka cilvēki, kas uzskata, ka prot apieties ar biroja programmatūru, patiesībā neamaz to neprot. Varēsi tagad 20 min laikā uztaisīt vēstules 100 klientiem vai noformēt 100 lpp dokumentu uz stiliem, ar atsaucēm, TOCiem utml? Piemēram, universitātē pasniedzēja ielika sliktu atzīmi, jo to, ko viņa mācīja darīt caur izvēlni, es darīju caur taustiņu īsceļiem... Protams, pie viņas laikam nebija īsti jēgas mācīties, tam gan piekrītu, tāpat kā tam, ka intensīvā kārtā to var apgūt pa nedēļu. Edited October 6, 2012 by Mr.Key Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kavacky Posted October 8, 2012 Report Share Posted October 8, 2012 (edited) Es nevaru iedomāties, kā cilvēks pastāvīgi var, piemēram, uztrenēties 40 min. laikā atrisināt 10 algebras vai ģeometrijas uzdevumus, kā tas notiek skolas kontroldarbos. Es toties nevaru iedomāties, kam tas vispār vajadzīgs? Robotiski atrisināt vienu un to pašu primitīvu algoritmisko problēmu 10 reizes pēc kārtas max. īsā laikā. Edited October 8, 2012 by Kavacky Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
zuks Posted October 8, 2012 Report Share Posted October 8, 2012 Un tās pašas dienas vakarā ar aukstu aliņu atdzesēt galveno smadzenes procesoru ,un visu aizmirst, jo otreiz dzīvē to pielietot nevajadzēs. Quote Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts
Join the conversation
You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.