Aleksejs

Slikta instalācija, kas vai nu pati vīrusaina, vai, kas visticamāk, bez pēdējiem drošības atjauninājumiem, kā rezultātā pāris minūtes pēc pieslēgšanas tīklam jau pagūst noķert kādu kaiti.

RIPS is a static source code analyser for vulnerabilities in PHP webapplications. It was released during the Month of PHP Security Īss rakstiņš par šo rīku: toolsmith: RIPS - PHP static code analyzer Apakšā ir norāde uz garāku rakstu PDF formātā: RIPS: A static source code analyser for vulnerabilities in PHP scripts

LV teritorijā saredzu līdz 3 šādiem projektiem tirgu, bet ne vairāk. Un arī pie noteikuma, ka projekti ir pareizi uztaisīti.

function title($arg) { global $lang; switch($arg) { case "forum": $title = $lang['forum']; break; default: $title = $lang['home']; } return $title; }

Es pārtaisītu: function title($arg) { switch($arg) { case "": $title = $lang['home']; break; case "forum": $title = $lang['forum']; break; } return $title; } par function title($arg) { switch($arg) { case "forum": $title = $lang['forum']; break; default: $title = $lang['home']; } return $title; }

uztaisi: print_r($data); pēc tā kā esi izpildījis selektu - varbūt esi atslēdzis visus brīdinājumu un kļūdu paziņojumus un pēc nepareiza indeksa atsaucies uz masīvu.

Ja Tu ražo un pārdod kādu preci vai sniedz pakalpojumu un par to saņem atlīdzību, tā ir uzskatāma par saimniecisko darbību, kas ir jāreģistrē. Ne vienmēr ir nepieciešams dibināt uzņēmumu. Virknē gadījumu būs pietiekami piereģistrēties tikai Valsts ieņēmumu dienestā.

P.S. žēl bet PHP nav iekļauts ;)

Bravo, Gint! Kā vienmēr augstā līmenī!

Vēl no ātrummērītājiem un šaurvietatradējiem varu rekomendēt: dynaTrace AJAX edition

Tātad datu bāzē glabājas visi jau izmantotie skaitļi un pie katras lapas atvēršanas tiek uzģenerēts vēl datu bāzē nereģistrēts skaitlis, kas tiek izvadīts un piereģistrēts db kā izmantots. Tā?

<form name="ievade" action="http://kurnuvajag.kur/lapa.php" method="get"> <input type="hidden" name="page" value="acp"/> <input type="hidden" name="cat" value="addban"/> <label for="ip">IP: </label><input type="text" name="ip" /><br/> <input type="submit" value="Banot!" /> </form>

Vari mēģināt izstudēt šo grāmatu, ja tik dikti interesē izmaksu aplēses: http://techbus.safaribooksonline.com/book/finance-accounting/9781599041353 Mana aplēse (balstās uz heiristiki-empīrisko čuju/ņuhu/poņu): Laiks: vismaz 6 nedēļas līdz publiskajai betai (tiek uzskatīts, ka zini, kur atrast visus izstrādātājus, uzturētājus dizainerus, sadarbības uzņēmumus) Izmaksas: pirmo 6 nedēļu minimālās izmaksas - 3 x izstrādātāji (kas paši prot savu vidi administrēt) + 1 x dizaineris + 1 x vadītājs-saskaņotājs-datuoperators ar attiecīgām algām, izstrādes vides uzturēšana, reklāmas izdevumi sākotnējai palaišanai. Tālāk izmaksas: ikmēneša par produkcijas vides uzturēšanu, 1x vadītājs-datuvadītājs + 1x izstrādātājs + 1x dizaineris (minimums), kā arī reklāma utt Protams, mans čujs/ņuhs/poņa var neatbilst reālajai situācijai.

Daži raksti par kļūdu apstrādi: http://www.tutorialspoint.com/php/php_error_handling.htm http://mattiasgeniar.be/2009/01/17/exception-handling-in-php5-good-cop-bad-cop/

Manuprāt, ļoti apsveicama iniciatīva: http://humanstxt.org/ Ideja ir apkopot vienā teksta failiņā informāciju par cilvēkiem, kas ir radījuši/uztur konkrēto lapu (programmētāji, administratori, analītiķi, utt.) Lielākoties šī informācija nav svarīga lapas/vietnes/portāla/vortāla pamatdarbībai, taču bieži gribētos uzzināt, kas par cilvēkiem stāv aiz projekta.

http://echoprint.me/ < šim ir API...

Atkarībā no situācijas tas var būt arī GSM modems ar servergala programmatūru. Piemēram, http://www.kannel.org/ un vadīšanai mūsu iecienīto PHP (vai citu iecienīto Java/Perl/Python/Ruby utt).

Kāda mērķauditorija?

Par nodokļiem - jautā grāmatvežu un juristu forumos ;)

CBC režīmam arī atšifrēšanai vajag IV vērtību. Kad taisīju bezsesiju piemēru arī uzrāvos uz to pašu lietu (maketoken() un checktoken() http://paste.php.lv/7692?lang=php ). Faktiski, piekonkatenē šifrētajiem datiem sākumā IV vērtību (vēl labāk vispirms vēl aizšifrē šo IV ECB režīmā).

Man personīgi pret Javu nav iebildumu :D Daudzas Javiskās lietas šķiet ļoti ekselentas, darbā arī visas sistēmas lielākoties Javā (serverpusē gan) :D Taču zinu vidēji statistisko lietotāju, kam "kafijas aromāts par rūgtu šķiet" :D

Ja vien klients neiet caur proxy, kas pieliek X_FORWARDED_FOR headeri, tad ar vienkāršām metodēm nedabūsi. Zinu, ka noteikti var dabūt ar Java Appletu, taču kurš gan gribēs tādu laist? :D

Nu tā tomēr skaidrojošā vārdnīca ir, pamatuzdevums tai ir dot pareizos "keywordus" un atsauces uz resursiem ar padziļinātu problemātikas izpēti.

Programmēšanas pamatu pamatus apguvu pēc senās - "Kā Pēcis Beisikānis Maiju Saprātiņu programmēt mācīja". Šobrīd tai ir modernāks ekvivalents - "Hello World". Tālāk lielākoties - uzstādi mērķi - gribu uzprogrammēt šitādu lietiņu, vai tādu lietiņu un mēģini to izdarīt - te noder pamatdokumentācija kā arī dažādi metodiskie uzdevumi (pilns internets ar dažādu mācībiestāžu materiāliem), visbeidzot, kad jau kaut cik orientējies šajās lietās, vari sākt lasīt "sausāku" literatūru. Programmēšanai ir dažādi novirzieni un kaut arī ir pamatlietas, kas nemainās, tomēr ir atšķirība, vai programmēsi mikrokontrolierus vai arī nodarbosies ar "Data Mining". Arī šī ir programmēšana, piemēram, - OpenSCAD - ar šādiem rezultātiem. Īsumā - apgūsti pašus pašus pamatus. Tad izvirzi reālistiskus uzdevumus, kurus jūti, ka ar savām zināšanām jau spēj atrisināt, un atrisini tos - ja šie uzdevumi, turklāt, ir praktiski/saimnieciski izmantojami - vēl jo labāk. Tālāk, pats atradīsi mācību/izzņas materiālus atkarībā no izvirzītās problemātikas.

http://httpd.apache.org/docs/2.2/howto/auth.html