codez

Definē "kaut ko uzprogrammēt" jeb programmēt. Ja es iestatu mikroviļņu krāsnij laiku un jaudu (ieprogrammēju viņas darbību), tad šo divu parametru iespējamo izvēļu kombinācija ir programmēšanas valoda? Turing completeness parasti tiek uzskatīt kā definēta, diskrēta robeža starp programmēšanas valodu un markup, query vai kādam citam uzdevumam paredzētu valodu vai datu attēlošanas formātu.

Man šķiet, ka par programmēšanas valodām sauc tās, kuras ir "Turing complete" un viena no īpašībām, kas piemīt šādām valodām, nav iespēja ierobežotā laikā prognozēt to darbību, piemēram, vai jebkura programma šai valodā beigs savu darbību vai nē - "Halting problem". Uz doto brīdi grūti iedziļināties visās HTML niansēs, bet, man šķiet, ka jebkurai HTML "programmai" var izveidot algoritmu, kurš nosaka, vai šī programma beigsies, vai nē un tāpēc HTML nav programmēšanas valoda. Taču iespējams es kļūdos un ir kāds haks kā ar HTML izveidot "programmu", kuras darbības beigas nav iespējams paredzēt.

Apskatīties jau var, var arī atvērt dokumentāciju un palasīt un vēl daudz ko. Pats taču sāki runāt par "self documenting" kodu, un f(true,false) nu nekādi tāds nav, jo ir kaut kas kaut kur jāskatās.

A Protein That Moves From Muscle To Brain May Tie Exercise To Memory

let user:User = userList[i] P.S. usersFetched: function(userList:User[]){ for(let i in userList){ userList[i]... ?? // <--- Webstorm atpazīst kā User instanci. } }

Javascriptā es lietoju typehintu šādi un Webstorms saprot. export default class { ... function onKey(e:Event){ console.log(e.keyCode) } ... }

Kāpēc vienkārši neizmantot normālu statiski tipētu valodu?

Kaut kādā iedomātā ideālā pasaulē drošvien varētu būt pilnībā algoritmizēta un automatizēta pārvaldes sistēma. Bet reālajā pasaulē notiktu smaga cīņa par to, kā labā šī sistēma strādās. Es domāju, ka nākošo 10 - 20 gadu laikā, noteikti cilvēki ar AI palīdzību varētu iegūt vēl nebijušu varu un ietekmi un šeit mazu nozīmi varētu spēlēt iepriekšējā vara un ietekme, bet galvenā nozīme būs tieši šij spējai "talking to computers" un tieši AI novirzienā.

Neizslēdz, bet arī nenozīmē, ka bagi un nevēlams situācijas ir dealbreikers. Neironu tīklam ir šī burvīgā īpašība, ka tev nav jāparedz visi speciālgadījumi, jo neironu tīkls pats savā apmācības procesā tiecas uz to, ka viņā rodas algoritmi, kas tiek galā ar šiem speciālgadījumiem. Pašlaik tu vari paņemt jebkuru neironu tīklu bibliotēku, sakonfigurēt slāņu un neironu daudzumu, konekcijas un citus parametrus, laist apmācību un skatīties kā tas strādā. Bet arvien populārāka paliek metode, kad arī šo konfigurācijas parametrus uztic regulēt neironu tīklam pašam un tad uz šīm N-tajiem neironu tīklu konfogurāciju variantiem laiž evolūcijas algoritmu, kurš atlasa efektīvākos variantus. Jā tam visam vajag milzīgas skaitļošanas jaudas un tas ir viens no pašreizējajiem šķēršļiem, bet pret to cīnās ar lielākām skaitļošanas jaudām un ar efektīvāk implementētiem neironu tīkliem, gan softvāriskā, gan hārdvāriskā veidā.

Mēs tagad runājam par to, kas ir vērtīgāks - "talking to computers" vai "talking to humans" + ņemam vērā, ka attīstot vienu spēju, tu upurē otras attīstību. Ja tu nebūsi šis lielais, kuram piederēs šīs sistēmas, tavas "talking to humans" spējas tāpat neko daudz nedos, jo šis lielais jau būs profesionālis sfērā "talking to computers" un attiecīgi arī šādi risinās savas problēmas. Bet, lai kļūtu par šo lielo, tev nepieciešamas šīs "talking to computers" spējas. Saprotams, ka pašlaik arī ar "talking to humans" spējām var ļoti daudz ko sasniegt un panākt, bet tendence ir arvien vairāk virzās tieši skaitļotāju virzienā. Un brīdis, kad šī spējas nepieciešamība izzudīs pilnībā, būs tag, kad skaitļotāji sāks pietiekamā līmenī ģenerēt cilvēku valodas tekstus un informāciju. Kaut kādi aizmetņi jau ir, bet vēl nav sasniegt tas līmenis. Bet, kad tas notiks, tad pat uzvarēšana vēlēšanās būs atkarīga no tā, cik tavi algoritmi labi ģenerē reklāmas, preses relīzes, publisko informāciju un kā un kad šo informāciju pasniedz katram individuāli. Tā būtu idealizētā variantā, bet reālā variantā varbūt pietiks ar kaudzi inficētu datoru (botu tīklu) un veiksmīgu balsojuma viltošanu. Nesen lasīju par eksperimentu. Cilvēkam pieslēdz fMRI, mēra smadzeņu dažādu apgabalu aktivitāti un datus dod neironu tīklam. Cilvēka uzdevums ir izdarīt izvēli - nospiest vienu vai otru pogu. Izvēli par spiešanu un pašu nospiešanas darbību cilvēks brīvi dara pats. Pēc neironu tīkla apmācības, neironu tīkls ar lielu varbūtību 5-10 sekundes pirms nospiešanas spēja noteikt, kuru pogu cilvēks nospiedīs. Ar to es gribu uzsvērt, ka cilvēks ir tāda pati, prognozējama, ne pārāk efektīva bio mašīna, kurai pie tam vēl ir tāda izplūdusi brīvā griba un apziņas ilūzijas par absolūtu brīvo gribu. Ar viso šo es gribu pateikt, ka, lai nokļūtu starp "tiem", manuprāt, daudz svarīgākas ir tieši spējas "talking to computers", nekā "talking to humans".

Totāli un pilnīgi FALSE! Neironu tīkli paši apmācās un tajos rodas algoritmi, kurus neviens neparedz, tieši tāpēc arvien biežāk neironu tīklu risinājumi rada rezultātus, kas pārsniedz pat cerēto un strādā tā, ka neviens īsti nesaprot, kas tur iekšā notiek.

Diez vai cilvēku lēmumu vērtība augs, ja automatizētas sistēmas pieņems lēmumus daudz labāk. Jau tagad ir ļoti daudz investīciju fondu, kur akcijas tirgo automatizētas sistēmas balstoties uz kaudzi ievaddatu un neironu tīkliem un nevienam cilvēkam nav īsti skaidrs, kāpēc šīs sistēmas pieņem vienu vai otru lēmumu. Un šādas sistēmas arvien vairāk un vairāk sāk dominēt. Tās nosaka to, ko tu skaties, lasi, pērc, ko tev reklamē, utt. Piemēram, nesen publicitāti izpelnījās uz neironu tīkla bāzēts fizikas eksperimenta konfigurācijas kombinātors, kurš nepilnas stundas laikā atrada eksperimenta konfigurāciju, uz ko cilvēki tiecās gadiem. Ja agrāk cilvēki slēdza darījums, mēģināja analizēt risku, uzticamību, u.c. parametrus, tad tagad par vairākām kārtām vairāki darījumi tiek noslēgti automātiski, balstoties uz daudz precīzāku analīzi. Piemēram, tajā pašā reklāmas tirgū, reklamētājs saņem datus par lietotāju un iespējamo reklāmas vietu un viņam 50ms ir jāatbild, cik viņš ir gatavs maksāt par doto reklāmu. Tas pēc būtības it konkrēts individuāls reklāmas darījums, bet viss process, ieskaitot gala lēmuma pieņemšanu, ir automatizēts.

Apstiprinu visus, izņemot indiešus. Lai gan pēdējā laikā Linkedins ir tik spamīgs, ka domāju par konta dzēšanu.

Kas par muļķīgiem pieņēmumiem? Tak cilvēks ir paņēmis vienu tēzi un mēģina uz tās uzbūvēt savu mārketinga kampaņu nekam nevajadzīgu padomu tirgošanā. Pie tam viņa tēze nav patiesa un kļūst arvien nepatiesāka, jo arvien vairāk dzīves aspektus kontrolē automātiskas sistēmas, nevis cilvēku subjektīvi emocionālie lēmumi.

Būšu, jo neviens nav perfekts.

Tur taču bija rakstīts, ka tikai 1/2 stundu jāizmanto.

Vajadzētu būt, jo cool white vajadzētu saturēt lielāku devu zilās komponentes, kā "parasts" apgaismojums. P.S. Tipa:

Individuals exposed to blue wavelength lights experienced faster reaction times

++

No patstāvīga darba tevi izmetīs drīzāk (it sevišķi pārbaudes laikā), nekā no kontrakta + ja tev maksā 15k - 30k / mēn., tad tu vari atļauties arī strādāt dažus mēnešus gadā un neuztraukties par kaut kādām slimības lapām un tik un tā dzīvo ļoti labi + pareizi organizējot nodokļos varēsi samaksāt daudz mazāk un praktiski visu bruto summiņu paturēt. Bet tajās lapās ir sludinājumi ar patstāvīgā darba piedāvājumiem gan pa 100k GBP, kas ir 130k eur, gan 150k GBP, kas ir 190k eur. http://www.indeed.co.uk/jobs?q=Scala+%C2%A380,000&jt=permanent Tur pirmajā lapā ir kaudze ar 100k un pat ar 160k GBP, kas ir ap 200k eur. Man nesen atnāca piedāvājums intervēties Evolution Gaming uz Scala pozīciju Rīgā - un norādītā alga bija 4k eur/mēn. neto. Pieļauju, ka pēc pāris gadiem šādā pozīcijā, kad esi pierādījis savu vērtību, tu saņem 6-8k mēn. neto.

Tu runā par 2009. gadu? Uz ātro pāris sludinājumi no bookmārkotajām lapām: http://uk.dice.com/?Mode=AdvertView&AdvertId=9792078&utm_source=Feed&utm_medium=Aggregator&utm_campaign=IndeedInhouseALLUK Scala Developer (Scala, AKKA, Play, TDD, Agile) Salary £500 - £650 per day 650 GBP = 840 EUR => 218k EUR/gadā http://www.cwjobs.co.uk/JobSearch/JobDetails.aspx?JobId=65672024 Scala Developer - Spark/Hadoop- East London- £650/750 Daily 750 GBP = 970 EUR = 252k eur/gadā http://www.careerbuilder.co.uk/INTL/JobSeeker/Jobs/JobDetails.aspx?job_did=J3F2196JCXTXKCCN9JS Developer - Java, ReactJS, Javascript, Scala Base Pay - £130,000 - £169,000 /Year 169k GBP = 218k eur/gadā Un tie ir tikai sludinājumu skaitļi.

Man kā idejas piekritējam, ka uz datubāzi skatāmies kā uz datu glabātuvi, tieši šis variants nāk galvā kā pirmais, kurš ir diezgan universāls un diezgan ātrdarbīgs. Šis variants ļauj viegli skeiloties, jo no datu bāzes principā atlasīsim tikai pēc id un produktu saraksts jau saturēs visus datus - nebūs jātaisa joini. Savukārt, Elasticsearch meklējumos pēc kompleksiem nosacījumiem krietni pārspēj Mysql.

Kamera, kura tur maksā 30 eur, Aliexpress maksā 11 eur: http://www.aliexpress.com/item/Raspberry-Pi-Camera-Module-China-Version-Free-Shipping-Dropshipping/1830751749.html 16 sensoru komplekts pa 9eur: http://www.aliexpress.com/item/16pcs-lot-Raspberry-pi-2-the-sensor-module-package-16-kinds-of-sensor-Free-shipping/32347143527.html Vienīgais, Aliexpress parasti kādas 2 nedēļas līdz atnāk.