codez

Ja kā autoratlīdzība, tad 15% nodokļos.

Neslikta filozofija.

Chrome dev toolim ir liela priekšrocība, jo tas, atšķirībā no iframe variantiem, spēj emulēt touch eventus, trafika lagu, u.c. vēl šo to.

Es izmantoju FlyWay, jo taisīts Javā un no Scalas var pa tiešo piekļūt pie API. Process: 1) no modeļiem uzģenerēju DDLi. 2) DDLi - DDLi-1 -> migrācija. 3) Papildinu migrāciju manuāli, ja kaut kas ir nepieciešams. 4) FlyWay migrē migrācijas iekš db.

Pats nelietoju, bet paziņa visu laiku sūdzas, ka ir problēmas ar dual monitor režīmiem.

Tā mums rodas tās lapas, kuras nevelk vairāk par 10 paralēliem lietotājiem. Jurčikam sācies buthurts.

Nu ja, kā tad savādāk :), ar prepared statement jau nevar uztaisīt WHERE IN kveriju ar mainīgu parametru skaitu, ja neņem vērā, ka der arī join-s.

Pievienoju fellony aprakstam smukus zīmējumus: http://nvie.com/posts/a-successful-git-branching-model/ Ar datubāzēm ir tā, ja sourcē glabā vai nu modeļu aprakstus, vai shēmu aprakstus, kurus tālāk pēc katrām izmaiņām katrs var uzpūlot un ar komandu iegūt jaunāko db struktūru. Piemēram, Symfony izmanto doctrine un modeļus raksta kā php klases no kurām ar konsoles komandām tiek atjaunotas db shēmas. Piemēram, ja viens kādam modelim pieliek kādu laiku, viņš to ieraksta modelī un iepušo. Cits nopūlo, palaiž shēmas atjaunošanas komandu un var strādāt ar jaunāko db. Ar šo var veiksmīgi strādāt, taču es dodu priekšroku 2 soļu procesam, kad no modeļiem tiek izveidotas aktuālās shēmas un tālāk tiek veidotas migrācijas, kuras var manuāli arī papildināt, piemēram, ar kaut kādu nepieciešamo bāzes datu migrāciju. Piemēram, tev datu bāzē glabājas naudas daudzums kā EUR daļskaitlis, bet tad tu saproti, ka tā īsti nav labi un gribi glabāt kā veselu skaitli centos. Ja izmainīsi tikai modeļa lauka tipu, migrācija nebūs pilnīga, tāpēc to papildina ar update, lai visiem pārējiem kolēģiem pēc migrācijas izpildīšanas dati būtu konsistenti.

Es šeit uzturos (kaut php jau nelietoju ilgi) vairāk tieši tāpēc, ka man patīk šī dzinēja izskats un funkcionalitāte, jo savādāk var taču doties uz developers.lv, draugiem.lv grupām, facebook grupām, etc., kur tiek pārstāvētas daudz plašākas tēmas. Mans ieteikums, lai attīstītos, ir paplašināt profilu - no php un visa veida web izstrādi, vai pat vēl plašāk. Vienīgais, jāizdomā kā tas ies kopā ar domeina nosaukumu.

Pagaidām iOS, bet tuvā nākotnē būs arī Android. Un nē, nekas netiek pārtranslēts citā valodā, aplikācija darbojas ar js.

Phonegap un tā analogi izmanto native webview konteineri, kurā palaiž js-ā,html-ā,css-ā veidotu aplikāciju, kas būtībā ir weblapa. React-native izmanto js, bet izmantojot react principus ģenerē izskatu no native komponentēm, kas padara to iederīgāku mobilās platformas ekosistēmā un arī ātrdarbīgāku, respektīvi, tagad mākot tikai react-js un nedaudz apgūstot katras platformas native komponentes, tu vari būvēt native mobilās aplikācijas.

React Native

Mācu ne tikai savu sīčus, esmu ilgāka posmā padziļināti mācījis krietni lielam skaitam, bet pārsvarā vecumā no 4 - 18 gadi. Vienkārši ienāca prāta, ka ar to, ka otra puse prasa iemācīt programmēt varēt būt sastapušies daudzi programmētāji, tāpēc arī jautājums ar tādu kontekstu. Vairāk būtībā interesē, vai kāds ir reāli mācījis pieaugušajam, kurš pirms tam nav saskāries ar programmēšanu, un vai ir izdevies kaut ko iemācīt. Pieaugušajiem tomēr domāšana savādāka, it kā bāzes zināšanas dažādas ir plašākas, bet smadzenes tomēr tik ātri neuzņem radikāli jaunas lietas.

Šad tad mana otra puse, pa pusei pa jokam, pa pusei nopietni, prasa, lai iemāca programmēt. Ziņkārība mākts prasu: Vai kāds no jums ir saskāries ar to, ka jūsu otra puse prasa iemācīt programmēt? Vai kāds ir reāli mēģinājis mācīt? Un vai kādam ir izdevies kaut ko iemācīt?

Lai gan pats nelietoju coffescript, dažreiz rakstot funkciju, kurai padot par parametru callbacku, kuru izsauc ar parametru funkciju, tā vien liekas ka valodā kaut kas nav līdz galam izdomāts. Par laimi ar ES6 beidzot tas tiks salabots.

Ar ko tu profesionāli nodarbojies, ka tev vajadzīgas tik zema līmeņa lietas? Es personīgi darbojos augstākā abstrakcijas līmenī un neredzu praktisku pielietojumu ikdienas darbā ne dtrace, ne mdb līmeņa tehnoloģijām.

Labs, par TokuDB dzirdu pirmo reizi un no apraksta izskatās, ka tiešā veidā būs noderīgs. Jāpapēta dziļāk. Fraktāļu koks arī interesanta lieta.

Ja pareizi saprotu, tad dtrace ir tikai programma (toolis). Kādā veidā viens toolis padara pašu OS labāku un citas tās ekosistēmas sastāvdaļas principiāli labākas? Bez tam re kur ir arī Linux ports: https://github.com/dtrace4linux/linux

Okay, Joyent mēģina palaist docker konteinerus savā SDC, bet cik saprotu, tā kā SmartOs nav gluži linux, tad tas nav tik vienkārši. Bet tik un tā ar ko viņš ir labāks par linux bazētajām alternatīvām coreos vai mesos? Un atgriežoties pie plika Docker, fiška jau tā, ka lielākā daļa lieto linux-u un tas, ka atsevišķos nišas OS bija līdzīgas fīčās, nenozīmē vēl to, ka tās ir pieejamas plašam lokam.

Acīmredzot izpildījums, vienkāršība un viss kopumā nebija tik spīdošs, lai tas izietu tik plaši kā Docker. Docker galu galā jau nav tikai pliks image menedžments, bet konteineru arhitektūras paradigmas veiksmīgs izpildījums. Galu galā iespējams pats Smartos daudz ko iegūtu, ja varētu palaist uz savas platformas Docker konteinerus.

Nu git jau arī ir tikai smuks interfeiss failu diferenču glabāšanai, kura eksistē jau gadus 40+. Tieši ērtā lietošana jau arī padara tehnoloģiju "ground breaking" ļoti daudzos aspektos. Un tagad jautājums, cik developer mēnešus(gadus) tev vajadzēs, lai no freebsd jailiem vai solaris zonām, vai plika linux lxc panāktu kaut vai kaut ko attāli līdzīgu docker funkcionalitātei?

Nu tā jau ir, bet "kruts" (apauga ar fīčām) Elasticsearch palika tieši kādu pēdējo 5 gadu laikā. Vienubrīd pat mēģināju iztikt ar Elasticsearch kā vienīgo persistant storage, bet nu beigās tik un tā atgriezos pie mysql un elasticsearch atstāju tikai ātrai datu atlasei.

Vēl: docker, java8 (konkrēti iebūvētais Nashorn js dzinējs, kur es, ja vajag, izmantoju reactjs servera puses rederēšanai).

Ja konteksts ir web izstrādes tehnoloģijas, tad: No front-end viennozīmīgi reactjs un visa ekosistēma ap to, no back-end: scala, akka, spark, elasticsearch. Bet tas nav nekas groundbreaking, vienkārši dabīga lietu attīstība. Ja plašākā nozīmē, tad: mākslīgais intelekts, 3D printeri. Jau tagad ļoti daudz kas strauji attīstās pateicoties šīm lietām, bet domāju ka šo divu lietu kombinācijas drīzumā būvēs mums mājas, gatavos ēst, radīs apģērbus un kaudzi citu nepieciešamu preču.

Googlei jau PHPerus nevajag.