rpr

nu bet es jau teicu, ka negribu maaciities pie taadas attieksmes. rtu starp citu karjeras dienaa pa visu lapu ir ieoikushi rakstu: RTU debitee e-studijaas. kursh gadsimts? ar to vajadzeeja nodaboties jau pirms 10 gadiem.

runa neiet konkreeti par programmeeshanu, lai gan rtu mums bija eksaamenaa jaaraksta C kods uz papiira. tomeer vairaak mani saap, ka izveeloties izveeloties programmu nekas nemainaas vai tu izveelies kjiimijas novirzienu, fizikas, vai datorzinaatnju. nav informaacijas par lekcijaam - lektors var mieriigi neatnaakt uz lekcijaam vai lekcijas novadiit citaa auditorijaa par to nepazinjojjot. dekanaataa arii neviens neko nezin. visiem viss ir vienalga. katraa kabinetaa ir savs akkounts. utt. lai ieguutu izgliitiibu paraleeli straadaat ir ljoti sarezjgjiiti. izgliitoties var tikai izredzeetie. tajaa pashaa laikaa to pashu varu apguut arii lasot informaaciju internetaa un graamataas, konsuleteeties forumos un chatos. pamainiities ar informaaciju ar citiem zinaataajiem.

ar sambu noshaaree uz servera bilzju direktoriju un peec tam met iekhsaaa visu ko gribi

skatos izgliitiba tiek te pieliidzinaata padariitam darbam. esmu vien no tiem, kas izgliitiibai uzlicis miiksto, jo neuzskatu to kaa darba pienaakumu, bet cereeju no taas kaut ko ieguut, jo galu galaa es par to maksaaju. un ja man veel par padariito darbu jaaiegulda savi liidzeklji. nezinu kaa tagad ar izgliitibas liimeni latvijaa, bet ir aizdomas, ka ar katru gadu pasliktinaas. ir pie mums straadaajushi LU studenti, kuri pamanaas uzrakstiit ciklu for(i=0;i<1;i++) un pie tam pierakstiit bezjeedziigus komentaarus klaat, tad man ir aizdomas, ka es kaa autodidakts neesmu sliktaaks par izgliitotajiem.

litt, tavs piemeers par A un B tomeer nav tas labaakais. latvijaa reti kad maksaa par produktivitaati. kaut vai taapeec, ka paarsvaraa ir cietaas algas. darba deveejs ir ieintereseets guut pats peec iespeejas lielaaku peljnju, bet to vinjsh var guut ar sliktiem darba apstaakljiem, zemaam algaam un veel nokraaptiem nodokljiem. protams, nevien uz taadu darbu negrib iet straadaat, taapeec vajag atrast balansu.

gmails izmanto tls kripteeshanu, taa ka tas nebuus vienkaarshaakais vairants. par inboksu nezinu, iespeejams tur nav iespeejas izmantot inboksa outgoing serveri. HELO localhost EHLO localhost QUIT

overflow: auto; skrolbaars paraadiisies tikai tad, kad saturs liidiis aaraa no raamajiem.

normaali nokofigureets serveris tev neljaus suutiit mailu, ja neesi konkreetaa tiikla lietotaajs. liec uz sava servera savu smptd un ciinies. iesaku postfix. atver savam smptd serverim pieeju no jebkuras ip un veero kaa spameri izmanto tavu mailserveri. peeec tam veerko kaa tavs serveris tiek ievietots blacklistos un vairs nevareesi pusei nosuutiit meilus.

oftopiks esi redzeejis krievu multeni "viens pa daudz, otrs pa maz"? tu esi pa daudz... taada sajuuta, ka tev php.lv ir noalgojis, lai tu uz visiem epastiem atbildeetu. un kvantitaate nenoziimeee kvalitaati.

tevis rakstiitajaa pirmajaa funkcijaa truuka vienas figuuriekava. man shii funkcija darbojaas. andrisp kaa vienmeer visu sarezjgjii. function clearRB(buttonGroup) { for (i=0; i < buttonGroup.length; i++) { if (buttonGroup.checked == true) { buttonGroup.checked = false; } } }

ko tu shai funkcijai padod kaa parametru buttonGroup?

laikam tur taads stresains kolektiivs.

paarbaudi badblokus.

nee, tidy nebuus tas, tur jau arii aprakstaa mineets, ka to veelams izmantot tikai izstraadaajot produktu.

pietiek, ja ir viena lapa ar statiskaam lapaam, kad jau vareetu buuut zb manuaali visus failus labot. mani interesee tieshi iespeeja no apache puses pievienot to tagu, par paareejaam alternatiivaa un vai tas ir racionaals panjeemiens, vai nav luudzu nesatraukties.

ir vairākas weblapas, kurām visām vajadzētu vienu html meta kodu iedabuut iekshaa header tagos. katru lapu labot buus paaraak sarezjgjiiti, jo ir ari itaadas lapas, kur ir plain html vai arii dazjaadaas valodaas programmeetas. liidz ar to mekleeju kaut kaadu apache moduli vai citu iespeeju kaa veikt rezultaatu apstraadi/papildinaashanu. pieljauju, ka jaanjem apache sdk api un jaameegjina izurbties cauri, jo neko sarezjgjiitu jau nevajag, bet no otras puses varbuut kaut kas ir gatavs. varbuut ir kaadas idejas ko mekleet?

nevar buut taada adrese - networks. nosuuuti konkreetus datus konkreetai adrese un tas tavs arp tiks uzgjenereets.

cron uz linuxa ir tas pats kas uz win bija taads serviss kaa at vismaz uz kaut kaadiem vecajiem. ideja taada, ka tu iestati laiku kaadaa lai tas izpilda kaadu konkreetu komandu (shella). ja ir pieejams shells, tad raksti crontab -e un raksti ieskhaa savas komandas. siikaak http://www.tech-geeks.org/contrib/mdrone/c...ontab-howto.htm

a kur ir java?

kas ir appsrv? http://perl.apache.org/

saakumaa uztaisi mysql klases obektu, ko padod jaunajai klasei kaa parametru vai global variablu. var arii jaunajai klasei mysql noraaditi kaa extends, bet tad vinjsh taisiis vairaakas konekcijas.

"eror" pareizi rakstās 'error'. non-object nozīmē, ka $db objekts neeksistē. mācies angļu valodu!

tikai nevajag. liekot jaunu distribuuciju ar net paku, apacis ir jau iekshaa un kofigs tur ir ar shiem parametriem.

veel ir 3. variants. ja svaigi instaleets apacis, ta dvinjam meedz buut iesetot defaultais charsets, kas tiek suutiit kaa hederis. addcharset vai kaut kas uz to pusi.

desc no lielaakaa uz mazaako, asc no mazaakaa uz lielaako. shajaa gadijumaa jaunaakais noziimee no lielaakaa (ar lielaako laiku) uz mazaako.