codez

Endij, pasaki man kādu fundamentālu inovāciju, kuru Google programmētāji ir radījuši un kura ir sasniegusi kaut cik ievērojamus apjomus? Ja nemaldos, Google vēljoprojām 99% savas peļņas saņem no Google AdWords, kur 1/2 aptuveni ir no Google search un 1/2 no ārienes.

Tāpēc, ka viens cilvēks 3 laika vienībās var izdarīt daudz vairāk kā 3 cilvēki katrs vienā laika vienībā. Pietam koncentrēšanās uz projektu pilnībā, padara proejkta izstrādi daudz kvalitatīvāku un ātrāku. Un tas, ka programmētājs ir gatavs piekrist šādiem nosacījumiem, garantē arī to, ka nebūs tā: atnācu, nostrādāju savas stundas, aizgāju, vairāk mani nekas neinteresē. Tāpat arī pastāv daudz psiholoģisku aspektu, kuri saistīti ar komandas darbu, utt, kurus šai topikā nevēlos iztirzāt.

bubu, atalgojums ir tikai tas, kas ir jebkuram nepieciešam, kaut vai, lai nopirktu drēbes, utt. Daudzološums šijā gadījumā ir paša projekta potenciālais apjoms, tātad izmantotās tehnoloģijas būs vienas no progresīvākajām. Atkārtoju, jautājuma būtība ir, vai dēļ 1% un algas ap 1000Ls potenciāli lielā un pilnībā tā realizēšanai finansētā projektā, jūs būtu gatavi atstāt kādu siltu vietiņu, kur esat pašlaik, un 1,5 gadu nodoties projekta realizēšanai. Projekts protams būs augsti radošs, inovatīvs un interesants. Šis jautājums gan vairāk domāts TOP 5% programmētājiem.

Labi ar to atteikšanos no privātās dzīves tiešām varbūt pārspīlēju, bet nu doma bija tāda, ka, ja jums ir draudzene vai sieva, vai bērni, tad viņa un viņi var dzīvot ar jums kopā, bet tad jābūt tā, ka tas neietekmē jūsu spējas pilnībā nodoties projektam. Darbs tai skaitā arī sestdienās un svētdienās. Daudzološs, piemēram, varētu nozīmēt, ka projekta vērtība kādu laiku pēc izstrādes varētu sasniegt $1G. Tad varu nedaudz precizēt virtuālo piedāvājumu: Ja tiktu piedāvāts 1% no projekta daļas, kas veiksmīgas realizācijas gadījumā varētu sasniegt $10M. Tātad jautājuma būtība vairāk ir tāda. Ka, ja runātu par algu, tad profesionālis, kurš grībētu, piemēram, summu 2-3K Ls uz rokas mēnesī par šādiem stingriem nosacījumiem. Vai viņš būtu gatavs piekrist par 1kLs mēnesī uz rokas, ja saņemtu 1% projektā. Principā gribētu dzirdēt, cik jūs piekristuu objektīvi, nepārspīlējot savas spējas, saņemt, ja tikai saņemtu samaksu par darbu un uz cik piekristu, ja jums dotu 1% projektā? Bubu, es neatbildēšu pagaidām uz šo jautājumu, lai nesajauktu jums pārējiem domas.

Tātad jautājums sekojošs, principā domāts augstākā līmeņa profesionāļiem (programmētājiem), kuri sēž pietiekami siltās vietiņās: Kādam jābūt piedāvājumam, lai jūs pārvilinātu strādāt pie jauna, daudzsološa projekta, kura izstrādes termiņš ir aptuveni 1,5 gadi. Prasības būtu: - 1,5 gadus veltīt sevi šim projektam, praktiski atsakoties no privātās dzīves un dzīvojot komūnā, kura nodarbojas ar projekta izstrādi; - strādāt vairāk par 40 stundām nedēļā un darbā veltīt visu sevi projektam; Pamatā būtu: - Nodrošināta dzīvesvieta (Latvijā, ne Rīgā, dzīvesvieta vienā ēkā ar darba vietu); - Darbs aptuveni 10 cilvēku grupā, kuriem ir līdzīgi nosacījumi; - Ēdiens, masāžas, baseins, trenežieri, ...; Tātad, ko jūs vēlētos, lai piekristu piedalīties šādā projektā? Izsakiet jebkādas vēlmes saprāta robežās!

Ja nemaldos, vienā no Skype darba piedāvājumiem šādai līdzīgai vakancei bija 1500Ls uz rokas. Man šķiet, tu reāli nezini tirgu, ja tev šķiet, ka tā ir 2x lielāka alga profiņiem. Profiņi Latvijā saņem krietni pāri pa 1000. Kāpēc braukt uz Igauniju strādāt, ja šeit var tikpat nopelnīt? Pietam, nejau nauda vienmēr ir svarīgākais. Cilvēkiem šeit ir ģimenes, bērni, viņiem jāiet bērnudārzos vai skolās. Šeit ir draugi ar kuriem ikdienā komunicē. Pasaki kaut vienu iemeslu, kāpēc IT sfērē būtu jābrauc uz ārzemēm. Un, kad izdomā šo iemeslu, projecē to uz pašreizējo situāciju un izdari secinājumus.

Nedomāju, ka, tas ka citi noliek, varētu būt traucēklis kadam projektam aiziet pasaulē. Ja arī ir traucēklis, tad kaut kas nav projekta bīdītājam ar psihi kārtībā. Kas attiecas uz pašiem projektiem, tad mūsdienās IT un konkrēti WEBs ir diezgan attīstīts un nu vairs nevar uzcepot ielogošanos, profilus un vēl dažas funkcijas, izveidot pasaulē ejošu projektu. Ir vajadzīga kvalitāte un pie tam labāka par jau esošajiem, ja grib izsisties. Bet, lai radītu kvalitatīvu produktu, vajag pietiekami daudz kvalitatīva personāla. Bet, lai dabūtu pietiekami daudz kvalitatīva personāla un gadu vai diviem, kamēr produkts tiek radīts un nenes peļņu, pat te Latvijā, vajag diezgan lielas investīcijas. Tātad, lai noalgoti vismaz 15 inženierus uz 1,5 gadiem, tas ir 15*2000Ls/mēn*18mēn= 540k Ls / 0,48 = 1,125 M $ Plus vēl pieskaitam serverus, telpu īri, grāmatvedību un vēl visādus sīkumus. Bez 1,5-2 M $ investīcijām pasaules mēroga projektu nepavilkt. Latvijā neviens tik lielas investīcijas idejā nav gatavs ielikt, savukārt uz ārzemēm ir daudz grūtāk dabūt kontaktus, vai pat vispār idejas autors nezin, kur meklēt šādas investīcijas. Paņemsim to pašu ASV, Silikona ieleju. Tur dažas pilsētiņas, tādas, kā Palo Alto, sastāv no 1/3 inženieriem. Tur ir divas no labākajām augstkolām MIT un STI. Tur nelielā reģionā ir koncentrēts viens no lielākajiem pasaules intelektuālajiem potenciāliem. Tas pats par sevi vēl nav pārākums, bet investori uz to vietu skatās savādāk. Tur katru dienu ir viena vai vairākas firmas, kuras uz idejas pamata vidēji saņem no 2-10 miljoniem $ investīcijas. Jāatcerās, ka arī skyps saņēma, ja nemaldos, $2M eņģeļu investīcijas. Lai Latvijā radītu kaut ko lielu, tad ir divi varianti: 1)Jāatrod laba ideja un jāatrod vismaz $2M investīcijas; 2)Jāapvienojās 5-10 labākajiem koderiem, un ieguldot savu darbu jārada produkts. Šis orais variants ir ļoti, ļoti nestabils, jo, pat Latvijas koderim ir jāēd un reti, kurš ir gatavs strādāt, cerot, ka augļi varētu nākt atpakaļ tikai pēc 2 gadiem. Un pat šai gadījumā neiztikt bez investīcijām, jo ir vajadzīgi serveri, ir vajadzīgas darba telpas.

Nu pamatā Latvijas ekonomiskai krīzei ir negatīva importa eksporta bilance daudzu gadu garumā. Mums vienkārši vairs nav naudas, lai kaut ko vēl pirktu no ārzemēm, bet no turienes mēs pērkam gandrīz visu. Starp citu arī ASV pašlaik ir krīze, tur visi fondi un akcijas iet lejā. Visi ņem naudu ārā no lielajiem fondiem un nezin, kur grūst. Dzirdēju, ka ir aktivizējie Eņģeļu investīcju tirgus, tais skaitā arī e-komercijā. Tas nozīme, ka ASV fondi ir gatavi dod dažus miljonus investīcijas, tikai par labu ideju un pierādījumu, ka ideju varēsi veikt. Jautājums paliek: Vai Latvijas developeri ir spējīgi radīt tādu produktu kā Facebook vai Skype? Kurš pāris gados sasniedz daudzu miljardu vērtību? Camoon, saņemās!!! :)

Piekrītu Drupal, ka visi šie starpnieki ir parazīti, kuru nerada nekādu vai arī neatbilstoši saņemtajam mazu pievienoto vērtību un parazitē uz ekonomikas. Cilvēce ir attīstījusies un mūsdienās diezgan viegli daži procenti populācijas var saražot izdzīvošanai nepieciešamās lietas, tāpēc ir iespēja pastāvēt lielam skaitam parazītu.

Man piemērs bija triviāls, bet noteikti būs arī sarežģītāki aprēķinu, kur integrālās formas formula nebūs tik intutīva. EDIT: Par šo vēl. Tavs aprakstītais variants ir: dx/dt = C integrējot x2-x1=C(t2-t1) x2=x1+C(t2-t1) šo formulu protams var dabūt arī neintegrējot, jo viņa ir tik vienkārša, ka to var intuitīvi izdomāt. Bet stipri šaubos, vai visur būs šādas linērās pārvērtības. Kā jau iepriekš parādīju, pat cita elementāra sakarība jau vairs nav lineāra. Tāpat arī būs garš masīvs ar formulām, kuras jārēķina diferenciālā formā. Aprēķinu daudzums nemainās, mainās tikai biežums, kas ir arī galvenais ieguvums, nerēģinot regulāri, bet tikai tad, kad vajag. Un pat 100 šādas formulas nepārkāps 0,1 sekundi. Datus jālasa no db arī, ja tie ir pirms tam sagatavoti. Praksē pierādījies, ka izmantojot dažādas kešošanas metodes, aprēķini nerada ievērojamu aizturi lapas ielādē.

Protams ātrāk, jo dati tiek rēķināti tikai tad, kad tie ir nepieciešami, nevis nepārtraukti, kā rezultāta 99% datu tiek jau nākamā ciklā pārrēķināti pa virsu nemaz neizmantoti. Pie tam sekunde sekundē ir live dati, nevis kādi 15, 5 vai 1 minūti veci dati. Jā tikai tu aizmirsti par to, ka mūsdienu serveri ir ļoti jaudīgi un, šajā gadījumā runājot par spēli, tad tie bez problēmām paspēs veikt visus aprēķinus. Protams viss ir atkarīgs no programmētāja spējām. Pieņemsim, ja ir kādas simt resursu ieguves, tad katru reizi nessumēs visu resursa ieguvju devumu, bet glabās parametrus, kuri raksturo ieguvumu no visām kopā. Viltīgi kešojot dažādus starprezultātus var panākt tādu performanci par kādu es runāju - simtiem un tūkstošiem reižu. Man šādu sistēmu lietotjot pat salīdzinoši sarežģītiem aprēķiniem, nav nācies sastapties, ka aprēķini laika ziņā pat pietuvojušies ar šiem aprēķiniem nesaistītiem servera resursu ēdājiem. Paņemsim manu piemēru par iedzīvotājiem ciemā. Pēc crontab metodes viņi jāpārrēķina visu laiku, jo tu nevari zināt, kurā brīdī kāds ieies paskatīties ciemu un tad būs jāattēlo dati. Ja piemēram grib kaut vai datus minūtes ietvaros, tad diennaktī var sanākt rēķināt šos datus 1440 reizes. Kaut patiesībā ciems dienas laikā vidēji tiek apskatīts 10-20 reizes un tā rezultātā jārēķina 10-20 reizes un pie tam iegūstot live datus. Nē nu tu salīdzināji. Protams, ka banānvalstī apelsīnportāls ir lielākais, to es neapstrīdu (malači), bet salīdzinošos lielumos pret citiem "normāliem" portāliem viņš tomēr ir salīdzinoši maziņš. Un no baumām, kuras dzirdētas par viņa virtuvi, mati ceļas stāvus.

Piemērs spēlei: Ir pilsēta vai ciems, kurā ir iedzībotāju skaits b. Pieņemsim, ka iedzīvotāji vairojās. Pieņemsim, ka mēs esam izdomājuši šādu vairošanās likumu - katrā laika vienībā nāk klāt proporcionāls iedzīvotāju skaits. Respektīvi, ja ir 200 iedzīvotāji, tad laikā t pienāk, piemēram 2, bet, ja 100, tad 1. diferenciālā formā formula būtu: db/dt = C1*b, kur db/dt ir iedzīvodāju izmaiņa laikā, C1 - regulējoš koeficients (piemēram 0,001), b - pašreizējais iedzīvotāju skaits. Ja mēs rēķinātu šādā formā, tad ar cron ik pēc laika dt mums būtu jāizsauc un jāizrēķina jaunā b vērtība. b2=b1+db/dt=b1+C1*b1 Pārveodojam priekš integrēšanas db/b = C1*dt integrējam ln(b2)-ln(b1) = C1(t2-t1) ln(b2/b1) = C1(t2-t1) b2/b1 = exp(C1(t2-t1)) lūk vienādojums integrālā formā: b2 = b1* exp(C1(t2-t1)) Tagad iedzīvotāju skaitu b2, mēs varam izrēķināt jebkurā brīdī. t1 - laiks kad pēdējo reizi rēķinājām; t2 - pašreizējais laiks; b1 - b(t1) - iedzīvotāju skaits pēdējā aprēķinā; b2 - iedzīvotāju skaits pašlaik. Ja ir kādi maksimālie ierobežojumi (Bmax), piemēram dzīvojamo ēku daudzums vai vienalga kas, kas ierobežo iedzīvotājus skaitu, tad vienkārši izvadām min b2=min(Bmax,b1*exp(C1(t2-t1))) Šis protams ir triviāls piemērs, taču šādi var nointegrāt arī salīdzinoši sarežģitas funkcijas un rindas. Pierādījums, ka formula ir pareiza: Ja mēs rēķinam b3 2 soļos, tad rezultātam jābūt tādam pašam, kā rēķinot vienā solī: b2 = b1* exp(C1(t2-t1)) b3 = b2* exp(C1(t3-t2)) Ievietojam b2 b3 = b1*exp(C1(t2-t1))*exp(C1(t3-t2)) b3 = b1*exp(C1(t2-t1)+C1(t3-t2)) b3 = b1*exp(C1(t2-t1+t3-t2)) b3 = b1*exp(C1(t3-t1)) Iegūstam tādu pašu formulu, kā rēķinot vienā solī.

bubu, es domāju, ka programmētājam ar pietiekami augstu IQ (kura iztrūkums ir novērojams viena apelsīnkrāsa portāla izstrādātājim) ir saprotams, ka es nerunāju par pliku cron procesu, bet gan par principu, kurā kādi pietiekami sarežģīti aprēķini tiek veikti regulāri. Pēc šāda principa vienmēr protams ir vieglāk izveidot kodu, jo parasti tad aprēķini ir diferenciālā formā, kura vienmēr ir vienkāršāka par integrālu formu, taču kā jau teicu, šāds princips ir resursu rīma, jo tiek veikti ļoti daudz lieki aprēķini, kuru rezultāti tā arī nekad netiek izmantoti, bet nākamajā ciklā jau tiek pārrēķināti pa virsu. Aleksej, :)

Kapeiku p**ēju bizness. Ja parēķina, ka tas ir apgrozījums, atņemam izdevumus, atņemam nodokļus, tur pat vienam cilvēkam nepietiek, bet gribētāju uz to kumosu ir daudz. Uz tāda maza tirgus pusi pati nav vērts sākt skatīties. Protams, ja neko citu nevar, var pāris gadiņu pacīnīties par santīmiņiem, bet jāmērķē noteikti augstāk.

Nav jau brīnums, ka draugiem.lv vienā pieprasījumā slēdzās klāt 15 dažādām datubāzēm un regulāri novērojamas performances problēmas, ja šādi darbinieki tur kaut ko taisa. Agrāk nevarēju saprast, kā var būt performances problēmas tik mazai lapai. Tagad skaidrs. Un tagad pie lietas. Ja tev piemēram ir 100 000 patstāvīgi spēlētāji, tad, ik pēc piecām minūtēm (vai pat biežāk, ja gribētu normālu online) cron izsauktajam pieprasījumam būtu jāaprēķina 100 000 lietotāju dažādu datu izmaiņas. Tā vietā, lai simtiem reižu diennakts laikā rēķinātu katra jūzera visus datus, tos var rēķināt tikai dažas reizes dienā. Pat pie regulārā spēlētāja resursu ieguvums būtu ļoti liels, nemaz nerunājot, ka ir tādi, kuri ieeiet vienreiz nedēļā, vai varbūt vēl retāk. Spriežot pēc kādā konkrētā portālā izmantotas DB arhitektūras, arī DB klasteru sistēma dažiem varētu izklausīties, kā muļķīgākais apgalvojums, kuru nācies dzirdēt.

Kas attiecas uz komplicētām darbībām, tad labāk nedaudz padomāt un izveidot bez cron, jo cron ir resursu rīma.

bubu, iedomājies tu veic aprēķinus ik pēc kāda noteikta laika dt. Šie aprēķini summāri summējas kādā lielumā - piemēram, resursi. Bet patiesība tas, ko tu dari, tā ir tīrākā skaitliskā integrēšana, kur tu vari iegūt vajadzīgo vērtību, ja zini integrāli savai diferenciālās formas formulai.

bubu, ar background es sapratu tieši to pašu un izmantojot šo "maģiju" - dažus rindu izvedumus un vēl šo to, forši var daudzu aprēķinus rēķināt uz katra pieprasījuma - tas samazina kopējo nepieciešamo aprēķinu resursu daudzumu simtiem un tūkstošiem reižu. Principā integrešāna jau arī sanāk, bet ne pašos aprēķinos, bet, lai iegūtu formulas, kuras izmanto rēķināšanā pie pieprasījuma.

Nav jābūt nekādam softam bakgroundā, lai šos aprēķinus veiktu.

Par daļu projektā, varu realizēt šādus aprēķinus tīrā PHP, pie tam garantēju minimāli mazu noslodzi pie liela apmeklētāju skaita. Respektīvi, spēles loģikas noslodze noteikti būs mazāka par pašas lapas ģenerēšanas noslodzi (Viss tiek veikts ar dažādām matemātikas un augstākās matemātikas viltībām). P.S. Ir tieša pieredze šādu online aprēķinu veikšanā.

bubu, to var nojaust pēc lielā C++ darba piedāvājumu skaita un vienas delphi windows UI vakances esamību: http://share.skype.com/cgi/mt/mt-search.cg...n&blog_id=3

Skypam cik esmu spēlējies ir ActiveX objekts pamatā, kurš visdrīzāk ir taisīt C++, bet UI varētu būt Delphi taisīts. Firefoxim dzinējs arī ir pieejams kā ActiveX objekts. Paņem to, ieliec delphi, pieliec user interfeisu un fīčas, kuras vēlies, un skaties - būsi radījis jaunu browseri. :) Bet tākā neesi Google, tad simtiem Guči somiņu fanāti tev neskries pakaļ. :)

tad inphone.checked != outphone.checked EDIT: tphu, kļudu jāizmet tad, ja inphone.checked == outphone.checked

vajag nevis OR, bet AND -> &&

Man adsenese ir vidēji no 3-10$ par 1000 reklāmas apskatījumiem. Tur protams maksā par klikiem, bet galu galā reklāmu impressionu skaits atspoguļo ienākumus arī. Bet viss var baigi variēt. Ja, piemēram, apmeklētāji ir no ASV un ir efektīvi izvietota reklāma, tad ir gadījies arī 80$ un 1000 impressioniem, tai pašā laikā lapā, kuru apmeklē tikai no LV un reklāma atrodas maliņā bija ap 1$ un 1000 impressioniem. Ja grib pa nopietno pelnīt, ir jāiet Rietumeiropas un ASV tirgos, jo tur par vienu kliku maksā pat 20-30 reizes vairāk, nekā Latvijā. Ir gadījies pat 2,5$ par vienu reklāmas kliku, ka samaksā, tai pašā laikā Latvijas apmeklētāja kliks tai pašā lapā 5 - 10 centi.