Kverkagambo

Gribēju atteikties no viena domēna vārda, saņēmu šādu vēstuli: "Cien. NIC klient, lai atteiktos no domēna vārda lietošanas, lūdzam atsūtīt parakstītu iesniegumu no domēna vārda pašreizējā lietotāja (fiziska persona) ar norādītu personas kodu. Iesniegumu var sūtīt pa faksu 67225072 vai ieskanētu uz epastu [email protected]. Ar cieņu Kaspars Priedols Domēnu reģistra administrators" Nu, es vēl saprotu, ja to prasa, lai iegādātos domēnu. Bet arī lai atteiktos - iesniegums jādrukā? Nez, kas man tagad draud, laikam uz visiem laikiem būšu domēna īpašnieks?

Es ar TCPDF vienmēr izmantoju Dejavu garnitūras, tad gan latviešu, gan krievu burti sanāk.

Es, šķiet, atkal neskaidri uzrakstīju savas domas. Es netaisos šos maiņas servisus izmantot. Lapu paraugi ir, piemēram: http://dmt-service.com/exchange/ http://www.villexchange.com/exchange/ Kad gadās pameklēt šo tēmu internetā, tiek pārāk uzstājīgi tiek uzsvērts, ka šīs lapas nav kārtējās HYIP lapas. Kāpēc vispār ir radies tāds salīdzinājums? Arī runas par ļaudīm, kas ātri ir nopelnījuši daudz naudas, ir aizdomīgas.

Vai kādam ir saskarsme ar interneta naudas maiņas lapām? Angliski tas saucas e-currency exchange site. Nevaru saprast, ar ko viņi pelna naudu un vai tas nav kārtējais HYIP vai līdzīga finanšu piramīda.

Formatēt kodu ir ļoti pareizi, bet tas drīzāk attiecas uz funkciju un mainīgo nosaukumiem, iekavām un tādām lietām. Man atstarpe ir tukšais simbols, kuru drīkst rakstīt, kur vien ienāk prātā un kādā daudzumā patīk. Kad funkcijas parametru saraksts kļūst nesaprotams, es tos atdalu ar atstarpi - tāds, lūk, dzelžains nosacījums.

Ir svarīgākā priekšrocība - var izmantot neinicializētus mainīgos. Savukārt mācīties vēl vienas valodas ciklus un kontroles struktūras nav pārāk labi. Lūk, nebūtu slikti izdarīt tā, lai visas kontroles struktūras būtu kodā, bet šabloni citur, bet vai kāda šablonu sistēma to atļauj?

Man liekas, ka, ja tu esi īsts programmētājs, tev jāprot pielāgoties tā projekta stilam, kurā strādā - citādi gadās, ka viens raksta Funkcija(), cits fun_kcija(), vēl kāds funKcija() un beigās projekts izskatās pēc murga. Un es pats bieži vien uztaisu kādu projektu latviski - vienkārši lai neiesūc rutīna. Dažādu maimīgo un funkciju nosaukumu meklēšana man liekas ļoti radoša lieta, dažreiz jau jāatpūšas no simtās show_list() utml.

Kāpēc lai nevarētu? Pie tam, tur ir iespēja visus aprēķinus ielikt modeļos. Kontrolieris būtu pilns ar šādām funkcijām: function edititem() { $this->loadmod('item'); $this->model->edititem(); }

Es liktu admin kā atsevišķu kontrolieru un konstruktorā pārbaudītu, vai cilvēks ir iegājis, vai ne.

Tāds serviss kā Atlaižu Klubs nav vienreiz uztaisīts un palaists, tas pastāvīgi tiek uzturēts par nopietnu, regulāri maksātu summu.

Man objektos visvairāk patīk tas, ka objekta mainīgie ir pieejami visās objekta funkcijās. Citā gadījumā šie mainīgie būtu jāpadod kā parametri vai jādefinē kā globālie katrā funkcijā. Vismaz tas man visvairāk iepatikās objektos, kad es par tiem pirmo reizi uzzināju. Tiesa, PHP ir tāds trūkums, ka katram mainīgajam un funkcijai ir jāraksta priekšā "$this->", pēc citām programmēšanas valodām tas liekas apgrūtinoši.

Tiešām, šis varētu būt tas gadījums, kad ir divi uzņēmumi ar nepieklājīgi līdzīgiem nosaukumiem. Lūdzu uzskatīt šo tēmu par apvienotu serveris.lv un serveriem.lv kritikas tēmu!

Informācija no phpinfo(). Klients noslēdza līgumu ar serveriem.lv, dabūja dateks.lv serveri. Es nezinu, kādas jums tur attiecības, bet tas ir tas, ko dabūja ar hostinga "Mini plānu".

Viņu lapā arī ir grūti atrast īsto PHP versiju, bet beigās var atrast, ka jau labu laiku viņi izmanto PHP 5.2.9 Skatos phpinfo: izrādās PHP Version 5.1.6. Kas tā par krāpšanu?

Ko domājat par Bertu? Es nesen par tādu uzzināju, pabrīnījos par tādu.

Var jau pirmo variantu apvārst: pievienojot ierakstu, starpniektabulā izveido ierakstus katram lietotājam. Pēc tam pārbauda, vai tāds ieraksts pastāv, un ja tā, parāda ierakstu un izdzēš ierakstu no starpniektabulas. Tā visu laiku tabulas izmērs samazināsies. Vēl var arī apvienot abus variantus: Pievienojot ierakstu, tam pieliek 1. statusu, glabā lietotāju lasījumus pirmajā starptabulā, kad izlasījušo skaits pārsniedz pusi, maina statusu uz 2., nodzēš lasījumus no pirmās startabulas un ieraksta visus neizlasījušos otrā. Tālāk kā teikts iepriekš.

Uzņēmējs ir tiešs "enterpreneur" tulkojums - cilvēks, kurš uzņemas darīt kaut ko jaunu. Iespējams tāpēc arī kādreiz likumos samainīja uzņēmējus un uzņēmējdarbību uz komersantiem un komercdarbību.

Paldies visiem par viedokļiem, tātad var secināt, ka pasu prasīšana darbam internetā nav nekāda nepieciešamība. Es vēl iedomājos - pašnodarbinātā apliecības kopiju gan var dot pases vietā, ja klientam ļoti vajag kādu dokumnetu.

Gadījās tā - viens it kā pazīstams paparaci man piedāvāja nedaudz pielabot viņa foto lapu. Runājot pa tālruni viņš pēkšņi pieprasa manas pases kopiju. Es to nebiju gaidījis un sāku stāstīt viņam, ka summa par ko viņš piedāvā strādāt, nav tik liela tādām formalitātēm; ka viņam tāpat jau tiks mans ēpasts, vārds, izdarīto darbu saraksts, konta numurs, adrese utt. Viņš par atbildi sāk uzvilkties un runāt par to, ka es varot viegli zaudēt klientus utml. Vārdu sakot, nevienojāmies. Ko man bija darīt? Parasti vienojoties internetā pases kopiju man neviens nejautā. Vai arī tā tagad ir tāda klientu tendence, un vienmēr nāksies dot pases kopiju? Vai šejienieši bieži dod pases kopijas klientiem/?

Kur tu studē? Parasti pie augstākās izglītības pienākas prakse apmēram 3. kursā, prakses vietā ir iespēja ieķerties un turpināt strādāt arī pēc izglītības iegūšanas.

Par kādām problēmām runā? Tev patīk rakstīt akūtus pie tabulu un lauku nosaukumiem un visu laiku pārslēgties uz lielajiem un mazajiem burtiem?

Man arī patīk rakstīt bez šķībajiem akūtiem. Es pamēģinātu rakstīt tā: INSERT INTO party (title, party.where, party.text, user_id, party.date) VALUES('$title', '$where', '$text', '$user_id', '$date')

Izskatīsies tāpat. Labāk dari tā: neklausies, ko visi saka, ja tev vajag uztaisīt html šablonu sistēmu, vienkārši to uztaisi, nenovērs uzmanību uz OOP vai MVC vai citiem saīsinājumiem. Kad vajadzēs, pārtaisīsi gatavās funkcijas par klasi.

Vai tikai fscanf nelasa failu pa atsevišķai rindiņai. Pamēģini fscanf($handle, "%s") un paskaties.

Kāds ir strādājis ar SOAP un WSS? Es kaut kāpēc nevaru atrast jēdzīgus piemērus internetā ar PHP.