v3rb0

GedroX: ka tik web lauks viņam nav char? ja tā tad man liekas ka left joins ar char var būt pat lēnāks nekā not in( select ..)

1 lats mēnesī vairāk vai mazāk nav tik liela naudiņa lai gari diskutētu par ekonomisko pusi atmaksājas/neatmaksājas. zem galda hostēt labums ir ka vari experimentēties ar serverīti kā vien ienāk prātā.

to encodingu kura tev texts ir - nav labaks/sliktaks enkodings :)

imo nevar un ja varetu, buutu dikti neieteicami taa darit, varbut cilveks speciali lielakus/mazakus burtus uzlicis delj savas redzes/monitora ipatnibam.

popupā rādi bildi iekš kaut kāda html'a lai var linku pielikt popupā vajag zināt iepriekšējās/nākošās bildes nosaukumu (var padot caur url)

ar algām latvijā bieži ir apburtais loks kuru vajag iekustināt un tad tikai runāt par labu algu. neviens tev nemaksās ja neko nezin par tavām spējām, turpretim daudzi darbinieki neko īpaši necentīsies pierādīt, jo alga ta maza. Robi, nevienam darba devējam neinteresē ko tu vari/nevar ar savu algu izdarīt, bet gan kāds uzņēmumam no tava darba labums.

nu jā.. , kad lasīju pirmo reizi sapratu ka viņam to useri tiešam logojas iekšā, nevis tikai it kā ielogojas.

$r = imagecreatefromjpeg() // returns an empty string on failure if ($r == '') { // nelaba bilde. }

-db tabula - sessijas_id | usera_id |pedeja_darbiba -katru reizi kad useris kaut ko dara, updeito pedejas darbibas laiku. -kad useris grib ielogoties, pārbaudi vai ar viņa id kāds jau pa lapu nedzīvojas, piem. skaties pēdējās 30min. -kad useris izlogojas tabulā pedejas darbibas laiku uz null vai vispār izdzēs ierakstu no tabulas.

kur tur teikts ka ar GD. prasīja tak: "Kādi citi varianti, kā apiet erroru?" nesaku ka mans variants labāks vai sliktāks, tak gandrīz jebko var izdarīt/atrisināt pa N dažādiem ceļiem :)

imagemagicks saprot ar mogrify resaizoja un pamainīja kvalitāti/sharpingu abām bildēm. pēc tam resaizotā bilde ir 'pareiza' un imagecreatefromjpeg() nelamājas. vari mēģināt 'nepareizās' bildes šādi pārseivot par 'pareizām'.

palielinās par chipsu un citu drazu svaru kas sabiris klavierē skatoties tās nedaudzās filmas.

šeit ķirugi, pedagogi un ugunsdzēsēji apgrozās - programmētāji nav. un algu diez vai kāds teiks cik :p

ja ar līkie koderi domā to pašu ko es tad līkie koderi noteikti ka nesaņem 300 naudiņas mēnesī. ja nu vienīgi kantorī pie sava bagātā onkuļa.

atrodi ~10 stundās ar parastam mirstigajam pieejamiem resursiem, kas veido šitādu hashu 2b894c415ddd41c78b4d8368dbd6ff62 tad ar ticēšu :)

Toms: imo nav vajadzīgs pirms glabāšanas db ' > < & un ko vēl pārvērst par kaut ko citu. ir vajadzīgas vismaz divas f-jas caur kurām laist cauri textus, viena prieks ieliksanas sql'ā (principā tā pate mysql_real_escape_string) un otra priekš texta ielikšanas htmlā, te atklal kautk as kā htmlspecialchars.

droši vien domāts bija - tiem kas grib iemācīties paši uzķimerēt savu lapu.

sac tak ar vienalga kuru valodu. programesanaa krietni vairaak kaa puse ir saprast kas jadara lai kaut cik pareizu rezultatu dabut un tikai atlikusi dalja ir valodas sintakse. kadreiz ar paskalu saaku, peec tam vb paskatijos un tad jau vairs neatceros kura bija nakosas valodas sintakse ko skatijos.

tak bija prakses vieta php programētājam.. kāpēc ta nepiesakies?

nesapratu ko gribi..

nejau manuālis te vainīgs, bet gan jādomā līdz ko raksta.

liec 4turto mysql.. ar 5kto imo vērts lauzties tad ja izmanto viņa jaunās fīčas - storētās procedūras, viewus, trigerus..

- imo nav starpība post vai get, kam tiešām vajadzēs dabūs/pamainīs abus. - kriptēt get datus nezinu priekš kam tas vajadzīgs raksts=I#%R@%d2 vai raksts=123 - ja vairāki mainīgie tiek padoti un gribi pamaisīt galvu urķiem-mainīgo mainītājiem,tad pieliec cheksumu tiem mainīgajiem kurus useris neievada ar roku. - laikam ar md5 taisa hashus(kontrolsummas) nevis kriptē, jo md5 parasti mirstīgie nevar atkriptēt. par mysql uzlaušanu - saki ka adminim jāiedot tavas lapas mysql userim pēc iespējas mazākas tiesības pieslēgties tikai no webservera ip, nekādi drop table utt..

droši vien ka "Datu Centra Procedūras". - svētku laiks tak :)

tur tak lv valodā rakstīts, iekopē failu ā folderī bē ar nosaukumu cē.