bubu Posted December 27, 2007 Report Share Posted December 27, 2007 betons: vai par mūzikas koncerta vai mākslas muzeja apmeklējumiem tu arī nemaksā? Mūzikas/gleznas autors arī "neko nezaudē" pēc taviem vārdiem, ja tu nesamaksā ieejas maksu. Skaņa citiem mazāk nepaliek. Tāpat arī gaisma atstarota no gleznām (to redzēšana). Link to comment Share on other sites More sharing options...
betons Posted December 27, 2007 Author Report Share Posted December 27, 2007 Ja raugās no manas sistēmas viedokļu, kad autortiesības nebūtu, tad muzejā un koncertā tiktu maksāts par servisu - par siltumu, par vietu, utt. Pat pašreizējā sistēmā, ja tu ej uz koncertu, tad lētāko un dārgāko biļešu cenas atšķirās vairākas reizes, tas nozīmē, ka pat tagad jau tu daudz vairāk maksā par servisu nevis autortiesībām. Pirmā rindā tu maksā vairākus desmitus vai pat simtus latu, bet pēdējā stāvvietā tu maksā 3-5Ls, tātad, bet pat pēdējā vieta iekļauj kaut kādu servisu. Acīmredzot pat tagad tiek maksāts par servisu, nevis par autortiesībām. Link to comment Share on other sites More sharing options...
bubu Posted December 27, 2007 Report Share Posted December 27, 2007 Un par mūziķa instrumentu servisu tu negribi maksāt? Ar tiem viņš taču rada savu mūziku, kuru tu kopē. Un mūzikas uzglabāšanas serveriem arī vajag servisu. Domā tik lēti ir uzlabāt visu? Reku - filmu uzglabāšanai studijai izmaksā vairākus simtus tūkstošu $ gadā: http://hardware.slashdot.org/article.pl?si...37&from=rss Vai arī tas pats par programmētāja datora servisu, ar kura palīdzību viņš rada savu softu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
betons Posted December 27, 2007 Author Report Share Posted December 27, 2007 (edited) bubu, es jau vairākas reizes skaidroju savu skatīju šai lieta. No programmēšanas viedokļa GPL ir ļoti labi sevi pierādījis, ka programmatūras tirgus šādā sistēma, kad nav autortiesībau (GPL ir kā apvadceļš pastāvošajiem autortiesību likumiem) attīstās daudz srtraujāk, nekā ar autortiesībām saistīta sistēma. Šobrīd vairāk kā puse pasaules programmatūras izstrādātāju programmaturu izstrādā pateicoties opensource sistēmai. Runājot par mūziku un kino, tas nav pārbaudīts, bet es uzskatu, ka būs līdzīgi. Ja nebūs autortiesības, tad mūzika paliks tikai kvalitatīvāka, jo nebūs vairāk komerciālo sūdu, kuru mērķis ir ar lielas reklāmas palīdzību izbīdīt popsi gabalus, kuriem nav nekādas muzikālas vērtības. Bez tam šādā tirgū, kur izspiesta liela daļa komerciālās mūzikas, būs daudz plašāks tirgus uz vienu mūziķi koncertu jomā. Respektīvi mūziķsi pelna ar koncertiem - ar servisu jeb būdams servisa sastāvdaļa. Kas attiecas uz kino un literatūru, tad manuprāt filmas mērķim būtu jābūt pateikt kaut ko vērtīgu. Bet komerciāls gabals tev nekad neko tādu nepateiks, tāpēc, lai filmas taisa tie, kam ir ko teikt, kas dzīvē ir ko sasnieguši un var atļauties izveidot filmu. Un nevis ar mērķi nopelnīt, bet gan ar mērķi pateikt kaut ko pasaulei. Tāpat arī Valsts subsidēts kino, kurš tāpat jau pēc būtības pieder sabiedrībai, jo ir veidots par sabiedrības naudu. P.S. Un mūziķis varēs pelnīt ar koncertiem un programmētājs ar programmēšanu, jo GPL jau neaizliedz pārdod tavu sakompilēto produktu, tā aizliedz tikai tam uzlik copyrightus. Edited December 27, 2007 by betons Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Posted December 27, 2007 Report Share Posted December 27, 2007 beton, es arī aizstāvu OpenSource utt, BET ne Tev, ne man nav tiesības piespiest autorus izvēlēties šādu biznesa modeli. Link to comment Share on other sites More sharing options...
betons Posted December 27, 2007 Author Report Share Posted December 27, 2007 Pašalik es nepiespiežu, bet ir ļoti daudzas lietas, kas tiek piespiestas, sabiedrības vārdā, tie ir jebkādi ierobežojoši likumi, piemērām CSN, utt. Manuprāt atteikšanās no aurtiesību likumiem, kā zināms ierobežojums daļai autoru attiecībā pret mūsdienu likumiem, dotu lielāku kopējo sabiedrības labumu. Patiesībā mūzika un kino no racionālā viedokļa ir ar zemākās kārtas nozīmi, šīs nozares vienkārši kopēja principa pēc nāk līdzi. Es vairāk savu uzsvaru lieku tieši uz tehnoloģiju autortiesībām un to formu - patentiem. Tāpat kā programmatūrā, mūsdienīgs produkts ietver desmitiem, ja ne pat simtiem tehnoloģiju un bibliotēku. Zem GPL vieni programmētāji uztaisa vienu citi citu, tad padalās un jebkurš var uztaisīt ļoti komplicētus produktus, kurus individuāli tas aiņemtu daudz vairāk laika un resursu. Tāpat arī tehnoloģijas mūsdienās sastāv no ļoti liela daudzumu apakštehnoloģiju, jaunu materiālu, jaunu tehniku, metožu, principu kopas. Katra jauna tehnoloģija zem sevis ietver kompilāciju no citām tehnoloģijām. Un tieši patenti ir tie, kas traucē daudz lielākā ātrumā attīstīties tehnoloģijām, jo redz vieni nedrīkst izmantot to, citi nedrīkst izmantot to, bet ja vien padalītos ar otriem, tas ir visi padalītos ar visiem, tad tehnoloģiskā attīstība būtu daudz straujāka, bet ta nebūs neatņemtu peļņu, jo nebūtu taču tā, ka visi nepelnītu :) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Posted December 27, 2007 Report Share Posted December 27, 2007 Viss ir ļoti brīnišķīgi līdz vietai: ... tad tehnoloģiskā attīstība būtu daudz straujāka, bet ta nebūs neatņemtu peļņu, jo nebūtu taču tā, ka visi nepelnītu :) 1) "tehnoloģiskā attīstība būtu daudz straujāka" Nepiekrītu, jo resursietilpīgu tehnoloģiju izstrāde būtu ļoti riskanta. Straujāka kļūtu esošo tehnoloģiju integrācija un no integrētajām tehnoloģijām resursneietilpīgu tegnoloģiju izstrāde. 2) "tā nebūt neatņemtu peļņu" Nepiekrītu, jo tā atņemtu peļņu tiem, kas šobrīd savu biznesu balsta uz šobrīd esošajiem spēles noteikumiem. 3) "nebūtu taču tā, ka visi nepelnītu" Grūti pateikt. Tu savus spriedumus, ka ir iespējams nopelnīt balsti uz tiem ļoti nedaudzajiem, kam tas ir izdevies. Un kā ir kopumā šajā sektorā? Link to comment Share on other sites More sharing options...
Kaklz Posted December 27, 2007 Report Share Posted December 27, 2007 Un tieši patenti ir tie, kas traucē daudz lielākā ātrumā attīstīties tehnoloģijām, jo redz vieni nedrīkst izmantot to, citi nedrīkst izmantot to, bet ja vien padalītos ar otriem, tas ir visi padalītos ar visiem, tad tehnoloģiskā attīstība būtu daudz straujāka, bet ta nebūs neatņemtu peļņu, jo nebūtu taču tā, ka visi nepelnītu :) Tāda "straujā attīstība" būtu maksimāli dažu gadu garumā. Pēc tam būtu pilnīgs krahs, jo neviens vairs neieguldītu jaunu tehnoloģiju izgrudrošanā, kas maksā miljonus. Iemesls pavisam vienkāršs - man atliktu tikai paņemt kāda liela uzņēmuma izgudrojumu un maukt gaisā kopiju par pašizmaksu + nelielu procentu, kuru es gribu nopelnīt, nevis reālās produkta izmaksas, iekļaujot izgudrošanas laiku un paredzot līdzekļus nākamajām tehnoloģiju paaudzēm. Beidz sapņot un nolaidies uz zemes. Link to comment Share on other sites More sharing options...
betons Posted December 27, 2007 Author Report Share Posted December 27, 2007 Tāda "straujā attīstība" būtu maksimāli dažu gadu garumā. Pēc tam būtu pilnīgs krahs, jo neviens vairs neieguldītu jaunu tehnoloģiju izgrudrošanā, kas maksā miljonus. Iemesls pavisam vienkāršs - man atliktu tikai paņemt kāda liela uzņēmuma izgudrojumu un maukt gaisā kopiju par pašizmaksu + nelielu procentu, kuru es gribu nopelnīt, nevis reālās produkta izmaksas, iekļaujot izgudrošanas laiku un paredzot līdzekļus nākamajām tehnoloģiju paaudzēm. Beidz sapņot un nolaidies uz zemes. Cilvēk, tev ir visai maza izpratne par ražošanu. Jaunas tehnoloģijas ir tikai niecīga sastāvdaļa no produkta, bet tā ir kritiska, ja tiek ierobežota. Daudz lielāku sastāvdaļu naudas ziņā sastāda: ražosānas līnijas, darbinieku algas, noliktavas, garantijas serviss, mārketings un menidžements, reklāma, kvalitātes sistēma, utt. Piemēram daudzi portatīvo brendi nav pilnīgi nekādā sakarā ar jaunu tehnoloģiju izstrādi. Tie tikai pasūta ražotājiem salikt visu kopā no pieejamajām tehnoloģijām. Šādi brendi ir daudz varenāki par ražotājiem, tapēc, ka to pamatā ir kvalitātes sistēma, garantijas serviss, tirdzniecības tīkls, utt. Biznesā šīs lietas ir daudz svarīgākas, nekā tehnoloģiskā augšupeja, jo biznesmenim nav svarīgi, ko viņš tirgo, galvenais, ka tirgojās. Bet man ir svarīgi un daudziem citiem arī, lai tehnoloģiskā augšupeja notiktu ātrāk. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Posted December 27, 2007 Report Share Posted December 27, 2007 beton, jā, Tu pateici, ka ierobežojot tehnoloģijas izplatītājus, mēs ierobežojam ražotāju skaitu! Bet nevienā vietā Tu nepaskaidroji, kādā veidā notiks resursietilpīgu tehnoloģiju izstrāde situācijā, kad tehnoloģijas izstrādātājam nav nekādu privilēģiju uz jaunizstrādātās tehnoloģijas pielietošanu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
betons Posted December 27, 2007 Author Report Share Posted December 27, 2007 Aleksej, kā jau minēju tehnoloģiju izstrāde, pat resursietilpīgu, izmaksu ziņā sastāda ļoti mazu daļiņu no izmaksām. Bet kompānijai labums būs tāds ka izstrādājot tehnoloģiju viņa var izveidot ražosānas līniju, un visu pārējos, kas saistīts ar produkta, kurš ietver jauno tehnoloģiju, realizāciju, un brīdī, kad produkts nonāk publiskā vidē viņi jau to ražo. Konkurentam būs vajadzīgi vairāki mēneši, lai sāktu ražot produktu ar jauno tehnoloģiju. Savukārt tas stimulēs nesēdēt uz vietas, jo būs sistēma, ka jauna tehnoloģija tev dod tikai dažu mēnešu handikapu, tu esi spiest izgudrot arvien jaunas tehnoloģijas, nevis tirgot to, kas tev ir, izmantojot monopola stāvokli. Tu būsi spiests ātrāk attīstīties, lai veiksmīgi konkurētu. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Roze Posted December 27, 2007 Report Share Posted December 27, 2007 Jautri gan šos teoriju blāķus dzirdēt no cilvēka, kas nav neko radijis vai uzražojis.. betons kur ir tavs GPL softs? kur ir tavs saits? We want it! :) Link to comment Share on other sites More sharing options...
andrisp Posted December 27, 2007 Report Share Posted December 27, 2007 Es zinu, ka personiski apvainojumi nerullē, bet man liekas, ka betons būs/ir nākamis Robis. :) Link to comment Share on other sites More sharing options...
Aleksejs Posted December 27, 2007 Report Share Posted December 27, 2007 Personiski apvainojumi tiešām nerullē. :( Nu, gribētu tomēr redzēt kādus reālus datus, kas pamato, ka R&D izmaksas ir niecīgas. Bez tam, sanāk, ka izgudrotāja/dizainera/mākslinieka darbs šādā modelī tiek novērtēts (materiālā ziņā) zemāk nekā tas ir šobrīd. Tādā gadījumā, "kādēļ, man taisīt dizainu, ja stroikā var nopelnīt vairāk?" Link to comment Share on other sites More sharing options...
betons Posted December 27, 2007 Author Report Share Posted December 27, 2007 Personiski apvainojumi tiešām nerullē. :(Nu, gribētu tomēr redzēt kādus reālus datus, kas pamato, ka R&D izmaksas ir niecīgas. Bez tam, sanāk, ka izgudrotāja/dizainera/mākslinieka darbs šādā modelī tiek novērtēts (materiālā ziņā) zemāk nekā tas ir šobrīd. Tādā gadījumā, "kādēļ, man taisīt dizainu, ja stroikā var nopelnīt vairāk?" Cik tad ir šobrīd. Ja mēs runājam par gataviem produktiem, tad galu galā lielākajā sakitā gadījumu kopējo produktu izveido un atortiesības uz to tur "biznesmenis", respektīvi nejau pats izgudrotājs vai dizaineris intersējas par autortiesībām. Viņam maksā algu par tādu un tādu darbu. Bet jau no biznesmeņa viedokļa tālāk tad ir jāskatās uz kopbildi kopumā, jo tālāk jau biznesmenis izvēlas cik maksās māksliniekam, cik izgudrotājam utt. par darbu. Šei tikai paliek jautājums par R&D izmaksu procentuālo attiecību. Man nav konkrētas informācijas par top tehnoloģiju izmaksām, bet ir bijusi iespēja ieskatīties dažos vidējas tehnoloģijas ražošanas procesos, kuros arī bija tā teikt izgudrošanas daļa un tā nebūt nebija ķēdes dārgākais posms. Tā bija nepieciešama, bet dārgais posms bija tieši pašas produkcijas realizācija. Runājot par to, ka, ja nebūtu patenti, tad visi var izmantot, tavus izgudrojumus ir jāskatās arīno otras puses, arī tev pašam ir brīva pieeja jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, +pāris mēnešu handikaps pie savas konkrētās tehnoloģijas. Par R&D pameklēšu netā, bet neticu, ka top tehnoloģiju izstrādei atradīšu kaut cik objektīvus datus. Link to comment Share on other sites More sharing options...
Recommended Posts