hitech.lv

[codez]

1) Dedzinot koku izdalās CO2, kurš ir tieši tik pat daudz, cik izdalītos, ja tas koks satrūdētu un ir tieši tik pat daudz, cik tas koks uzņēma augot. Tāpēc audzējot, piemēram ātraudzīgus kārklus, tie uzņem CO2 lielākā tempā un tiem ir lielāks biomasas pieaugums. Līdz ar to cikls ir CO2 -> (fotosintēz) -> koksne -> (enerģijas iegūšana) -> CO2. Šajā ciklā papildus CO2 nerodas.

 

3)Bet hibrīdmašīnas patērē naftu, nevis atjaunojamus resursus.

4)

Tas rodas stacijas apkārtnē, bet tas vienalga ietekmē un noārda atmosfēru, attiecīgi veicinot globālo sasilšanu, ledāju kušanu.

Tas ir, ja stacijās dedzina ogles, gāzi vai naftu. Ja stacijās dedzina atjaunojamos resursu, tad CO2 daudzums nepalielinās.

 

Jebkurā gadījumā - tas viss ir liela putra.

Man tā nešķiet nekāda putra. Viss ir acīmredzams - no atjaunojamiem materiāliem var saražot elektroenerģiju par aptuveni 0.05 EUR / kWh. ! litrs degvielas ir 10kWh, bet iekšdedzes dzinēja lietderība ir aptuveni 20%, kas pārvēršas mehāniskajā enerģijā 2kWh no 1 litra. Elektromotora lietderība ir gandrīz 100%, kas nozīmē, ka 1 litrs degviekas iekšdedzes dzinēja ekvivalents ir 2kWh elektroenerģijas priekš elektro-automašīnas. Kas nozīmē, ka vidēji 100km ar elektromobīli izmaksātu 1 EUR.

Vienīgā problēma ir tā, ka pašlaik baterijas nav pietiekoši ietilpīgas un to uzlāde prasa vairāk laika, kā uzpilde ar degvielu.

 

Manuprāt visizdevīgākais variants būtu attīstīt sabiedrisko transportu (tā pieejamību dažādās vietās, biežāku kursēšanu) izmantojot elektroenerģiju vai arī ar magnētisko lauku (japāņi kaut kādus eksperimentus veica ar saviem ātrgaitas vilcieniem - cik dzirdēju, tad uz šāda kustības pamata veidoti vilcieni spēj pārvietotas ar ~1000 km/h). Tiesa, nevar zināt, kā tas ietekmēs mūsu veselību.

Nav problēmu, ja sabiedriskais mani nogādā pie manis mājā, kur tuvākā apdzīvotā māja ir vismaz 0,5km no manis - tas ir speciāli priekš manis ir izbūvēt sab. tr. infrastruktūra. Diez vai tas būs visizdevīgāk.

 

Jā, CO2 izmeši tagad ir diezgan daudz un var strīdēties par to. Ir skaidrs, ka augi absorbē CO2, tāpēc ieteiktu vairāk apzaļumot zemes, samazināt koku izciršanu (vai arī izcērtot vienu koku iestādīt 3 - 4 jaunus) un bīdīt to kā obligātu pasākumu visām mežciršanas kompānijām.

Ar CO2 ir interesanti. Pašlaik tā koncentrācija gaisā ir 0.04%, bet agrāk (pirms miljoniem gadu) tā bija 2-9% un tad augi auga daudz, daudz intensīvāk un daba bija daudz "masīvāka", jo augos notiekošo procesu ātrums ir proporcionāls CO2 koncentrācijai (parciālajam spiedienam) gaisā. Jo vairāk CO2, jo augi ātrāk aug. Un šeit iestājas tāds kā līdzsvars, jo vairāk mēs palielinām CO2 koncentrāciju, jo ātrāk augi sāk augt un vairāk CO2 uzņemt.

 

Verdikts: elektromobīļi nebūtu slikti, ja tiem saražotā enerģija tiktu iegūta no saules baterijām (tagad ir izstrādāta tehnoloģija, kas koncentrē saules staru tādā veidā palielinot enerģijas ieguvi). Sahāru nobombīt ar tām baterijām (mīnuss ir kāpu pārvietošanās, kas varētu sagādāt nopietnas problēmas).

Ne tikai saules baterijām. Arī kurinot atjaunojamos materiālus - koksni.

Mežam, kurā tiek profesionāli audzēta koksne, koksnes masa pieaug 2-3 reizes ātrāk kā dabīgi augušam. Ja tiek audzētas speciālas biomasas (kārkli, u.c.) šķirnes, tad 5x ātrāk, bet, piemēram, no aļģēm uz laukuma vienību var iegūt līdz pat 20x vairāk biomasas.

Otra nozīmīga lieta nākotnē būs kodolsintēze. Lai arī pašlaik ir diezgan lielas problēmas ar tā kontrolēšanu un uzturēšanu - milzīgi 3 stāvu magnēti, utt. Taču ir daudz pētījumu dažādās jomā, kā kodolsintēzi palaist daudz "mierigākos" apstākļos tā, lai būtu lietderība.

[aaxc]

Vispār - te strīdēties var ilgi un dikti. Tas ir noslēgts aplis, loopbacks.

 

Nē, tas ir veids, kā apgūt rekursijas pamatus.

[kapeika]

1) Dedzinot koku izdalās CO2, kurš ir tieši tik pat daudz, cik izdalītos, ja tas koks satrūdētu un ir tieši tik pat daudz, cik tas koks uzņēma augot. Tāpēc audzējot, piemēram ātraudzīgus kārklus, tie uzņem CO2 lielākā tempā un tiem ir lielāks biomasas pieaugums. Līdz ar to cikls ir CO2 -> (fotosintēz) -> koksne -> (enerģijas iegūšana) -> CO2. Šajā ciklā papildus CO2 nerodas.

 

3)Bet hibrīdmašīnas patērē naftu, nevis atjaunojamus resursus.

4)

Tas ir, ja stacijās dedzina ogles, gāzi vai naftu. Ja stacijās dedzina atjaunojamos resursu, tad CO2 daudzums nepalielinās.

 

Man tā nešķiet nekāda putra. Viss ir acīmredzams - no atjaunojamiem materiāliem var saražot elektroenerģiju par aptuveni 0.05 EUR / kWh. ! litrs degvielas ir 10kWh, bet iekšdedzes dzinēja lietderība ir aptuveni 20%, kas pārvēršas mehāniskajā enerģijā 2kWh no 1 litra. Elektromotora lietderība ir gandrīz 100%, kas nozīmē, ka 1 litrs degviekas iekšdedzes dzinēja ekvivalents ir 2kWh elektroenerģijas priekš elektro-automašīnas. Kas nozīmē, ka vidēji 100km ar elektromobīli izmaksātu 1 EUR.

Vienīgā problēma ir tā, ka pašlaik baterijas nav pietiekoši ietilpīgas un to uzlāde prasa vairāk laika, kā uzpilde ar degvielu.

 

Nav problēmu, ja sabiedriskais mani nogādā pie manis mājā, kur tuvākā apdzīvotā māja ir vismaz 0,5km no manis - tas ir speciāli priekš manis ir izbūvēt sab. tr. infrastruktūra. Diez vai tas būs visizdevīgāk.

 

Ar CO2 ir interesanti. Pašlaik tā koncentrācija gaisā ir 0.04%, bet agrāk (pirms miljoniem gadu) tā bija 2-9% un tad augi auga daudz, daudz intensīvāk un daba bija daudz "masīvāka", jo augos notiekošo procesu ātrums ir proporcionāls CO2 koncentrācijai (parciālajam spiedienam) gaisā. Jo vairāk CO2, jo augi ātrāk aug. Un šeit iestājas tāds kā līdzsvars, jo vairāk mēs palielinām CO2 koncentrāciju, jo ātrāk augi sāk augt un vairāk CO2 uzņemt.

 

Ne tikai saules baterijām. Arī kurinot atjaunojamos materiālus - koksni.

Mežam, kurā tiek profesionāli audzēta koksne, koksnes masa pieaug 2-3 reizes ātrāk kā dabīgi augušam. Ja tiek audzētas speciālas biomasas (kārkli, u.c.) šķirnes, tad 5x ātrāk, bet, piemēram, no aļģēm uz laukuma vienību var iegūt līdz pat 20x vairāk biomasas.

Otra nozīmīga lieta nākotnē būs kodolsintēze. Lai arī pašlaik ir diezgan lielas problēmas ar tā kontrolēšanu un uzturēšanu - milzīgi 3 stāvu magnēti, utt. Taču ir daudz pētījumu dažādās jomā, kā kodolsintēzi palaist daudz "mierigākos" apstākļos tā, lai būtu lietderība.

 

Tu mani pārliecināji. Es tikai vēlreiz piebilstu par to, ka nocirsto koku vietā vajag iestādīt vismaz to pašu koku. No nocirsta koka jauns neizaugs (varbūt izaugs, ja sēklas būs veiksmīgas un tā tālāk, bet kokus izcērt parasti uzreiz masveidā, tādējādi kaitējot bioloģiskajai videi).

[ieleja]

 

ir gatavi materiāli uz 3000+ vārdiem par interesantām tēmām (kaut vai to pašu elektromobīļu bezjēdzību)

 

pēc šodienas jautājumiem un atbildēm gribētos izlasīt to rakstu par "elektromobīļu bezjēdzību"

[jurchiks]

Nē, tas ir veids, kā apgūt rekursijas pamatus.

+1 :D

 

Par tām elektromobīļu baterijām un ilgo lādēšanos - nez, vai ir iespējams uztaisīt kaut kāda veida šķidrās baterijas, kurām, kad baterija izlādējusies, izlej ārā šķidrumu un uzpilda ar tādu pašu "uzlādētu" pildījumu, un brauc tālāk? Tam vajadzētu būt daudz ātrāk nekā lādēt tradicionālās baterijas, tikai jautājums ir, cik tādas ilgi varētu turēt, salīdzinot ar tradicionālajām. Plus vēl jāņem vērā iespējamais piesārņojums, kas 100% radīsies, kad kāds apgāzīs kannu ar tādu šķidrumu (не то что tādus šķidrumu kannās glabās, bet tomēr).