briedis

Ja jāpadod vērtība, kāpēc tad tur tiek padots skaitlis? O_o Sāc ar kolonnu pēdiņu pārrakstīšanu uz back-tickiem...

Skaties laboto ierakstu! EDIT, ja tas nemaina neko, skaties, man ir aizdomas, ka nevar lietot kolonnām parasto pēdiņu. Ir jālieto back-ticks ` (simbols kas ir zem tildes pogas)

EDIT: sorry, sapratu ko tu tur taisies darīt. Tiešām tev kolonna ir skaitlis?? INSERT INTO ".PREFIX."NHL_ligas_speletaji ('p_id','".$league['id']."','team','pos','name')

Kas tev vispār vajadzīgs? Vienota datubāze vai katram lietotājam sava neatkarīga?

$("p1").is(':visible');

Paroli atrada tikai tāpēc, ka hesham nebija klāt sāls...

Pameklēji tepat forumā? Ir bijušas daudzas saturīgas diskusijas par izglītību / "ko darīt pēc videnes"

ezis, LU bakalaura programma pārklājas arī par koledžas programmu, kas nozīmē, ka pēc 2 gadiem tu dabūtu arī profesionālo diplomu. Pats esmu beidzis LU bakalaurus, un esmu diezgan apmierināts. Pie tam vēl - ir tak čupa ar budžeta vietām! Ir jāpacenšās, lai to nedabūtu. Konkrēti no programmēšanas tur ir C++, VB.NET, PHP (atkarīgs no izvēlētajiem kursiem).

Hmm, tev taisnība, es nebiju "tā" paskatījies uz šo ziņojumu. Bet anyway, visbiežāk tāpat jālieot IN() :(

Jāpiebilst vēl Kaklz teiktajam, ka pabeigta augstākā izglītība varētu arī liecināt par to, ka cilvēks spēj kaut ko arī "pabeigt", ka ir pietiekama apņemšanās novest lietas līdz galam :)

Pameklē tepat forumā, ir daudzas diskusijas bijušas par izglītības jautājumu...

Nu fig viņ zin kas ir šitais tad: SELECT ut . * FROM user_task WHERE user_id IN ( SELECT id FROM user ORDER BY date_registered DESC LIMIT 10) MySQL said: Documentation #1235 - This version of MySQL doesn't yet support 'LIMIT & IN/ALL/ANY/SOME subquery'

LIMIT, cik atceros, apakšvaicājumiem nemaz nevarējai izmantot. Risinājums - vispirms atlasīt vajadzīgo skaitu ar ID, tad ielikt otrā kvērijā SELECT * FROM tabula WHERE id IN (1,2,3,4,5....) Tad arī būs vajadzīgais limits...

Nekādu. Kas vainas pašam php? Izmantojot alternatīvo sintaksi vispār smuki: <strong><?=$mainigais;?></strong> <? if($kautkas): ?> <div> Teksts </div> <? endif; ?> <ul> <? foreach($array as $val): ?> <li><?=$val['item'];?></li> <? endforeach; ?> </ul> Galvenais nekrīti kārdinājumā darīt sarežģītākas lietas pašos templeitos, bet gan dari tikai tādas triviālas lietas kā izdrukā sarakstus, lieto if'us, utt. Aprēķinus, dažādus citus loģikas darbus veic kontrolierī.

Sāc ar to, ka nelieto smarty :D Otrkārt, ja tev ir normāla mvc struktūra, tad tu vari kaut kādā base kontrolierī katru reizi automātiski padot to konfigu kaut kādam globālam smarty objektam.

Paskaties DB caur kādu phpmyadmin. Tad domā, vai problēma ir datu glabāšanā, vai izvadīšanā.

Ja esi sācis mācīties programmēt, tad arī ir jāsāk mācīties lietot google. Tātad, uzdevums tev tāds - izdomā 3 atslēgvārdus, kas tieši tev ir vajadzīgs. Norāde: "[datubāzes tips] [programmēšanas valoda] tutorial" Pamācību ir vairāk kā vajag, vajag mācēt to sameklēt.

Nu ok, bet tad arī padod parametru kādu atbildi tu sagaidi - json vai html un attiecīgi to pašu liec ajax pieprasījumā. $.get(url, {data : data, type : 'json'}, function(){}, 'json'); $.get(url, {data : data, type : 'html'}, function(){}, 'html'); Nevis tā, ka tu nezini kas tieši tiks atgriezts.

Problēma jāmeklē ir cēlonī - kāpēc vispār ir tā, ka var uz tiem pašiem parametriem atgriezt gan JSON gan HTML? Manuprāt, tas ir ļoti neintuitīvi un izklausās pēc "coding by coincidence". Salabo kodu tā, lai tu vienmēr zini, kas tiks atgriezts, attiecīgi, pievieno kādu parametru, kas norāda, kāds tips ir jāatgriež kurā gadījumā, un tu zināsi kāds tips ir jānorāda pie $.ajax.

Es jau aplūkoju un secināju, ka nepiekrītu tavam grafikam. Es uzskatu, ka ir šādi: Protams, ka IDE maģiski neatrisinās sarežģītākas projekta loģikas problēmas, bet, rakstot sarežģītāku kodu nepazūd nepieciešamība pēc lietām, kuras minēju augstāk.

Smieklīgi, ka vēl notiek bazars par to, kas ir labāks (vismaz PHP) koda rakstīšanai - IDE vai Editors. Kā SO kāds bija minējis - ikdienā kodējot redaktorā - tā ir vējā izmesta nauda. Tiklīdz runa ir par refaktoring, normālu koda suggestion'u, sintakses validāciju, dažādu rīku integrāciju (DB pārlūks, versiju kontrole) un citām daudzām sīkām un ne tik sīkām lietā, tā teksta redaktors vienkārši sūkā ledu.

Nu bļins, atgriez HTML kas ir JSON'ā iekšā ;)

ar GIT ir tā, ka tev lokāli mapē ir repozitorijs (projekta rootā), kur glabājas visas izmaiņas. Ir iespēja pieslēgt klāt attālinātu repozitoriju uz kāda servera, piemēram, http://bitbucket.org piedāvā diezgan labu bezmaksas paketi. Tu raksti kodu, un ik pa brīdim veido chekpointus (commit'us) - saglabā visas izmaiņas. Sarakstot atkal kodu, vari redzēt kādas izmaiņas ir veiktas kopš iepriekšējā čekpointa. Pagūglē basic tutoriāļus, taps skaidrs.

Versiju kontrolei ir mazs sakars ar automātisku izmaiņas pārsūtīšanu. Versiju kontrole noteikti ir jāizmanto, tīri sevis dēļ. Nevaru tagad iedomāties dzīvi bez tās. Es gan dotu priekšroku GIT. Nevarētu piekrist, ka ir sarežģītāks par SVN un "gļukotu". Versiju kontrole gan var palīdzēt atvieglot atjaunošanas procesu, eksportējot ārā tieši failus, kas ir mainījušies. Atliek vien uzrakstīt skriptu, kas pārkopē pa virsu failus.

Pamēģini RedBeanPhp, ļoti vienkāršs un ērti lietojams.