Grey_Wolf

20/80 ;) [20- vajag 80 nevajag {vismaz 80% gadijumos taas ir bildes, kuras nav paredzetas augsupielaadei} ] ja tie ir USER faili, kas paredzeti augsupieladei tad gandriiz 99,9% ja vajag adod failu useriem tad realo faila nosaukumu glabaa DB, jo NEKAD nezinasi kaadu nosaukumu kas uzliks.. bet idejiski talak taa jau buus vinju problema, nevis tavejaa ...

principaa vienmer japarbauda vai dotais nosaukums jau nav aiznjemts, ja ir td Es pievienotu prieksa kadu skaitli ~~ shadi // $fails = ir pilns celjsh (tur kur glabasies) + nosaukums $fails=$celjsh_pilns.$nosaukums; $i=0; while(file_exists($fails)) { $i++; $fails=$celjsh_pilns.$i.'_'.$nosaukums; } if ($i!=0) { $nosaukums=$i.'_'.$nosaukums; }

viis atkariigs no OS, izvairiities no netljautu simbolu izmantoshanas principali nav iespejams, jo nekad nezinasi ko Useris sastradaajis, toties pie fila saglabasanas uz servera gan var parbaudiit vai nav netljautu simbolu, par pashiem simboliem atljau izmantot tikia a-z0-9_ parejos neizmanto (nu punkts kaa paplasinajuma adaliitajs ;) ) tad problemu nebuus neviena OS -- pie augshupielades sakotneji fails tiek saglabats kaa TEMP piedevam nosaukumu generee OS, pasha faila nosaukums glabajas citaa Masiva _FILES[] daljaa, kuru tad arii parbaudi, ja nepiecieshams korigee nosaukumu un tad saglabaa ...

nee nebuus, jo ja izmanto count(*) tad shis vrjants ir optimizets (Mysql viena no fiicham )

un abiem ir vienaadas vertiibas? tas ir abiem ir $id ?? un ja , ja kada no taa jega ...

kautvai shis: [cit]- перенапряжение зрительных анализаторов. [/cit] redzes ANALIZTORU parspriegums ;) Liekas normaali? parejais arii stipri divains.. pmeram ka rakstiit ap pagajushaa gs. 50 P.S. nu par перенапряжение var arii saprast savadak (paarpuule)

Viss tkariigs ko taisies glabaat. Ja taisies glabat tekstu tad diezvai bus prtigi vinju daliit pa daljaam , taa kaa stasti vien ko velies tur glabat. Vieta sajaa gadijuma lielu lomu nespeelee, jo diezvai tev ta DB buus lielaaka par 4Gb DB efiktivitaati nosaka datu struktur nevis vieta uz diska.

Krievijaa izdots dokuments darba drosiiba ar Datoru tipveida instrukcija ТОИ Р-45-084-01 (pashsaprotami ka Krieviski) edit: intresanti LR nv redzeeti shaadi murgi ?

shajaa gadijuma vispar nepieversu tam veriibu ;) Bet vienkarshi noradiju kur ir problema, kaapec links <a> neizmanto dotoo CSS ..

Aizmirsu piebilst, ka *NIx vrjanta vajag parliecinaties arii par to vai faila nosaukums nav lielie/mazie simboli .. piedevam parbaudiit jau var arii ar tiiru HTML ;)

notestee lokaali tad parliecinasies kas par kljuudu, piedevam dazji hostingi ir stipri inerti (it iipashu frajie arzemju) un izmanto vecu PHP vers. attieciigi arii paveca GDlib..

Ja par failu sist. var pastriideeties, jo ja veido kaa projektu, tad shamais tur ir pat ljoti OK. Piedevam atceras pedeejos tvertos failus (defoltaa varjanta, ja vien shamo neizsleedz) + ja izmainiisi failu uz servera shamais atomatiski to pamaniis (samera laba, kautgan dazreiz kaitinosha fiicha) Par vers.kontroli, ja nemaldos (nesmu prliecinats) pilna versija shmais ir + tur ir vel dudz visadu labumu, teiksim atraa koda parbaude (iebuuvets PHP atbalsts) [domatts koda izpildiisana, nevis sintkses prbaude, kura ir rii edit versija ] etc. citas ljoti noderiigas lietas debuugushanai .. Pie nelieliem miinusiem pieskaitiitu to ka ir ljoti plasha bet parak samudriita konfiguresana (preciizak piedziisana pec savas gaumes)

Tu izmanto <p> elementu kuram noraadiji dotoo klasi, bet kur klase noraadiita pasam <a> ? tavs kods: printf ("<p class='menu_nav'><a href='view_cat.php?cat=%s'>%s</a><p>",$myrow2["id"], $myrow2["title"]); bet buutu jabuut: printf ("<p class='menu_nav'><a href='view_cat.php?cat=%s' class='menu_nav' >%s</a><p>",$myrow2["id"], $myrow2["title"]); vai: printf ("<a href='view_cat.php?cat=%s' ><p class='menu_nav'>%s<p></a>",$myrow2["id"], $myrow2["title"]);

man tiiri labi patiik Komodo , piilna versija gan ir mksas, bet eksistee arii Edit (ko arii juuzoju) Esmu apmierinats, Sintaksees cekings labs, iebuuveta pamatiiga funkciju biblioteka, sakot rakstit var atlasiit uzreiz ko vjag, perfekti atskjir HTML no PHP un CSS koda (kopejais valodu suports tur stipri liels -> vismaz visas daudzmaz popularaas ir ) Var veidot savus makrosu pogas -> tb. j izmanto kaadu koda fragmentu tad izveido makrosu+ pogu uz panelja un nakotnee vairs to fragmentu nevajadzees rakstiit [ pats izmantoju <? echo ;?> ], kursh shur tur parads koda. Vispr man patiik un pgaidam neko mainiit nedomaju P.S. aa nu jaa , protams ir arii multi-tab, iespeja veidot Projektu, plashas iespejas piekonfiguret pec savam velmeem, etc. 'standart fichas'-> serchi,repleci kodejuma mainja utt.

kada starpiiba uz kaa? Ja var prveidot, noraadi ka jaielagojas nevis taja loga bet gan parent.dokumentaa

tas ir ifreims , citiem vardiem runajot esi iekljavis to skriptu kaa atseviskju lapu, kura protms to forumu (vai kas tev tur ir) paraadiis tajaa pashaa ifreimaa (tajaa pashaa kur bija tas logins), pati lapa jau apaksaa ir ieladejusies pilniibaa ... ja tev login ir atseviskjaa freimaa, tad protams japastaasata lai parladee pamat lapu, nevis ifreima izmantoto lapu

1. str_replace lieliski apstraada arii masiivus, attieciigi ir pastuulbi vienaa f-ja vinju atkartot N-tas reizes tatad atieciigi pirmaa f-ja ir galiigi garam, pietiktu ar masiivu un vinjm padot ttieciigo msiivu. Kuru personiigi glabatu atseviskjaa fila (lai prskatamaaks kods, un vieglak varetu veikt labojumus) piedevam attieciigo failu saglabat jau vajadzigaja kodejumaa.. 2. kada jega replaisot no 'a' uz 'a' ? , rus varjantaa (vel sprastu) bet ta ka RU nav 'z' tad 'z' replisosana ir pilniigi lieka. 3. izmanto str_replace() vieta str_ireplace() -> lai stradatu ar UTF-8

brauzer speles idejiski nearko netskjiras no parastas web laapas.. taatad attieciigi pielieto taas pashas tehnalogijas PHP,SQL, JavaScript, FLASH, AtctionScript (FLASH ieksejaa valoda->liidziga JS )

a parastaa saskaitiisana + nestraadaa? ja jau visu dzen cauri ar foreach tad kur problema vienkarshi visu saskaitiit kopaa ?

un PHP iebuuvetas masiivu funkcijas atceltas ? array_sum

nu bet mieriigi var uzlikt lai automatiski (teiksim reizi nedelja/menesii etc) too bazi iztiira .. tad buus tikai kda menesha/nedeljas ieraksti .. piedevam neredzu lielu vajadziibu piefikseet VISAS usera darbibas.. reali pietiek ja piefiksee kritiskas operacijas INSER UPDTE DELETE .. a parejo var veidot statistiku, kur ieraksta kadas lapas (vai daljas ja AJAX ) ir apmekletas ..

mulkjiibas ;) jo sliidzini vai miljons ierksti DB vai miljons rindinjas failaa ... DB vdziigo atrast aiznjems paris max paris sek. failaa mekleesi visu dienu .. (pat parlasot visas rindinjas ar softu tas aiznjems virakas minuutes) Piedevam nav liela jega glabat vecus logus...

Kaa jau mineju ja spiede ir UNIKALA tad Es njemtu to ka pamat atskaites punktu Spiede: id | numurs | te vinjas apraksts produkts: id| kada spiede izmantota spiedes_id | Kuram klientam pieder klienta_id | produkta apraksts ... Klients: id| klienta_nosaukums |(jo parasti vienam klientam vr buut tikai viens nosaukums ) ... tad varesi dabuut jebkadus datus, arii tad ja vienu spiedi izmanto vairaki klienti, vai arii vienam klientam ir vairaki produkti

varu piebilst ka sievieshu var parbaudeit ar 'e' (Inese) vai 'a' (Santa), prejie nebuus Latvieshu personvardi (varbuut ka ir kads iznjemums)

Viens no peedeja laikaa saturiigakajiem jautajumiem :) Idejiski nepareiza pieeja :( JO: paraizek buutu sakt ar UNIKALO vertiibu kas buutu spiede taatad.. 1. Spiede 2. Klients 3.Pasuutijums --- Kaapec taa shet neiztirzashu ... bet ja jautajumi raksti tepat PM P.S. un nu jaa , zem klienta vel var papildus tabulas ...