> Tev vēl ir jāpierāda, ka tā dziesma būtu pirkta, ja nebūtu kopēta, lai pierādītu, ka tev ir kaut kādi zaudējumi.
Te ir runa par dziesmas autora zaudējumiem, nevis maniem. Ceru, ka nepārprotam viens otru.
Pārbaude ir pavisam vienkārša: ja es varu pierādīt to, ka dziesma ir pirkta - viss ir kārtībā. Man ir jāpierāda!
Nav jau tā, ka, pieņemsim, es esmu nozadzis Metallica albumu un, kad pie manis ierodas pārbaude, **viņiem man** būtu jāpierāda, ka es esmu zadzis. Ja uz manā rīcībā ir kkas (mūzika, filma, mākslasdarba kopija - jebkas, kam ir autortiesības), kas nav mans un es nevaru pierādīt, ka man ir atļauja to lietot/izmantot - man jau būs problēmas.
> Turpinot tavu loģiku, es varu apgalvot, ka nelegāli nokopējot un noklausoties dziesmu, es par to pastāstu un to nopērk 10 mani draugi un 100 mani draugu, draugi, tāpēc man pienākās 110$ par katru nelegāli nokopēto dziesmu.
Nē. Nopērkot **tiesības klausīties dziesmu** tu nekļūsti par dziesmas autoru. Tā kā tu neesi autors, kāpēc tev būtu jāsaņem nauda par autora, cita cilvēka, darbu? Lūk to es varētu nosaukt par absurdu, bet es to nedarīšu. Pieklājiba, tomēr.
> Un tici man tu nebūtu laimīgs arī pie pašreizējās situācijas kā autors, kur autori parasti saņem mazāk par 5% no visas industrijas apgrozījuma.
Tas ir ļoti atkarīgs no tā, par ko ir runa. Ja runa, joprojām, ir par dziesmām - tev varētu arī piekrist. Tomēr, tas vairs nav par tematu.
Jebkurā gadījumā, es nebūtu laimīgs ja no manis zagtu (man tomēr tas ir vienā kategorijā - no manis nozaga lietu ko es radīju, bet tā nav gluži taustāma (dziesma, piemēram) v.s. telefons). Tas nemaina faktu, ka kāds ir paņēmis to, kas ir mans, bez atļaujas un piekrišanas.