neonz

http://lv.php.net/manual/en/ref.array.php vajadzeetu buut kaut kam noderiigam

Buutiibaa, XHTML atbalsta vairaak paarluuki, nekaa "parasto" HTML. Jebkuram paarluukam buutu kaut kaa jaamaak atteelot XHTML 1.0, kas padots ar mimetipu text/html (XHTML 1.1 jau vairs nee, jo to nedriikstot padot ar text/html mimetipu). Tachu jaunaakaas paaudzes leetajos GSM mobilo taalrunju modeljos (piemeeram, Nokia 3100) ir iebuuveets XHTML paarluuks, kas, cik zinu, prastu HTML birkzupu (tagsoup) nesapratiis.

Nezinu, kaa ar Gecko (Mozilla, Firefox), bet gan uz Opera's, gan Konqueror'a window.close() straadaa bez probleemaam. Varbuut probleema ir ar tavu JavaScript screnaariju?

Gribu papildinaat, ka dereetu njemt veeraa Opera's user-agent feikoshanu, ko var viegli detekteet, jo Opera feikotajam user-agent stringam beigaas piemet "Opera/x.yy". Respektiivi: $opera = strstr($_SERVER['HTTP_USER_AGENT'], 'Opera'); if (!empty($opera)) { $userAgent = $opera; } else { $userAgent = $_SERVER['HTTP_USER_AGENT']; } Gan jau liidziigi var noteikt arii kaadus citus paarluukus, kas vilto user-agentu.

AFAIK naaksies vien sorteet atgrieztos datus PHP liidzekljiem.

killall mysqld & safe_mysqld

Dokumentaaciju lasi?

Jociigs tev tas validators. W3C validators man saka "the name and VI delimiter can be omitted from an attribute specification only if SHORTTAG YES is specified".

Starp citu, ja runaajam par RSS un servera noslodzes mazinaashanu, iesaku pieveerst uzmaniibu kanaala pubDate (ja RSS tiek veidots noteiktaa stundaa, kaa piemeeram aviizeem), kaa arii skipHours un skipDays (noraada stundas un dienas, kuraas jauni ieraksti noteikti neparaadiisies, liidz ar to RSS agregatori var shajaas dienaas/stundaas nemeegjinaat paarbaudiit vai RSS nav kas jauns paraadiijies) elementiem. Veel ir arii ttl elements, kas noraada peec cik minuuteem atjaunot RSS no servera (nevis izmantot keshu). Liidz shim cik esmu noveerojis Latvija cilveeki tos ignoree. Vaardsakot, ruupiigaak peetam RSS 2.0 specifikaaciju.

Pirmais variants ir vienkaarshaakaaks, bet nu vislabaak tomeer ir, ka admin sadalja paraleeli gjeneree statistkas lapas HTML (ne-PHP), ja ne katram rakstam, tad index lapai jau no noteikti. Tas krietni mazinaas servera noslodzi pie lapas ielaades. Protams, var jau arii vienkaarshi visu caur Squid laist un tad peec taa vajadziiba atkriit ;)

a kaapee ar $GLOBALS, kaapeec ne $_POST? man globals lietoshana liekas kaut kas perverss

Iebrauksi auzaas, un sakodeesi taa, kaa veelaak pasham nepatiks. To varu tev galvot! :)

Nesapratu iisti jautaajumu, bet nu ar WML viss daraas liidziigi kaa HTML, tikai ieziimeeshanas valoda cita un jaareekjinaas ar vecu modelju taalrunju atminjas ierobezhojumiem (WAP 2.0 standarts, kas atbalsta XHTML vairs neparedz tik drakoniskus lapas izmeera ierobezhojumus). Infai: Taisam WAP lapu 1. daļa Taisam WAP lapu 2. daļa WML piemeeri Ievads WML

Nu ja taisu kaut ko uz pasuutiijumu, tad, protams, censhos taisiit taa lai arii uz Internet Explorer darbojas. Savukaart, ja taisu kaut ko nekomerciaalu, prieka peec, tad MSIE ignoreeju, testeeju ar Opera, Mozilla un Konqueror.

1) PHP-Nuke HOWTO 2) Caur kaadu peecpusi tu tur daries? Nukei liidzi naak failinjsh ar .sql paplashinaajumu, kuraa ir nepiecieshamais SQL struktuuras damps. Panjem caur to pashu phpMyAdmin iebaro shito failinju un vinjsh tev smuki visas tabulinjas sataisiis. P.S. Bet vispaar Nuki lietot nav labi :ph34r:

ehh, InternetExplorer'isti... Operai es vienkaarshi rakstu CSS: td { background: #DDD; } td:hover { background: #FA0; }

nu gzip lieto kompreseeshanai paraugs kaa veikt keshoshanu ar php ir teiksim pie specator Otrajam apacim ir mod_cache modulis.

Iespeeju zinjaa Apache2 ir speeciigaaks, tachu tas veel neskaitas tik droshs un stabils, taadeelj uz production kasteem lieto Apache1. Tas ir taapat, kaa PHP4 vs. PHP5.

aizej uz http://net.apollo.lv un uztaisi portskanu savam lokaalajam IP. Tad apskaties vai IP ir pareizs un vai tev 80tais ports ir valjaa.

Var ar cepuminjiem. Bet gudraaks lietotaajs vienmeer varees to apiet.

1) DPMI stands for "DOS Protected Mode Interface" un ir API kas var funkcioneet kaa ar 32bitu, taa arii ar 16bitu programmaam. 2) Windows 3.11 gaaja tikai uz 386+. Peedeejais ko vareeja uzlikt uz 286 bija Windows 3.10. Un Win32 atnaaca jau pirms Win95 ar Win32s paku, ko lika virs Win3.

FAR ir vistiiraakaa Win32 konsoles proga, kas darbojas teksta rezhiimaa. Tas ir TUI (text-mode user interface) nevis GUI (graphical user interface). :)

Nav 16bit, Win32 konsoles progas ir 32bit. 16bit progas ir DOS real-mode un DPMI. Zem DOSa btw var darbinaat daudzas Win32 konsoles progas izmantojot WDOSX extenderi (konkreeti esmu darbinaajis 32-bit winzas unrar.exe zem FreeDOS).

ORDER BY `id` DESC http://dev.mysql.com/doc/mysql/en/SELECT.html

id parasti lieto, ja ir viens elements ko aprakstiit, class = ja vairaaki. Turklaat var buut kad elementam noraada gan class, gan id un tad tiks skatiits vispirms tas kas rakstiits ieksh class, peec tam tas kas ieksh id, id veertiibaam esot stipraakaam par class veertiibaam. Piemeeram: <div id="galvenais"> <div class="ieraksts"> <p>bla bla bla</p> </div> <div class="ieraksts"> <p>bla bla bla</p> </div> </div> id ir arii elementa unikaals identifikators, peec kaa to var atrast JavaScript scenaariji. XHTML 1.1 ir galiigi izvaakts laukaa name atribuuts un tur id tiek lietots arii lai identificeetu formas elementus. Taatad: class noraada klasi, pie kuras piederees elements (newsitem, comment, utt...), savukaart id unikaali identificee elementu.