Roze

Par Shortagiem protams var: Attieciigi apaches configaa var pie saita konfiguracijas (Virtualhosta) ierakstiit (ja PHP ir kompileets kaa apache modulis) php_admin_flag short_open_tag On (ja negrib lai overraido no .htacess puses) vai arii .htacess failaa ielikt php_flag short_open_tag On Tikai tad jaaskataas kas ir ielikts pie AllowOverride ieksh http.conf principaa ja ieliktu AllowOverride All visam vaidzeetu iet.. siikaak ko un no kuraam vietaam var mainiit un ko nee on the fly var skatiit sheit http://lv.php.net/ini_set

http://lv.php.net/mbstring

Nu taa vareetu buut par to es nestriidos.. Kaa jau mineeju tas taadiem lielaakiem failiem (ir gruuztas filmas uz 400-500kb/s) uz maziem un kaudzi process vareetu buut ilgaaks/leenaaks.

IE gan nav diezko labs ftp klients bet ticu ka var ja protams eneiblots "Folder view for FTP sites" :)

Uploadeet kaa? Parastajos http upload (kur ir browse file / submit) nekaadas paroles nav nepiecieshamas.. Ja ir domaats ar php veikt uploadus uz kaadu ftp serveri nu tad variants buutu lietotaajam to pieprasiit (nesaglabaajot). Ko noziimee "nohakot php kodu"? Par cilveeku skaitu gruuti kaut ko pateikt nezinot par to uz kaada servera tu kaut ko izveito un nezinot sisteemas darbiibu. Ja viss ir normaali sataisiits - sisteemas lietotaaji ir nodaliiti viens no otra / php straadaa safe modee utt tad vieniigais(ie) kas var apskatiit reaalo php saturu ir sisteemas administrators(i). Bet nu ja tevi moka paranoja tad ir iespeejama arii php one-way kripteeshana. Kur uz servera tiek uzlikts kripteets php fails kuru nav iespeejams tiiraa veidaa caurskatiit/labot.. Tam nepiecieshams Zend Encoder un Optimizer vai arii Turck MMCache. Kaads sakars ftp paroleem ar mysql?

scp ir leenaaks jo ir kanaals/dati paraleeli tiek kripteeti.. Protams trubas resnumam paliek primaara noziime Bet ieteiktu pameegjinaat arii SFTP kam buutu jaaiet standartaa uz peedeejiem openssh kaa arii protokola atbalsts ir iebuveets piem WinSCP. Priekshrociibas ir taadas ka tas lai arii tas nav ljoti aatraaks bet supportee taadu lietu kaa resume (kas ir buutisks pie lielaaku failu transfeera) u.c. dazhas labas lietas. sftp vs scp: http://winscp.sourceforge.net/eng/protocols.php Bet tas nav vairs php :)

Nee chmod nav nekaada sakara ar failu nosaukumiem. chmod ir unix/linux komanda ar kuru nomaina permisijas (ja nesaproti sho vaardu tad - faila pieejas tiesiibas) failiem.. Iisumaa chmod atshifreejas taa (piemeeram tas 716): katrs no cipariem sastaada tiesiibas pirmais cipars (7) - faila iipashnieks (owner) tiesiibas otrais (1) - faila iipashnieka grupa (group) treshais (6) - visi paareejie lietotaaji (others) Pastaav triis tiesiibu veidi read (lasiit), write (rakstiit), execute (izpildiit) Kurai katrai ir piekaartots savs cipars 4 - read 2 - write 1 - execute Lai panaaktu vairaakas tiesiibas vienlaiciigi vienam lietotaaju veidam (owner/group/other) skaitlji ir jaasumee.. Piemeeram: Taakaa owner ir dotais cipars 7 tas asthifreejaas kaa 4 + 2 + 1 proti read / write / execute Grupai ir 1 tas noziimee tikai execute.. Vispiem paareejiem read / write kas ir 2 + 4 Attieciigi shaadi saformeejot CHMOD serverim var nodot failam nepiecieshamaas tiesiibas (seviskji attiecaas briizhos kad ar to pashu php nepiecieshams kaadu failu ierakstii/mainiit vai arii kaadaa direktorijaa uploadeet kaut ko) Bet kaa jau teicu normaals FTP klients to var izdariit tiiri vizuaali un shaadas papildus zinaashanas nav vajadziigas, jo eksistee veel lietas kaa sticky bit etc..

Rakstiibas kljuuda.. Bet nu principaa tev nekaadi chmod nav jaaraksta. Lielaakajai daljai normaalu ftp klientu ir iespeejas mainiit permisijas vizuaali (protams katram veids kaa to izdariit var atskjirties) - panjem faila properties / permissions un tikai atkjeksee kam write kam read tiesiibas un viss..

Gribu tikai pateikt (ne pirmo reizi) to ka pirms gaaniities vajag padomaat.. Tu par sho servisu kaut ko maksaa? Eksperimenta peec vari uzlikt mysql/php uz sava datora un iedaliit lietotaajus kaadiem 10-100 cilveekiem un paveerot procesus kas notiks.. Galugalaa ja nepatiik nelieto tachu man vienkaarshi kretinee variants ka cilveeki saak uzskatiit kaut ko par pashsaprotamu un ka vinjiem kaut kas pienaakas. Jo vairaak iidees jo mazaak buus shaadu free servisu, galugalaa to piedavaataajiem nekaada labuma nav un var tikai apbriinot un apsveikt par to ka kaut kas taads vispaar vairs tiek dariits..

Var arii caur ftp.. Vismaz lielakaa dalja ftp serveru to atbalsta. Pat ieksh php 5 versijas taads func buus paredzeets http://lv.php.net/ftp_chmod

Jap ProFTPD + MySQL http://www.castaglia.org/proftpd/doc/contr...-HOWTO-SQL.html Un tad jau ir gatavai ftp/ mysql admini http://www.jodal.no/projects/proma/

A kapeec ne? http://lv.php.net/manual/en/function.ldap-search.php tur ir pietiekami daudz samplju kaa mekleet arii pa subkokiem utt.. Bija pasham variants taisiit autorizaacijau ar Exchange AD bet vieglaak un labaak sanaacaa ar smbauth pret nt domainu http://www.tekrat.com/smbauth.php pozitiivi ir tas ka jams ir gan kaa apache modulis gan php extensija liidz ar to autorizeeties var gan no servera gan php puses..

Kaadreiz uz 1.3x bija mod_gzip labs modulis lai gan 2.x seerijaa vairaak jaasliecaas uz deflate (taakaa lai gan eksistee arii gzip tachu tas nav supporteets no apache group puses pie kam tam nav tik ljoti liels paarsvars (lai arii mod_gzi p ir nedaudz lielaaka kompresija) Var palasiit http://www.webcompression.org/ nee CSS taadaa gadijumaa netiks kompreseets jo to neapstradaas php modulis

Tapeec, ka tas jau paliek komerciaali.. Lai arii php un mysql ir opensource tajaa rakstiitie produkti ne vienmeer taadi ir.

Nu tas kaa to njem.. Apache ir universaals serveris visiem dziives gadijumiem alja shveices nazis, tachu nevar teikt ka tam nekas nestaav klaat - proti eksistee arii skalpelji, ar kuriem gan pudeles korkji vai konzervu bundzhu neatveersi, bet griezh jamie noteikti labaak.. Sheit bija domaats performances zinjaa eksistee serveri ar labaakiem raditaajiem alja thttpd, hydra, boa u.c. tachu atpaliek lietojamiibaa..

Nu MySQLs jau diezgan daudz vietaas nav pietureejies pie standartiem :) Kas gan zinamaa meeraa dazhreiz dod priekshroocibas attieciibaa uz citaam db sisteemaam..

Der arii != proti select * from table where id!='3' Manupraat izskataas smukaak :) un logjiskaak proti nevis 'lielaaks mazaaks' bet 'nav vienaads ar'

A kas vainas shim? http://php.lv/f/index.php?act=Search

Nu tu saki pasutiitaajam ka tas neiet krastaa php ir serverside valoda un reaali klienta pusee nevar nodetekteet neko citu bez taaa ko browseris nosuuta webserverim vai webserveris pats speej dabuut (ip/browser).. Ja tieshaam nu nekaadiigi nevar neko izdomaat var jau pamaazhoties ar php4delfi http://members.chello.be/ws36637/php4delphi.html bet tas tikuntaa buus exeutable un atseviskji jaalaizh klienta pusee.. Za to iespeejams to visu rakstiit ieksh php un pasutiitaajam teik ka viss shtokos.

saliidzinaashana ir == nevis = proti.. if ($url['0']=='url'){ ...

Nu tad jau nav iipashi daudz varianti.. Tie pashi useri/paroles vien jaavada. Vieniigais varbuut pietiek tikai userneimu un tu paarbauda vai taads lietotaajs eksistee (caur to pashu LDAP (var piem sleegties pie Exchange (ja taads ir)) / ir nobalsojis pofig ka parole nepareiza.. Ganjau nerakstiis draugu logineimus..

Variants ir izmantot NTLM autorizaaciju. Ja tas ir IIS serveris tad problemaam vispaar nevaidzeetu buut ja Apache tad buus jaaliek http://modntlm.sourceforge.net/ (attieciigi globalajos ($_SERVER) vajadzeetu paradiities AUTH_USER) Ko tagad atbalsta arii Mozilla http://www.mozillazine.org/talkback.html?article=3990 Ideja ir taada dabuut lietotaaja domeen useri kas domaajams buus unikaals / liidz ar to useri varees balsot pat no viena datora tachu katrs vienu reizi.. Tas gan ir tiiri teoretiski jo pats palaidis shaadu neesmu - manaam vajadziibaam ir apache ar mod_auth_smb kas autorizeejas pret NT domeenkontrolieriem (bet useris/parole ir lietotaajam jaaraksta pasham).

Nu iemet pascal kodu paarveidosim uz php :)

Shim nav nekaada sakara ar MySQL lietotaaju / paroli vai ko citu.. Taa kaa diezvai tev kaads varees palidzeet ja nebuusu specifiskaaks kur tieshi tev to paroli vajag .. Ja tu veelies piesleegties MySQL serverim tad jaalieto: http://lv.php.net/mysql_connect kur attieciigi noraada mysql_connect("Servera adrese","lietotaajs","parole");

Uz *ix ir taads Mytop mysql monitoring softs http://jeremy.zawodny.com/mysql/mytop/ Uz windozes ir http://www.mysqltools.com/mysqltrc.htm Kaut kad vinju lietoju bet kaut kas man vinjaa nepatika.. Principaa tu kaut ko pats vari uztaisiit jo mysql ir kverijs SHOW PROCESLIST; Otrs variants ir logeet visu logfailos.. http://www.mysql.com/doc/en/Query_log.html http://www.mysql.com/doc/en/Update_log.html