Roze

Ja ir MySQL 4.x tad var lietot UNION http://www.mysql.com/doc/en/UNION.html Ja nav. Var arii no katras tabulas noselecteet 10 ierakstus tad tad samest tos masiivaa kur masiiva keys ir attieciigaa ieraksta laiks $zina[2003-01-21 12:34:34] un veeriiba attieciigi selectaatais $rows Uztaisiit masiivam ksort http://lv.php.net/ksort un array_reverse http://lv.php.net/array-reverse Un izgaazt pirmos 10 ierakstus.

Nu ja jau reiz ir posts ieksh PHP tad var jau arii ari php uztaisiit to.. Ielasam pa failu stringaa, tad ar iconv() http://lv.php.net/manual/en/function.iconv.php konverteejam no kaada kodejuma uz kaaud mums vajaga un rakstam apakalj.. Lielaakaa visa pasakuma kjeepa vareetu vieniigi buut iconv() aktivizeeshana.. Uz *ix ir japaarkompilee php ar --with-iconv a bet windows variantaa ir jaiekopee paaris .dll sisteemdiraa: Viss aprakstiits te http://lv.php.net/iconv

Hmm neko iipashi neesmu urbis. Maaciities maacishanaas peec manuprata nav iisti jeegas. Taakaa stradaaju webrelated uznjeemumos tad darba nepiecieshamiibas deelj jaaveic dazhaadi uzdevumi liidz ar to pie attieciigaa projekta tiek lasiita vajadziigaa dokumentaacija u.c. pashizgliitoshanaas lietas. Protams kaut kaadi nebuut pamati ir jaazin, preteeji nebuus apjausma kas vispaar ir iespeejams un kas ne un "uz kuru pusi rakt". Specifiskas tehniskaas graamatas arii iipashi neesmu lasiijis (ja nu kaadreiz jauniibaa Turbo Pascal un Java). Kameer nav apstaaklji ka tas viss jaadara offlainaa tikmeer atrast kaut ko inetaa ir aatraak nekaa graamatas saturaa vai pareizajaa lapaa. Graamatas jaukaak lasiit par kaadaam saistoshaam teemaam. Kas attiecas uz Googli. Protams jo tu precizaak vari nodefineet tev vajadziigo lietu/jautaajumu jo precizaak google to atradiis. Bet var rakstiit arii piemeeram "How many bytes contains megabyte?" tai pashaa laikaa ja uzrakstiisi "bytes in megabyte" (vari izmeegjinaat) rezultaats buus daudz patikamaaks :)

Ar php liidzekljiem to diemzheel preciizi noteikt nevar. Liidz ar to ir dazhi aptuveni varianti. Kaa jau pats mineeji - skaitiit ienaceejus kaut kaadaa laika intervaalaa (ar vai bez sesiju paliidziibas). Skaitiit aktiivos http requestus, lai gan tas principaa arii ir nepreciizi jo requesti no viena lietotaaja var buut vairaaki un ne tikai uz pashaam lapaam. Vispreciizaakais vareetu buut ar java palidziibu. Proti ir aplets kas peec lapas atveershanas ik pa laikam "pingo" serveri (analogi kaa tas ir IRC variantaa tikai otraadi) nodot informaciju ka lietotaajs veelarvien atrodas tavaa lapaa. Varbuut kaut ko liidziigu var panaakt ar kaadu hidden ifreimu kursh automatiski un updeito counteri servera pusee. Tachu kamdeelj tas viss..

Logjiski :) pie kam palasi par strip_tags http://lv.php.net/strip_tags sho to jau tu vari atstaat kaa <a <b utt tur sampljos ir ljoti daudz lapas attiiriishanas piemeeru..

Nu shajaa gadijumaa tu vienkaarshi peerc servisa numuru ja ir veeleeshanaas tad var sleegt pa taisno ar LMT un Tele2 vai arii cik zinu ir firmas kaa Deac kuraam jau ir liigumi un ganjauka uz apbuseeji izdeviigiem noteikumiem var dabuut leetaak.. Tad attieciigi tiek tarificeetas (ienaakoshaas/izejoshaas isszinjas) un to dalja tiek paarskaitiita tev. TACHU es shaubos vai to iisti var izmantot (vismaz uz doto briidi) prechu apmaksai, kur summa ir dazhaada. Jo pornosaitos regjistraacija uc ir fikseeta lieta ko principaa var arii piesaistiit vienam iiszinjas tipam.

Iisaak :) <code><font color="#000000"> echo strip_tags(file_get_contents('http://pods.lv/index.php')); </font> </code>

Ne ar banku bet ar Bankservisu http://www.bankserviss.lv/ precizaak http://www.bankserviss.lv/lv/services/sales/ Otra lieta buus noteikti jaapeerk (vai jaadabuu kau kaa savaadaak) SSL sertifikaats.. http://www.verisign.com/ Naaks vesela varza liidzi ar security nosacijumiem utt utt. Liidz ar to ja tu uzdod shaadu jautaajumu diezvai tev tas buus pa speekam. Bet nu principaa jaa :) Liela dalja e-veikalu (vismaz Latvijaa) imho nenoreekjinaas onlainaa tikai regjistree pasutijumus.. Cashu tev ir jaaieskaita pasham caur banku vai pa tieshu uz rokas.

Nu sviesc.. nepareizi.. Tam nav nekaada sakara ar failu nosaukumiem Mineetie andre kodi shjaa variantaa nearko neatskjiraas.. Bet readfile un fread starpiiba ir tajaa ka readfile nolasa uzreiz pilniigi visu failu buferii (t.i. atminjaa) liidz ar to ja buus 10Mb fails tas tiks ielasiits uzreiz viss (10Mb no atminjas aizsisti).. Bet fread() var noraadiit pa kaadam gabalinjam lasiit failu.. Teiksim ik pa 10Kb - nolasam 10kb paarsutam uz izvadu un taa kameer visi 10Mb nolasiiti - pie kam atminjas izmantoshana minimaala (10kb). shajaa gadijumaa takaa ir fread ($fd, filesize ($filename)); ir noradiits ka jaanolasa pilniigi viss fails uzreiz liidz ar to tas ir identisks ar readfile(). Kas atticas uz lieliem pieprasijumiem .. Jaadomaa par scsi disku lietoshanu, vai raid ievieshanu (t.i. paraleeli vairaakus diskus). Iipashi trakos gadijumos var meegjinaat pat veidot nelielu diska vietu uz RAM, kas ir stipri aatraaka par parastastajiem hdd.

Nu pamegjini uz taas pashas savas linux kastes ja ir palaist 'wget' proti wget -S --spider http://www.autoapgads.lv -S paraada headerus ko webserveris suuta --spider opcija neliek wgetam neko novilkt tikai piesleegties bet nu tagad vajadzeetu buut okej jo ir Content-Type: text/html; charset=windows-1251 liidz ar to pie googles naakoshaas paarchekoshanas arii pareizam saturam vajadzeetu radiities :)

Nav obligaati.. eertiibas labad (un lietotaaju slinkuma laapiishanai) peec scripta izpildes beigaam php pats aizver konekciju (kaadreiz taa nebija).

Nu parasti jau konfiguree un liek visu taa lai neveelamaas personas pie taviem configiem netiktu.. Pie kam izveido mysql lietotaaju ar minimaalajaam nepiecieshamajaam privileegjijaam (tb nevis rootu). Bet nu ja ir paranoja var meegjinaat ieguut savaa iipashumaa Zend Encoder kas kriptee visus php failus liidz ar to php fails neparseets nav lietojams vispaar (parasti tas tiek izmantots ja ir veeleeshanaas paardot kaadu savu izstraadaatu lietojumu kas jaaliek uz klienta servera tachu nav veeleeshanaas lai citi ieguust kodu, izmanto vai izplata taalaak). Nu katram (gandriiz) browserim ir iebuveeta keshoshana ko lietotaajs peec saviem ieskatiem var konfigureet :)

Nu standarta nokluseetaas permisijas atljauj sleegties pie localhosta ar 'root' bez paroles..

Kaada noziime ir failu paplashinaajumiem? var buut http://saits/fails.hujvinjsazinkas (kaa piemeers mans risinaajums uz ass.lv ir piem anec.ass un nevis anec.html vai anec.php) Svariigi ir kaadi headeri par faila saturu un tipu tiek nosuutiiti

Tev kaut kas liiks ir Apache configaa vai arii tu kaut ko overraido ar php (headerus) jo tev nesuuta pareizu Content-type Connecting to www.autoapgads.lv[62.85.2.210]:80... connected. HTTP request sent, awaiting response... 1 HTTP/1.1 200 OK 2 Date: Wed, 29 Oct 2003 08:55:07 GMT 3 Server: Apache/2.0.40 (Red Hat Linux) 4 Accept-Ranges: bytes 5 X-Powered-By: PHP/4.2.2 6 Set-Cookie: PHPSESSID=05ae1fc311cbf20cd947348cb6a13f3d; path=/ 7 Expires: Thu, 19 Nov 1981 08:52:00 GMT 8 Cache-Control: no-store, no-cache, must-revalidate, post-check=0, pre-check=0 9 Pragma: no-cache 10 Set-Cookie: PHPSESSID=05ae1fc311cbf20cd947348cb6a13f3d; expires=Wed, 29-Oct-03 13:55:07 GMT; path=/ 11 Connection: close 12 Content-Type: A vaidzeetu buut Content-Type: text/html

Kaads sakars MySQL ar apache? Taas ir divas dazhaadas lietas un stradaa neatkariigi.

Atkaribaa ko ir veelme panaakt.. pie zinaamie datu apjomiem diska lasiishana ir aatraak nekaa konekcijas un datu paarsutiisha no mysql.. Tachu zuud lietojamiiba. Pie lielas noslodzes parasti: 1. Gjeneree statiskas lapas. 2. Izmanto php keshotaajus (kaa jau mineetais iOncube (miinus gan ir tas ka vinsh nestradaa kopaa ar Zend Optimizeri) kas php lapas gatavaa/gjenereetaa veidaa dalju glabaa uz disku biezhaak apmekleetaas shared atminjaa (konfigureejams cik un kaa), vai arii ja ir biezi tad Zend Cache studio vai citus) 3. Lieto lielaakus kontenta kasherus piemeeram kaa Squid kas staav priekshaa apachei. 4. Taisa loadbalancingu (vairaaki webserveri, db serveri un attieciigi pieprasiijums tiek apstradaats uz taa kur mazaaka noslodze dotajaa briidii).

Hmm uz NT sisteemam viss ir tikpat vienkaarshi.. Panjemam instaleri un tas izveido MySQL servisu attieciigi tikai palaist vai stopeet.

Par Query cache var palasiit sheit http://www.mysql.com/doc/en/Query_Cache.html Kas attiecas uz php un maksimaalo konekciju skaitu tie ir MySQL servera konfiguraacijas parametri liidz ar to buus jaamaina atseviskji. Proti max_connections kas standartaa ir 100 (ja ne mazaak). To attieciigi vajag pamainiit vai ielikt my.cnf failaa lielaaku.

1. Meegjinaat optimizeet pashus kverijus (peec iespeejas aatraakus/vienkarshaakus un mazaak) 2. Meegjinaat lietot MySQL kveriju keshoshanu. 3. Lietot Zend Optimizer (ja iespeejams arii Zend encoder lai optimizeteu pashu php failu) Bet nu reizeem nav izeju kaa palielinaat MySQL max konekciju skaitu.

Imho nav taada "PHP procesa backgroundeeshana".. php gaida kameer process/programma beigs darbu un varbuut kaut ko atgrieziis. Jebshu arii progas outputs ir kaut kur jaadirektee piem uz *ix to var gaazt uz /dev/null exec('ls -la > /dev/null'); Uz windozes var meegjinaar liidziigi teiksim exec('dir /? > out.txt'); t.i. redirekteet outputu uz kaadu failu ja protams tas nav svariigs..

Nu a tev piesleedzas normaali? Pie kam principaa nevaig taisiit $db = mysql_connect() to izmanto tikai tad ja vienlaiciigi nepiecieshams piesleegties vairaakiem MySQL serveriem. Pietiek shaadi mysql_connect($hostname,$dbUser,$dbPass); mysql_select_db($dbName);

Platformai nav iisti noziime bet gan izmantotajam paarluukam/browserim. Lai gan cik esmu saskaaries uz Maca IE ir dazhas iipatniibas.

Nu a prieksh kam dabuut atpakalj saglabaato paroli? Oneway imho ir krietni efektivaaks. Ja reiz lietotaajs ir aizmirsis paroli gjenereejam vinjam jaunu un izsuutam nevis taisam kaut kaadus decrypt. Kaa sho te saprast "nopietnu projektu .. uz koplietoshanas serveriem"? Kas ir nopietni projekti tavupraat un kas ir koplietoshanas serveri? Free hostinga piedavataaji vai kaa? Nopietniem projektiem ir arii nopietni droshiibas risinaajumi. Paarsvaraa DB serveri no publiskaa tiikla nav pieejami vispaar. Konekcijas starp lietojum/webserveri izmanto piemeeram SSL vai arii piemeeram kripteetus tuneljus alja IPSEC. Jo preteeji jau tas viss ir kakjim zem astes ja paroles ir kripteetas a viens ieseezhas pa vidu un saak snifot packetes un http requestus. Tachu arii nenopietnaam lietaam ir veerts ieveerot zinaamus droshiibas pasaakumus kaut vai deelj cilveekiem kas taas lietos. Proti peec pieredzes (un arii pats skatoties uz sevi) cilveeki parolju izdomaa nav visai orgjinaali un izmantotaas paroles der arii citur (e-pastiem, darbstaciju loginiem utt).. Pie kam nostaadne par kastes "sekuureeshanu" ir pareiza lai gan principaa parolju/datu kripteeshanas jeega ir tajaa ja arii kaads pie datubaazeem tiek tad no datiem nav iisti jeegas (ja nu kaadam ir veelme nodarboties ar bruteforce).

No php puses var izmantot piemeeram Md5() http://lv.php.net/md5 vai arii no MySQL PASSWORD() http://www.mysql.com/doc/en/Password_hashing.html Vairaak gan ieteiktu pirmo variantu jo mysql funkcija piemeeram atskjiras starp dazhaam versijaam liidz ar to veelaak vareetu rasties probleemas.. MD5 algoritms preteeji tik aatri nemainiisies Loginvaardu nomainiiju (tev vajadzeetu buut notifikaacijas e-pastam)