Jump to content
php.lv forumi

Programmu izstrādes kvalitāte (tai skaitā web aplikāciju)


Web Developer

Recommended Posts

Veca ziņa, bet tomēr, no http://www.db.lv/2/a/2009/07/11/VK_saistiba_ar_dubultajie2:

VK saistībā ar dubultajiem pabalstiem vērsīsies pret Lattelecom

 

Īss komentārs par pašu ziņu: es uzskatu, ka VK vispār nekas nav jāpiedzen pagaidām no Lattelecom Technology, jo nelikumīgi izmaksātā nauda penšiem ir vai nu jāatgriež vai arī viņi nesaņem nākamo pensiju un viss. No Lattelecom Technology ir jāpiedzen vienkārši kaut kāda soda naudu un izdevumi, kas saistīti ar šīs kļūdas apkalpošanu un novēršanu. Ne jau tās penšu pensijas, kas tā VK iedomājas, ka ar naudu var dāļāties kā pagadās? Sviests...

 

Tagad par tēmu, kas rodas no šī:

Kāda ir programmu izstrādes kvalitāte Latvijā? Izskatās, ka notiek normāla haltūrēšana. Un vai tur var vainot tikai programmētājus? Arī, bet vēl vairāk mēs varam vainot projektu vadītājus un analītiķus. Jo gluži vienkārši - katrai kaut cik nopietnai programmai ir nepieciešams nopietns tests un nopietna tehniskās kvalitātes kontrole. Protams, šeit nāktos pieņemt 2 darbiniekus - pie tam, diezgan dārgus, jo viņiem vajadzētu būt profesionāļiem savā jomā! Problēma ir tāda, ka programmētāji labākajā gadījumā pēc specifikācijas (kuras parasti nav) uztaisa programmu, kaut kāds projektu vadītājs "izskrien tai cauri" sekretāres pētījuma līmenī, nosauc to par "testu un kvalitātes kontroli" un droši nodod programmu klientam. Klients patestē vēl sūdīgāk, šādas tādas muļķības atklāj, tās tiek novērstas un projekts tiek nodots. Protams, produkts ir pilns ar nopietnām kļūdām un kvalitāte nav ne tuvu tā labākā, pie tam, atlaiž vienu programmētāju, nāk "ņūbis" vietā, jo lētāks, kopā visi varam... Ja nav katrā nelielā posmā vismaz viens nopietns profesionālis, kas pamatā savu posmu kontrolē, tad tā nav "programmatūras izstrāde", bet gan "puiku, kas mācās programmēt, bizness".

Link to comment
Share on other sites

Web Developer, ir tāda nozare kā programminženierija, kas ar to nodarbojas. Un domāju ka tajā kantorī ir tādi speciālisti. Es pieļauju ka 15 dienu laikā valdībai vajadzēja pārprogrammēt daļu sistēmas ... tapēc iespējams bija kļūda ...

un šāda veida sistēmaz nemaz nesāk programmēt pirms nav izveidoti daudzi dokumenti:

http://www.lvs.lv/lv/services/catalogue/standardListByICS.asp?ics=266

puse no šī saraksta

 

Programmatūras kvalitātes nodrošināšanas plāns

Programmatūras projekta pārvaldības plāns

Programmatūras prasību specifikācijas

Sistēmas darbības koncepcijas apraksts

utt ..

un tad tikai sāk kodēt kaut ko

tādai milzīgai sistēmai ir sākumā vismaz kādi 8 dokumenti, katrs pa aptuveni 100 lapām .. vai vairāk

Edited by Klez
Link to comment
Share on other sites

Web Developer, ir tāda nozare kā programminženierija, kas ar to nodarbojas. Un domāju ka tajā kantorī ir tādi speciālisti. Es pieļauju ka 15 dienu laikā valdībai vajadzēja pārprogrammēt daļu sistēmas ... tapēc iespējams bija kļūda ...

Attiecīgi, atbildību pieprasam no nolaidīgiem politiķiem un ierēdņiem, nevis IT izstrādes kompānijas.

 

Šajā valstī par kļūdām un noziegumiem atbildēs nevis tie, kas šīs kļūdas vai noziegumus veica, bet gan kaut kādi piemeklētie grēkāži.

Morāle: neļaujiet sevi apcelt!

Link to comment
Share on other sites

Programmatūras kvalitātes nodrošināšanas plāns

Programmatūras projekta pārvaldības plāns

Programmatūras prasību specifikācijas

Sistēmas darbības koncepcijas apraksts

utt ..

un tad tikai sāk kodēt kaut ko

tādai milzīgai sistēmai ir sākumā vismaz kādi 8 dokumenti, katrs pa aptuveni 100 lapām .. vai vairāk

 

Par šito es gan zināju, vismaz zināju ko sīkāk nevis tikai "blablabla PLĀNS"...

Kāda starpība, cik dokumenti un cik lapas? Ja tiks pielaisti atkal slaisti un nejēgas pie darba (jebkurā līmenī un jebkurā amatā), tad "krīze" tikai turpināsies...

Link to comment
Share on other sites

ko priekšnieks liek to padotais dara (saprāta robežās). atbildība tā pat ir priekšniekam.

 

Normāli būtu/ir:

1. Specifikāciju uzraksta kvalificēts projektu vadītājs.

2. Specifikāciju izskata klients un akceptē.

3. Programmētāju grupas vadītājs veido uzdevumus programmētājiem saskaņā ar specifikāciju un kontrolē to izpildi un termiņus.

4. Testētājs testē - kā darba uzdevumu pēc specifikācijas un ģenerē testēšanas žurnālu - atskaiti par sava darba veikumu.

 

Paliek problēma - ko darīt ar specifikācijā neatrunātajām lietām un kļūdām, kas var "uzpeldēt" ārpus specifikācijas prasību izpildes robežām?

 

Paliek divi varianti - veikt ekspertu līmeņa testēšanu ar testētāju komandas vadītāju un kvalitātes kontrolieri vienā personā. Atklātās nepilnības un labojumi tiek piedzīti klientam kā papildus samaksa par ekspertu līmeņa rezultāta iegūšanu. Ja klients nav ar mieru maksāt, darīt to atkarībā no projekta nozīmīguma un atbildības, jo citādi sūdi var sanākt lieli kā redzam.

 

Problēma var būt gan darba organizācijā un pieņemtajos darbiniekos (uzņēmuma vadītāju/īpašnieku/nodaļas vadītāju atbildība...), gan arī nemākulīgos, slinkos darbiniekos (projektu vadītājos, programmētājos, testētājos, analītiķos un kontrolētājos).

 

Priekšnieks atbild par to, kādus darbiniekus viņš pieņēmis, bet ne par to, kādus sūdus tie sastrādājuši. Atbildība dalās proporcionāli uz galviņām...

Ne viena, ne otra galējība neder - vainas un atbildības novelšana tikai uz zemākajiem (kas ir izplatītākais variants Latvijā) vai arī vainas un atbildības novelšana tikai uz pašiem augstākajiem - šis variants ir drīzāk pareizs, taču, kā jau teicu, vadība nevar zināt un izkontrolēt, ko katrs darbinieks savā kabinetā sadara...

Link to comment
Share on other sites

Programmatūras prasību specifikāciju raksta izstrādātājs kopā ar pasūtītāju. Tur arī atrunā visu, kas ir nepieciešams - ja kļūdas rodas kādā no prasību funkcijām, tad atbildību uzņemas izpildītājs. Pretējā gadījumā, ja pasūtītājam saņemot produktu, liekas, ka vēl vajadzēja to un to, tad maksā ragā. Tas pats ir arī par lietām, kas netika atrunātas prasību specifikācijā. Bet nu ir jau vēl visādas pēc-apkalpošanas n stuff.

 

Normālos uzņēmumos (domāju, ka LTC tāds ir) jau ir sistēma:

- projektē

- programmē

- testē

 

Daudzās firmās (parasti, kas taisa dažādas WEB lapeles) nekādu dokumentāciju parasti vispār neraksta. Tad nu kļūdu gadījuma runā ar klientu un domā ko darīt.

 

Par pensiju situāciju neko īpaši nezinu...

Link to comment
Share on other sites

Man ir tā laime paklausīties kas notiek šādu projektu aizkulisēs un es teiktu, ka lielā problēma ir kārtējo reizi nu jau pagājušie biezie gadi. Vai esat dzirdējuši, ka kāds programmatūras izstrādes uzņēmums būtu valstij vai kādam citam samaksājis ievērojamas soda sankcijas par līguma termiņu un citu noteikumu pārkāpumu? Es ne. Domājat, ka neviens nekad nav būtiski nokavējis termiņus vai pārkāpis citus līguma noteikumus? Un te nu ir mūsu pašu un pasūtītāju mīkstmiesība, ka mēs neesam spējīgi pieprasīt izpildītājam par plānu nepildīšanu līgumos noteiktās sankcijas. No sērijas "nu ko tad mēs tā jums to naudu dīrāsim, jūs tak gan jau kaut kad darbu izdarīsiet"

 

Līdz ar to, ka treknajos gados neviens nevienam nekādus sodus neuzrēķināja, visi dzīvoja kā nieres pa taukiem un izlaidās. Man ir gadījies dzirdēt nu TĀDUS brīnumus, kas ir nodoti valsts iestādēm, ka man pat mati slienas stāvus. Tb, piemēram, lai tikai dabūtu dokumentācijas apjomus, dokumentācijā pa vidu ik pa brīdim ir vienkārši iešūta kaudze ar baltām neapdrukātām lapām, palasot tos tekstus, kas ir sarakstīti dokumentācijā ir bezmaz sajūta, ka tas viss ir ar kaut kādu lorem ipsum ģeneratoru saģenerēts tikai latviešu valodā.

 

Kad nu beidzot ir pienācis brīdis, kad pasūtītājs sāk skatīties pakaļ tam, ko nodod, sāk piedraudēt ar soda sankcijām, tad arī iestājas auzas. Šīs jau vairs ir tikai sekas tam, ka finansējums ir nogriezts uz minimumu, darbi ir jādara ar termiņu vakardiena, utt. Trakākais ir tas, ka šobrīd valsts iestādēm finansējums ir apgriezts tā, ka attiecīgajiem projektiem paredzētā nauda jau bija notērēta aprīlī. Izstrādātājiem vairs nav plānoto ienākumu, jāatlaiž darbinieki, jāpāriet uz 4 dienu darba nedēļu, atkal atgriežamies pie sekām.

 

Web Developer te dikti runā par profesionāļiem specifikāciju rakstītājiem, utt. Biezajos gados valsts iestādēs vienkāršos darba darītājus bija ar uguni jāmeklē - visur stāvēja desmitiem vakanču, sakarīgus kadrus vienkārši nebija iespējams dabūt, jo citur par identisku kvalifikāciju un darbu maksāja n reizes vairāk. Nedomāju, ka ar esošajiem naudu samazinājumiem kaut kas būtiski uzlabosies. Tā teikt, apburtais loks. Ja paklausās kas notiek pēc pēdējiem naudu samazinājumiem, tad tie, kas ir spējīgi notīties, to arī izdara, kaut vai tepat blakus uz Igauniju, Eiropu, utt.

Link to comment
Share on other sites

te nu jāpiekrīt Kaklz teiktajam ... tā viņš ira ... jo kapēc piemēram vid, vai cita valsts iestāde pasūta konkrētu programmu pie jāņa kas strādā kantorī X, jo konkurss ir izveidots tā lai uzvarētu tas kantoris kur strādā jānis ...

Link to comment
Share on other sites

Join the conversation

You can post now and register later. If you have an account, sign in now to post with your account.

Guest
Reply to this topic...

×   Pasted as rich text.   Paste as plain text instead

  Only 75 emoji are allowed.

×   Your link has been automatically embedded.   Display as a link instead

×   Your previous content has been restored.   Clear editor

×   You cannot paste images directly. Upload or insert images from URL.

Loading...
×
×
  • Create New...