Grey_Wolf

cik ir daudz ?? Un cik tam atvelets laiks?? edit: un vai e-maila adreshu baze ir ?? Cik esi gatavs maksat par 1 vestules nosuutisanu ?? --

a kapec spitigi gribi izmantot /n nevis <br> ???

CMS --> pec savas definiicijas der Pilnigi visiem projektiem.. jo tas tachu ir vienkarshi saisinajums no 'Satura vadibas sistema', gribi teikt ka lieliem projektiem visu veido Statiskaa HTML varijantaa ?? tachu nee, taatad sanak CMS .... Kadu cems izmanto, un vai veido pats tas jau cits jautajums

FTF ?? Cik esmu suutijis vienmer iet , nesmu saskaries ar nekadam problemaam ... Drizak ka tavs izmantotais SMTP serveris ir 'sasmerejies' un tapec arii neit ... Ir izmantoti sadi Hostingi ( kadu SMTP vinji izmanto pat nav nojausmas) DEAC ( n - projekti un nav bijushas probzas) , garmtech ( nu sitiem ir citas probzas, bet tas nu taa).. Pats testeju mail.balticom.lv (mailserveris) + papildus n-variantus.. Nu nav bijushas problemas... Drizak problema ir Saturaa, nevis kur citur ... P.S. aa nu jaa subjektu NEKODEE ar Base 64 --> liela iespeja ka ielidos spamaa...

parasti jau CMS ir vairak vai mazak balstiits uz moduljiem, taatad jautajums ko gribi ar vinju dariit -> jaunumiem , aptaujam, galerijam etc ... ja vien nenjemsi kadu gatavu ( jomaila etc.. ) tad savai ta naksies veidot savus moduljus, jo diezvai kadam buus pasrakstiits ar moduljiem Visam dzives situacijam ( gataviem parasti ir n-tie modulji, jo ir daudz cilveku kas vinjus veido ) -- P.S. domaju ka te ir daudziem pastaisiiti CMS, tai skaitaa pats arii leitoju savejo...

drosi vien domats tas pats CMS ( admin panelis etc.) -- datus protams glabaa Pilinba atseviskji no skripta.. Tas var buut datu fails, vai DB ... tas jau vair pamataa nav tik buutiski ( Ar Db ir krietni ertak un daudz reizju vieglak kartot, papildinat utt )

Kautkaa aizdomiigi maz Diska vietas uz doto atminjas daudzumu ... Pat pienjemot ka VISI klienti to palielinas 10X ( 10GB) tad rekjinot ka katram 128Mb RAM .. taa aizdomiigi ... ( nu neticu ka Jums stav dzelzji kas spej uzturet Lielu RAM , vismaz tik lielu kas proporcionali atbilstu Serverveidiigajiem HDD [ietilpiibas zijaa] ) ----

bubu --> jaa tev taisniiba .. atrumaa iemetu :(

SELECT SUM('count') AS kopejais_skaits FROM tabulis

tava gadijumaa buus javeido 2 DB tabulas, jo 1 glabasies IP otra tikai pliks skaits.. Pilniigi bezjedziigs piegaajiens ... vienkarsak ir izmantot contera skriptu tikai pielagot lai piefiksee faila ID ( ja faili maz tad vinjus var glabaat arii masiivaa ), nevis lappusi kura apmekleeta ... ------------

pamegjini to kveriju iebarot Pa taisno DB ( caur consoli vai PhpMyAdmin ).. tad redzeesi kas un kaa.. Bet vispar labaak atteikties no taadiem lauku nosaukumiem kaa TO FROM IF utt .. iespejams kaa tieshi taa ir problema ... -> pamegjini vinjus (lauku nosaukumus ielikt starp ( ` ) ...

sliede --> sql dumpam nav nekaada sakara ar to tavu kljuudu, kljuda visticamak ir pie SELECT ... GROUP BY .. jo tieski ta ir noradiits kljudas zinjojumaa... ---

Labak taisi lai pieskaitaas visi, bet papildus pieglabaa IP, un pie izvades saskaiti Tikai Unikaalas IP Tas dos iespeju noskaidrot arii: 1. cik vispar lejupielaades 2. cik katra konkretaa IP to failu savakusi, JO var buut ka no vienas IP naks vairaki UNIKALI apmekletaaji .. Piedevam pieglabaa arii datumu.. tad zinasi kuraas dienas utt, kas ko ir novilcis ... pamatdomu skaties sheit , tikai papildus nak klats 1 lauks faila_id , atskjiriibas faktiski nav ...

Negeriem nebuus lemts lietot MYSQL ;) --- Bet vispar PHPMyAdmin var gan importeet failus, gan ierakstiit pa teisno textLaukaa --> nospied SQL un atversies lauks tur var arii pa teisno kopeet .. Piedevam phpMyadmin ir pilniigi vienalga kaads paplasinajums ir tam failam ( Un SQL arii ..) -- paplasinajums vairak vajadziigs pasiem cilvecinjiem ... ------------

MYSQL versija ??? Aleksejs --> dazaam Mysql versijam ( 4.1. ???) ir gljuks ar to LV valodu , jo principali nepareiza ir Carsetu ( meklesanas ) tabula .... Uzreiz nepateiksu, bet vinja bija japarraksta, tas ir Vinjas kaa suga neneca liidz , naca tikai 1257_... , un Latin_7 ... --- Lietuviesiem bija, bet latvieshu nee :( --- Ja netici pamegjini atrast V.4.1.xx Carsetu tabulaas LV valodu , redzeesi ka vinjas tur vienkarshi nav... --------- Bet ija kautkur netaa iespeja vinju nokacaat & vienkarshi iekopeet to vailu Un pec tam pielikt Index.xml failaa ... --------------

anonīms --> tu lasiit maki ??? Es nevienaa briidii nesmu teicis kaa taa ir PHP f-ja !!!! jarakstaa tieshi taa kaa uzrakstiju INET_ATON('$apm_ip') tas pats attiecas uz NOW() Tas ir SQL f-jas attieciigi, NEVAJAG vinjas iznes arpus pedinjam

kaapec tu IP glabasaina neizmanto INT ?? tas ir Krietni atraks nekaa Warchar lauks --- Es tachu pat uzrakstiju piemerus kaa Ievadiit un kaa izvilkt .. Edit: taas SQL f-jas jau var izmantot ne tikai Tuulit aiz SLECT bet arii saliidzinasanai .. SELECT count(*) FROM tabulis WHERE ip=INET_ATON('$apm_ip') AND YEAR(laiks)='2009' AND MONTH(laiks)='4' AND DAYOFMONTH(laiks)='8' kur $apm_ip=$_SERVER['REMOTE_ADDR']; -- Nevar saliidzinat , kaa dari tu, jo neaizmirsti ka ir arii Pulksstenja laiks, ja glabaatu tikai pliku datumu tad varetu .... -- Piemeraa protams gadus, menesi, datumu nomaini pats, Bet sadi var atlasiit Jepkuru konkreto datumu, vai Piemeram uzzinat cik unikalas IP bijushas konkretaa Dienakts stundaa...

Datubaazes izmanto Konkretas DB datua tipu Mysql tie ir 3 veidi Date --> tikai datums Time --> pulkstenja laiks DateTime --> abi kopaa.. Izmantojot konkretaas DB datuma laukus iegust sadus plusus 1. Ljoti daudz gatavu (iebuvetu) f-ju datuma atlasiishanai( pec dienas menesa gada, stundas , minutes, sekundes), iespeja paprasiit visus ierakstus kas Vecaki/ jaunaki par noteikto laiku (nav nekas jarekjina .... 2. f-jas datuma formatesana , liidzigi kaa PHP data() ( princips ir gandriiz identisks) 3. izvairamies no kljudas ja jasaglabaa datums ka vecaks par 1970.01.01 ( teiksim dzimsanas datumus) 4. ieraksta laiku var piefikseet arii ar NOW() --> ieraksta izdarisanas laiks --- galvenaa, un viena no noteicosam, ir iespeja izvairiities no UnixTimestamp kljudas datumiem ap 1970.01.01 , un vecakiem faktiski ar Unix timestamp nevaresi saglabaat 1969.12.31 :23:59:59 , un attieciigi 2 sek velaak, Ljoti liels procents ka var notiek kluuda... ---

Nu tad taa arii prasi nevis Mistisku php lapas veidotaaju, piedevam tas ir skripts(programminja) , nevis Programma kas tos veido ..

PHP nevar buut lapu 'veidotaajs', jo php ir programmesanas valoda (sameraa specefiska, bet tomer valoda)tikpat labi buutu prasiit vai nevar Uzbuuvet/nopirkt robotu kas sacer romanus (stastus etc.)... Lai veidotu PHP skriptus pietiek ar visparastako notepad...

waplet -->galiigi nekaa nesapratu ?? Kas tagat seit tiks parstastiits viisas php f-jas ?? Jebshu atklaji ka PHP ir labu labais manualis??

Aleksejs --> godiigi sakot nesmu petijis kas vinjus generee ( tos puplic/ private) kejus, kautkaads PGP varjants tas ir ... Tam klientam DEAC visu nogenereeja, taa kaa pat ipasi nepaintreseejos... To f-ju ko iemetu izmantoju gan hanzeenei, gan Sebenei... Viss straada un negljuko , un tas arii galvenais... Vieniigi saku ka SEBene ir piekasiiga no sertefikatu puses..., uz ko hanzenei bija dzilji uzskjaudiit, apt testiem laidu no sava kompja un sertefikatu uzgenereju 'na ljetu' ..

Aleksejs --> taa arii ir, izmanto Public/private key (preciizak private key ) Bet SSL sertefikats vianlaga ir vajadziigs, ja hanzenei ir PO tad Sebenei gan vajag Trusted, piedevam vel diezgan preciizam (zinamaam firmam ) ---

SSL sertifikats un public/private atslegas NAV speciali neprieksviena, Banklinks izmanto standarta... Tev tachu tika iedoti linki.. piedevam jau mineju ka Pasgenereti sertefikati var arii nedereet.. jaizmanto firmas kas ar to nodarbojas --> nikji neliidzees, naksies vien maksaat par sho priecinju ..

generejot sertefikatu tiek uzgenereets arii Publiskaa Un privataa atslega, tas xx.key ir Tava Privaataa atslega, banaka izmanto Publisko atslegu lai atvertu to stringu , respektiivi parliecinaas ka datus suuti Tu nevis 'loljiks no kaiminju ciema' ( privataa atslega ir tas kas pierada tavu identitaati (server ;) ) ------ ja nekad nesi generejis atslegas & sertefikatus , tad paprasi lai to izdara Hosteetajs ( DEAC to vismaz dara ) VAI meklee firmas kas ar to nodarbojas ----