Roze

Rakstīšana ar pildspalvu uz papīra (nu vai ar krītu uz tāfeles) ir veids kā novērtēt cilvēka spēju formulēt savas domas kopumā. Īpaši, ja atlasei ir jaunatne, kurai (lielai) daļai mūsdienās ir problēmas ar uzmanības noturību un/vai arī viss līdz šim ir tapis uz "bakstīšanas" principiem. Vai tas konkrēti der un ir vajadzīgs atlasot kodētājus, iespējams, ir cits jautājums, bet sava nozīme tam noteikti ir.

Ja lieto binārās/statiskās packages no https://wkhtmltopdf.org/downloads.html (ne bleeding edge) tad var iztikt bez X-logiem (xvfb - xlogu frame bufera).

Par to šaubu nav - reizē uzjautrina un nedaudz skumdina (proti, ka par to izsakās cilvēks, kam par konkrēto sfēru (IT) nav nekādas sajēgas) nemaz neņemot vērā līdzšinējo bēdīgo pieredzi (kaut vai vid epopeju)) šādi apgalvojumi ( http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/673345-caksa_e_veseliba_par_datu_drosibu_nav_nekadu_bazu_tacu_aktivak_jastrada_ar_merka_grupam ) .. bet tas nav īsti arī tas, ko es jautāju ..

d*.lv ir kas?

Šķiet, ka visur samainīju .. ja kaut kur vēl rādās vai taisni otrādi - vajag tomēr to "balsošanu" - sakiet ..

Ja nu varbūt kaut kas ir mainījies pēdējā gada laika, tad savādāk un apsveicami, bet pirms kāda laika pirmie divi gadījumi attiecās tikai uz valsts informācijas sistēmām ( https://www.visr.eps.gov.lv/ ) .. Ne-valstiskajām (privāt/juridisku personu) IS kamēr nav pierādāms materiālais kaitējums neviens virsū tavam pieteikumam/incidentam īpaši neskatās / labākajā gadījumā CERT atsūta īsu e-pastu ar rekomendācijām tālākai individuālai darbībai . Pēc pieredzes ..

Ir jā, bet .. IPB eksistē vairāki foruma veidi Discussions un Questions pirmais ir tipa parastais / otrais ir kur it kā tēmas uzsācējs uzdod jautājumu, tad kāds atbild un pārējie vēl papildus var vertēt tās atbildes un tad viņas kārtojas pēc tā. Bet nu cik šķiet to var nomainīt tikai foruma settingos un nekādi lietotāja settingi to neoverraido (vismaz neesmu redzējis nekur), kā arī, cik izskatās, nesaglabājas tas, ja manuāli norādā Sort by .. Man personīgi patīk standarta variants bez kaut kādas balsošanas, attiecīgi vislaik jāspaida uz 'Date', kā citiem - nezinu ... Varbūt jauztaisa foruma aptauja, tad paskatīties par ko nobalso vairākums un tad var pārslēgt vai atstāt kā ir.

Tas, ka mācību iestāde meklē mācībspēkus (piesaistot lektorus no uzņēmumiem) arī pastāvēšanas/uzsākšanas laikā nu gan obligāti nenorāda, ka kaut kas ir "skečīgs". Var, protams, apsvērt/diskutēt vai tāda skola var piešķirt kaut kādu atzītu izglītības kvalifikāciju dokumentāli (jo nu gan skolotājam (profesijai), gan mācību programmai ir zināmi noteikumi), bet savā ziņā var pat no vienas puses uzskatīt, ka tas ir ļoti labi, jo nu tāpat var būt arī otra galējība, proti, ja cilvēks mācību iestādē ir bakstījies 30 gadus, ir liela iespēja, ka viņa akadēmiskās zināšanas (īpaši saistībā ar darba tirgus vajadzībām/tendencēm) ir novecojušas attiecībā pret to "figņu", kas mūsdienās darās IT jomā.

Crasho tikai Oracle skripti? Jo nu ir it kā: https://bugs.php.net/bug.php?id=71708 https://bugs.php.net/bug.php?id=71600 Proti tur tā, ka php randomly crasho, ja Oracle atgriež vairāk kā 8 rowus. Tam bugam gan vajadzētu būt safixētam tavā norādītajā versijā ..

Es no konsoles pačekotu 'php -i | grep opcache.enable_cli' vai tiešām ir off. Reizēm distributīvu php packagos web un cli konfigurācijas ir nodalītas (vai includējas no dažādam vietām) un attiecīgi tas kas izspīdinās webā zem <? phpinfo(); ?> atšķiras no tā ko dabū cron lietotājs. Var pamēģināt pamainīt kādu cronu 'php -d opcache.enable_cli=0 izpildamais_fails.php' un paskatīties vai nepalīdz. Jo nu savādāk tā jocīgi ..

7.0 vai 7.1? Tāds vispārīgs ieteikums pačekot vai CLI modei nav eneiblots (noklusēti ir) Opcode cache (proti vai php.ini (php-cli.ini) ir opcache.enable_cli = 0)

Storētās procedūras ir vienkārši papildus "slānis" (layer), kas ļauj izveidot interfeisu/API sistēmām un risinājumiem, kur tas ir nepieciešams (lai nodrošinātos kaut vai pret tiem pašiem programmētājiem) :) Proti, piemēram, lasot komentāru "Kodā noteikti arī vieglāk ir veikt izmaiņas, versionēt, deployot." .. ir skaidrs, ka ik pārdienu ir vēlme (vai nu vienkārši tāds darba/organizācijas stils) mainīt kaut kādus pieprasījumus (SQL), kas reizēm rada ļoti neprognozējamas sekas un citas ķeskas. Ar procedūrām ir iespējams panākt konkrētu API / prognozējuma risinājuma, produkta darbību un un DBA nav jāsatraucas un jānodarbojas ar zinātnisko pētniecību, ja pēkšņi DB serveris deg zilām liesmām tikai tāpēc, ka kaut kur kodā iesprausts pieprasījums, kas neizmanto indeksus, atgriež miljoniem ierakstu vai ko tamlīdzīgu . Arī no drošības viedokļa, pretēji tam lai dotu pilnas piekļuves visiem (izstrādātājiem / aplikācijai), standarta SQL vietā var definēt konkrētas procedūras/funkcijas datu apmaiņai. tāpat iespējams "neuzticēties" aplikācijai ar ievad/izvaddatu apstrādi (izvairīties no SQL "injectiem"). Tīri no tehniska viedokļa - iespējams ietaupīt nedaudz resursus.(cpu/trafiks) proti, pretēji tam lai aplikācija katru reizi sūtītu gigantisku kveriju, kas SQL serverim ir jāsaņem / jāpārsē utt, var veikt procedūras izsaukumu ar parametriem un viss pārējais notiek servera pusē (protams, tas reizē arī ir mīnuss - DB serveri/risinājumi parasti skeilojas sliktāk nekā aplikāciju frontendi).

Nu ja ir vēlme saistīt darbu ar IT, tad kaut kādai iekārtai tomēr pie rokas jābūt, taču nu mūsdienās jau ir visas tehnoloģiskās iespējas (darba dienai pietiekams baterijas laiks, visādi bezvadu tīkla pārklājumi, attālinātas piekļuves (VPN u.c)) lai obligāti cilvēkam nebūtu jāpiesienas pie vienas stacionāras iekārtas t.i. izņemot uzņēmuma un paša nostāju/politiku nekas cits īsti netraucē sēdēt pļavā zem ābeles ar tjapļapu :) Bet nu tā idejiski nākošais solis droši vien ir kaut kāda "vadība" - grupas / projektu / uzņēmuma un, ja vien cilvēks nav totāli antisociāls elements, nedomāju ka tam nepieciešami lieli līdzekļi lai apgūtu komunikāciju prasmes (manuprāt, tās vienkārši veidojas pašas no sevis dažādās situācijās (labās/sliktās) un praktiskās darbošanās rezultātā).

Ja es pareizi saprotu vēlmi, tad tāds pavisam vienkāršs veids kā automātiski scrollēt uz noteiktu vietu lapā ir izmantojot 'anchorus'. Proti konkrētam elementam vajadzīgajā pozīcijā lapā pieliek name="kautkas" atribūtu (vai id) un attiecīgi linku veido "&scat=2#kautkas" ( http://www.rapidtables.com/web/html/link/html-anchor-link.htm ) Ja doma ir par subkategorijas ielādi bez pilna lapas refreša, tad būs jāskatās uz Ajax.

+1