Storētās procedūras ir vienkārši papildus "slānis" (layer), kas ļauj izveidot interfeisu/API sistēmām un risinājumiem, kur tas ir nepieciešams (lai nodrošinātos kaut vai pret tiem pašiem programmētājiem) :)
Proti, piemēram, lasot komentāru "Kodā noteikti arī vieglāk ir veikt izmaiņas, versionēt, deployot." .. ir skaidrs, ka ik pārdienu ir vēlme (vai nu vienkārši tāds darba/organizācijas stils) mainīt kaut kādus pieprasījumus (SQL), kas reizēm rada ļoti neprognozējamas sekas un citas ķeskas.
Ar procedūrām ir iespējams panākt konkrētu API / prognozējuma risinājuma, produkta darbību un un DBA nav jāsatraucas un jānodarbojas ar zinātnisko pētniecību, ja pēkšņi DB serveris deg zilām liesmām tikai tāpēc, ka kaut kur kodā iesprausts pieprasījums, kas neizmanto indeksus, atgriež miljoniem ierakstu vai ko tamlīdzīgu .
Arī no drošības viedokļa, pretēji tam lai dotu pilnas piekļuves visiem (izstrādātājiem / aplikācijai), standarta SQL vietā var definēt konkrētas procedūras/funkcijas datu apmaiņai. tāpat iespējams "neuzticēties" aplikācijai ar ievad/izvaddatu apstrādi (izvairīties no SQL "injectiem").
Tīri no tehniska viedokļa - iespējams ietaupīt nedaudz resursus.(cpu/trafiks) proti, pretēji tam lai aplikācija katru reizi sūtītu gigantisku kveriju, kas SQL serverim ir jāsaņem / jāpārsē utt, var veikt procedūras izsaukumu ar parametriem un viss pārējais notiek servera pusē (protams, tas reizē arī ir mīnuss - DB serveri/risinājumi parasti skeilojas sliktāk nekā aplikāciju frontendi).