Jump to content
php.lv forumi

Kavacky

Reģistrētie lietotāji
  • Posts

    2,510
  • Joined

  • Last visited

Posts posted by Kavacky

  1. Labi, atbildēšu uz jautājumiem. Atgādinu, ka gaidu atbildes arī uz saviem jautājumiem.

     

    1)Vai fiziska aktivitāte veicina neiroģenēzi?

    Jā. Taču tava tēze, ko es apšaubīju, bija par „gēnu aktivāciju”, nevis neiroģenēzi. Ko pierāda tas, ka atbildu pozitīvi?

     

    2)Vai fiziska aktivitāte uzlabo kognitīvās spējas?

    Jā. Taču tava tēze, ko es apšaubīju, bija par „gēnu aktivāciju”, nevis kognitīvām spējām . Ko pierāda tas, ka atbildu pozitīvi?

     

    3)Vai fiziska aktivitāte uzlabo asinsriti?

    Jā. Taču tava tēze, ko es apšaubīju, bija par „gēnu aktivāciju”, nevis asinsriti. Ko pierāda tas, ka atbildu pozitīvi?

     

    4)Vai uzlabota asinsrite uzlabo kognitīvās spējas?

    Tam tā vajadzētu būt, es pieļauju.

     

    Cilvēk mīļo, palasi pats savus citāts. Tur ir rakstīts – „gēnu ekspresija”, nevis „gēnu aktivizācija”. Tu lasi par vienu, runā – par ko citu.

     

    5)Vai treniņā, kurš ir paralēli anaerobs un aerobs tiks patērēta vairāk enerģija, kā treniņā, kurš ir tikai aerobs?

     

    Atslēgvārds ir treniņa ilgums, nevis slodzes veids. Aerobie treniņi parasti ir krietni ilgāki. Un, ja skatāmies pavisam globāli – neviens treniņš nevar būt simtsprocentīgi aerobs vai anaerobs. Abi cikli ir saistīti: http://rajkumarbiology.weebly.com/uploads/9/6/4/2/9642700/9536547_orig.jpg

    Pievērs uzmanību ailei par enerģiju.

     

    5.a) Vai HIIT treniņu metode trenažieros nodrošina, ka pamīšus notiek anaerobs un aerobs treniņš?

    Kā augstāk teicu – neviens treniņš nav 100% aerobs vai anaerobs. Jā, šis treniņa veids to nodrošina.

     

    6)Vai treniņā radusies pienskābe un laktāti nodrošina smadzeņu šūnām papildus enerģiju kā tikai glikoze?

     

    Laktāti var aiziet uz glikoneoģenēzes ciklu.

     

    7)Vai meditācija samazina stresu?

     

    Ļoti individuāli un atkarīgs no cilvēka meditācijas tehnikas un psihosomatiskā stāvokļa.

     

    8)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvo mikroorganismi?

    Jā.

     

    9)Vai cilvēka gremošanas sistēma var dzīvot sēnes?

    Jā.

     

    10)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala hormonus?

    Jā.

     

    11)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala hormonus, kuri var regulēt cilvēka vielmaiņu?

     

    Jautā, lūdzu, par konkrētu mikroorganismu. Ešerihijas? Kandidas? Listērijas?

     

    12)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi var izdalīt epinefrīnu?

    Jā. Dzīvas būtnes to izdala.

     

    13)Vai epinefrīns ir hormons, kurš regulē cilvēka vielmaiņu?

     

    Tu vispār saproti, kas ir „vielmaiņas regulācija”? Hormoni IR vielmaiņa. Daudz kas ir vielmaiņa. Pliks adrenalīns neietekmē visu vielmaiņu.

     

    14)Vai cilvēka gremošanas sistēma dzīvotspējīgi mikroorganismi izdala neirotransmitorus?

    Jā. Dzīves būtnes to izdala.

     

    15)Vai cilvēka ķermenī ievadīti neirotransmitori pastiprina signālu pārvadi nervu šūnās?

    Skatoties, kas un kādās devās. Kāds neitrotransmitteris tevi interesē, kādā devā?

     

    16)Vai cilvēka gremošanas procesos piedalās enzīmi?

    Jā.

     

    17)Vai cilvēka organisms ražo enzīmus?

    Jā.

     

    18)Vai cilvēkam var trūkt kāda veida enzīmi, kas ir citiem cilvēkiem?

    Protams.

     

    19)Vai šāds enzīmu trūkums var radīt acīmredzamas sekas, uzņemot pārtiku, kuru šie enzīmi šķeļ?

    Protams. Anyway, manas „jā” atbildes nepierāda tavas tēzes.

     

    20)Vai šāds enzīmu trūkums var neradīt acīmredzamas sekas, ja izvairās pilnība vai daļēji no pārtikas lietošanas, kuru paredzēts šķelt ar šiem enzīmiem?

    Situācija neiespējama. Uzņemot uzturu perorāli, nevis parenterāli, nevar pilnībā izvairīties no taukiem, ogļhidrātiem vai olbaltumvielām.

     

    21)Vai gadījumā, ja ir šāds enzīmu trūkums, lietojot pārtiku, kuru šķeļ šie enzīmi, bet papildus uzņemot šos enzīmus, nebūs novērojami enzīmu trūkuma simptomi un sekas?

    Jā. Ja tas ir diagnosticēts, nevis "aizgāju uz aptieku unuz dullo nopirku Wobenzym"

     

    22)Vai kādu barības vielu trūkums organismā var radīt imūnsistēmas deficītu?

    Tikai ļoti brutāls un acīmredzams trūkums.

     

    23)Vai, ja pārtika netiek pilnīgi sašķelta, var rasties kādu barības vielu trūkums?

    Jā.

     

    24)Vai radikāļi bojā cilvēka šūnas?

    Atkarīgs no oksidatīvā stresa līmeņa.

     

    25)Vai papildus uzņemti antioksidanti samazina radikāļu daudzumu?

    Jā.

     

    26)Vai C-vitamīns, rutīns, askorutīns, askorbīns ir antioksidanti?

    Ir. Un antioksidantu ir krietni vairāk.

     

    27)Vai kreatīns paātrina enerģijas apmaiņas procesus šūnās?

    Kāpēc paātrina? Veicina un nodrošina, ne paātrina.

     

    28)Vai L-karnatīns paātrina enerģijas apmaiņas procesus šūnās?

    Nav zinātniski atzītu pētījumu, kas to pierāda.

     

    29)Vai GABA inhibē pārierosinātos neironus, tādējādi uzlabojot nervu sistēmas veselību?

    Kāpēc uzlabo? Nodrošina un veicina. Katru mīļu sekundi. Tas ir normāls process, nevis pēkšņa uzlabošana.

     

    30)Vai probiotiska pārtika, kas satur, piemēram, Lactobacillis vai bifido baktēriju palielina GABA daudzumu smadzenēs?

    Brain – gut connection teorija izvirza tādas tēzes. Gala pierādījumu nav, jo pētītas ir tikai peles.

     

    31)Vai taurīns inhibē pārierosinātos neironus?

    Jaunākie pētījumi saka, ka jā.

     

    32)Vai taurīns ir antioksidants?.

    Jā.

     

    33)Vai omega-3 taukskābes ir nepieciešamas normālu smadzeņu darbībai?

    Jā.

     

    34)Vai papildus omega-3 uzņemšana var uzlabot smadzeņu darbību?

    Jālīdzsvaro ar omega – 6.

     

    35)Vai alkohols oksidējas par acetilaldehīdu?

    Jā.

     

    36)Vai cilvēka gremošanas sistēmā esošie nelabvēlīgie mikroorganismi var sintezēt acetilaldehīdu?

    Konkrēti, lūdzu. Kāds mikroorganisms tevi interesē?

     

    37)Vai alkohola radītais acetilaldehīts nonāk asinsritē? Jā. Un tu neesi ķīmiķis. Ja „anaerobo” vēl var piedot, „acetaldehīds” rakstās ar „d” un tā vienkārši nevar kļūdīties tas cilvēks, kas pārzina ķīmiju.

     

    38)Vai alkohola radītais acetilaldehīts bojā organisma šūnas? Skatoties, kādos daudzumos.

     

    39)Vai alkohola radītais acetilaldehīts bojā nervu šūnas? Skatoties, kādos daudzumos uzņemt. Ja lielos, tad bojā.

     

    40)Vai Nātrija mono glutamāts jeb E621 ierosina nervu šūnās ilgtermiņa potenciālu? Pastāsti, lūdzu, kas ir „ilgtermiņa potenciāls nervu šūnās”. Lūdzu, lūdzu, definē šo lietu.

     

    41)Vai E621 nervu šūnas ar ierosinātu ilgtermiņa potenciālu patērē vairāk nervu šūnā esošās vielas, kuras nodrošina signāla pārvadi, nekā neierosināta? Sk. augstāk.

     

    42)Vai nervu šūnas var iet bojā, ja ilgtermiņa potenciāls ir ilgstošs un tā nespēj atjaunot jonu līdzsvaru? Sk. augstāk un vēl augstāk.

     

    43)Vai E621 ir neirotoksīns? Nē.

     

    44)Vai cukura lietošana (teiksim vairāk par 30 grami dienā) ir pilnīgi nekaitīga veselībai? Jāskatās kompleksā ar:

    Ģenētiku – predispozīciju uz sirds – asinsvadu un endokrīnām saslimšanām

    Dzīvesveidu – sēdošs/aktīvs, fiziskās aktivitātes līmeni

    Esošām saslimšanam

  2. Codez varbūt vienreiz atbildēs pēc būtības, nevis sametīs pretī kaudzi ar stulbiem jautājumiem un pāris blogeru raksteļus?

     

    Nē, viņš to nedarīs, jo tēmā ir pilnīgs zābaks, lasīt, nekompetents.

     

    PS: Nezinu, kas tieši ir domāts ar "autoritatīvs avots", bet, manuprāt, tas ir domāts "zinātniski atzīts un attiecas uz tēmu", nevis pa malām pēc pāris keywordiem piegrābstīts.

  3. $page = isset($_GET['page']) ? $_GET['page'] : 'Sakums';

     

    switch ($page) {

    case 'Par mums':

    include('about.php');

    break;

     

    ...

     

    case 'Sakums':

    default:

    include('news.php');

    break;

    }

  4. Ļoti ceru, ka autors atsauksies uz maniem aicinājumiem sniegt pētījumus uz katru komentāru, kur to lūdzu. Pētījumus uz cilvēkiem.

     

    „Tas, ka tava draudzene nezināja, ka mikroorganismi spēj ražot hormonus un neirotransmitorus, jau vien pierāda viņas nekompetenci.”

     

    Nereducē manis teikto. Runa bija nevis par to, ka mikroorganismi ražo vai neražo, bet par pamatotu ietekmi uz saimnieka organismu.

     

    „Tas, ka viņa atsakās ticēt, ka esmu ķīmijas maģistrs, vai atsakās ticēt manis norādītājiem pētījumiem un saitēm, mani īpaši neuztrauc.”

     

    Tik ļoti neuztrauc, ka drukā to visu vēlā vakarā stundā?

     

    „Tas, ka viņai nav nekādas zināšanas un izpratnes par enerģijas patēriņiem fiziska treniņa procesā un tas, ka viņa pat neizlasīja saiti blogā, kuru es sūtīju nevis kā pierādījumu kaut kam, bet kā izskaidrojumu cilvēkiem, kuriem nav dziļas zināšanas šajā tēmā, mani neuztrauc.”

     

    Tev bija uzdoti konkrēti jautājumi par aerobu un anaerobu slodzi. Atbildi. Izskaidro pseidospeciālistam patieso lietu būtību. Es izlasīju linku blogā. Krāsaini stabiņi bez jebkāda paskaidrojuma attiecībā uz fizioloģiju un bioķīmiju. Autoram nav nevienas atsauces uz autoritatīvu literatūru. Tikpat veiksmīgi varu lasīt augstāk minētus uzrakstus uz žoga.

     

    Tev, nepseidospeciālist, tika uzdoti vairāki jautājumi un aicinājumi ielikt pētījumus, kas nevis bla-bla-bla apraksta parādības, bet pamato tevis izvirzītās tēzes. Ar nepacietību gaidu atbildes uz tiem.

     

    Un, ja kādam tik ļoti interesē vārds - lūdzu, jautājiet privāti.

  5. Turpinam.

     

    “Ar tiem speciālistiem ir kā ir. Bija tāds Gastroenteroloģijas "speciālists" Lavijā - ar augstāko izglītību, ar 30+ gadu pieredzi, biedrības vadītājs, utt. Un vēl pirms 10 gadiem pilnībā noliedza helikobaktēriju eksistenci un ietekmi uz cilvēka kuņģa veselību. Šodien tā ir vispārzināma lietas un jebkurš kaut cik zinošs ārsts tev pateiks, ka helikobaktērija var izraisīt kuņģa čūlu un refluksu.”

     

    Vai viens gadījums par vārdā nenosauktā speciālista viedokli, kas nav pamatots par ar interviju ar attiecīgu personu, ir pierādījums tam, ka speciālistiem nevajag uzticēties? Kā viens gadījums, par kuru netiek sniegti ne paskaidrojumi, ne dati, var būt reprezentatīvs attiecībā pret visiem Latvijas un pasaules speciālistiem?

     

    „pēc akadēmiskās izglītības esmu ķīmijas maģistrs un manas zināšanas ķīmijā visdrīzāk ir daudz, daudz dziļākas, nekā tavam pseidospeciālistam”

     

    Es atsakos ticēt, ka ķīmijas maģistrs jēdzienu „aerobs” un „anaerobs” raksta ar „i”. Kā arī tas, ka, redzot pilno bioķīmisko ciklu, apgalvo, ka tā ir „shēma”, kura neieiet „hromosomas DNS” (kāpēc tai vispār būtu jāiet šajā ciklā?)

     

    „Es vienkārši iemetīšu dažus pētījumus un aprakstus, jo šādu pētījumu ir simtiem - gan uz cilvēkiem, gan vēl detalizētāki uz pelēm.”

     

    Runājot par medicīnas pētījumiem, jāsaprot dažas lietas. Reprezentativitāte, ticamība, korektums. Pētījumu uz pelēm ir ļoti populāri ir vajadzīgi, bet tas ir solis uz secinājumu, nevis secinājums. Pētījumus uz dzīvniekiem nedrīkst pielietot spriedumus par cilvēku organismu. Tevi likti linki uz bezautoru rakstiem ir tukši vārdi, jo – uz žoga arī daudz kas ir rakstīts. Akceptējami ir argumenti no peer reviewed žurnāliem. Svarīgi ir skatīt, lai pētījumā iegūti dati tiek apstrādāti ar statistiskām metodēm. Iesaku palasīt: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3380258/

     

    Pētījums „Exercise and gene expression: physiological regulation of the human genome through physical activity”. Ļoti cienījams žurnāls. Un pētījums labs – tikai runa te ir nevis par kādu gēnu aktivizēšanu bet par genomu, cilvēcei attīstoties. Par izlasi. Tiek pausta doma, ļoti pavirši summējot, ka tie, kas bija aktīvāki, izdzīvo, tie, kam sēdošs dzīvesveids – nomirst no kaitēm, un mantotie gēni joprojām prasa šādu izklāstu. „The natural selection of gene expression” nav nekāda sakara ar mistisko gēnu aktivizēšanu. Ir vērts pievērst uzmanību arī pētnieku valodai un pētījuma dizainam. Šis ir literatūras apraksts bez konkrētā eksperimenta. Pētnieku izmanto terminu „we speculate”. Šis ir pieņēmums, nevis taisnība pēdējā instancē.

     

    Teksts „Exercise Controls Gene Expression”. Nav peer – reviewed, nevaram uzticēties. Bet arī šeit es redzu jēdzienu „modulates range of genes that producē dramatic molecular changes” – un tas ir tas, ko aprakstīju iepriekšējā teksta – novērš/aizkavē ģenētisku noslieci uz slimību, bet neaktivizē kaut kādus mistiskus gēnus.

     

    Pētījums ar pelēm – nekomentēšu. Ja uzskati sevi par peli, attiecini to uz sevi, jā.

     

    „Tu tikko uzrakstīji, ka pie lielākas slodzes cilvēks tērē mazāk enerģiju. Negribi piedalīties kāda mūžīgā dzinēja izstrādē?

    Anairoba slodze sākas pie lielāka pulsa, nekā airoba. Tas, ko tu uzrakstīji ir tik absurdi, ka pat nezinu no kura gala lai sāk.

    Anairoba slodze pēc definīcijas patērē daudz vairāk enerģijas, nekā airoba.

    Airobā slodzē tiek sadedzināti procentuāli vairāk tauki, tāpēc to vairāk izmanto resnīši, kuri vēl nevar izturēt ilgstošas anairobas slodzes.”

     

    Taisnība, anaeroba slodze sākās pie lielākā pulsa nekā aerobā. Bet pasaki, lūdzu, kā tavos spriedumos iederas fakts, ka anaerobā slodzē glikogēns tiek izmantos bez skābekļa klātbūtnes un fakts, ka piruvāts tiek metabolizēts līdz laktātam? Cik vidēji ilgst anaerobais, cik – aerobais treniņš? Un, ja sasummēt šo kopā, tad kas tomēr patērē vairāk enerģijas un efektīvāk dedzina taukus, m? Un tevis ieliktais links ir unknown trenera wordpress blogs – neautoritatīvs avots.

     

    „Es tagad nevaru vienā īsā postā izskaidrot detalizēti to, kas notiek meditācijas laikā, cilvēkiem, kuriem ir virspusējas vai nav vispār nekādu zināšanu par smadzeņu uzbūvi.”

     

    Ja zinātnieks nevar paskaidrot laboratorijas apkopējai, ar ko viņš nodarbojas – viņš pats nesaprot, ar ko viņš nodarbojas ©

     

    „Taču, ja atkārtoti un ilgstoši gremošanas sistēmā ir paaugstināta īso cukuru vai alkohola koncentrācija, tad šīs nevēlamās sēnes un baktērijas var savairoties lielā daudzumā un radīt efektus, kurus aprakstīju iepriekš.”

     

    Jā, patogenā mikroflora var savairoties palielināta daudzumā, jā. Un tālāk, lūdzu, peer – reviewed pētījumus, kas pierāda tevis teikto.

     

    „Tātad tu apgalvo, ka vielas no gremošanas sistēmas nonāk pa priekšu aknā un tikai tad asinsritē? Nesmīdini.”

     

    Labrīt. Un pati gremošanas sistēma ksenobiotiķu biotransformāciju neveic, ne? Tieši tas notiek ar tevis minētajiem mikrofloras galaproduktiem. Arī aknās, protams.

     

    „Par enzīmu trūkumu - nav tiesa, ja kāds enzīms ir nedaudz nepietiekami, to subjektīvi var arī nejust, bet pieņemt, ka nedaudz pasliktināta pašsajūta ir normāla.”

     

    Atsauci uz pētījumu.

     

    „Cilvēks visu laiku slimo ar dažādām infekcijas slimībām, leikocītu līmenis asinīs 2.2, kas ir krietni zem normas. Sāk lietot wobemzym un mēneša laikā leikocīti uz 5. un vairs neslimo.”

     

    Case study par šo pacientu, lūdzu.

     

    „Nu labi, lai tev ir norma. Es lietošu antioksidantus un samazināšu radikāļu daudzumu, līdz ar to manas šūnas tiks mazāk bojātas.”

     

    Lieto. To es atbalstu. Nekur neesmu teikusi, ka neatbalstu. Pārspīlēšanu par šo tēmu neatbalstu gan.

     

    “Bla, bla, bla, man tavs pseidospeciālist, kurš visdrīzāk arī nevienu pētījumu nav lasījis jau ir norieibies.”

     

    Visi pētījumi ir par dzīvniekiem, kam injicē nātrija glutamāta trieciendevas. Par pētījumiem uz dzīvniekiem jau izteicos. Šai vielai, pievienojot pārtikā, ir drošības un daudzuma kritēriji. Gribi pierādīt? Atrodi pētījumu UZ CILVĒKIEM, kuri patērēja tikai parastu uzturu ar glutamātu bez injicēšanas iekšā.

     

    „Atkārtoju vēlreiz. Cilvēka šūnu membrānas sastāv no ogļhidrātu membrānas, kura pārsvarā sastāv no glikozes un galaktozes polimēriem. Bet, pie lielas fruktozes daudzuma uzņemšanas šūnu membrānās var tikt izmantota arī fruktoze. Ja šī fruktoze ir pietiekami daudz, cilvēka imūnsistēma var sākt uzskatīt šīs cilvēka šūnas par svešām, tāpēc arī autoīmuna reakcija.”

     

    Atkārtoju vēlreiz. Pirms būvēt jaunas šūnas, visi ogļhidrāti tiek sadalīti līdz glikozei.

  6. Kura tieši daļa tavuprāt ir nepareiza?

    Palūdzu speciālistam izskaidrot:

     

    Viss šis teksts ir junk science klasika. Cilvēkam tas teksts liekas ticams, jo ir pamatots ar terminiem un fizioloģisko norišu aprakstiem. Lielāka problēma šeit ir tajā, ka fizioloģiski un biokīmiski termini ir pareizi, bet lietoti nepareizā kontekstā un veicina nepareizu izpratni. Cilvēkam bez zināšanām ķīmija, bioloģijā un medicīnā tas var likties ticams, bet pēc būtības tas ir bullšits.

     

    1) "Gēnu aktivizēšana" tiešā un konkrētā saistība ar fizisko aktivitāti nav iespējama. Ģenētiskais komplekts ir iegūts no dzimšanas, un veselīgs dzīvesveids kopumā veicina to, ka izpaužas vai neizpaušas, piemēram, nosliece uz vēzi vai sirds - asinsvadu saslimšanām. Protams, fiziskā slodze ir viens no veselīgā dzīvesveida pamatiem. Bet muļķīgi domāt, ka, skrienot krosinu, var aktivizet kaut kādus mistiskus gēnus.

    2) Trenažieri nebūt nav saistīti ar lielu enerģijas patēriņu, jo tā ir anaeroba + aeroba slodze, enerģiju patērē lielākoties aktīva aerobā slodze, darbojoties ar pareizo pulsu.

    3) Teikums "Vienkārši abstrahējot cilvēka smadzenes" liek raudāt visiem pasaules mediķiem - nekad nedrīkst tā vienkārši abstrahēt smadzenes. Apziņas jēdziens ir lietots nekorekti. "Rūteris" ir neironi, apziņu salīdzināt ar rūteri ir... khm. Meditācija ir feina lieta, bet nedrīkst tai piedēvēt brīnumspējas. Pētījums par meditāciju interpretēts nepareizi.

    4) Šis ir pilns vielmaiņas bioķīmiskais cikls: http://www.uz.zgora.pl/~jleluk/animacje/show_thumbnails.pl_files/pathway-1b.pngkatra reakcija ir unikāla, un abstrakta runāšana par enerģijas maiņam ir bullšits. Lūdzu, konkrētu reakciju, pētijumus un secinājumus.

    5) "Pati svarīgākā smadzeņu darbības faktoru grupa ir ēšana" - ja parzāģe galvaskausu un liek tur ēdienu - tad jā.

    6) Ko nozīmē - nevēlami organismi barojas no cukura? Viss faking organisms barojas no cukura. Jebkāds, pat vissarežģītākais ogļhidrats beigu beigas kļūst par glikozi, no kā iegūstam energiju. Tā kā cilvēks nefotosintēze, glikoze ir vienīgais enerģijas avots. Tas ir normāls fizioloģisks process. Katra šūna barojas no glikozes, ne tikai mistiskie vārdā nenosauktie "nevēlami mikroorganismi"

    7) Toksīni (būtu vēlams protams teikt, kādi) tiek atindēti aknās. Akna ir viena liela laboratorija, kas kaitīgus savienojumus padara nekaitīgus. Akna ta vienkārsi asinīs nelaidīs mistiskus toksīnus, lai ļautu bojāt smadzenes. Protams, ja neiedzer indi.

    8) Tas, ka mikroogranismi izdala neirotansmitterus? Ko? Kā? Hormonus? Ja mikroorganismi izdalītu hormonus, kas ietekmē organisma hormonālo sistēmu, mēs visi jau sen būtu miruši. Baktērijām ir loma gremošanas traktā, bet BAKTĒRIJAS NPIEDALĀS VIELMAIŅĀ.

    9) "Cilvēkam gremošanas sistēmā var trūkt kāda paveida enzīmi" - to var redzēt un just uzreiz, un tās ir smagas saslimšanas. Nevar būt tā, ka veselam cilvēkam pēkšni, turklāt dēļ bakērijām, trūkst enzīms. Wobenzym ir preparāts, kas pelna naudu uz tā cilvēku rēķina, kas tic šādiem tekstiem.

    10) Cilvēka organismā dažādu reakciju rezultātā rodas radikāļi. Nevis dažādu reakciju, bet tas oksidatīvs stress, kas ir vienmēr nelielos daudzumos, un ta ir norma. Un nevis radikāļi, bet brīvie radikāļi.

    11) Jā, alkohols sadalās par acetaldehīdu. Bet burvīgas aknās ir burvīga aldehīddehidrogenāze, kas alkoholu padara nekaitīgu, ja cilvēks nav alkoholiķis.

    12) Par nātrija glutamātu - bullšits, neviens nopietns pētijums tā kaitīgumu nepierāda.

    13) "fruktoze tiek lielā daudzumā iesaistīta šūnu membrānu veidošanā, imūnsistēma var sākts uzskatīt šīs šūnas par svešām un sākties autoimūni procesi ar iekšējiem iekaisumiem." - ES TIKKO IEKŠĒJI MAZLIET NOMIRU. Fruktoze nav veselīgākais ogļhidrāts pasaulē, bet smadzenēs tā neintegrējas. Un kādā sakarā autoimūnas saslimšanas? Autoimūns, ir reakcija nevis uz svešām, bet uz paša organisma audiem/vielām, ko pēkšni sāk uzskatīt par svešām.

     

     

    Kopsavilkums - kaut kur apakšā ir veselīgas idejas, bet viss ir interperetēts un saprasts nepareizi.

  7. Bet tas nav uzbrauciens, tas ir izbrīns. Cik nācies lasīt diskusijas, tu spēj izcelties programmēšanā, ekonomikā, fizikā, bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, pedagoģijā.. Nu nopietni, kā?

    Lielākā daļa cilvēku Latvijā, kuri pārsvarā ir gudrāki par visiem citiem pārsvarā pilnīgi visās jomās, iet caur Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.
  8. Negaidi, kad skola piemeklēs praksi, atrodi pats. Man pat ir zināmas aizdomas, ka tas palielina iespējas strādāt nopietni, nevis kā praktikantam.

     

    PS: jurchiku tagad var pārspēt tikai čalis, kuram no Raiņa līdz Brīvības piemineklim aizvilkties būs par skarbu. XD

    Dzīvoju Rīgas centrā, tā kā ja kādam uzņēmumam ofiss arī ir centrā, tad ok, bet ja ar transportu kaut kur tālu jākuļās, tad nafig, centrā ir arī citi uzņēmumi.

  9. Es vairāk to domāju to tā kā tiešā (tehniskā) darba vadītājus, ne pēc biznesa strukturas, kur ir citas kompetences un tad viņu termiņi (vai kādi citi pieņēmumi) bez jelkādām konsultācijām būtu no zila gaisa rauti. Citādi jau piem. Vendonam, Maponam CTO visi ir izbijušie.. nu labi T2R varētu būt izņēmums :P

    Nu jā - grupā 3 lielākie un vienīgie, kur izstrāde ir jau kādi 5 cilvēki un uz augšu, tur jā, tur pat ir CTO. Bet visos pārējos kantoros un projektos, kur izstrādātāju daudzums pieder kopai (0, 1], tur... :)
  10. Škrobe tajā, ka man riebjas atstāt lietas pusceļā, tāpēc es principiāli negribētu iet projām, pirms esmu pabeidzis iesākto. Nebūtu arī pieklājīgi.

     

    Kas, tu galīgs daunis esi? Tev liek pist sūdu, jāj ausī, bet tu, maksimāli taisna fakuča pacelšanas vietā, viņiem gribi pabeigt iesākto, jo nav pieklājīgi? LOL, LOL, ROFLMAO. :D

     

    Karoče, Istabai tevi gaida. Nekur sludinājumā neminēts bonuss ir tas, ka jau pašā sākumā būs iespēja no 0 taisīt (rewrite esošo funkcionalitāti + kaudze jaunas) gudrās mājas kontroles API, lasīt - daudz backend, maz frontend, svaigs kods - kā pats sačakarēsi, tā arī būs. Uzreiz gan nevajag sapriecāties par daudz, jo tur ir vēl viena zemāka līmeņa sistēma, kuru tā atjaunināt nav plānā, tā ka būs arī iespēja dažreiz paplēst matus. Kā nu bez tā.

     

    Tiesa, Roze mazliet kļūdījās par projektu vadītājiem - exprogrammētājiem. Tā ir tikai pašā Draugu portālā, citos apakšuzņēmumos vadītāji nav kāpuši pa kodiera kāpnēm, tā ka no programmēšanas zina tikai tik, cik paši painteresējas un tu ieskaidro.

     

    Bet par termiņiem gan - tos principā nosaki tu pats. Kā arī - tie ir dinamiski, atliek tikai laicīgi pateikt, ka pamatota iemesla X dēļ būs ilgāk (piemēram, izrādījās pārāk daudz veca gavnokoda jālabo). Mūžīgi, protams,  gumiju staipīt arī nevarēs.

     

    Kas vēl ir labi - dažkārt tu nosaki ne tikai darba uzdevumu termiņus, bet arī pašus darba uzdevumus. Vajag tikai argumentēti paskaidrot, kāpēc tu to netaisīsi (nu tā, advancētāk par "ej dirst, negribu") un kāds ir tavs alternatīvais problēmas risinājums - gan jau, ka sanāks vienoties.

     

    Izklausās kaut kā neforši, jo cik zinu noteikti atbild visiem un vienmēr

    Zinu vēl vismaz vienu gadījumu, kad ir bijis citādi.

  11. Dev videi mājās jau droši vien der un neko konfirugrēt nemaz nevajag. Esmu dzirdējis, ka tur kkādi ērti kontroles paneļi or smth esot. Nezinu, nekad neesmu licis tādu.

     

    Diskusijas eļļošanai: WNMP >> all

×
×
  • Create New...