Mr.Key

Nesekoju līdzi diskusijai, bet to, ka <?php tiek aizvērts, var arī Eclipsei nokonfigurēt. Preferences -> PHP -> Code Style -> Code Templates -> simple php file

Iesaku atteikties no prakses izmantot ?>. Ir situācijas, kad tas noder.

Jāsaka, ka Zend Studio php formatētājs ir labākais, ko esmu redzējis. Vai kāds zin vēl kādu labu php formatētāju? Ar domu, ka ar klikšķi var noformatēt visu sourci skaistu un pārskatāmu, atbilstoši savām vēlmēm, ar tabiem vai speisiem, ar atstarpi starp iekavu un parametru, vai bez, utml.

Nezinu. Latvija ir viensētnieku tauta. Zinātniskos institūtus, kas cēla intelektuālo resursu, starp citu, radīja vecā sistēma un tie šobrīd ir likvidēti, un sistēma arī ir cita.

Inovāciju tirgus Latvijā ir smieklīgs, savukārt kā bāze inovāciju tapšanai, izplatot inovācijas uz ārvalstīm - tas jau ir reāli (ir piemēri jau šodien). Varbūt individuāli modelis ir izveidot kādu iphone appu vai kaut ko tamlīdzīgu, kas nodrošina kapeikas priekš tā, lai nebūtu jāstrādā, ražojot web lapas. Iemācīties pelnīt uz kapiekām, pirms ķeras pie lielās naudas.

Projekts varētu tapt kā individuāls viena vai dažu cilvēku mērķis, kurš tad apvieno visus pārējos un kasa kopā cilvēkus, finanses un domā, kā viņus motivēt. Kapitālismā motivācijas pamatā parasti ir nauda. Kā jau rakstīju, spēcīgāku lomu spēlē organizātoriskās spējas, nevis tehnoloģiju pārvaldīšana.

Varbūt krievi var atļauties dēļ lepnuma veidot savu inovāciju centru piemaskavā. Nodrošināt to ar darbu pat tukšgaitā, liekot ražot priekš savas armijas, valdības pasūtījumiem utt. Vai latvieši ir uz to spējīgi? Valsts pasūtījumos viss tiek iepirkts no ārzemēm, kaut arī varētu ražot šeit. Esmu skeptisks par šo ideju, tāpat kā par visām idejām, kuru pamatojums ir nācijas lepnums, labklājība utml. netveramas lietas, kas skaisti izklausās, bet praksē ir tukši saukļi. Aerodium piemērs?

Piekrītu domai, ka daudziem liela barjera ir elementāra (iz)dzīvošanas izmaksas. Piemēram, lai izveidotu nelielu produktiņu un to izplatītu, nepieciešams darbs mēnešu garumā tikai kontaktu izveidošanai un tirgus vajadzību noskaidrošanai. Utt. Ja ambīcijas ir lielas un ir vēlme startēt uz augstām tehnoloģijām, variants ir sistemātiski meklēt darbu uzņēmumā, kas ar to nodarbojas un karjeras gaitā tikt līdz kam lielākam par viekāršu darbu. Jo vienam pašam individuāli ir nereāli - neviena pasaules līmenī normāla firma neuzticēs ģēnijam ražot komponenti. Ja notiek darbs pie kāda pasaules līmeņa produkta, nepieciešams spēcīgs mārketings, kas bieži ir pat svarīgāk, nekā tehniskais izpildījums. Jautājums atkal par spēju sastrādāties.

Ilgtermiņā tas ir iespējams. Jautājums ir par formu. Tiešām, reālākais būtu izveidot zinātnisko inkubātoru - institūtu, iestādi, kas apvieno IT startupus un tieši IT startupus. Ieguvums būtu kaut vai tas, ka startupi var tusēt savā starpā un sacensties ar izaugsmi. Rīkot regulārus seminārus un apmācības. utt.

p.s. Un jā, uz pasaules fona tā "sēklas nauda", kas šeit radītu brīnumus, ir pat ne sīknauda, bet tādi melnie santīmi...

p.p.s. Nesen bija ziņa par dažiem čaļiem, kas dabūja "sēklas naudu" projektam GoMap. Liekas, ka kādi 100k bija. Acīmredzot, iespējas ir.

OFT: Bāc, arī šeit tiek aizstāvēta valodas degradācija... Nu kāpēc tas vajadzīgs?

Pa tēmu - tukšas pārdomas no manas puses. Manuprāt, tiklīdz šeit plūdīs miljardi, tiks saceptas virtuālas firmas, kuras nodarbosies ar inovācijām, bet kuru patiesā darbība būtu skaitīt naudu uz saviem kontiem. Reālajiem darītājiem nebūs iespēja tikt pie šiem līdzekļiem, jo lai atbilstu nosacījumiem, kas tiks izdomāti, vajadzēs 5 juristus un 3 grāmatvežus, un 2 sekretāres. Piemēram, patreizējais ES atbalsts, ja kāds ir papētījis nolikumus, tad tie ir diezgan dīvaini.

Vispirms latviešiem jāiemācās apvienoties, aizstāvēt un atbalstīt vienam otru. Latviešiem jāmācās uz savām idejām un darbu skatīties kā uz vērtību. Patiesību sakot, Silīcija ieleja ir daudz par augstu tēmēts valstij, kurai vispirms jāiemācās pelnīt kaut vai ar vienkāršām lietām. Patreizējā biznesa apmācība ir ļoti formāla. Silīcija ielejas pamatā vajadzīga iniciatīva, drosme un idejas - šīs lietas NEVAR iemācīt. Tās ir lietas, kas veidojas katra cilvēka dzīves pieredzes rezultātā. Es pazīstu cilvēkus, kas pa laikam metas no vienas lietas pie otras. Kad topā ir ziepes, viņi taisa ziepes, kad restorāni - taisa restorānus, utt. Protams, ka tiks taisīti IT uzņēmumi, kuros gudrie talanti tiks izmantoti senu ideju atražošanai, nevis inovācijām. Tajā pašā laikā ir cilvēciņi, kas rada nelielus uzņēmumus un klusiņām jau darbojas uz ārzemēm, esot šeit pat LV. Vai kaut ko tādu māca kādā universitātē?

Kā arī, ļoti riskants moments ir tas, ka nemākot patentēt un aizstāvēt savus izgudrojumus, šādi uzņēmumi var kalpot kā bezmaksas ideju pienesēji pasaulei. Kā tas notiek ar patreizējām institūtu paliekām. Tas, ka ir daudzas gudras galvas, kas prot programmēt, ir labi, bet tas nav nekas tik īpašs, lai ar to atmaksātu miljardu investīcijas. Tam vajag kaut ko lielāku. Latvijas inovatīvā kapacitāte ir liela, taču, kā jau minēju, ir virkne traucējošu faktoru. Pie kam, tik tiešām, liela problēma ir izglītības trūkums. Piemēram, žurnālisti ar sajūsmu steidz rakstīt, ka pie mums taisa robotus utt., kaut gan tas ir tāds katalogā nopirkts konstruktors ar programmiņu. Tā nav inovācija!

Kam es piekrītu, ir tas, ka ļoti spēcīgs stimuls būtu mikro riska investīcijas - 10 k EUR apjomā uz pusgadu, lai cilvēki var izveidot savu produktu, veltot tam un tikai tam 6-12 mēnešus. Tā ir ļoti laba ideja! Tikai, atkal rodas jautājums, kā šo ideju pasargāt no tiem, kuri vēlas piezīsties.

Vēlāk uzrakstīšu vēl, bet patreiz man codez vīzija nav īpaši skaidra. Kāds ir tās mērķis? Kāpēc tāda ir vajadzīga? Vai tas nav vienkārši domu atgremojums treilera iespaidā? Paraut cilvēkus ar tukšām vīzijām nav īpaši prātīgi. Vīzija ir viena lieta, bet realitāte ir pavisam cita lieta. Realitātē tu vari saskarties ar super duper sākumu, sanāk 100 programmētāji, dažu gadu laikā samācās ūberkrutās tehnoloģijas un pēc tam mēnesi pirms lielā brīnuma dzemdību brīža pasaka, ka viņi visi brauc prom, jo ir pārpirkti. Ko nu? Tajā pašā laikā kāds Krievijā bez smaga darba un ēdināšanas, uztaisīs kaut ko līdzīgu chatroullette, ar draugiem to izreklamēs un savāks banku. ?

p.s. http://pmarchive.com/

Reiz IT kolēģi jokoja par Silokona ieleju savā valstī - viņiem ir iela, pa kurieni smukas blondīnes (un arī tumšmates) tādā promenādes stilā staigāja pa vakariem, ar mērķi nocopēt bagātu ārzemnieku un aizprecēties uz ārzemēm.

Silīcija ieleja ;)

Manuprāt, svarīga komponente ir investīciju jautājums un šo investīciju pieejama startupiem uz riska kapitāla principiem (respektīvi, ja ideja neaiziet, to noraksta, nevis apraksta darītāju īpašumus).

Tā kā es un, droši vien, arī citi būtu ieinteresēti apspriest projektu vadības un darbu organizēšanas jautājumus, iedomājos, vai tam nevar veltīt atsevišķu sadaļu? Līdzīgi kā sadaļa Drošība.

Jūsu domas?

Tas viss ir ļoti teorētiski ;)

Starp citu, es biju mēreni šokēts, bet amīšu firmas nemaz nesteidzas pielietot dzīvē savas (t.i., amīšu universitāšu un gaišo prātu radītās) teorēmas:))

Varu piekrist, ka iekš Linux ar tekstu un failiem strādāt ir jūtami ērtāk un ātrāk.

Arī iekš mc ir dažas fīčas, kas jūtami uzlabo dzīvi. Bet viņš reizēm uzkārās man un tad bija jāmeklē Kill poga.

Ļoti stiepjams jautājums, bet tas drīzāk varētu būt tiešs jautājums darba sludinājuma autoram, lai paskaidro savu vajadzību.

Cik man zināms, tomēr programmētājs ir programmētājs un administrātors ir administrātors, tāpat kā lidmašīnai ir pilots un ir mehāniķis (nav jāvelk paralēles, kurš skaitītos programmētājs, kurš administrātors). Parādiet man lidsabiedrību, kur pilots veic mehāniķa, vai mehāniķis - pilota funkcijas? Tādu nav. Tāpat nevienā nopietnā vietā, kur sanācis pabūt, programmētājs neadministrē serverus un administrātori neprogrammē.

Interesants variants.

Es pats mēģinu sadalīt pa 45x15 min blokiem (45 min darbs, 15 min atpūta). Skolas variants, vai studiju variants ar 90min blokiem ar 5 min pauze un starplaikiem 30-60 min. Jāsaka, ka tas parasti izgāžas. :D

Bet, kas parasti padodas vislabāk - saplānot (jā, uz papīra/excel/txt) darbus pēc iespējas sīkākos blokos. Tādos, kurus pabeidzot <1h, var par to aizmirst, piecelties, izmest kādu riņķi un, atgriežoties atpakaļ, ņemt nākošo bloku. Tāda ķeksīšu vilkšanas metode. Mīnuss - risināmā problēma pēc būtības ir jāatrisina plānošanas laikā, kas nozīmē, ka vairākas dienas notiek tikai plānošana. Situācijās, kad nepieciešams radošums, tas daudz nelīdzēs. Piemēram, jāatrod bugs! Tās var būt 5 min., bet var būt arī 5 dienas.

http://www.paulgraham.com/makersschedule.html

Man likās tīri interesants raksts par mūžīgo problēmu - nevēlēšanos celt telefonu un vēlēšanos atcelt visus iepriekš ieplānotos pasākumus, kad uznāk programmētāja radošums.

Essays - virkne interesantu rakstu

vēl interesanti par radošā cilvēka laika organizēšanu:

http://pmarchive.com/guide_to_personal_productivity

Arī tajā saitā blakus stāv citi interesanti raksti.

Manuāļa lasītājs arī nav 1337, 1337 ir tas, kurš manuāli jau ZINA.

Labi, iedodu tev devaisu, lūdzu, uzprogrammē man to, ko man vajag - lai softiņš reaģē uz dažām specifiskām pogām, izslēdz skaņu, un vēl virkni lietu, ko nenodrošina standarta OS un FW, bet nodrošina ražotāja API, kurš katram ir dažāds.

Bet API es tev nedošu - tu taču to jau zini, vai tad ne?

Citiem vārdiem sakot, runa nav gluži par funkcijām mb_substr vai $db->query()->addFrom('tabula_kabula');

Par ko ir runa? Zīmēšana (es runāju tiesi par kvalitātīvu zīmēšanu, nevis ķap-ļap) ir estetisks process, kodēšana - vairāk analitisks, pragmātisks. Par to pat dažādas smadzeņu daļas atbild, tur tik tiešam jābūt ģenijam.

Atļaušos turpināt savu domu gājienu, jo šis topiks ir netēmā

Jāsaka, ka nemaz nav tā, ka zīmēšana ir TIKAI estētisks process, kurā nav analītika un pragmātisms. Kodēšana (KODĒŠANA) gan atbilst otrajam, t.i., pragmātiskajam. Nejaukt kodēšanu ar programmēšanu!

Vizuālo dizainu, ko radījuši pārmērīgi estētiķi, ir ļoti viegli atpazīt! Patiesībā dizains ir vesela zinātne, joma, kuras speciālistu LV kantoris nevar atļauties, izņemot dažus. Labs UI un UX prasa pārzināt daudzas vizuālā nianses, fibonači skaitļi fontu un aiļu proporcijās, krāsu teorija un psiholoģiskie faktori - tikai daži no punktiem, kas jāņem vērā. Pirmā pazīme, kas nosaka, ka zīmētājs ir diletants, ir pārāk bagāts dizains.. (!) Paprasiet diletantam, kāpēc fonā strīpiņas ir pa diagonāli augšupvērstas vai lejupvērstas, un viņš izbrīnā atvers muti (a kāda tam nozīme, nu tās taču smukas strīpiņas?).

Jūs zinat, ka vairākām lapām, kuras esmu karjeras sākumā taisījis, mērķauditorija nezināja, ka jāklikšķina uz linka? Lietotāji saprata tikai estētu izsmietās podziņas, un tāda superīga fīča, kā links bez pasvītrojuma tika uztverts kā teksts! UI/UX ir zinātne, kurš jāveido atbilstoši lietotāju priekštatiem, nevis kā zīmētājam - estētam ienāk prātā.

Tas nozīmē, kā lielbudžeta mājaslapas dizainu nosaka mērķauditorija - ja tirgo smaržas, taisam preloaderi, kas 5 min salādē melnbaltas bildes, kur viss kustās, slīd un nospiežot vienu no 3 pogām, viss sagriežas kaleidoskopā un atverās cita lapa (http://www.dolcegabbana.com/deg/#home). Un 2010 gadā taisītai lapai jāatbilst 2010/2011 gada stilam, nevis kaut kādam 3 gadus vai, nedod dievs, 5 gadus vecam ārprātam. Savukārt industriāliem uzņēmumiem dizains būs askētisks.

Domāju, katrs, kas ir sadarbojies ar dizaineriem, no savas pieredzes atcerēsies tos ārprātus, kurus atsūta grafiskie dizaineri, kas nesen pievērsušies webam.

Atgriezīsimies pie tēmas - naudas pelnīšana.

Gaidu piemēru, kur šie trīs lielumi ir savirknēti šādi: Programmētājs ģēnijs => Frameworka programmēšana => Nauda.

Леший, Es tā saprotu, ka ar sava frameworka programmēšanu tagad var labi nopelnīt, tā sanāk, ja?

Programmēt frameworku? Kārtīgs skriptētājs jau padzirdot šādu ideju vien, sāks trīcēt... :)

Te pat blakus korpusā ir iesācēju jautājumi.. tur kāds ir programmēšanas vārda cienīgs? ;)

Manas pārdomas...

Web lapas sen jau ir kļuvušas par bijušo poligrāfistu nodarbi. Agrāk štancēja vizītkartes, bukletus un katalogus, tagad - mājaslapas.

Ar programmēšanu tur mazs sakars. HTML salikšana nav programmēšana. Skriptēšana nav programmēšana. Darba vides sainstalēšana? Huh. nu baigais darbs. Protams, mājaslapa, kuru veidojusi profesionāla komanda (dizains, html, programmēšana), darbosies daudz labāk, nekā tāda, kaut kāda. Taču, kas teica, ka klientam vajag mājaslapu pa 1500 Ls? Arī pa 50 Ls lapa būs, tur varēs kaut ko ierakstīt, un cik firmām vajag vēl kaut ko vairāk? Prestiža lapa? Auu, tas bankas ikmēneša rēķins ir daudz sensitīvāks jautājums.

Protams, mājaslapas izveide prasa iemaņas un laiku, bet būtiskākais, kas nosaka cenu, ir pakalpojuma sniedzēja prasme pārdot sevi un pieeja pie klientiem. Everybody is a salesman! Kas notiek web lapu jomā? Skat ss.lv. Lapas sviež pakaļ. Tajā pašā laikā netrūkst grand uzņēmumu, kas neizskata projektus zem 4 cipariem. Liek padomāt? To sauc par biznesu. Cik sanācis skatīties, lielbudžeta mājaslapas top reklāmas aģentūru, nevis programmētāju firmu paspārnē. Vari uzprogrammēt akciju, flash spēli? Forši. Bet tiec pie kāda no 100 klientiem, kas kaut ko tādu var apmaksāt.. klients nāks pie tevis kā pie programmētāja? Nē. Klients ies pie reklāmas aģentūras, pirms tam, visticamāk, apjautājoties dažiem paziņām. Vai arī pazīstamam programmētājam. Tagad jautājums, cik universālo kareivju mājaslapu taisītāju tusē ar tiem, kas pieņem lēmumus? Ģēniji netusē - nav laika, nav sociāli aktīvi. Tie kas tusē, uztaisa crapu, jo nekam normālam neatliek laika - pa kuru laiku taisīs lapu, ja pārsvarā sanāk skraidīt riņķī? Līdz ar to, abos gadījumos lai izsistu pasūtījumu pa tiešo no klienta, jāsauc zema cena. Tāpēc, ja runa ir par programmētāju, tad vienīgais, ko programmētājs var darīt, ir kļūt par freelanceri vai darbinieku reklāmas aģentūrām, ja ir doma darboties mājaslapu jomā. Un te ir arī baigā izvēle, jo kantoru algas ir 400 - 600 max. par fulltime uz rokām. Labākajā gadījumā tiek maksāti arī nodokļi., t.i., "konkurētspējīgs atalgojums".

Var arī veidot savu uzņēmumu, kurš uzreiz nogrims, ja programmētājs visu darīs pats. Tad vēl paliek variants veidot kādu produtktu/servisu un vienatnē vairākus gadus to attīstīt uz pasaules tirgu - laika apjoms būs tikpat liels, kā izdabājot dažādiem klientiem, taču ieguldījums paliks pašam un viena sistēma pieejama daudziem par nelielu samaksu. Un vēl daudzi biznesa modeļi, kas, manuprāt, ir daudz jēdzīgāki par absolūtus zaudējumus nesošo "lēto mājaslapu taisīšanu" - sevi cienošs cilvēks to nedarīs dēļ briesmīgās lēto mūdžu konkurences. Ja paveicas atrast dažus klientus, kas nodrošina mēneša income virs 500 Ls, nu tad super, un ja virs 1000 Ls, nu tad vispār, KOCMOCC!

Cita lieta ir web projekti u.c. risinājumi, bet tas jau ir no citas sērijas. Un tādos projektos programmētāja loma ir tikai viena no. Vēl ir arī mārketings, saturs, utml. Tādā labā tīmā var izdoties realizēt sevi kā tikai programmētāju.

Rezumējot, ar pliku "labs programmētājs" šodien nepietiek, lai pelnītu mājaslapu jomā. Vajag pieiet ļoti radoši un, manuprāt, finansiālā atdeve, programmētājam paņemot visu labas izstrādi no A-Z ir mazāka, nekā strādājot lielā grupā, pildot šauro programmētāja lomu.

p.s. ir arī juristi, kas interesējas, vai nevajag kko palīdzēt utt. tā nemaz nav, ka citas nozares profi peldas naudā. Notāri, imo, var kārties, jo salīdzinoši nesen, kad visi skraidīja pārrakstīt zemesgrāmatas, tagad ir pilnīgs čušss.

Sanak. Top 1% saņiem ari vairak.

Ja būtu palasījis tālāk to rakstu, kurā bija minēts par to, ka labs programmētājs ir 30-50 reizes vērtīgāks, būtu ticis līdz tai vietai, kur tiek kritizēta darba apmaksa pēc sarakstīto rindiņu skaita. Un tur bija arī rakstīts, ka reāli šie top programmētāji reizēm pat saņem mazāk, nekā tie, kas ražo crapu - normāli taču neviens nemaksās par to, ka programmētājs 2 dienās uzraksta 3 rindiņas, vai ne? Priekšnieka acīs tas, kurš 5 dienas ar bugiem atražo fīčas, kuras jau ir pieejamas, ir centīgāks darbinieks par to, kurš 2 dienas nesteidzīgi lasa manuāli.

Tas ir domāts tā, ka samaksa tiek veikta ikreiz, kad tiek padarīta darbu daļa par 100-200 Ls? Forši! :)

http://www.google.lv/search?q=zeltarokas.lv

Kur piebraukt pēc 50 Ls?

Lietuviešu versijā tas būtu: "Nepatīkami, bet man jāsaka, ka tavs draugs ir izraisījis satiksmes negadījumu (pagrūda uz ielas mazu bērnu zem auto). Bet varam vēl nokārtot, ka viss tiek nokārtots bez tiesas un cietuma.. Ar ģitāru vien nepietiks, bet varam satikties un atdosi naudu man. Vēlāk jau vairs neko nevarēs darīt un draugs sēdēs. Naudu dabūsi uzreiz atpakaļ no drauga, kurš šobrīd vienkārši nevar tai tikt, jo ir aizturēts. Bet, kā mēs noskaidrojām, nauda viņam ir."

:D

p.s. atceros, ka savulaik viens deputāts iebrauca auzās, bet to skaļi nereklamēja.. jo bija noticējis epastam par to, ka viņam pienākas miljons par palīdzību karaļa mantojuma atgūšanā.. nabadziņš laikam epastu lietoja minimāli un domāja, ka viņš patiešām ir izvēlēts dēļ sava statusa.

Ir ne tikai wp. Ir arī Drupal. Piemēram, www.economist.com ir Drupal.

Bet tā es neredzu iemeslu, kāpēc uzņēmumiem nevarētu piedāvāt mājaslapu ar dizainu un vienkāršu admin paneli. Lai izmantotu visas wp un drupal priekšrocības, uzņēmumam ir faktiski jārada štata vieta vai pat nodaļa, kas ar to nodarbosies. Lieki teikt, ka mazas firmiņas labākajā gadījumā pa laikam pamaina preču aprakstus vai cenu info.

No biznesa viedokļa raugoties, klientam ir vienalga, ar kādiem līdzekļiem tiek panākts vēlamais rezultāts, savukārt programmētājam tipveida mazās lapiņas ir vienkāršāk veidot, izmantojot savu vienkāršo admin sistēmu ar tabulām `categories` un `pages` un WYSIWYG editoru. Vai arī ievelkot dziļi elpu un izmantojot kādu no easy tipa cmsiem, piemēram, cmsmadesimple.org.

Un codez minētais punkts b) reālajā dzīvē bieži izskatās tā, ka uz epastu vai caur skype tiek atsūtīti materiāli, vai vienkārši tiek piezvanīts un palūgts nomainīt kādu sadaļu. Un ej tu ieskaidro, ka to var darīt pats.

Un ir klienti, kas maina paši, taču viņiem nepatīk ne wp, ne drupal, jo vienreiz ir palietojuši vienkāršu pieckapiekas varianta admin sistēmu un ar to pietiek.

Ir oftopiks? Nav? Ir, vai ne!? Atvanojos :)

p.s. Jums izdodas sagūglēt php.lv pēc keywordiem mājaslapas, web dizains, utt?

Tu domā, ka šeit iegriežas potenciālie klienti? Ja to domā kā darbu pie kāda vai ar kādu aktīvāku tipu, kas strādā ar klientiem, tad ok..

Tas ir jautājums par reliģisko piederību... :D

Nav noslēpums - atrakstīja no šejienes uz epastu.

Sveiki, biedri!

Jāsaka, ka nodarbes ir atrastas un šis vairāk nav aktuāli, paldies visiem par atsaucību!

konfigā ņem arā tos entities... vai aizvieto ar viņas ar šo

http://wiki.moxiecode.com/index.php/TinyMCE:Configuration/entities

un izskatās, ka tavai sistēmai ir kaut kāds postēto datu filtrs, kurš izravē &...;

konfigā noņem latin characteru aizvietošanu ar html entities.. no galvas neatceros, pameklē. š reizēm aizvieto ar š.. bet tā varētu nebūt īstā problēma.

vienkāršs veids, kā noteikt, vai problēma ir saistīta ar tinymce vai datubāzi, ir paprovēt ievadīt to pašu tekstu caur parastu textarea.. ja problēma saglabājas, ievadi tekstu caur kodu, tad caur sql command line utt.. karoch, debugo :D