Mr.Key

imo, browseris vnk izravē nesaprotamu tagu, tāpat kā normalizē <br /> uz <br> (jo normāli gandrīz visas XHTML lapas tiek renderētas kā html transitional, bet tas ir atsevišķš temats, kāpēc). tobish, jquery vēršas pie DOMa, kurā laikam nav tas xmp.

p.s. es tikai skaļi domāju.

p.p.s. wtf is xmp? Atradu, ka tas ir kaut kāds adobes tags

Kā es risinātu problēmu:

1) Prasīts: Noteikt iepriekšējā mēnesī reģistrēto lietotāju skaitu

2) Dots: DB tabula ar lietotājiem, katram lietotājam dots reģistrēšanas datums un laiks

Kā mēs to varam izdarīt?

1) SQL izteiksme jāveido tā, lai tā atlasītu tikai tos ierakstus, kas atbilst iepriekšējam mēnesim, raugoties no pieprasījuma viekšanas brīža

2) SQL izteiksme jāpapildina tā, lai tā izvadītu ierakstu daudzumu, nevis ierakstus

Punktā (1) runa ir par WHERE (kur) nosacījumu, kurā mēs izmantosim salīdzināšanu gan ar katra ieraksta datumu, gan ar šodienas datumu. Punktā (2) mēs izmantosim grupēšanas funkcijas (agregātfunkcijas).

Reģistrēšanas laiks var būt norādīts kā timestamp (skaitlis INT formātā, jeb sekundes no 1970.01.01. 0:00), kā DATE vai DATETIME lauks (datubāzes iekšējais formāts, kura spēks ir izmantojot SQL datumu funkcijas), vai kā tavā gadījumā, string (dd.mm.yyyy). Manuprāt, pēdējais variants nav slikts, bet nav arī labs. Tas nav nepareizs, bet labāk ir izmantot DATE tipa lauku.

Tā kā date tipa lauks netiek izmantots, mēs to pārveidosim. To var izdarīt ar funkciju, kuru atradīsim MySQL manuāļa sadaļā Date and Time functions.

Pārveidot no stringa:

mysql> SELECT DATE('2003-12-31 01:02:03');

-> '2003-12-31'

Pārveidot no timestamp:

mysql> SELECT FROM_UNIXTIME(1196440219);

-> '2007-11-30 10:30:19'

Protams, SQL izteiksmē mēs piemēros redzamās konstantes aizvietosim ar attiecīgo datubāzes lauku.

Šos piemērus der arī uzreiz SQL konsolē pamēģināt, paskatīties arī kā citas funkcijas darbojas! Funkcija DATE() nederēs, jo tev datums ir norādīts citādā formātā, tāpēc tavs uzdevums ir atrast īsto funkciju - FUNKCIJA1(datums) => <SQL datums>

Tālāk apskatīsimies, kā atrast iepriekšējo mēnesi. Tas, ko tev vajadzēs, ir salīdzinājums WHERE izteiksmes daļā:

<datubāzes rindas mēnesis> = <iepriekšējais mēnesis>

Tavs uzdevums:

1. Tajā pašā manuāļa sadaļā atrast funckiju, kas atgriež mēneša ciparu no datubāzes lauka - FUNKCIJA2(<SQL datums>) => [1 - 12]

Kā atrast iepriekšējo mēnesi? Tas tev būs pa grūtu, tāpēc uzrakstīšu priekšā: SUBDATE(NOW(), INTERVAL 1 MONTH); Tavs uzdevums ir atrast manuālī šo funkciju, izlasīt tās aprakstu, paspēlēties ar to.

Tātad, esam nonākuši līdz tam, ka SQL WHERE izteiksme būs tāda:

FUNKCIJA2(FUNKCIJA1(datums)) = FUNKCIJA2(SUBDATE(NOW(), INTERVAL 1 MONTH))

Viss, kas mums atliek, ir saskaitīt šos laukus, ko daram ar COUNT(*). Tā kā mēs skaitām visus laukus, GROUP BY daļu SQL izteiksmē neliekam.

Tavs uzdevums - uzrakstīt pilnu SQL izteiksmi. Pielāgot, lai to var izmantot pagājušās dienas, nedēļas, gada utml. reģistrēto lietotāju skaita noteikšanai.

Vēlu veiksmi!

Es, piemēram, nemaz nedomāju par to, vai ir lētuča piegarša vai nav. Parasti klienti, kas domā šādās kategorijās, anyway ir negūtie ienākumi, jo es ar tādiem nesadarbojos. Starp citu, stabilākie klienti ir tie, kas sēž necilās telpās un krīzes laikā neleca debesīs. Tie, kas pievērš uzmanību ārišķībām, ir problēmu kategorija, piemēram, čakarīgi privātie, kuriem pa 50 Ls gribas gan mājaslapu, gan būt Googlē pēc visiem iespējamiem keywordiem, gan vēl nezko, vai arī vēl varianti, kurus nevēlos uzskaitīt, bet manā uztverē, nekāds zaudējums tas nav. Starp citu, bija viens potenciāls klients, kuram mana lapa likās pārāk necila, neesot darbinieku, nav ofisa un tā. Viņu apmeta 3x un tāpatās tā lapa ir šausmīga, salīdzinot ar to, ko būtu varējis iegūt pie manis. (nupat apskatījos, jau 4. lapa, tagad jau normāla, bet izdtrādātājiem pat nav mājaslapas, tikai epasts). Taisnības labad jāpiebilst, ka weblapu kā kanālu man nekad nav bijis laika attīstīt un tas nav arī nesis klientus, jo darīt tāpat pietiek ko. Web firmām tas, protams, ir citādi. (es runāju par .id.lv lietošanu privātām, ne firmas vai web projekta vajadzībām)

Iespējams, neviens nav teicis, ka lai rakstītu programmas, reizēm ir tā, ka ir jāsēž dienu, vakaru, reizēm arī nakti un nākošo dienu, līdz tiek atrisināts kāds jautājums. Atrisināts nevis pēc principa "darbs grupā" vai gaidot, kad kāds cits to izdarīs, bet atrisināts, izlasot dokumentāciju, domājot un vēlreiz, domājot.

Pieļauju, ka šodien dominē uzskats, ka viss nāk uzreiz un momentā. Nesatraucies, palasi tos linkus, ko Briedis iedeva, padomā, pamēģini tā vai savādāk. Pamēģini pats saprast, kā būtu jādara pareizi - parasti, piemēram, php un mysql manuāļos rādītie piemēri atbilst vēlamajai praksei.

Ja ir grūtības ar angļu valodu, tad nu neko darīt - jāmācās viņa, jāsāk ar to, ka sākumā viss ies lēnām, bet tā tas ir visiem.

Nu re, biznesā galvenais ir būt apsviedīgam! ;)

O, reku jau viņi ir!

Kavacky, Kaklz.. vai darbiniekam viss ir tik labi aprakstīts, ka jūs uzskatat, ka viņš visu var izdarīt?

Vai nevarētu būt tā, ka jūs pieņemat, ka jūsu pieredzes gūtā pieeja ir tāda pati, kā visiem, un tādēļ kļūstat neiecietīgi, ja kāds prasa paskaidrot, kādu tieši izpildījumu jūs vēlaties?

Piemēram, situācija:

- Izpildītājs saņem, piemēram, HTML dizaina skici. Viņš viņu realizē 1:1, un saņem pārmetumus par to, ka tas prasa ilgāku laiku, vajag taisīt apmēram tā, lai būtu aptuveni

- Izpildītājs otrā gadījumā realizē skici pēc pirmajā gadījumā apgūtās pieredzes - galvenais ir lielie vilcieni, un saņem pārmetumus, ka nav uztaisīts 1:1.

- Trešajā gadījumā no izpildītāja vēl tiek gaidīts savs radošais pienesums (uzlabojumi, noslīpēta ajax darbība utt.)

Manuprāt, jāpaiet zināmam laikam, kamēr komandas locekļi pielāgojas darba stilam. T.i., tas, kas jūsu gadījumā ir cilvēks, ar kuru jāauklējas, iespējams, patiesībā ir ļoti labs darba darītājs, taču neatbilst jūsu praktizētajai pieejai. Jeb tas ir savādāk patiesībā?

Sveiki!

Šoreiz es vēlos izteikties par dažām absurdām lietām, kuras esmu novērojis laika gaitā. Lasot un uzklausot darba devēju prasības, viens no punktiem, kuru praksē nekad neesmu izpratis, kā tas ir iespējams, ir "spēja strādāt pastāvīgi". Vai "neatkarīgi". (Neanalizēšu tādus gadījumus, kad spēja strādāt pastāvīgi nepieciešama kopā ar spēju strādāt komandā). Esmu manījis arī cilvēkus, kas izmisīgi mēģina vienatnē kaut ko sasniegt, tajā skaitā, iespējams, arī es pats tā esmu rīkojies.* Man tas asociējas ar to, ka darba devējs grib uzdot uzdevumu darbiniekam un saņemt rezultātu, bet viss pārējais pa vidu ir cilvēka paša problēma. (T.i., praksē tas tas varētu izpausties tā, ka pirmdien tiek iedots uzdevums un piektdien tiek prasīts rezultāts, ja rezultāta nav, vienīgā diskusija ir par jaunu termiņu. ja ir, tad - nākošais uzdevums) Tas, kā izpildītājs vadīs pats savu darbu, kā motivēs sevi pabeigt uzdevumu, kā centīsies to paveikt pēc iespējas labāk, šādu darba devēju neinteresē. Viņaprāt, bizness ir tāds, ka tiek iedoti uzdevumi un savākti rezultāti, apmaiņā pret naudu. Arī no otras puses, eksemplāri, kas mēģina visu darīt vieni, domā apmēram tā - "es te mazliet iespringšu un pēc tam būšu karalis".

Bet varbūt ka tā ir nepareiza pieeja!? Indivīds nespēj strādāt absolūtā vienatnē, vismaz manuprāt, ne. Man ir bijusi lieliska pieredze projektos, kur kopā ar darbu vadītājiem, kolēģiem u.c. ir izveidoti risinājumi, gūstot no tā prieku un izveidojot nemaz ne sliktus risinājumus. Ir bijusi arī pieredze, kad pasūtītājs nesaņem neko, jo pat pie vislabākās gribēšanas, nav sanācis vienam pievērsties pie ilgstošas strādāšanas (nav runa par maziem, dažu h ilgiem darbiņiem). Ir bijis, ka pasūtītājs intensīvi komunicē, tad arī viens esmu izveidojis labu risinājumu.

Cik zinu, daudziem programmētājiem, kas strādā vienatnē (t.i., taisa klientiem) ir šāda veida problēma.

Šodien uzdūros interesantam tekstam (izvilkts no plašākas analīzes):

Arī pieaugušie paliek ‘sociāli’ dzīvnieki: viņiem saglabājas nepieciešamība pēc ārējās stabilizācijas avota. Šī atvērtā sistēma nozīmē, ka daudzējādā ziņā cilvēki nevar būt stabili paši par sevi, un nevis nevajadzētu, bet tieši nevar. Šī īpašība nesaskan ar realitāti, sevišķi tādā sabiedrībā kā mūsējā, kurā tik augsti tiek cildināta individualitāte. Pašpietiekamība izrādās sapņu burbulis, kuru pārdur limbisko smadzeņu skaudrā īstenība. Psiholoģiska stabilitāte nozīmē atrast cilvēkus, kuri jūs harmoniski iespaido, un saglabāt kontaktu ar viņiem.

Es esmu pārsteigts, cik šī lakoniskā rindkopa no pētījuma precīzi saskan ar manis novēroto - labs "dajebkas" iespējams tikai esot harmonijā ar citiem., t.i., kolēģiem, priekšniekiem, padotajiem, klientiem, apakšuzņēmējiem, utml., ja runājam par profesionālo līniju.

Rezultātā mans secinājums: Fiziski nav iespējams strādāt individuāli un pastāvīgi. Darbs jāveic komandā, un tādā komandā, kurā esat harmoniskā saiknē ar citiem tās locekļiem.

Ko no tā varētu iegūt darba devēji/priekšnieki/pasūtītāji: Atmetiet cerības atrast individuālo kareivi, kurš viens pats uztaisīs lielisku risinājumu. Meklējiet vai nu komandu, vai arī esat gatavs veltīt savu laiku regulārai komunikācijai.

Ko no tā varētu iegūt darba ņēmēji/padotie/izpildītāji: Nedariet darbus vienatnē. Strādājiet kolektīvi (dažādos veidos - firmā, ar draugiem, bieži komunicējot ar kolēģiem). Izvairieties no darba, kurš jāveic vienatnē - neuzņemieties tādus projektus vai arī izskaidrojiet pasūtītājam, ka viņam būs jāiesaistās darbos. Ja vēlaties realizēt kādu savu ideju, meklējiet komandu, ar kuru kopā to izdarīt, ja to neatrodiet, metiet mieru (pilns webs neizdevušos un vientuļu webprojektu).

Tagad jautājums darba devējiem - vai nevarētu būt tā, ka darbinieki sēž draugos ne tāpēc, ka slinki, bet tāpēc, ka esat viņus pametuši vienus, nevēlaties strādāt kopā ar viņiem? vai nevarētu būt tā, ka darbinieki nevis kuļ tukšus salmus, bet vēlas realizēt pilnīgi dabīgu organisku nepieciešamību pēc domu apmaiņas, just saikni ar pārējo? vai nevarētu būt tā, ka nevis darbinieki ir slinki un nepilda to, ko solījuši, bet tajā pašā laikā jūs paši nemaz neesat veikuši priekšnosacījumu darba izpildei - sekošanu līdzi?

Jautājums darba ņēmējiem - vai, izvairoties no sociālās komunikācijas (neesot ne draugos, ne forumā, nerunājot ar kolēģiem, vispār, turot klusēšanu par zeltu (kāpēc?)), jūs paši negraujat iespēju sasniegt daudz vairāk? vai nav tā, ka tie, kas darbojas kopā, kaut arī tehniskās zināšanas ir sliktākas, sasniedz daudz vairāk, nekā darbojoties vienatnē?

Kādas ir jūsu domas, vai jūs uzskatāt, ka ir iespējams strādāt individuāli, pastāvīgi, viens pats?

________

* - zinu vairākus gadījumus, kad kā tālāka forma šādu individuālistu centieniem izcelties seko emigrācija (it kā labākas dzīves meklējumos), vai nepārtraukta runāšana par to, cik labi būtu emigrēt (tur jau nu gan viss sanāks). Nereti tas arī dod pozitīvu efektu, jo cilvēku sagaida nobriedusi sabiedrība un viņš ātri kļūst par vienu no kaut kā, ar ko kopā ir labi.

lietoju tādu jau gadus 5 vismaz, varbūt pat 7-8.. neatceros. manuprāt, perfekts risinājums individuālajiem komersantiem, profesionāļiem, utml.

šobrīd jau kādu laiku apsveru domu izvietot zem tā profesionālo cv + mājaslapu, atteikties no maksas domeiniem un baudīt dzīvi :) kādreiz jau skaitījās lepni, ja ir savs domeins, nevis kaut kāds tur .id.lv, bet laiki mainās, racionalizācija dod spēkus un iracionalizācija tos atņem.

Codez pareizi saka.

Par cigaretēm vispār nav vērts runāt, ko tas nozīmē. Tomēr, viens bonuss tur ir - regulāra pakustēšanās un socializēšanās (ir pat pētījumu līmenī pierādīts, ka tie, kas smēķē un/vai iedzer, procentuāli tiek pie finansiāli labākiem amatiem par šķīstajiem). Tiem, kas nesmēķē, vajag analogu - vismaz reizi 2 stundās pavingrot, ja vēl nav problēmu, tad profilakses pēc aiziet pie laba fizioterapeita, kurš laicīgi izkustinās nosprostotos punktus organismā.

Kafija = eiforijas sajūta. Sadzeramies kafiju, gudri muldam, viss liekas tralalā.. vispār, "coffee is for closers only" ;) (

Atmest kafiju - grūti. Īsumā, ja kafiju dzer, tad ieteicams to darīt no rīta, bet ne pa dienu un noteikti ne vakarā, miega aizdzīšanai.

Šokolāde - personīgi lietoju lielos daudzumos, grūti teikt, vai tas nāk par labu vai nē - kad ir jādomā, tad par labu, kad ir jāstrādā (respektīvi, jārealizē izdomātais) tad nekas labs nav.. ja ir kāds pētījums par šo, labprāt palasītu. Pats tik zinu, ka nelielu tumšās šokolādes deva tiek rekomendēta.

p.s. Man liekas, ka šis topiks pārvērties par jauku tukšu salmu kulšanas vietu. :D

Paldies.. mēģināšu tikt skaidrībā. Pats jau nezinu, cik tā problēma liela.. tāpat kā klienti - viens domā, ka viss ir ļoti vienkārši, kaut tā nemaz nav, otrs pusgadu nesadūšojas elementāru lietu izlabot, jo domā, ka baigi dārgi sanāks.. :)

Nu tas viens no variantiem.. ja tabula nav liela un prasības nav kritiskas, var jau arī serializēt array ar nikiem un pozīcijām, un tos saglabāt iekš cookie. tad, zīmējot jaunu tabulu pēc refresh, vienkārši skatās, vai ir cookie un ja ir, tad unserializē array un vnk. salīdzina. tas varētu būt stipri vienkāršāk.

Tu vari iekešot sesijā lietotāja datus. bet datus iekešot var arī citur.. :)

Principā jautājums ir par to, cik uzticama ir lietotāja datu kešošana sesijā. Ja vari noķert izmaiņas, pieņemsim, sesijā saglabājot id un timestamp, un katru reizi pārbaudīt, vai id un timestamp ir derīgs - ja tabulā timestamp ir mainīts, tad vilkt datus par jaunu.

Mans skatījums šajā ir tāds, ka programmētājam pēc būtības ir jābūt racionālai būtnei, kura ne tikai redz, bet arī izpilda optimālākos un gudrākos risinājumus.

Šito kaut kur ierāmēt! :)

Biedri, radusies vajadzība noskaidrot, kur vislabāk var salabot datora gļuku - konkrētā problēma - brīžiem ir/nav skaņa, wifi, cd-rom (acīmredzot, klasiskā kontaktu vai kāda tur problēma ar mātesplati).

Vai kādam ir zināms kāds labs meistars? Jaunu datoru tā kā negribās pirkt, kamēr šis nav sevi atražojis...

Es saprotu, ka šis ir citu forumu temats, bet nu tā ir iegājies, ka php.lv/f ir vienīgais datorforums, kuru lietoju.

timestampi.

browserī glabā pēdējā apmeklējuma timestamp (cookie)

kad saņem pieprasījumu, salīdzini ar to timestamp. protams, iepriekšējie dati jāsaglabā ar timestamp, lai ir ar ko salīdzināt. respektīvi, būs jāveic divas atlases - viena uz konkrēto brīdi, otra uz to brīdi, kas atbilst no browsera saņemtajam timestamp.

pārējais ir nianses.

2) Es tik mācos, un tādēļ domāju paspēlēties, bet nesapratu kā īsti to timestamp norādīt :( Shame one me

Tu nepareizi mācies. Kad es mācījos, pēc pusgada jau mācīju citus un tekoši lasīju angliski, a tu joprojām uzdod stulbus jautājumus. Iesaku radikāli kaut ko mainīt un mācīties centīgāk. Vai mest mieru.

Es jau sen nepīpēju, bet nu skaidrs, ka pauzes nāk tikai par labu.

Arī spēles nāk par labu (sudoku, soltaire, utml).

Vispār, daudz strādāt - tas ir kaitīgi. Pilnīgi nopietni! Tāpat, kā daudz trenēties - īsākais ceļš uz pārgurumu, izdegšanu, multiplo sklerozi utml. Ir cilvēki, kas centīgi strādā un ap 40 gadiem saslimst ar slimībām, kas izpaužas kā valodas zaudēšana, pilnīga muskuļu atrofēšanās (t.sk. zarnu).. kārtīgi padomājiet par to.

Ražīgi strādāt != daudz strādāt.

ibankām vispār tups risinājums, uzzini drauga kodu, ievadi 5 reizes nepareizi paroli un priecājies par to, kā draugs skraida uz banku, atbloķēt

3) Darbinieki pārsvarā grib saņemt lielu algu, neņemot vērā savstarpējo izdevīgumu. Runas par silikona ielejām ir pilnīgi nevietā, patiesība ir tāda, ka PHP programmētāju ir vieglāk atrast, kā kravas mašīnas šoferi.

Kravas mašīnas šoferi grūti atrast tādēļ, ka uzņēmums baidās, ka netiks izpostīts pamatlīdzeklis. Otrkārt, attiecīgās kategorijas šoferi ir tik, cik ir, nevar paņemt no malas kādu gribētāju un nosaukt par šoferi - licence vai nu ir, vai nav.

Ar PHP programmētājiem var brīvāk eksperimentēt. Iespējas piesaistīt cilvēkus ir plašas, uzņēmums nesabruks, ja izrādīsies, ka programmētājam nav sertifikāts vai licence. Cita lieta ir tenderi, bet tā jau ir mazāk PHP joma, vairāk orākulistu un javistu utml. pasaule iekš lielajiem kantoriem. Ja būs uzņēmumam vēlme startēt tenderī ar nosacījumu, ka vismaz X darbiniekiem jābūt ar Zend Certified Engeneer sertifikātu, tad varēs salīdzināt, kas vieglāk - ar kravas auto šoferiem vai ar programmētājiem.

1) Darba devēji pārsvarā mēģina izspiest pēdējo sulu no darbiniekiem, piemēram, prēmijas ir izdomātas tāpēc, lai radītu darbiniekam sajūtu, ka viņš pelna vairāk, nekā tas ir patiesībā.

Ja agrāk (no pieredzes) darba intervijās vēl pārrunāja personīgos mērķus un darba atbilstību tiem, un domāja, kā labāk apvienot uzņēmuma intereses ar darba ņēmēja interesēm, tad pēdējos 2-3 gadus pārsvarā ir nācies piedzīvot kultūršoku attiecībā tieši uz PHP vakancēm. Principā dominē trīs jautājumi - cik max tu vari saražot un cik min tu esi gatavs saņemt un cik maz tevi jāpieskata. Respektīvi, tiek noskaidrots, cik esi labs ražošanas līdzeklis. Uzņēmumam neinteresē radošums un citas traucējošas īpašības, piemēram, personīgā izaugsme. Attiecību modelis ir win-lose. Un tādi darba devēji reizēm brīnās, kāpēc pēkšņi viņi nonāk lose situācijā, respektīvi, kāpēc piepildās kāds no tiem 4. punktiem par to, ka darbinieki ir slikti. Darbinieki nav slikti. Organizācija ir slikta. Labs uzņēmējs vispirms meklēs savu kļūdu, profāns/diletants meklēs kļūdas darbiniekos.

3) Darbinieki pārsvarā grib saņemt lielu algu, neņemot vērā savstarpējo izdevīgumu. Runas par silikona ielejām ir pilnīgi nevietā, patiesība ir tāda, ka PHP programmētāju ir vieglāk atrast, kā kravas mašīnas šoferi.

4) Darba devēji reti ir gatavi ieguldīt darbiniekā, sūtīt viņu kvalifikācijas celšanas kursos, apmaksāt seminārus utt. Varbūt lielajos, starptautiskajos uzņēmumos ir savādāk.

Tu nemani saistību starp 3 un 4 punktu? Kāpēc lai darbinieks nāktu pretim darba devējam, bet darba devējs nenāk pretim?

Kas attiecas uz darbinieku pārpirkšanu, tā ir problēma, vispār. No vienas puses, modelis, ka uzņēmējs ilgstoši sadarbojas ar saviem darbiniekiem un kopā kā komanda lēnām aug, saduras ar avantūriskiem satricinājumiem no otras puses. Tas ir, kad uzrodas kāds "mega" projekts, kuram steidzami tiek salasīti cilvēki.. lielākoties šādi projekti ir parazītiski, jo to būtība ir īss ražošanas periods un vajadzīgi pārbaudīti cilvēki, t.i., tie jāatņem kādam citam, reizēm sasolot neadekvātas perspektīvas. Var saprast arī darbinieka apjukumu - savā firmā viņam ir stabila alga, labas attiecības, bet te pēkšņi viņam piedāvā mainīt visu dzīvi un kādas tik iespējas nepavērsies, un tas taču ir liels risks - neriskēt... un reizēm tas lēmums sanāk tāds, kāds nu sanāk. Te var izcelt vienu tipisku problēmu, ka darbinieks ārpus darba laika nevis atpūšas vai sporto, bet nogurdina sevi kaut kādos "savos projektos".

Līdz ar to ieteikumi:

Darba devējam - ja tev ir labs, uzticams darbinieks, tad centies ieguldīt viņa izglītošanā, un maksāt pietiekamu algu, lai viņš neiet prom. Tā nav darbinieka problēma, ka uzņēmumam trūkst naudas, tāpēc, ja nevari samaksāt labam darbiniekam, drošvien tavs bizness ir nerentabls, un varbūt ir laiks beigt māžoties.

Darbiniekam - ja tev ir darba devējs, kurš stabili maksā algu, par kuru esat vienojušies, ja tev ir sakarīgi darba apstākļi, un normālas attiecības ar priekšnieku, tad šis ir ideāls darbs, un nevajag riskēt uzsākt ko citu.

 

Abiem - ja augstāk minētais "Ja" neizpildās, tad turpini meklēt, jo sliktus darba devējus un sliktus darbiniekus nav grūti atrast, tātad neko zaudēt tu nevari.

Ļoti labi ieteikumi.

Tieši nesen nodarbināja jautājums, vai ar apakšveļas tirdzniecību internetā iespējams nopelnīt. Bet nu tas tā, kam lemts programmēt, nav lemts tirgot.

Cipars, jāsaka, labs - viss, kā nākas, darbs mājās, respektīvi, nav viss nopelnītais jāizgrūž transportā utml. Lai veicas atrast programmētāju un respekt par cipara norādīšanu :)

Gaumīgs humors! :D

Nē, tas nav vienīgais veids.

Varētu būt, ka PHP, taču tādā gadījumā specifisks projekts/virziens, noteikti ne parastu mājaslapu štancēšana.

Tas nav slikts sapnis - tas, par programmēšanu, kurā programmētājs tikai izdomā principu, bet koderis to sakodē. Praksē reāli notiek tā, ka pats izdomā un pats uzraksta kodu. Web koderis drīzāk būs HTML spaidītājs. Vispār, es tā īsti neesmu sapratis, kur ir atšķirība starp koderi un programmētāju, jo kodēt bez programmēšanas zināšanām ir nereāli, un programmēt bez koda rakstīšanas ne tik. Protams, protams, var jau būt, ka ir firmas, kur programmētājs parkā uzraksta metakodu, kuru tad koderi attiecīgajā valodā ievada datorā, bet nu būtu priecīgs zināt par šādiem praktiskiem piemēriem.

Diemžēl daudzas lietas dzīvē ir tādas, kur daudz reiz ir jādara tas, kas reiz darīts. Var būt diezgan grūti dzīvot realitātē, ja atsakās pieņemt šo faktu. Es teiktu, ka tās drīzāk ir ilūzijas, ja nu vienīgi biedrs ob1 neatnāks un nepierādīs pretējo, bet arī viņš ar visu savu ģēnija statusu instalējot vindovsus un baksta ar pirkstu ekrānā, skaidrojot lietotājiem pogas nozīmi....

Tāpēc jau daudzi kodē ēveikalus, jo tas ir labāk, nekā strādāt pie tādiem, kam programmētājs ar viedokli ir "tas silikona galva".

"Neatkarība un brīvība ir pats dārgākais, kas var būt." /Artūrs Irbe/