Katrai lietai ir sava pieeja.
Ziņām tā būtu kā unikāls ieraksts (vai arī taisīt `ziņas` un to `tulkojumi` )
Produktiem tie būtu vienkārši kā tulkojumi... un ja parametrus taisa kā opcijas, tad opciju nosaukumi glabājās atseviškī
1.) N-ierkasti (tavējais)
2.) Kopējā tabula Translation (TableId, FieldId, RefId, LangId, Translation) [vienmēr ir joinojama]
3.) Katrai valodai sava bāze/tabula (Postgre atļauj inheritance, tāpēc tur mazākā sāpe)
Atliek noskaidrot, ko tu gribi tulkot. Pateikt "Vot es gribu mazu google vai amazon.com" ir viegli.