Aleksejs

Nu prefikss, nozīmē priedēklis - tātad zināmā mērā varētu viņu tā saukt.

http://dev.mysql.com/doc/mysql/en/String_c..._functions.html funkcija LIKE

SSL jeb Secure Socket Layer nodrošina klienta-servera autentificēšanos, apmaiņu ar seansa šifrēšanas atslēgām un seansā sūtīto datu šifrēšanu. Autentificēšanās un atslēgu apmaiņas procesā tiek izmantoti asimetriskie (jeb publiskās atslēgas) kriptogrāfiskie algoritmi, savukārt seansa datu šifrēšanā simetriskie (jeb slepenās atslēgas) kriptogrāfiskie algoritmi. Izplatītākās izmantošanas vietas: https - web piekļuve ar šifrētu datu kanālu (nedaudz nekorekti, jo ar kanāla šifrēšanu parasti apzīmē, ko citu). spop - piekļuve POP pasta serverim ar šifrētu datu kanālu; simap un smtp ar SSL atbalstu. Ieguvumi - taviem dārgajiem tīkla kaimiņiem ir daudzreiz grūtāk redzēt tavas paroles/apskatāmās weblapas/nosūtāmos un saņemamos mailus.

man openssl

Vai tev nav gadījumā kāda atstarpe vai enters iesities pirms php koda sākuma? Varbūt papēti komentārus pie: http://lv.php.net/manual/en/function.ob-start.php

He, hē :D skatos viens otrs aizgājis pazondēt... http://sourceforge.net/forum/forum.php?thr...forum_id=147987 varbūt ka no šī var ko saprast: http://sourceforge.net/forum/forum.php?thr...forum_id=147987 apakšā ir arī angļu val.

Vai tas ir novērojams arī jaunajā versijā? Itkā viņš sakās esam pievērsis īpašu uzmanību speciālajiem characteriem.

Tā ir pieņemts - ja kādam būs jālasa tavs kods, visdrīzāk viņam būs saprotamāks, ja "SELECT FROM" būs ar lielajiem, bet "tabula" būs ar mazajiem (ja protams nosaukums reāli nesatur lielos burtus). Bet tas ir drīzāk gaumes un "best practice" jautājums. Kamēr pierakstā ir kāda loģika, tikmēr ir ok ;)

Lūdzu izdzēst šo.

Lūdzu izdzēst šo.

Lūdzu izdzēst šo.

Sveiki. Radās akūta nepieciešamība izvadīt datus PDF formātā. Galvenokārt tādēļ, lai drukāt varētu no dažādām platformām. Ja kāds zina labāku paņēmienu, kā uztaisīt vienādi izdrukājamus dokumentus - padalieties pieredzē. Bet atgriežoties pie PDF - kāds, jūsuprāt, būtu vissakarīgākais tutoriālis par šo tēmu. Vajag veidot diezgan sarežģītas tabulas. Šobrīd pats lasu šo: http://www.zend.com/zend/spotlight/creatingpdfmay1.php

Es parasti izlasu visus jaunos postus neatkarīgi no sadaļas. Palīdzēt nevaru, jo no CSS par maz saprotu, lai dotu kādus padomus. Prasi cien. Fatalis. ;)

Kā tu ieteiktu savādāk pateikt teikumu: "Man nesanāk wordā noformatēt lapu"? Bet tikai tā, lai uzreiz kļūtu skaidrs, ko tu ar to visu esi vēlējies pateikt?

Man gan šķiet, ka daudz pozitīvāk būtu atrast kādu "sabiedrisko redaktoru", kas apkopotu šeit sakrātos jautājumus un atbildes viegli pārskatāmā materiālā, kurā būtu šie jautājumi izteikti normālā formā, un kuriem būtu pielikti attiecīgie risinājumi, kurus arī varētu apkopot paņemot būtiskās, veiksmīgās, pareizākās atbildes. Tād katrai problēmai blakus varētu ielikt norādi uz attiecīgajām tēmām, kurās šī problēma ir risināta. Īsāk sakot piedāvāju izveidot sadaļu, kurā varētu postēt tikai "sabiedrisko redaktoru" korpuss, kurā tad arī tiktu ievietoti šādi izveidotie materiāli, uz kuriem tad arī varētu sūtīt tos, kas uzdod jautājumus, kas jau ir cilāti. Protams, galvenā problēma - kur atrast šos "sabiedriskos redaktorus" ;)

OpenBSD, manuprāt, (un ne tikai manuprāt) skaitās drošākā operētājsistēma. Izstrādātāji galveno vērību pievērš tieši koda auditam un drošības uzlabošanai. Pie kam OpenBSD pēc noklusējuma neko lieku nepieinstalē un uzreiz nāk komplektā ar (atkal ne tikai manuprāt) labāko pieejamo ugunsmūri "Packet Filter". Tomēr vēl svarīgāka par pašu OS izvēli ir sistēmas administratora profesionalitāte un pieredze. sīkāk: http://www.openbsd.org http://bug.lv

Nezinu, kā pārējiem, bet kad es mācījos LU FMF fakultātē, mums no paša sākuma visu laiku borēja tēzi: "skolā jūs māca, augstskolā jūs mācāties". Tobiš morāle ir tāda, ka augstskolā nav ar karoti šīs lietas jāielej, jo visas šīs tehnoloģijas mainās un noveco, to vietā rodas jaunas. Augstskolas uzdevums ir iemācīt cilvēku domāt, iemācīt cilvēku mācīties patstāvīgi. Dot tos teorētiskos pamatus, kuri maz ticams, ka mainīsies. Piemēram es 1 kursā dabūju MCP sertifikātu (darbavieta, gan apmaksāja) par NT 4.0. Šobrīd vienīgā vērtība, kas ir no tā visa palikusi ir samērā silta jaka ar uzrakstu "Microsoft Certified Professional". Augstskola (it sevišķi Latvijā) vienkārši nevar atļauties izniekot studentu laiku dzenot viņiem galvās tādas tehnoloģijas, kuras var izrādīties novecojušas vēl pirms šie studenti pabeidz attiecīgo augstskolu.

Ok, šo niansi nezināju, būs jāievērtē, vai tiešām tā ir ;) Thnx

nu pamēģini pēc uploada uztaisīt arī chmod 660 failavārds Tad, ja vien konts ar kuru tu slēdzies caur ftp ir šī faila grupā, tu varēsi piekļūt attiecīgajam failam. Šobrīd ir tā, ka tiesības ir tikai Apache procesam (visdrīzāk, ka noname).

Tu laikam biji domājis & ... Taču šajā gadījumā & simbolu nedrīkst rakstīt kā & jo mums ir nepieciešama tieši & simbola sintaktiskā jēga, nevis tikai korekts attēlojums lapā.

Neatceros vai tas bija kaut kur minēts, vai nē, bet tāpat kā konstanšu pieraksts ar lielajiem burtiem, arī SQL komandu pierakstu ir pieņemts rakstīt ar lielajiem burtiem. Tad uzreiz izceļās SQL komandas un tabulu, lauku nosaukumi.

$texts='<html><head>...</head><body>' . stripslashes($HTTP_POST_VARS[html_editets]) . '</body></html>; //vai sheit $boonusa_tagi

Bet vai vajag? Ja reiz tu esi dizaineris, tad domaajams, tev darba ir atliku likaam. Ja pats atziisti, ka tev nav matemaatiskaas domaashanas (ja tas patieshaam taa ir;)), tad saproti, ka iemaciities programmeet buus gruuti. Varbuut labaak esi elitaars dizaineris, nevis viduveejs dizaineris un viduveejs programmeetaajs? Labu dizaineri atrast ir uj, uj cik gruuti! Tas gan nenoziimee, ka tev nevajag neko zinaat par programmeeshanu - buutu jau ljoti labi, ja zinaatu arii to - vareetu reaalistiski domaat, kuras no tava megadizaina idejaaam ir viegli un kuras gruuti realizeejamas. Kursus, kas buutu taa veerti arii diemzheel nepateikshu.

No рпр teiktā jāsaprot, ka, nē, nevar.

Parasti to konfigurāciju raksta mod_ssl.conf failā. httpd.conf failā tikai ieliek rindiņu Include /etc/apache/mod_ssl.conf mod_ssl.conf, savukārt izskatās kaut kā šādi... LoadModule ssl_module libexec/libssl.so AddModule mod_ssl.c <IfDefine SSL> Listen 80 Listen 443 </IfDefine> <IfDefine SSL> AddType application/x-x509-ca-cert .crt AddType application/x-pkcs7-crl .crl </IfDefine> <IfModule mod_ssl.c> SSLPassPhraseDialog builtin SSLSessionCache dbm:/var/log/apache/ssl_scache SSLSessionCacheTimeout 300 SSLMutex file:/var/log/apache/ssl_mutex SSLRandomSeed startup builtin SSLRandomSeed connect builtin SSLLog /var/log/apache/ssl_engine_log SSLLogLevel info </IfModule> <IfDefine SSL> <VirtualHost _default_:443> DocumentRoot "/var/www/webmail/source" ServerName drohais.compis.lv ServerAdmin [email protected] ErrorLog /var/log/apache/error_log SSLEngine on SSLCipherSuite ALL:!ADH:!EXPORT56:RC4+RSA:+HIGH:+MEDIUM:+LOW:+SSLv2:+EXP:+eNULL SSLCertificateFile /etc/apache/ssl.crt/webmailcert.pem #SSL Sertifikāts SSLCertificateKeyFile /etc/apache/ssl.crt/webmailkey.pem #SSL Atslēga SSLCACertificateFile /etc/apache/ssl.crt/cacert.pem #CA (Certification Authority) sertifikāts <Files ~ "\.(cgi|shtml|phtml|php3?)$"> SSLOptions +StdEnvVars </Files> <Directory "/var/www/cgi-bin"> SSLOptions +StdEnvVars </Directory> SetEnvIf User-Agent ".*MSIE.*" \ nokeepalive ssl-unclean-shutdown \ downgrade-1.0 force-response-1.0 CustomLog /var/log/apache/ssl_request_log \ "%t %h %{SSL_PROTOCOL}x %{SSL_CIPHER}x \"%r\" %b" </VirtualHost> </IfDefine> Galvenā uzmanība jāpievērš rindiņām: SSLCertificateFile /etc/apache/ssl.crt/webmailcert.pem #SSL Sertifikāts SSLCertificateKeyFile /etc/apache/ssl.crt/webmailkey.pem #SSL Atslēga SSLCACertificateFile /etc/apache/ssl.crt/cacert.pem #CA (Certification Authority) sertifikāts Pārējo visu itkā neaiztiku nemaz. Kā jau DimanC teica, sertifikātus vajag ģenerēt. Starp citu kas tad tas sertifikāts tāds ir? (Retorisks jautājums). Sertifikāts ir tāda publiskā atslēga, ko ir parakstījusi CA (Sertifikācijas Autoritāte), kurai klients uzticas/neuzticas. Vari izvēlēties 3 variantus, kā realizēt SSL: 1) Katram serverim ģenerē atslēgu komplektu, kuru nekādā veidā neparaksta. Trūkumi: Katrs šāds sertifikāts ir jāuzinstalē uz katra klienta datora, lai dators katru reizi nebļaustitos, ka kaut kas nav kārtībā ar sertifikātu. Šī metode ir pieņemama, ja klientu skaits ir ierobežots un nav daudz serveru. 2) Noģenerētos sertifikātus sūta parakstīšanai uz Verisign, Thawte utml organizācijām, kas ietilpst Trusted Certificate Authority sarakstā (Varat papētit šo sarakstu pārlūka). Trūkumi: Maksā diezgan dārgi šis prieks. Ieguvumi: Sertifikāts darbojas uzreiz un bez jebkādām papildus manipulācijām uz klienta datora. Šī metode ir pieņemama, ja klientu ir ļoti daudz un tiešām ir aktuāli "Man In The Middle" tipa uzbrukumi. Šo metodi parasti izmanto finansu organizācijas. 3) Noģenerējam savu CA sertifikātu, ar kuru parakstam savas atslēgas. Trūkumi: Uz katra klienta ir jāuzinstalē CA sertifikāts (ņemiet vērā, ka ar šādu sertifikātu var parakstīt jebkura domēna ssl sertifikātu un tas tiks pieņemts kā īsts). Ieguvumi: Jāuzinstalē tikai viens sertifikāts (CA) - pārējie tiks pieņemti, kā likumīgi parakstīti ar šo CA. Šis risinājums pieņemams Intranet risinājumos, kuros var nodrošināt to ka tiek uzinstalēts attiecīgais CA sertifikāts. Turpinājums sekos.... Man jāskriem ;)