Php maaciišanaas

lazda144 · January 4, 2008

vareetu iedot kaadu adresi kur viegli var maaciities php - ieteicams latviešu valdaa

Paldies jau ieprieks!!

Mikijs · January 4, 2008

Mēģināšu tev atbildēt :)

Labu aliku atpakaļ nācās rakstīt referātu tieši par PHP valodu un ne tikai :) tad nu pāris mana referāta fragmenti.

---------------------------------------------------------------------------------------------------

PHP - (PHP: Hypertext Preprocessor) PHP ir programmēšanas valoda, kas praktiski tiek lietota tikai un vienīgi, lai radītu programmatūru, kas ir daļa no web lapas (interneta mājas lapas). PHP valoda ir veidota tā, lai to varētu izmantot kopā ar HTML valodu, kas tiek lietota lai radītu web lapas. Atšķirībā no HTML koda, PHP programmas kodu nolasa un izpilda web servera programmatūra. Savukārt HTML dokumenta kodu nolasa un interpretē lietotāja interneta lapu pārlūkprogramma, piemēram MS Internet Explorer vai Mozila FireFox.

PHP attīstīšanas

PHP, kas nozīme „PHP: Hiperteksta Priekšprocesors”(Hypertext Preprocessor), ir plaši lietojama vispārīgas nozīmes atvērto programmas kodu (OpenSource) skriptu valoda. Pēdējo gadu laikā PHP ir pagājis ilgo ceļu no Perl skriptu kopas, kuri ļauj sekot lappušu apmeklētajiem, līdz, uz valodas C uzrakstītas, vienas no visizplatītākās un pazīstamākas skriptu valodas , kas domāta sarežģītu, dinamisku, interaktīvu WEB-lappušu veidošanai.

PHP prot visu. Galvenokārt, PHP pielietošanas apgabals ir uz servera puses izpildāmo skriptu rakstīšana; tādā veidā, PHP prot izpildīt visu, ko izpilda jebkura cita CGI programma, piemēram, apstrādāt formu datus, ģenerēt dinamiskas lappuses vai nosūtīt un saņemt cookies. Bet PHP ir spējīgs izpildīt daudz vairāk uzdevumu.

Eksistē trīs pamat apgabali, kur pielieto PHP:

• Skriptu veidošana izpildei uz servera puses. Visplašāk PHP tiek pielietots tieši šajā nozarē. Viss, kas būs vajadzīgs tas ir PHP parsētājs (CGI programmas vai servera moduļa veidā), WEB-serveris un pārlūkprogramma. Lai varētu apskatīt PHP skriptu darbības rezultātus pārlūkprogramma ir nepieciešams strādājoša WEB-serveris un uzinstalētais PHP.

• Skriptu veidošana izpildei komandu rindā. Var izveidot PHP-skriptu, kurš ir spējīgs darboties neatkarīgi no WEB-servera un pārlūkprogrammas. Viss, kas ir vajadzīgs-PHP parsētājs. Tāds PHP pielietošanas veids ideāli der prieks skriptiem, kuriem jāizpildās regulāri, piemēram, ar cron palīdzību (uz Linux vai *nix platformām) vai ar uzdevumu plānotāja palīdzību(Task Scheduler) uz Windows platformām. Šos skriptus var arī pielietot parastās tekstu apstrādes uzdevumos.

• GUI pielikumu veidošana izpildei uz klienta puses. Iespējami, PHP nav vislabākā valoda līdzīgo pielikumu veidošanai, taču, ja Jūs ļoti labi pārzināt PHP un vēlētos pielietot dažas tā iespējas savos klienta-pielikumos, Jūs varat pielietot PHP-GTK šādā veida pielikumu veidošanai. Līdzīgā veida Jūs varat arī izveidot kross-platformu pielikumus. PHP-GTK ir PHP paplašinājums.

PHP ir pieejams vairākumam operētājsistēmu, ieskaitot Linux, Unix modifikācijas, Microsoft Windows, Mac OS x, RISC OS, un daudz citu. PHP arī ir iekļauts daudz mūsdienīgu serveru, tadu, kaApache, Microsoft Internet Information Server, Personal Web Server, Netscape un citu, atbalsts. Dažiem serveriem PHP tiek piegādāts, ka modulis, citiem, kas atbalsta CGI standartu, PHP var funkcionēt, ka CGI procesors.

Tādā veidā, izvēloties PHP, Jūs saņemat operētājsistēmas un WEB-servera izvēlēs brīvību. Pie tā vēl, Jums radās izvēle starp objektu-orientētas vai proceduāras programmēšanas, vai to apvienojuma pielietošanu.

PHP ir spējīgs ne tikai izveidot HTML. PHP iespējas iekļauj sevī attēlu formēšanu, PDF failu veidošanu un pat Flash filmu veidošanu. Turklāt PHP ir spējīgs izdot jebkurus tekstu datus, tādus, kā XHTML un citus XML failus. PHP ir spējīgs veikt šādu failu automātisko ģenerāciju un saglabāt tos servera failu sistēmā, tādā veidā organizējot dinamiska satura kešu, kurš atrodas uz servera puses. PHP ir arī iekļauts vairāku datu bāžu atbalsts, ka arī iespējas sadarboties ar citiem servisiem.

PHP vēsture sākās 1994.gada rudenī. Kad Rasmus Lerdorf sācis strādāt ar to, kas vēlāk kļūva par PHP, ar vienīgo mērķi, izskaidrot, kas lasa viņu rezumējumu. Tajā laikā viņš bija neatkarīgs darba uzņēmējs, Lerdorf sūtīja potenciāliem darba devējiem savu mini-rezumējumu ar URL norādi uz tā pilno versiju. Lai sekotu apmeklētajiem, viņš izveidoja CGI skriptu uz Perl valodas, kuro bija ielicis WEB-lappuses HTML tagā un vāca informāciju par apmeklētajiem. Lai pievērstu potenciālo darba devēju uzmanību, viņš atļauja visiem apmeklētajiem apskatīt vācamo statistiku.

Viņš nosauca šo statistikas vākšanas kodu par „PHP-tools for Personal Home Page”, sakarā ar to, ka pats bija lietojis to uz savas personālas mājas lappuses(personal home page). Daži cilvēki ieinteresējas, ka viņi varētu dabūt šo riku, un Lerdof pieņēma lēmumu nodot to citiem. „Tas ir programmas nodrošinājuma brīnums. Jūs varat iedot to citiem, bet atstāt sev”, asprātīgi pateica Lerdorf. Tajā laikā OpenSource kustība neeksistēja. Tad tās saucās „Freeware”. Tuvāk 1995.gada beigām Lerdorf atvēra cilvēkiem pirmo PHP izsūtīšanu, lai varētu apmainīties ar īdējām, nodarboties ar kļūdu un kodu labošanu.

1995.gada vidū PHP sintaksiskais analizators bija pārrakstīts uz C valodas. Tajā laikā nebija rīku WEB-lappušu savienošanai ar datu bāzēm. Tāpēc Lerdorf pievienoja datu bažu mSQL atbalstu PHP. 1996.gadā Lerdorf izveidoja PHP otro versiju, kuro nosauca PHP/FI. Gada beigās PHP jau lietoja apmēram 15000 lappusēs.

PHP 3.0 bija pirma versija, kura ir līdzīga mūsdienu PHP valodai. 1997. gadā tās tika izveidots ar Endi Gutmansu (Andi Gutmans) un Zivu Suraski (Zeev Suraski), kā pilnīga iepriekšējas PHP versijas pārbūvēšana. Jauna valoda tika nosaukta vienkārši „PHP”, bet ar citu nozīmi-„PHP:Hypertext Preprocessor”

1998.gada ziemā Endi Gutmans un Ziv Suraski sāka PHP kodola pārrakstīšanas darbu. Jauns kodols tika nosaukts par „Zend Engine” un tika prezentēts 1999. gada vidū. PHP kļuva jaudīgāks, ieguva jaunas iespējas un palielināto ātrdarbību. Bāzējamais uz šī kodola, PHP 4.0 oficiāli tika izlaist 2000. gada maijā.

Uz doto brīdi tiek testēta PHP piektā versija. Jaunā versijā PHP ir ieguvis vairāk īpašību, kas padara to dažos risinājumos līdzīgu Java valodai.

Žēl ka šim forumam nav iespēja Toggle, būtu ērtāk :)

Sintakses pamati.

Kad PHP apstrādā failu, tās vienkārši pārsūta faila tekstu, kamēr nesatiks vienu no speciāliem tagiem, kurš paziņo tām par nepieciešamību sākt teksta interpretāciju kā PHP kodu. Pēc tam tās izpilda visu atrasto kodu, kamēr nesatiks aizvēršanas tagu, kurš paziņos par interpretatoram, kā tālāk ir parastais teksts. Šis mehānisms ļauj ievest PHP-kodu HTML-viss, kas ir ārpus PHP tagiem paliek nemainīgs, turklāt tas, kas ir iekšā starp tagiem interpretējas kā kods.

Eksistē četri tagu komplekti, kuri var tikt pielietoti PHP-koda apzīmēšanai. No tiem tikai divi (<?php...?> un <script language=”php”>...</script>) ir vienmēr pieejami; citi var but ieslēgti un izslēgti konfigurāciju failā php.ini. Kaut arī īsie tagi un tagi ASP stila var but ērti, tie nav tik pārnesami, ka garas versijas. PHP koda integrēšanai XML vai XHTML jālieto <?php...?>

Integrēšanas HTML kodā piemēri:

1. <?php echo("Lietosanai XML vai XHTML dokumentos\n"); ?>

2. <? echo ("Vienkarsaka SGML apstrādes instrukcija\n"); ?>

<?= izteiksme ?> Tas ir sinonīms pierakstam "<? echo izteiksme ?>"

3. <script language="php">

echo ("daziem redaktoriem (piemeram, FrontPage) nepatik apstrades instrukcijas");

</script>

4. <% echo ("Var ari lietot tagus ASP stila"); %>

<%= $variable; # Tas ir sinonims pierakstam "<% echo . . ." %>

Ir ļoti ērti lietot šādas konstrukcijas:

<?php
if ($expression) { 
  ?>
<strong>Nosacijums izpildijas.</strong>
  <?php 
} else { 
  ?>
<strong>Nosacijums ne izpildijas.</strong>
  <?php 
}
?>

Vai šādas:

<?php
  $i=1;
While($i<=10){
?>
<strong>Cikls izpildijas <?php echo $i; ?>. reizi</strong><br>
<?php
  $i++;
  }
?>

Pēc pēdējā piemērā koda izpildīšanas pārlūkprogramma attēlos sekojošo:

Cikls izpildijas 1. reizi

Cikls izpildijas 2. reizi

Cikls izpildijas 3. reizi

Cikls izpildijas 4. reizi

Cikls izpildijas 5. reizi

Cikls izpildijas 6. reizi

Cikls izpildijas 7. reizi

Cikls izpildijas 8. reizi

Cikls izpildijas 9. reizi

Cikls izpildijas 10. reizi

Instrukciju sadale - Instrukcijas sadalās tādā paša veidā, ka C vai Perl valodās - katra izteiksme beidzas ar ;

Aizverošs tags (?>) arī darbojas, ka instrukcijas beigas.

Piemērs:

<?php echo „Tests” ?> ir tas pats, ka <?php echo „Tests”; ?>

Komentāri - PHP atbalsta „C++” un Unix vides stila komentārus:

<?php
  echo "Tests"; // vienas rindas komentars
  /* vairaku rindu
   komentars */
echo "Otrais tests"; # Unix vides stila komentars
?>

Mainīgo tipi - Mainīgo tipus PHP noteic automātiski, bet var arī uzradīt tipus kodā. PHP atbalsta 8 parasto tipu.

Četri skalāri tipi:

- Boolean (true, false). Ir neatkarīgs no reģistra(TRUE=true=True). No cita datu tipa uz „boolean” pārveidošanas gadījumā jebkura vērtība, kas nav tukša(tukša rinda, masīvs ar nulles elementiem, NULL)vai vienāda ar 0(rinda „0”, 0.00,0) tiks interpretēta kā TRUE.

- Integer(veseli skaitli). Veseli skaitli var but noradīti decimālā, astotnieku vai sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēmā, pēc vēlēšanas ar „–„ zīmi priekšā. Veselu skaitļu robeža apmēram(atkarīgi no platformas) +/- 2.15e+9 = 2^31. Pārveidošanai uz „integer” tipu labāk lietot iebūvēto funkciju intval()

- Float(skaitli ar „peldošo” punktu). Robežas ir parasti ~1.8e308 ar precizitāti ap 14 decimālo ciparu(64-bitu IEEE-formāts)

- String(rinda-simbolu kopa). Garums nav ierobežots. Rindu var noteikt ar ‘ simboliem, vai ar „ simboliem, vai <<<< (heredoc). Ja rindas ir apzīmētas ar „” vai ar heredoc, tad mainīgie, kuri ir rindas iekša tiek apstrādāti. Ja rindās saturā vajag pielietot ‘ simbolu, tad tām simbolam priekšā pievieno / simbolu.

Divi sajauktie tipi :

- Array(masīvs). PHP masīvs- tas ir sakārtota karte. Karte- tips, kurš ievieto vērtības atslēgās. Tās tips ir optimizēts vairākos virzienos, tāpēc to var lietot, ka masīvu, sarakstu(vektoru), heš-tabulu, vārdnīcu, kolekciju, steks, rindu vai kaut ko citu. Sakarā ar to, ka par vērtību var kalpot cits PHP masīvs, var viegli emulēt kokus. Masīvu var izveidot pielietojot konstrukciju array(). Ka parametrus tā pieņem noteikto skaitli atdalīto ar komatu key => value (atslēga => vērtība) pāru. Atslēga var būt ar integer vai string tipu.

- Object(objekts). Objektu inicializācijai pielieto izteiksmi new, kura izveido mainīgajā objekta eksemplāru.

Divi specialie tipi:

- Resource(resurss). Tas speciāls mainīgais, kurš satur noradi uz ārējo resursu. Tos veido un pielieto ar speciālam funkcijām.

- NULL. Speciāla vērtība, kas nosaka to, ka mainīgam nav vērtības. Nav atkarīga no reģistra.

Konstantes - Konstantes – parasto vērtību identifikatori. To vērtības nevar mainīties koda izpildes laikā. Konstanšu vārdi ir atkarīgi no reģistra. Pēc pieņemtas vienošanas par standartiem, konstanšu vārdus raksta augstākā reģistrā. Konstanti var definēt ar funkcijas define() palīdzību. Pēc, kad konstante ir definēta, tās vērtība nevar būt nomainīta vai anulēta. Konstantes var saturēt tikai skalārus datus.

Atšķirības starp mainīgajiem un konstantēm:

• Konstantēm nav priekšā $ simbola;

• Konstantes var definēt tikai ar funkciju define(), nevis ar vērtības piešķiršanu;

• Konstantes var būt definētas un pieejamas jebkurā vietā;

• Konstantes nevar mainīt vai anulēt pēc pirmās definēšanas;

• Konstantes var saturēt tikai skalāras vērtības.

Operatori

Aritmētiskie operatori:

+ saskaitīšana

- atņemšana

* reizināšana

/ dalīšana

% atlikuma pēc moduļa izskaitļošana (5%2=1)

Piešķiršanas operatori:

PHP ir viens piešķiršanas operators = (<?php $a=2; ?>), bet ir arī uz šī operatora bāzētie „kombinētie” piešķiršanas operatori.

Piemērs:

<?php
  $a=2; // a ir vienads ar 2
  $a +=5; // a ir vienads ar 2+5, a=7
  $b = ”Hello ”; //  b ir vienads ar „Hello „
  $b .= „there!”; // b ir vienads ar „Hello there!”, tapat, ka $b.”there1”
?>

Bitunovirzes operatori

& konjunkcija (AND)

| disjunkcija (OR)

^ stingra disjunkcija (XOR)

~ negācija (NOT)

<< kreisa operanda bitu novirze uz kreiso pusi uz bitu skaitu, kas ir vienāds ar laba operandā skaitlisku vērtību

>> kreisa operanda bitu novirze uz labo pusi uz bitu skaitu, kas ir vienāds ar laba operandā skaitlisku vērtību

Piemērs:

<?php
  echo(6&5); // ir vienads ar 4
  echo"<br>";
  echo(6|5); // ir vienads ar 7
  echo"<br>";
  echo(6^5); // ir vienads ar 3
  echo"<br>";	  
  echo(4<<2); // ir vienads ar 16 
  echo"<br>"; 
  echo(5>>1); // ir vienads ar 2
?>

Salīdzināšanas operatori:

== patiess(TRUE), ja kreisais operands ir vienāds ar labo

=== patiess, ja kreisais operands ir vienāds ar labo un tie ir viena tipa

!= patiess, ja kreisais operands nav vienāds ar labo

<> patiess, ja kreisais operands nav vienāds ar labo

!== patiess, ja kreisais operands nav vienāds ar labo, vai tie nav vienāda tipa

< patiess, ja kreisais operands iz mazāks par labo

> patiess, ja kreisais operands iz lielāks par labo

<= patiess, ja kreisais operands iz mazāks vai vienāds ar labo

>= patiess, ja kreisais operands iz lielāks vai vienāds ar labo

Palielināšanas/Samazināšanas operatori:

$a++ atgriež $a, pēc tam palielina $a par 1

++$a palielina $a par 1, pēc tam atgriež $a

$a— atgriež $a, pēc tam samazina $a par 1

--$a samazina $a par 1, pēc tam atgriež $a

Kārtējais piemērs:

<?php
  echo "<h3>Postincrement</h3>";
  $a = 5;
  echo "Jaabuut  5: " . $a++ . "<br />\n";
  echo "Jaabuut 6: " . $a . "<br />\n";
  echo "<h3>Preincrement</h3>";
  $a = 5;
  echo " Jaabuut 6: " . ++$a . "<br />\n";
  echo " Jaabuut 6: " . $a . "<br />\n";
  echo "<h3>Postdecrement</h3>";
  $a = 5;
  echo " Jaabuut 5: " . $a-- . "<br />\n";
  echo " Jaabuut 4: " . $a . "<br />\n";
  echo "<h3>Predecrement</h3>";
  $a = 5;
  echo " Jaabuut 4: " . --$a . "<br />\n";
  echo " Jaabuut 4: " . $a . "<br />\n";
?>

Loģiskie operatori:

and patiess, ja labais un kreisais operandi ir patiesi

or patiess, ja labais vai kreisais operandi ir patiesi

xor patiess, ja labais vai kreisais operandi ir patiesi, bet ne abi uzreiz

! patiess, ja operands nav patiess

&& patiess, ja labais un kreisais operandi ir patiesi

|| patiess, ja labais vai kreisais operandi ir patiesi

Rindas Operātori:

. apvieno labas un kreisas puses operandu vērtības

Piemērs:

<?php
  $a = "Hello ";
  $b = $a . "World!"; // tagad $b satur "Hello World!"

  $a = "Hello ";
  $a .= "World!";	// tagad $a satur "Hello World!"
?>

Masīvu operatori:

+ masīvu apvienojums

== patiess, ja abi masīvi satur vienādus elementus

=== patiess, ja abi masīvi satur vienādus elementus vienādā secībā

!= patiess, ja masīvi nav ekvivalenti

<> patiess, ja masīvi nav ekvivalenti

!== patiess, ja masīvi nav identiski

Tipu operatori

PHP satur tikai vienu tipu operatoru: instanceof. Tās tiek pielietots dota objekta piederēšanas noteiktai objektu klasei noteikšanai.

Kļūdu kontroles operatori

@ kļūdu kontroles operators

Vadības struktūras - Jebkurš PHP-skripts sastāv no operatoru sērijas. Tās var būt piešķiršana, funkciju izsaukšana, cikls, nosacītie operatori vai pat operators, kurš neko nedara(tukšs operators).

Operatori parasti beidzas ar „;” simbolu. Starp citu, operatorus var grupēt ar {} iekāvu palīdzību.

if konstrukcija ir viena no galvenajām jebkurā valodā, un arī PHP

if (izteiksme)darbības

Bieži vajag izpildīt operatoru, ja izpildās kaut kāds nosacījums, un citu – ja šīs nosacījums neizpildījās. Šiem mērķiem eksistē else operators:

if (izteiksme){darbības}

else {darbības}

Ir arī paplašināts operators elseif, kurš darbojas, kā papild nosacījums galvenā nosacījuma neizpildīšanas gadījumā. Vienā if operatorā ķermenī var būt vairāki elseif operatoru.

if (izteiksme){darbības}

elseif (izteiksme){darbības}

else {darbības}

Vienkāršākie cikli PHP valodā ir while.

while (izteiksme){darbības}

vai

while (izteiksme): darbības ... endwhile;

do..while cikli ir ļoti līdzīgi while cikliem, bet nosacījums tiek pārbaudīts katra iterācijas beigas, nevis sākumā

do {darbības} while (izteiksme)

Vissarežģītākie cikli PHP – for cikli.

for(izteiksme_1, izteiksme_2, izteiksme_3) darbības

vai

for(izteiksme_1,izteiksme_2,izteiksme_3):darbības; ...; endfor;

Izteiksme_1 izpildās vienu reizi cikla izpildes sākumā.

Izteiksme_2 tiek izskaitļota katras iterācijas sākumā.

Izteiksme_3 izpildās katras iterācijas beigās.

Katra no izteiksmēm var but tukša. Izteiksme_2 gadījumā tas nozīme, ka cikls izpildīsies bezgalīgi.

foreach izpildās katram masīva loceklim, kuram izpildās nosacījums

foreach(masīvs_izteiksme as $value) darbības

vai

foreach(masīvs_izteiksme as $key=>$value) darbības

break pabeidz ciklu for, foreach, while, do..while, switch darbību.

continue lieto ciklos, lai pārtrauktu tekošas cikla iterācijas izpildi un uzsāktu jauno iterācijas izpildi

switch tiek lietots, ka if operatoru serija uz vienas izteiksmes.

switch (izteiksme){

case izteiksmes_vērtība: darbība; ...;

...........................................................

case izteiksmes_vērtība: darbība; ...;

}

vai

switch (izteiksme):

case izteiksmes_vērtība: darbība; ...;

...........................................................

case izteiksmes_vērtība: darbība; ...;

endswitch;

Darbs ar datu bāzēm. - Viena no PHP priekšrocībām - vairāku datu bažu atbalsts. Izveidot skriptu, kurš darbojas ar datu bāzi, ir ļoti viegli.

Dotajā brīdī PHP atbalsta sekojošas datu bāzes:

Adabas D, Ingres, Oracle, (OCI7 и OCI8), dBase, InterBase, Ovrimos, Empress, FrontBase, PostgreSQL, FilePro (tikai lasīšana), mSQL, Solid, Hyperwave, Direct, MS-SQL, Sybase, IBM, DB2, MySQL, Velocis, Informix, ODBC, Unix un dbm varbūt ir vēlkāda, tad nēesmu piefiksējis...

PHP arī ir ieslēgts DBX atbalsts darbam abstraktajā līmenī, tātad var strādāt ar jebkuru datu bāzi, kura lieto DBX. Pie tā vel PHP atbalsta ODBC(Open Databse Connection standart), tādā veidā var strādāt ar jebkuru datu bāzi, kas atbalsta šo pasaule izplatītāko standartu.

PHP valodā ir daudz dažādo funkciju darbam ar datu bāzēm. Piemēra tiks paradīts neliels skripts, kurš parādīs vienkāršu darbību ar datu bāzi:

<? 
#piesledzamies pie DSN "mydb" ar lietotaja vardu „user” un paroli "password" 
$connect = odbc_connect("mydb", "user", "password");


#izvelamies no datu bazes visus lietotaju vardus un uzvardus 
$query = "SELECT vards, uzvards FROM lietotaji";


#palaizam pieprasijumu
$result = odbc_exec($connect, $query);


# dabujam un drukajam datus no datu bazes
while(odbc_fetch_row($result)){
 $name = odbc_result($result, 1);
 $surname = odbc_result($result, 2);
 print("$name $surname\n");
}

# aizveram savienojumu
odbc_close($connect);
?>

Tātad, pirmais, kas ir jāizdara, jāsavienojas ar datu bāzi. Pēc tam vajag nodefinēt SQL pieprasījumu, vārējam šo pieprasījumu arī pārbaudīt ar komandu odbc_prepare($connect,$query), bet tās nav obligāti. Pēc pieprasījuma definēšanas(vai arī pārbaudes) šo pieprasījumu ir jāpalaiž. Pēc pieprasījuma palaišanas dabūjam rezultātu, kurš glabājas it, ka masīvā, no kurā varam dabūt vajadzīgos datus lietojot indeksus vai tabulas kolonu nosaukumus. Pēc darba ar datu bāzi jāaizver savienojumu ar to.

Ok piedodiet ka nedaudz aizrāvos, bet šis viss content ir tikai mazmazītiņa daļa no mana referāta! Ceru ka Lazda144 kko sajēdza.. un ka Php.lv/f adminiem un lietotājiem/viesiem šī informācija būs noderīga..

Edited January 4, 2008 by Mikijs

Aleksejs · January 4, 2008

Nu, varēji jau uzreiz norādi uz dokumentu ielikt:

http://susurs.mii.lu.lv/karlis/ProgVal/Ref...2004/PHP_AK.doc

Mikij, vai Tu esi šī referāta autors? Ja neesi, tad ir ļoti neglīti nepublicēt atsauci.

Mikijs · January 4, 2008

Mikij, vai Tu esi šī referāta autors? Ja neesi, tad ir ļoti neglīti nepublicēt atsauci.

Man ir atļauja šī dokumenta rediģēšanai. Jo es veidoju referātu par visām programmēšanas valodām un tas bija viens no maniem avotiem., bet šo uzskatu par vis vieglāk saprotamu.

Aleksejs · January 4, 2008

Atļauja rediģēt mūsdienās dod tiesības neminēt autoru? (~;

Mikijs · January 4, 2008

UHh.. :D Piedod atvaino .. :D Tūlīt ievietošu ja atradīšu savā referā..

Mikijs · January 4, 2008

Darīc! © © © ©

Aleksejs · January 4, 2008

Mikij, izdari gan tā, jo citādi Tavu darbu apzīmēs ar ļoti nesmuku vārdu. (~;

Mikijs · January 4, 2008

Mikij, izdari gan tā

©Jau ir!

Edited January 4, 2008 by Mikijs

andrisp · January 4, 2008

tad nu pāris mana referāta fragmenti.

Man ir atļauja šī dokumenta rediģēšanai. Jo es veidoju referātu par visām programmēšanas valodām un tas bija viens no maniem avotiem.,

Tad tas ir vai nav tavs teksts?

lazda144 · January 4, 2008

vari veel kaadu referaatu ielikt??

Aleksejs · January 4, 2008

http://www.google.lv/search?q=php+valoda

Re_Boot · January 5, 2008

Hmm, es parmekleju tur visu, mazliet paarskatiju .DOC, bet nu tur nebija gluzhi tas ko mekleju! :(

Sign In

Php maaciišanaas

Recommended Posts

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites

Link to comment

Share on other sites