Jump to content
php.lv forumi

metal-0-1

Reģistrētie lietotāji
  • Posts

    52
  • Joined

  • Last visited

Posts posted by metal-0-1

  1. Lietošu programmēšanai mājās. No konfigurēšanas nebaidos.

     

    Prasības būtu:

    • MAKSIMĀLI lightweight, MINIMĀLS resursu patēriņš, MAKSIMĀLS ātrums, nekādu lieku pre-installed aplikāciju.
    • Iespējas uzlikt tiling window manageri.
    • Iespējas skinot, nomainīt krāsas - izdarīt kaut ko, lai neizskatītos no 90-tajiem. BET nevajag nekādas animācijas. Real transparency būtu ok, bet varu iztikt bez.

     

    Ar to jāvar darbināt:

    • Teksta editori, arī ar GUI (ST3 šobrīd)
    • Populārākie pārlūki, kur testēt projektus (Chromium, Mozilla, Safari, Opera)
    • Apache, mysql, mysqli, php, ruby, python
    • Skype
    • Wifi, baterijas, skaņas, RAM noslodzes un tml. monitori kaut kur redzamā vietā

     

    No pieredzes vistuvāk pietuvojies Arch, bet kādi būtu citi varianti?

    Ieinteresēja, piemēram, Puppy Linux. OS tiekot pilnībā ielādēta RAM'ā. Izklausās pēc kaut kā tiešām minimāla un ātra. Esat lietojuši?

  2. `ip_history` (`ip`,`path`,`times_visited`)

     

     

    Tur nesanāk dublēt ip un path pie dažādām ip? 

     

    ip                path     times_visited

    127.0.0.1  /about  5

    127.0.0.1  /info      6

    127.0.0.1  /home  7

  3. Alga un darba iespējas nav tik ļoti atkarīgas no valodas, ko tu itkā proti. Svarīgi ir -

    1. vai tu neesi dunduks
    2. cik labi tu zini pašus programmēšanas principus
    3. vai tevi ir vērts mācīt

    Alga pamatā ir atkarīga no tā, pie kā, ne ar ko tu strādā vai tikai pastarpināti atkarīga no platformas. Un sapņus par to, ka tu pelnīsi 2k latus mēnesī uzreiz, kā pabeigsi savu augstskolu (kura principā maz kam ir vajadzīga), un uzreiz tevi kāds laidīs pie 50k+ projektiem tu vari jau tagad atmest. Tie, kas saņem šādas algas pie tā ir melnām mutēm strādajuši pēdējos N gadus. Programētājiem darbs ir vienmēr. Gan ruby, gan python, gan php, gan java gan viss pārējais ir vienlīdz lieli sūdi tajās nišās, kur tās nav paredzēts lietot. PHPistiem vienmēr būs darba pie lapelēm, rubyjistiem vienmēr būs darbs pie hipsterprojektiem un startupiem, prototipiem, pitonistiem vienmēr būs kaut kāds darbs un javistiem/jvmistiem vienmēr būs darbs pie ee. Tā pat arī dotnetisiem vienmēr būs darbs pie valsts sistēmām, hehehe. 

     

    Bet tas protams tikai tajā gadījumā, ja no tevis ir kāda jēga/potenciāls. Es jau labi sen meklēju labus programmētajus sev, un tu zini, ne velna nevaru atrast. Tie, kuri ir pēc mana vērtējuma labi ir vai nu savās kompānijās vai nu izauguši līdz menedžmentam un atpakaļ pie "melnā darba" diez vai atgriezīsies. 

     

     

    Es ne mazākajā mērā neceru, ka mana augstskola man kaut ko īpaši dos. Ja būtu bijusi iespēja, es skolu būtu pametis pēc 11. klases un nodevies kādu gadu pilnīgai pašmācībai. Domāju, ka zināšanas būtu DAUDZ labākas nekā pēc tām skolām. Bet tajā laikā un vēl arī tagad esmu finansiāli atkarīgs no citiem, kam galīgi nepatika šādas manas domas. Mēģinu sabalansēt brīvprātīgo piespiedu kārtā valsts izglītību un pats savējo.. Kas interesanti, ar šādām "dzīves skolas" muļķībām parasti izceļas tie, kas knapi novelk valsts skolas uz sekmību, bet es biju viens no vislabākajiem, ko tur šausmīgi slavēja. Un pēc tam, protams, rādīja izvalbītas acis un pārsteigtas sejas, kad pateicu, ka neko derīgu no tā visa neesmu ieguvis. Skumji, bet lielākoties es tikai bojāju nervus un zaudēju laiku.

  4. vienalga..

    ja negribi iesūnot, vajag katru gadu iemācīties vienu jaunu valodu, tā ka, pa tiem četriem gadiem vari visus php/ruby/python un vēl scalu iemācīties.

    un valoda ir tikai rīks programmēšanai, nevis programmēšana kā tāda.

     

    Nu ja es tagad, vēl neprotot MVC un freimworkus, pārlecu uz Ruby, tad būs pāris nedēļas, kas vajadzīgas, lai pārkvalificētos. Ja pēc augstskolas tomēr atklājas, ka Ruby darba nav, tad atkal ir laiks, kas vajadzīgs, lai pieradinātos pie PHP..

  5. Tikko pašķirstīju vakances dažos sludinājumu portālos. PHPistu vajadzība ir dzirdama, taču pilnīgs klusums pēc Pythona vai Rubija. 

     

    Vai šeit ir kāds Ruby programmētājs, kas strādā pilna laika algotu darbu tieši ar Ruby?

  6. Nu pēc vēl stundu ilgas googlēšanas esmu gandrīz pilnīgi pārliecināts, ka tas tomēr ir iespējams. Bet nevaru atrast nevienu pieklājīga paskata veikalu/internetveikalu, kur šādas matricas var nopirkt/pasutīt. Ebay īsti neuzskatu par variantu..

  7. Interesējos par iespējām nomainīt portatīvā datora ekrānu. Man ir Acer Aspire 5742ZG, kam ar ekrānu viss ir nevainojamā kārtībā, taču tā ir parasta 15.6 collu LED Glare matrica, uz kura veidojas atspīdums. Vēlos to aizvietot ar matēto matricu. Pašam nav tādu zināšanu, tāpēc uzsūtīju e-pastus pāris servisiem. Atpakaļ saņēmu visai pretrunīgu informāciju. Pirmais serviss atbildēja, ka ražotājs piedāvā tikai Glare matricas. Lai pieliktu cita ražotāja matricu, citēšu -

     

    "Būtu vajadzīga kaudze matricu, lai piemērītu vai tās der korpusā, saiet kopā ar eņģu stiprinājumiem. Pēc tam jādomā ko darīt ar signāla kabeli, kas 100% nederēs. Varu piebilst ka tam vajadzīgs ļoti ilgs laiks, tāpēc no detaļām neatkarīgā samaksa par darbu būtu vismaz 70Ls+PVN. Mūsu rīcībā nav šāda matricu kaudze, tādēļ pakalpojumu sniegt nevarēsim."

     

    Savukārt otrs serviss atbildēja:

     

    "Tās ir muļķības, ka jūsu matricu nevar nomainīt. Matricas var piemeklēt dažādas, arī matētas un ar augstāku izšķirtspēju. Mums tikai ir nepieciešams jūsu LCD matricas kods, lai neko nesajauktu."

     

     

    Tad nu - kuram no šiem abiem ticēt? Jāpiebilst, ka pirmais ir Norel IT (Vidzemē diezgan plaši pazīstams) http://www.norel-it.lv/, otrs ir kāds Rīgas serviss, kas uzleca viens no pirmajiem googles meklēšanā - http://www.itkatram.lv/

  8. Nesaprotu, kur tad īsti ir problēma? Kāds jau minēja `vlc Ava<tab>`

     

    Problēmas nav, tā tika atrisināta un ir marķēta kā "best answer". Ja kādam administratoram ir tādas tiesības, tad šo topku var slēgt vai dzēst.

  9. Ziniet, bija arī laiks, kad tabakas kaitīgums bija tikai šādā pašā aizdomu limenī bez nopietniem pierādijumiem. Nu ok, mēs tā īsti neko nevaram iesākt, bet būtu diezgan nepatikami, ja pēc gadiem atklāsies, ka esam sevi indējuši. Un paradoksāli, bet liela iespēja, ka varēsim to atklāt tikai tad, kad elektronika būs vēl vairāk attīstijusies - tātad, vispirms sevi jānoindē, lai saprastu, ka esi sevi indējis.

  10. Anyways, ja jau topiks par linuxa shortcutiem atvērts, tad vai ir kāda kombinācija, kas momentā uzslēdz nākamo atvēro logu iekš konkrēta workspace līdzīgi kā alt+esc iekš windows? Vienīgais, ko atradu linuxā, ir alt+tab, bet man nepatīk tā grafiskā izvēlne, kas parādās. Es gribu automātiski uz nākošo atvērto logu, bez nekādas izvēlnes, kas noņirb gar acīm.

  11. sāc rakstīt faila nosaukumu un uzspied Tab...

    Bet ja negribi tā, tad vispār normālos termināļos var iekrāsot faila nosaukumu un vai nu tas automātiski tiek ievietots clipboardā (paste ar labo peles pogu tur, kur atrodas kursors), vai kaut kāda pogu kombinācija ļauj nokopēt un, attiecīgi, arī peistot.

     

    P.S. Šim nav pilnīgi nekāda sakara ar PHP.

     

    Bet šis ir iesācēju forums.

    Anyways, tnx.

  12. Pieņemsim, ka ar termināli ieeju kaut kādā mapē:

    cd /home/username/the_folder/

     

    Apskatos failu saturu:

    ls

     

    Un man atgriež daudzus garus filenamus ar atstarpēm, lower/uppercase burtiem utt.

    "

    Avatar The Movie 2013 [downloaded from legal source].avi

    Linkin Park Burn it Down 2012 [downloaded from legal source].mp3

    "

     

    Un es gribu šos failus ātri atvērt caur termināli ar, piemēram, VLC playeri vai kādu mūzikas atskanotāju.

    Atliktu uzrakstīt kaut ko līdzīgu:

    vlc Avatar The Movie 2013 [downloaded from legal source].avi

     

    Bet problēma ir tā filename norakstīšana. Vai ir kāda komanda kas ļauj iekopēt starpliktuvē kāda konkrēta faila nosaukumu no direktorijas, kurā atrodos? Lai tad varetu uzrakstīt tikai "vlc" un ar taustiņu kombināciju iekopēt garo faila nosaukumu?

  13. Pērku jaunu mobilo telefonu apmēram reizi gadā. Parasti vismaz vienreiz apskatu instrukciju un tad izsviežu. Līdz šim vēl nekad nebiju manījis ne vārda par šiem starojumiem, bet vakar pirktā tālruņa instrukcijā pat pašā pirmajā lapā rakstīts "lai izvairītos no pārmērīga elektromagnētiskā starojuma, ieteicamais attālums no ādas nēsājot telefonu ir vismaz 1cm"

  14. Nē, prasīts ir tieši "cik stundu dienā programmējat". Nevis - "cik stundu domājat, ko programmēt", "cik stundu domājat, kā risināt pasaules problēmas ar IT palīdzību", utt.

     

    Tu esi unikāls.

    Ja darbības vārdam, piemēram, tevis pieminētajam "rakt", blakus netiks norādīts, ka ar to domāts zemes transportēšanas process, tad šis vārds tik pat labi var apzīmēt gulēšanu dārzā zem ābeles ar lāpstu blakus?

     

    Ja tev priekšnieks liek izrakt bedri, tad tu droši apgulies ar lāpstu blakus un pēc pāris stundām strīdēsies, ka viņš nenorādīja - tev ar to lāpstu tiešām ir jārok?

     

    Bērnudārzs.

  15. Kā redzu tad jau pie trešās diskusiju lapas visiem aizbrauca jumts un neviens pat vairs neatcerējās, kāpēc holy war izcēlās, bet ja jau sākts, tad jāturpina. Runa gāja par VEIKTSPĒJU un lighting fast aplikāciju atvēršanu.. Kaut ko tādu atceraties? Nē? Nebrīnos.

  16. Jautājums ir tieši tik jēdzīgs, cik tāds ir "cik stundu dienā jūs turat rokās lāpstu un rokat". Proti - pilnīgi nebūtisks, ja process tiek veikts bez satura.

     

    Neviens šeit neprasīja - cik stundu blenžat monitorā? Prasīja - cik stundu programmējat. Ar saturu. 

  17. Domāt vajag visu laiku.Uz citiem glabājas, uz citiem nē.Var uzreiz, var arī pēc Lieldien... tpfu Jāņiem.Jā, Windows draiverus rakstījušas korporatīvās žurkas, bet Linux draiverus raksta Linus Tornvalds un pēc tam tiem pieskarās Dievs.

     

    Tātad no sērijas "uz citiem glabājas, uz citiem nē" - gadījumā, ja neglabājas, vai es varēšu ielikt šajā datorā OS disku un instalēt? Vai arī man ir jādara kaut kas cits?

  18. Apskaidrojiet mani par datora sagatavošanu darbam..

    Es internetveikalā vēlos pirkt datoru, kam līdzi netiek dota absolūti nekāda operētājsistēma. Man jau ir Linux un Windows instalācijas diski. Šajā procesā es nesaprotu, tieši kurā mirklī ir jāsāk domāt  (jāsāk instalēt / jau ir instalēts ar black magic/nekas nav jāinstalē) sistēmas draiveri, kad tie ir jāatjaunina un kur tie tiek glabāti?

     

    Tātad, ja es saņemu datoru bez OS, vai uz tā jau kaut kādā veidā glabājas draiveri? Ja nē, tad vai man uzreiz ir jālieto OS disks un pēc tam kaut kā jāatjauno draiveir? Vai šis process un šie draiveri atšķiras Windows un Linux gadijumā?

×
×
  • Create New...