рпр

tev tos 1 vajag saskaitiit, tad buus labi

saac ar manuaali fopen funkciju papeeti, nav sarezjgjiiti.

robi, atceries ka priekshniekam vienmeer ir taisniiba... 2.) nepatiik, meklee citu nesaprotu, ko var gauzties, man pasham gan gribeetos parbaudiit savas zinaashanas shaados ekstremaalos apstaakljos.

a man pat neviens neatbildēja uz epastu, ko nosūtīju ar savu kandidatūru. es tā saprotu, ka kandidāts jau ir atrasts... laikam tas nav robis :D

var arii bez pieredzes... prieksh kam mysqladmin? labaak caur konsoli buutu dragaajushi.

ar regulaaro ekspresiju var, kaut kas uz sho pusi. par pareiziibu negaranteeju, rakstu no galvas. ereg_replace('<\?xml[^(/>)]*', '', $tasteksts);

height: 90%; /* augsheejais divs */ height: 10%; /* apaksheejais divs */

ja tu domaa ar mysql, tad mysql_connect() atgriezj false, ja nepiekonekteejaas. ar mysql_error() utt

kur ir session_start()? skatos tev jau php ir tiiri svesh. $_SESSION["name"] = "$name"; // sheit peedinjas var arii nelikt pie "$name". session_register('name'); // pasham nav gruuti, ka biaj " un tad paraadaas '? // shajaa gadiijumaa manupraat var iztikt bez session_register() f-jas.

ja ir 2 klases, tad katraa var buut mainiigie ar vienaadiem nosaukumiem. class pirmaa { var $i = 5; } class otraa { var $i = 6; } pirmaa::i == 5 otraa::i == 6 $this class pirmaa { var $i = 5; function Funkcija() { // lai izmantoto mainiigo jaaraksta $this->i++; echo $this->i; // tas pats jaadara ja grib izsaukt klases funkciju $this->Funkcija2(); /// shitaa funkcija nav nodefineeta err } }

tagad saproti? <?php $table = new table('caption'); $table->addRow('aa', 'bb', 'cc'); $table->addRow('aa'...); $table->display(); ?>

nu tabulu funkcijai piemeeram tajaa mainiigajaa var iemest tabulu saturu, liidz ar to tev nevajadzees speciaali kaut kur piegalabaat datus, vienkaarshi ar funkciju pieliek rindu un tie dati jau saglabaajas tajaa mainiigajaa. atkal ar beigu funkciju nosleedz tabulu un izvada. vismaz es taa esmu dariijis un man likaas eerti.

piemeeraa abas funkcijas var izmantot vienu klases mainiigo. sho klases mainiigo ar ii var izmantot aareeji. nu ceru, shis koda gabalinjsh dariis tev gaishaaku galvu. klase nosaukums { var $mainiigais = 'viens'; function viens () { return $this->mainiigais; } function divis () { return $this->mainiigais; } } konstruktors ir taada funkcija, kur palaizjot nodefineejot klasi.

nu oop ir gauzjaam vienkaarshi tavaam funkcijaa izdari shaadi: class nosaukums { // sheit ieliec taas funkcijas } peec tam nodefinee klasi. $klase = new nosaukums(); peec tam vari izsaukt savas funkcijas no klases $klase->header() ; viss straadaa taa pat kaa ar funkcijaam tikai priekshrociiba, ka tu tagad vari arii veidot klases mainiigos (var) un izmantot konstruktorus utt.

es nekad htmlaa neesmu rakstiijis to rindu. vienkaarshi iemetu ieksh root kataloga faicon.ico failinju un viss rullee. favicon.ico nevis kaa tekstaa

atkarīgs, ko tu gribi darīt, bet tev kā iesācējam pietiktu tikai ar apache un php. attieciigi tev jaauzliek 2 lietas, kuras savaa starpaa jaasakonfiguree, lai normaali darbojaas. sakaumaa uzinstalee apache, peec tam php, instaleejot lasi visus readme un install failinjus un tad jau iespeejams tiksi liiidz veelamajam gala rezultaatam.

interesants jautājums, būtu interesanti redzēt konkrētus ciparus.

nodot no vienas lapas uz otru vari izmantojot http GET un POST metodes. GET metodee mainiigais tiek nolasiits no url. GET piemeers: lapaa http://www.mansdomains.lv/index.php?mainiigais=lalala echo $_GET['mainiigais']; // tiks izvadiits lalala POST mainiigie tiek nodoti izmantojot formas un domaati lielaakam datu apjomam. POST piemeers: <form method="POST" action="lapauzkurunododmainiigos.php"> <input type="text" name="mainiigais" value="lalala"> </form> submitojot formu failaa lapauzkurunododmainiigos.php mainigos var nolasiit: echo $_POST['mainiigais']; // tiks izvadiits lalala

div position jaadefinee kaa static vai relative

bet ja tev tie parametri ir nodefineeti, tad tas noziimee, ka programmeejot ar funkciju paliidziibu tev shie parametri buus nepiecieshami vai arii tajaa klasee ir liekas lietas saliktas iekshaa.

te ruina gaaja, ka oop neesot iipashi aatrs. vai varat mineet kaadus piemeerus? es personiigi esmu noveerojis preteejo.

nu tad tik lasi katra faila elementu lasi ieksh masiiva elementa, kameer ir \n, ja \n, tad nobeidz masiiva elementu un saac nakosho. ja tu pats gjeneree tos failus, tad padomaa vai eertaak nebuutu uzreuz gjenereet php failu, kur buus jau nodefineets gatavs masiiivs. <?php $masiivs[$i++] = 'aa'; $masiivs[$i++] = 'bb'; $masiivs[$i++] = 'cc'; // utt ?>

varbuut probleema tajaa, ka htmlaa parametri tomeer jaaliek peedinjaas

veciit, bucha!

varbuut kaads var pateikt, kapeec firefoxii labaas puses teksts nobiidaas zem izvlenes diva? normaali raadaas gan explorerii, gan nn, pateicoties priekshpeedeejam divam. <!-- te bija links -->