codez
-
Posts
4,276 -
Joined
-
Last visited
Posts posted by codez
-
-
Man šķiet, ka par programmēšanas valodām sauc tās, kuras ir "Turing complete" un viena no īpašībām, kas piemīt šādām valodām, nav iespēja ierobežotā laikā prognozēt to darbību, piemēram, vai jebkura programma šai valodā beigs savu darbību vai nē - "Halting problem". Uz doto brīdi grūti iedziļināties visās HTML niansēs, bet, man šķiet, ka jebkurai HTML "programmai" var izveidot algoritmu, kurš nosaka, vai šī programma beigsies, vai nē un tāpēc HTML nav programmēšanas valoda.
Taču iespējams es kļūdos un ir kāds haks kā ar HTML izveidot "programmu", kuras darbības beigas nav iespējams paredzēt.
-
Apskatīties jau var, var arī atvērt dokumentāciju un palasīt un vēl daudz ko. Pats taču sāki runāt par "self documenting" kodu, un f(true,false) nu nekādi tāds nav, jo ir kaut kas kaut kur jāskatās.
-
-
let user:User = userList[i]
P.S.
usersFetched: function(userList:User[]){ for(let i in userList){ userList[i]... ?? // <--- Webstorm atpazīst kā User instanci. } } -
Javascriptā es lietoju typehintu šādi un Webstorms saprot.
export default class { ... function onKey(e:Event){ console.log(e.keyCode) } ... } -
Kāpēc vienkārši neizmantot normālu statiski tipētu valodu?
-
Kaut kādā iedomātā ideālā pasaulē drošvien varētu būt pilnībā algoritmizēta un automatizēta pārvaldes sistēma. Bet reālajā pasaulē notiktu smaga cīņa par to, kā labā šī sistēma strādās.
Es domāju, ka nākošo 10 - 20 gadu laikā, noteikti cilvēki ar AI palīdzību varētu iegūt vēl nebijušu varu un ietekmi un šeit mazu nozīmi varētu spēlēt iepriekšējā vara un ietekme, bet galvenā nozīme būs tieši šij spējai "talking to computers" un tieši AI novirzienā.
-
Labi, bet tas attiecas tikai uz manu pirmo teikumu. Bagus un neparedzētas (lasīt: nevēlamas) situācijas tas nekādīgi neizslēdz.
Neizslēdz, bet arī nenozīmē, ka bagi un nevēlams situācijas ir dealbreikers.
Neironu tīklam ir šī burvīgā īpašība, ka tev nav jāparedz visi speciālgadījumi, jo neironu tīkls pats savā apmācības procesā tiecas uz to, ka viņā rodas algoritmi, kas tiek galā ar šiem speciālgadījumiem.
Pašlaik tu vari paņemt jebkuru neironu tīklu bibliotēku, sakonfigurēt slāņu un neironu daudzumu, konekcijas un citus parametrus, laist apmācību un skatīties kā tas strādā.
Bet arvien populārāka paliek metode, kad arī šo konfigurācijas parametrus uztic regulēt neironu tīklam pašam un tad uz šīm N-tajiem neironu tīklu konfogurāciju variantiem laiž evolūcijas algoritmu, kurš atlasa efektīvākos variantus.
Jā tam visam vajag milzīgas skaitļošanas jaudas un tas ir viens no pašreizējajiem šķēršļiem, bet pret to cīnās ar lielākām skaitļošanas jaudām un ar efektīvāk implementētiem neironu tīkliem, gan softvāriskā, gan hārdvāriskā veidā.
-
Es runāju par tiem, kam piederēs visas šīs sistēmas un kuru labā vergos vēl atlikušie gandrīz bezvērtīgo lēmumu pieņēmēji.
Mēs tagad runājam par to, kas ir vērtīgāks - "talking to computers" vai "talking to humans" + ņemam vērā, ka attīstot vienu spēju, tu upurē otras attīstību.
Ja tu nebūsi šis lielais, kuram piederēs šīs sistēmas, tavas "talking to humans" spējas tāpat neko daudz nedos, jo šis lielais jau būs profesionālis sfērā "talking to computers" un attiecīgi arī šādi risinās savas problēmas.
Bet, lai kļūtu par šo lielo, tev nepieciešamas šīs "talking to computers" spējas.
Saprotams, ka pašlaik arī ar "talking to humans" spējām var ļoti daudz ko sasniegt un panākt, bet tendence ir arvien vairāk virzās tieši skaitļotāju virzienā.
Un brīdis, kad šī spējas nepieciešamība izzudīs pilnībā, būs tag, kad skaitļotāji sāks pietiekamā līmenī ģenerēt cilvēku valodas tekstus un informāciju. Kaut kādi aizmetņi jau ir, bet vēl nav sasniegt tas līmenis.
Bet, kad tas notiks, tad pat uzvarēšana vēlēšanās būs atkarīga no tā, cik tavi algoritmi labi ģenerē reklāmas, preses relīzes, publisko informāciju un kā un kad šo informāciju pasniedz katram individuāli. Tā būtu idealizētā variantā, bet reālā variantā varbūt pietiks ar kaudzi inficētu datoru (botu tīklu) un veiksmīgu balsojuma viltošanu.
Nesen lasīju par eksperimentu. Cilvēkam pieslēdz fMRI, mēra smadzeņu dažādu apgabalu aktivitāti un datus dod neironu tīklam. Cilvēka uzdevums ir izdarīt izvēli - nospiest vienu vai otru pogu. Izvēli par spiešanu un pašu nospiešanas darbību cilvēks brīvi dara pats. Pēc neironu tīkla apmācības, neironu tīkls ar lielu varbūtību 5-10 sekundes pirms nospiešanas spēja noteikt, kuru pogu cilvēks nospiedīs.
Ar to es gribu uzsvērt, ka cilvēks ir tāda pati, prognozējama, ne pārāk efektīva bio mašīna, kurai pie tam vēl ir tāda izplūdusi brīvā griba un apziņas ilūzijas par absolūtu brīvo gribu.
Ar viso šo es gribu pateikt, ka, lai nokļūtu starp "tiem", manuprāt, daudz svarīgākas ir tieši spējas "talking to computers", nekā "talking to humans".
-
Jebkura sistēma ir tikai tik laba, cik labs ir tās radītājs. Ja radītājs kaut ko nav paredzējis vai pielaidis kļūdu... Tad tikai radītājs pats vai viņa aizvietotājs spēs to labot, ne sistēma pati. Vismaz tuvākajā paredzamajā laikā.
Totāli un pilnīgi FALSE!
Neironu tīkli paši apmācās un tajos rodas algoritmi, kurus neviens neparedz, tieši tāpēc arvien biežāk neironu tīklu risinājumi rada rezultātus, kas pārsniedz pat cerēto un strādā tā, ka neviens īsti nesaprot, kas tur iekšā notiek.
-
Diez vai cilvēku lēmumu vērtība augs, ja automatizētas sistēmas pieņems lēmumus daudz labāk. Jau tagad ir ļoti daudz investīciju fondu, kur akcijas tirgo automatizētas sistēmas balstoties uz kaudzi ievaddatu un neironu tīkliem un nevienam cilvēkam nav īsti skaidrs, kāpēc šīs sistēmas pieņem vienu vai otru lēmumu. Un šādas sistēmas arvien vairāk un vairāk sāk dominēt. Tās nosaka to, ko tu skaties, lasi, pērc, ko tev reklamē, utt.
Piemēram, nesen publicitāti izpelnījās uz neironu tīkla bāzēts fizikas eksperimenta konfigurācijas kombinātors, kurš nepilnas stundas laikā atrada eksperimenta konfigurāciju, uz ko cilvēki tiecās gadiem.
Ja agrāk cilvēki slēdza darījums, mēģināja analizēt risku, uzticamību, u.c. parametrus, tad tagad par vairākām kārtām vairāki darījumi tiek noslēgti automātiski, balstoties uz daudz precīzāku analīzi. Piemēram, tajā pašā reklāmas tirgū, reklamētājs saņem datus par lietotāju un iespējamo reklāmas vietu un viņam 50ms ir jāatbild, cik viņš ir gatavs maksāt par doto reklāmu. Tas pēc būtības it konkrēts individuāls reklāmas darījums, bet viss process, ieskaitot gala lēmuma pieņemšanu, ir automatizēts.
-
Apstiprinu visus, izņemot indiešus.
Lai gan pēdējā laikā Linkedins ir tik spamīgs, ka domāju par konta dzēšanu.
-
Kā tieši viņš ir izlepis? Ar to, ka sapratis, ja jebkāds algots darbs === verdzība un principiāli neatšķiras no prostitūcijas? Ar to, ka negrib visu mūžu veltīt, lokot muguru citu labā? Ar to, ka tu arī tā gribi kā viņš, bet nesanāk?
Kas par muļķīgiem pieņēmumiem? Tak cilvēks ir paņēmis vienu tēzi un mēģina uz tās uzbūvēt savu mārketinga kampaņu nekam nevajadzīgu padomu tirgošanā.
Pie tam viņa tēze nav patiesa un kļūst arvien nepatiesāka, jo arvien vairāk dzīves aspektus kontrolē automātiskas sistēmas, nevis cilvēku subjektīvi emocionālie lēmumi.
-
Tad es saprotu, ka forumā vairs nebūsi, codez?
Būšu, jo neviens nav perfekts.
-
Once the fog cleared, and I had a chance to look at things in a more objective matter, I realized that I can either spend my scarce time communicating with a mortal people or spend it communicating with real, powerful machines. And the more time I spent telling people what to do, the more rusty I became when dealing with computers; by perfecting my skills of talking to people, I was simultaneously atrophying my skills when dealing with actual infallible and powerful machines.
Since it’s physically impossible to do both, I had to choose one. In economics, it’s called opportunity cost. Every additional minute that I reaching out to clients or business contacts is an additional minute that I’m not creating something great, something meaningful. Every additional minute that I’m seducing a cute girl at a coffee shop or at a bar is an additional minute that I am not getting closer to Singularity and immortality.
The more I thought about it, the more I realized that it all came down to whether I wanted to interact with infallible, powerful and immortal machines or keep trying to get some boring and breathing humans to obey my commands. In the end, I chose machines.
-
Zīlītes nereaģē, "acis kubā", smadzenēm īslaicīgs overloads. :D
Tur taču bija rakstīts, ka tikai 1/2 stundu jāizmanto.
-
Vajadzētu būt, jo cool white vajadzētu saturēt lielāku devu zilās komponentes, kā "parasts" apgaismojums.
P.S.
Tipa:
-
Individuals exposed to blue wavelength lights experienced faster reaction times
The results also showed that a short single exposure to blue light for half an hour is sufficient to produce measurable changes in reaction times and more efficient responses (answered more items correctly per second) during conditions of greater cognitive load after the light exposure had ended. Moreover, these improvements were directly associated with measurable changes in the activation of the prefrontal cortex.
-
Vajag ieviest noteikumu, ka nedrikst publicēt darba sludinājumus bez algas diapazoniem.
++
-
-
Tie tak ir kontrakti uz noteiktu laiku. Neviens nekad nepalidzes un neapmacis. Panem profi kurs visu mak un kode ka rembo, kad darbs beidzas izmet. Var atlaist jebkura bridi. Nekadu garantju nav. Nav slimibas lapas, nav atvalinajumi.
Uz pastavigo ir ap 60k paundu gada kas ir ap 3.5k menesi. Samaksa 1.5k par dzivokli un paliek 2k.
No patstāvīga darba tevi izmetīs drīzāk (it sevišķi pārbaudes laikā), nekā no kontrakta + ja tev maksā 15k - 30k / mēn., tad tu vari atļauties arī strādāt dažus mēnešus gadā un neuztraukties par kaut kādām slimības lapām un tik un tā dzīvo ļoti labi + pareizi organizējot nodokļos varēsi samaksāt daudz mazāk un praktiski visu bruto summiņu paturēt.
Bet tajās lapās ir sludinājumi ar patstāvīgā darba piedāvājumiem gan pa 100k GBP, kas ir 130k eur, gan 150k GBP, kas ir 190k eur.
http://www.indeed.co.uk/jobs?q=Scala+%C2%A380,000&jt=permanent
Tur pirmajā lapā ir kaudze ar 100k un pat ar 160k GBP, kas ir ap 200k eur.
Man nesen atnāca piedāvājums intervēties Evolution Gaming uz Scala pozīciju Rīgā - un norādītā alga bija 4k eur/mēn. neto. Pieļauju, ka pēc pāris gadiem šādā pozīcijā, kad esi pierādījis savu vērtību, tu saņem 6-8k mēn. neto.Bet vienalga labak neka "laba" 1k eur alga Latvija.
-
Offtop, par troļļa kunga tekstiem: 500 dienā ir 130k gadā. Tas ir diezgan daudz pat priekš US. Realitātē, labi ja 0.01% ASV koderu saņem tik daudz.
Tu runā par 2009. gadu?
Uz ātro pāris sludinājumi no bookmārkotajām lapām:
Scala Developer (Scala, AKKA, Play, TDD, Agile)
Salary £500 - £650 per day
650 GBP = 840 EUR => 218k EUR/gadā
http://www.cwjobs.co.uk/JobSearch/JobDetails.aspx?JobId=65672024
Scala Developer - Spark/Hadoop- East London- £650/750 Daily
750 GBP = 970 EUR = 252k eur/gadā
http://www.careerbuilder.co.uk/INTL/JobSeeker/Jobs/JobDetails.aspx?job_did=J3F2196JCXTXKCCN9JS
Developer - Java, ReactJS, Javascript, Scala
Base Pay - £130,000 - £169,000 /Year
169k GBP = 218k eur/gadā
Un tie ir tikai sludinājumu skaitļi.
-
Varbūt viss ko tev vajag ir glabāt šos parametrus vienā kolonnā DB saserializētu + vienkārši tos barot kādam search engine, kas ir paredzēts meklēšanai, piemēram, Ellasticsearch?
Man kā idejas piekritējam, ka uz datubāzi skatāmies kā uz datu glabātuvi, tieši šis variants nāk galvā kā pirmais, kurš ir diezgan universāls un diezgan ātrdarbīgs.
Šis variants ļauj viegli skeiloties, jo no datu bāzes principā atlasīsim tikai pēc id un produktu saraksts jau saturēs visus datus - nebūs jātaisa joini. Savukārt, Elasticsearch meklējumos pēc kompleksiem nosacījumiem krietni pārspēj Mysql.
-
Kamera, kura tur maksā 30 eur, Aliexpress maksā 11 eur:
http://www.aliexpress.com/item/Raspberry-Pi-Camera-Module-China-Version-Free-Shipping-Dropshipping/1830751749.html16 sensoru komplekts pa 9eur:
Vienīgais, Aliexpress parasti kādas 2 nedēļas līdz atnāk.
Atrasts internetā
in Netēma
Posted
Definē "kaut ko uzprogrammēt" jeb programmēt. Ja es iestatu mikroviļņu krāsnij laiku un jaudu (ieprogrammēju viņas darbību), tad šo divu parametru iespējamo izvēļu kombinācija ir programmēšanas valoda?
Turing completeness parasti tiek uzskatīt kā definēta, diskrēta robeža starp programmēšanas valodu un markup, query vai kādam citam uzdevumam paredzētu valodu vai datu attēlošanas formātu.