3ps

http://paste.php.lv/274

Kā vēsta manuāļa ieraksts par trim(): trim() nogriež i jaunas rindiņas iezīmētājus, i atstarpes iezīmētājus, i tab iezīmētajus, i dažus citus, par kuriem labāk neteikšu (jo nezinu ko tie dara). Tādēļ, pielietojot trim(), vari būt drošs ka tas atgriezīs stringu, kas garāks par 0 tikai tad, ja kaut kas vizuāls un taustāms tiks ievadīts. if ( strlen( trim( $string ) ) > 0 ) { // tad rīkojamies } else { // paziņojam, ka iesniegta plika forma }

Tu rakstīji: $text = ereg_replace("[[:alpha:]]+://[^<>[:space:]]+[[:alnum:]/]","<a href=""></a>", $text); Es atbildu: Tas ir līks veids kā no http://www.zilupe.com uztaisīt <a href="http://www.zilupe.com">http://www.zilupe.com</a>. Līks tāpēc, ka no pavilosta://jaulielupe.ru tiks izveidots <a href="pavilosta://jaulielupe.ru">pavilosta://jaulielupe.ru</a>... ai bet ne tāds bija jautājums ... [[:alpha:]] nozīmē, ka stringam jāsatur burts (mazs, liels) un tikai [[:alpha:]]+ nozīmē, ka stringam jāsatur viens vai vairāk burti (mazi, lieli ) un tikai :// nozīmē, ka stringam jāsatur :// ( atkāpe: vai / nav jāeskeipo ar backslash? ) [^a] nozīmē, ka strings satur kaut ko, kas nav burts. tavu pilno [^ ... ] nevar paskaidrot, jo tur trūkst simbolu [[:alnum:]] apraksta visus burtus un ciparus [[:space:]] apraksta visas atstarpes/tabulators/jaunā rindā pārcēlājus man šķiet, ka diskusija par regexpiem te (šajā forumā) nevar izdoties, jo tavā piemērā trūkst daži simboli, ne?

Ja neesi pārliecināts par savu lietotāju spējām izgudrot nestulbas paroles, tad neļauj tiem pašiem izvēlēties paroles. Sūti viņiem ģenerētas paroles ar cipariem, maziem burtiem, lieliem burtiem, simboliem - ja grib nomainīt, nosūti viņiem uz e-pastu īpašu linku, uz kura klikšķinot viņi ierosinās jaunas paroles ģenerēšanu un nosūtīšanu uz viņu e-pasta. DBāzē neglabā ne pliku paroli, ne arī atkodējamu. Ja parole ir atkodējama, tad kāds to atkodēs. Lai gan, ja tu rīkotos ar patiešām svarīgu informāciju, tad šeit palīdzību neprasītu, bet gan izlasītu deviņas grāmatas ;))

ADOdb ir simt nevajadzīgiem sūdiem piebāzts pūslis, uzraksti pa piecpadsmit minūtēm sev tādu pašu un aidā. ADOdb pamatīgi iebremzē pasākumu.

http://www.1728.com/codes.htm

nu ja tu esi no tiem smirdīgajiem latviešiem, kam ir mazvērtības kompleksi kontaktējoties ar krievu tautības pārstāvjiem, tad ej dirst. (un nevajag sākt tagad par to te diskutēt...) ja tomēr ne, varbūt noderēs: http://monologues.jotpuree.com/utils/encod...illicInHtml.php Izmantojot tabulā atrodamo informāciju, uzraksti preg_replace un aidā.

nav latviešu lapu tāpat kā nav krievu lapu ;)) bet, ja nopietni, tad raksti visu UTF-8 enkoudingā un aizmirsti par entitijiem. Tāpat kā parasti tu norādīji "krievu lapās" win-1252 un latviešu lapās win-1257, tagad visās norādi UTF-8, ja vien tu patiešām nevēlējies nodarboties ar "pseidokriptēšanu"...

nezinu īsti ko tu ar to visu gribēji, bet shell_exec atgriež outputu. uz windows darīju tā: uztaisīju skriptu first.php iekš c:phpscriptsfirst.php teitan ir skripts first.php: <?php echo shell_exec('dir'); ?> tad devos uz c:php un rakstīju php.exe (vai vienkārši php vai arī c:phpphp.exe) un tad norādīju uz skriptu un spiedu enter: c:php>php c:phpscriptsfirst.php Content-type: text/html X-Powered-By: PHP/4.3.1 Volume in drive C has no label ... Directory of c:phpscripts 2003.07.28 06:53 <DIR> . ... [seko direktorijas satura uzskaitījums ] Varbūt ko noderīgu te atrod: http://www.phpfreaks.com/tutorials/86/0.php

un es tev saku, ka nekas no zila gaisa neģenerējas. vismaz vienreiz kaut kur iekš php koda tev tie ķeburi ir jāuzraksta. šis man atgādina vienu ierakstu no php-dev.lv foruma: Vai tiešām jums šķiet, ka vārdadienas pašas no sevis savadījās?? Uz sevi mēģini attiecināt: vai tiešām tev šķiet, ka tie āēīūōšŗļķ... paši no sevis savadījās? ja tu iekš db tur 1257, tad kādā ellē ratā, lai tas kļūst par utf-8. ja tu nolasi no formas, kura ir parādīta 1257 kodu tabulas lapā, tad kādā ellē ratā tu gaidi no tā uft-8 ... kaut kad taču tā informācija tika ievadīta .. tad arī tā tika ne tajā kodējumā ievadīta ... php pats no sevis nevienu neizvaro.

tur nav php vaina, bet tavā teksta redaktorā. tas pa defaulto glabā latviešu īpašos burtus win-1257. vai nu izvēlies teksta redaktoru, kur atliek vienreiz iestādīt encodingu vai arī dari to "ar rokām", kā pats teici.

Ienāca man prātā doma. Gudrais kļūdu reģistrs. Kā zināms, error handļeri un log failus visi māk močīt. Pēc mazāka vai lielāka laika, atkarībā no aplikācijas lietošanas biežuma, kļūdu reģistra specifiku u.tml, kļūdu pieraksta fails kļūst mežonīgi liels un, lai no tā izlobītu vajadzīgo informāciju arī paiet laiks ... dažreiz sanāk tā, ka vieglāk būtu trijās stundās iziet pa diagonāli cauri visam kodam nekā error logā noorientēties un izlobīt patiesību. Kļūdas mazas vai lielas vienmēr ir. Jā, ja gudri plāno log failu, un kaut kā iedala kad un kā raksta, tad kaut vai ar teksta redaktoros iebūvētajiem find or whatever var atrast kas un kā. Bet doma mana gudrā bija tāda, ka močījam visas kļūdas iekš DB. Ir divas tabulas: kļūdu saraksts un kļūdu apstākļi. Pirmajā glabājam kļūdu paziņojumu unikālu hashu vai kāviņtursauc. Karoče ņemam md5($kludas_pazinojums) un liekam unique indeksu uz šo lauciņu. priekš šī lauciņa vajadzētu hashēt tādu kļūdas paziņojumu, kas nav atkarīgs no īpašajiem ievaddatiem. Te varētu būt kļūdas paziņojuma sākums, piemēram, sql error tiri piri, bet neliekam pašu SQL fragmentu, lai nebūtu miljoniem unikālu ierakstu, vēl varētu pielikt klāt failu un rindiņas numuru. Tātad kaut kas tāds: $error_msg = ereg_replace(":::.*$", "", $error_msg ); ( tas izdzēsīs visu aiz ':::' ?? md5( $error_msg . $error_file . $error_line ); Šo tātad bāžam iekšā kļūdu saraksta tabulā. Vēl šajā tabulā uztaisam lauciņu, kas parāda kļūdu skaitu - tātad reizes cik šī kļūda gadījusies. Katru reizi kad gadīsies kāda kļūda, šis te skaitlis tiks palielināts par viens. Otrajā tabulā bāžam iekšā aptuveni tādus lauciņus: kluda_id registreta_kluda_id (foreign key uz pirmās tabulas registrēto kļūdu id lauciņiem) kludas_pazinojums (šis būs konkrētajam gadījumam atbilstošais kļūdas paziņojums, piemēram konkrētais SQL. to var iegūt atlasot no kļūdas paziņojuma visu pēc :::, piemēram. kludas_laiks kludas_ip kludas_requestquery un sazin vēl kādi citi lauciņi jūsu ērtībām. Ar to request query arī tā ir kā ir ... tas atkarībā no jūsu aplikācijas. hashā laikam jāiekļauj līdz kaut kādam līmenim arī. piemēram, ja jums viss iet čerez index.php ar kaut kādu mod=Fočenes, ?mod=eMpē7 or whatever, tad laikam vajadzēs arī šo ?mod=... daļiņu iekļaut hašā. Kad gadīsies kāda kļūda ģenerēsim hashu, skatīsimies vai pirmajai tabulai to var pievienot, ja nevar, tad tur tāds jau ir (unique, atceramies?). ja nevar tad ir vienkārši jāpieskaita tur tam skaitītājam viens. ja var pievienot, tad būsim reģistrējuši jaunu kļūdu! un otrā tabulā liekam uz konkrēto gadījumu attiecināmo informāciju (skatīt iepriekš aprakstītos otrās tabulas lauciņus). Kas tālāk? Tālāk seko saldais ēdiens. Mūsu rīcībā ir visai gudri organizēta informācija no kuras ar visvienkāršākajiem sql pieprasījumiem var vilkt ārā dažnedažādus jokus. un tā jūs varat kārtot kļūdas pēc to biežuma, lūkot ar kļūdām visbiežāk saistītās IP adresītes (:D - acīmredzot šiem lietotājiem kaut kas ir aiz ādas, varbūt tikai asinis, varbūt kas vairāk .. tas katram pašam jālemj), lūkot kādos laikos kļūdas gadās visvairāk ... pēc tam seko darbība - biežākās kļūdas labojam, ideālā gadījumā visas kļūdas labojam... p.s. nu jā tai pirmajā tabulā blakus hasham jāglabā arī patiesā rinda, kas slēpjas zem šī hasha - hash tiek ģenerēts tikai tāpēc, lai nebūtu jāliek unique uz text tipa lauciņa :)) p.s.c. jā nekāds vieglais pasākums tas nav - piepildīsies tā kļūdu tabula diezgan fiksi un tad jāiestāda automātiski jaunu tabulu veidošana ... bez tam ar DB savienojumiem saistītas kļūdas, šis reģistrs laikam nereģistrēs ;)) tātad šis nevarētu būt vienīgais kļūdu fiksētājs - failīgam vai mailīgam variantam arī jābūt. neko reālu uzrakstījis neesmu, tik tā, neliels brainstormings, bļe

to, ko es daru, nenosaukšu par apd#%$#%^... tas viens. otrs tas, ka jautātājam nekas, izņemot atbildi uz jautājumu, netika veltīts. man īpaši imponē fikso "atbilžu" sniedzēji, kas tā vietā, lai atbildētu uz jautājumu, dzen naglas mīkstajā galdiņā. par tiem tad arī ir tā nesmukākā komentāru daļa.

Manu FTP dēmoni nevar startēt ne-root lietotājs, kas nozīmēja, ka apache to piestartēt nevar. Bet problēmu palīdzēt atrisināja džeki no php-general listes, kas ieteica izmantot sudo. Izlasīju kā raksta sudoers failu, uzrakstīju, laižu komandu čerez sudo un viss notiek ;)

Arī šo komentāru centīšos neņemt vērā.