Aleksejs

Īsti nesapratu problēmu... var lietot " un var lietot ' un var lietot heredoc ar " echo "<a href=/"//katalogs//index.php/">teksts</a>"; ar ' echo '<a href="/katalogs/index.php">teksts</a>'; ar heredoc echo <<<BEIGAS <a href="/katalogs/index.php">teksts pat ar ' un "</a> BEIGAS;

Ja nu gadījumā kāds nezin, kāpēc viņš pamiris: http://www.boot.lv/forums/viewtopic.php?t=8962 http://hackers.lv/?id=6076

Statusbarā tu nomainīt vari tā: <a href="http://www.lapa.lv/post.php?var1=1&var2=2&var3=3" onmouseover="javascript:window.status='http://www.lapa.lv/...';" onmouseout="javascript:window.status='';">linkateksts</a> Nu ideju saprati... Varbut kautkas jāpielabo, nepārbaudiju (-;

izlaid caur stripslashes() to $_POST['body'] un pastāsti, kas sanāca (-;

Varbūt tādēļ, ka nav datubāzē tāda tabula raksts, vai arī tabulā raksts nav tādas kolonnas id... šai rindai: $result = mysql_query('SELECT * FROM raksts ORDER BY id DESC') or ("šeit ir probleema"); jābūt šādai: $result = mysql_query('SELECT * FROM raksts ORDER BY id DESC') or die("šeit ir probleema" . mysql_error());

Nu nez... pamēģini uztaisīt echo uz ekrāna tajā brīdī, kad tiek nosūtits tas body. Pēdiņas ir speciālais simbols - tāðēļ varbut pārlūks tās kautkā īpaši noformē pirms sūtīšanas...

parādi kā tev izskatās tā forma, kura nosūta body šai lapai.

Pienemsim, ka tev ir lapa, kas izdrukā sarakstu ar visiem rakstiem: <?php ... $vaicajums = 'SELECT * from raksti ORDER BY laiks'; $rezultats = mysql_query($vaicajums); while($rinda=mysql_fetch_assoc($rezultats)){ echo <<<BEIGAS <div><a href="laboshanas_lapa.php?raksta_id={$rinda['ID']}">$nosaukums</a></div> BEIGAS; } ... ?> Un pieņemot, ka lapa, kurā atradās tā labošanas forma saucās labosanas_lapa.php : <form method="post" action="labo.php"> <input type="hidden" name="raksta_id" value="<?php echo $_GET['raksta_id']; ?>"> <input type="text" name="virsraksts"> <textarea name="saturs"></textarea>

ieliec kodu (vai konkrēto tā fragmentu) iekš paste.php.lv citādi grūti atbildēt.

nekur nav izmantota funkcija addslashes()?

Eksistē tāds jēdziens datubāzēs kā primārā atslēga (primary key). Piemēram: Datubāzes tabulā raksti mēs rakstām: Laiku, kad tika pielikts raksts - laiks Raksta virsrakstu - virsraksts Paša raksta saturu - saturs Ja mēs uztaisām tabulu tikai ar šādiem tris laukiem, tad rodās problēma, kā atšķirt dažādus rakstus (jeb kā atrast konkrētu rakstu datubāzē)... Tādēļ parasti mēdz pievienot vēlvienu lauku, nosauksim to par ID, kurš viennozīmigi identificē rakstu. Parasti tas ir vesels skaitlis, kurš automātiski palielinās (autoincrement) katram nākošajam rakstam. Lūk pēc šī ID visvienkāršāk ir atsaukties uz konkrētu rakstu. Tātad formai, kura labo rakstus, varētu padot konkrētā raksta ID vērtibu (šajā piemērā pieņemsim, ka tas ID ir 12): <form method="post" action="labo.php"> <input type="hidden" name="raksta_id" value="12"> <input type="text" name="virsraksts"> <textarea name="saturs"></textarea> un labo.php fragments būtu šāds (obligāti vispirms uztaisi ievaddatu pārbaudi, kas piemērā navizdarits!!!): $vaicajums = <<<BEIGAS UPDATE raksti SET virsraksts='{$_POST['virsraksts']}', saturs='{$_POST['saturs']}' WHERE ID={$_POST['raksta_id']} BEIGAS; $rezultats = mysql_query($vaicajums); //Ja mysql izmanto, protams Kaut kā šādi. Bet iesaku palasīt kautko parSQL un datubāzēm, citādi tālu netiksi (-;

Varbūt nav tiesības rakstīt tajā ../bildes/ direktorijā?

He, tiešām (-; Nokopēju bez pārbaudīšanas no vienas no vecajām tēmām :S

Jā, pārbaudīju, tiktiešām tā ir... Un tātad... Kādus secinājumus Tu varētu izdarīt? Es izdarītu tādus, ka dažādi pārlūki uz Back pogas nospiešanu reaģē dažādi (atkarībā no man pašlaik nezināmiem apstākļiem) - tādēļ, ja man ir svarīgi, lai dati nepazustu, nospiežot Back, tad jādomā tāds risinājums, kas būtu maksimāli neatkarīgs no tā, kādu pārlūku izmanto klients. P.S. Kautgan par muļķībām man savus vārdus nosaukt negribētos (-;

http://lv.php.net/ Kamēr neesi paskatījies, vai PHP oficiālajā dokumentācijā (ieskaitot tai pievienotos komentārus) nav risinājuma tavai problēmai, nevajadzētu uzdot jautājumu, jo tad rodas iespaids, ka pats patstāvīgi neko nevēlies/nespēj izdarīt. P.S. Lūk dokumentācija chm formātā.

Šitā: header('Location: ' . $_SERVER['HTTP_REFERRER']); Bet ņem vērā, ka klients var arī speciāli dot nepareizu referrer'i...

Tev Venom sniedza ļoti objektīvu un ar šo problēmu saistītu risinājumu, starp citu. Iespējams tavā gadījumā problēma ir apstāklī, ka ievades formā esi norādījis kaut ko šādu: <input ... value="" ...> tādēļ nospiežot Back pogu, laukiem tiek piešķirtas tukšās vērtibas. Pamēģini tajos inputos nenorādīt vispār value atribūtu. (Ja iet runa par selectiem, tad nenorādi to, kurš option's ir selected). Bet vispārīgā gadījumā Venom'a variants ir pareizāks, jo ir neatkarīgs no pārlūka realizācijas.

Es nezinu kāpēc, bet man tieši newline strādā apostrofos :S

mysql_query neatgriež masīvu.

Iekš Gentoo foruma arī izskatās klusums... :( http://forums.gentoo.org/viewtopic.php?t=243820

Nu, lūdzu b-; Vai tiešām tu nopietni ceri, ka svētdienas dienā kāds obligāti visu laiku sēž forumā un to vien gaida kā paprogrammēt PHP? (-;

Citāts no PHP dokumentācijas: http://lv.php.net/manual/en/ref.session.php

$headers = "Content-type: text/html; charset=iso-8859-4\r\n" vai $headers = "Content-type: text/html; charset=iso-8859-13\r\n" Bet labāk iso-8859-4, jao ir pieredze, ka superlabās M$ sistēmas mēdz dažreiz nesaprast iso-8859-13 kodējumu... vēl ir ari windows-1257

Dekompilēšana ir pretējā darbība kompilēšanai Vienkāršoti: Kompilēšana - programmas koda, kas uzrakstīts kādā programmēšanas valodā, pārveidošana mašīnkodos (binārā izpildāmā failā). Dekompilēšana - binārā izpildāmā faila pārveidošana kādas programmēšanas valodas kodā. Ja kompilēšana ir samērā viennozīmīgs process (viena un tā pati programma dod tieši viena veida bināro failu), tad dekompilēšana ir daudz nedeterminētāks process, kura rezultātā izveidojas kods, kas vispārīgā gadījumā var būt ļoti atšķirīgs no tā koda, kas tika kompilēts, lai iegūtu bināro failu. Ja K(p)->b nozīmē programmas p Kompilēšanas rezultātā iegūst bināro kodu b; un D(b)->p nozīmē binārā koda Dekompilēšanas rezultātā iegust programmu p, tad D(K(p)) nav lidzīgs p, bet K(D(b)) ir līdzīgs b.

Nu, jā, es jau arī tā domāju, kad liku... (-; Bet nu uz sākotnējo jautājumu šī bija vienīgā iespējamā konkrētā atbilde. :D