zzin32

A tu pamēgini kaut ko paselektēt tādu lielu tabuliņu, vai lielu join-selektu... Cik noprotu CSDD datu apjoms varētu būt tāds "optimāls" priekš čakarēšanās

Ja PHP nevajag pa tiešo sadarboties ar datu bāzi, bet tikai apstrādāt saņemtos datus (piemēram, XML), tad visas šīs runas par PHP - Oracle sadarbības problēmām ir pilnīgi liekas. Problēmu vienkārši jānovērš pašā saknē. Nav sadarbības pa tiešo ar Oracle - nav problēmu. Interfeisa izstrādātājam jāstrādā ar datu bāzi, NEIEDZIĻINOTIES, kas tā ir par datu bāzi.

Tatad standart 3 - līmeņu sistēma, bet darboties vajag tikai ar 1. un 3. līmeni.

Neesmu strādājis pie liela projekta php+ora, bet dati bija pietiekami daudz, lai saprastu, ka tas viss bremzē un sagādā lielu čakaru.

Moš jums ir vērts skatīties uz Java (Tomcats) + Oracle vakanci?.. cik zināms tur viss ir kārtībā un latvijā ir tādi cilvēki, tikai vot vai viņi būs ieinteresēti... cits jautājums.

Pats izstrādātājs lai domā, ar ko izstrādās - tātad rīcības brīvība. Protams - labāk jau turpināt tradīciju ar PHP, bet nav obligāti.

PHP + Oracle nav nekāds retums, visi kuri ir strādājuši ar reāli lieliem un korporatīviem projektiem to ir darījuši, tāpēc nav ko raudāt.

 

1000 LVL uz papīra, lūk šī ir problēma, es personīgi pat nedomāju peiteikties, pat ja būtu uz rokām, kā jau tika minēts, mēs esam slinki un ja alga nepieaug x2 tad īsti negribas kustēties :) un pareiz ir, kāpēc ir jāuzņemās kaut kāds risks, kādus 2 - 3 mēnešus sevi jāpārslogo (kamēr iebrauc visā uzņēmuma struktūrā etc), ja alga pieaug par pāris latiem, vai nepieaug vispār.

 

vieīgais pluss ko es saskatu ir tas, ka nav ofiss centrā, tāpēc tiem kas no pārdaugavas varētu būs izdevīgi

Kā jau minēts - tā ir sākotnējā alga, bet lielu sākumā neviens arī nedos. Otrkārt - mērkauditorija nav savās vietās ierūsējuši guru. Labāk varbūt būtu pat tādi, kas vēl dažu gadus kā beidza augstskolu un vēl meklē vietu ar kuru saistīs savus nākamos 5 un vairāk gadus. Samērā brīvi, neiesūnojuši cilvēki.

Pārvalde kā reiz ir Miera 25 - pretī Laimas rūpnīcai. Ja domāji Bauskas ielas māju, tad tā ir apakšnodaļa, kurā veic klientu apkalpošanu.

Vai tad mērķis ir karjeras kāpnes? Mērķis ir nestrādāt vispār un saņemt kāpostu tāpat (vismaz man tā šķiet) :)

 

p.s. saņemt atalgojumu pēc darbavietas nosaukuma ir kaut kā drausmīgi korporatīvi (es strādāju tādā vienā uzņēmumā un mēs laužam šos stereotipus uz nebēdu - proti arī "sētnieks" var saņemt kilolatus) un neinteresanti :)

Vēl vajag sajūtu, ka esi kaut kam nepieciešams. Bet nu tas individuāli.

vot šitas gan man besī ārā (ne ar IT saistītos uzņēmumos) ... IT speciālists - tas manā izpratnē ir tā pat kā nosaukt kādu par ārstu; a kās pa ārstu - ginekologs vai zobārsts, tas jau nevienu nekutina. Plus vēl tas automātiksi nozīmē, ka Tev ir jāzin viss un jebkuram būs iemesls (arī blondajau sekretārītei) tev uzmakties ar stulbiem jātajumiem kā piemēram par to, ka viņu nesaprot kompis. Vismaz par Programmētāju varētu nosaukt.

 

P.S. Kāpēc viss ir jābāž vienā maisā? 1000 Ls - nav slikta naudiņa, kāpēc nevarētu to sadalīt pa 500Ls kādam WEB māsteram un otru pusi Oracle spečukam?

Valsts uzņēmumos ir citādi amati, vai galvenais ir nosaukums? Kau arī izrādās es kļūdos, darba līgumā tiešām raksta "programmētājs".

1000Ls uz papīra jau tā nav sevišķi daudz ... zemu gan jūs vērtējat savu profesiju.

Viens no iemesliem varētu būt CSDD nu nekādīgi nav webprojektu uzņēmums..

Iet tur strādāt kā PHP programmētājam varētu nākt kopā komplektā ar varbūtību ka pēcāk nāksies pierādīt kaut kam (kādiem finansistiem utt) vai šāda štata vieta ir nepieciešama un kapēc tad nevar outsorcēt konkrēto uzdevumu veikšanai kādu ārējo resursu.

Webprojektu uzņēmumā protams tev būtu piešķirts izcili godpilnais nosaukums "PHP programmētājs" ar varbūtību, ka kāpjot pa karjeras kāpnēm tu kļūtu par "Web izstrādātāju grupas vadītāju" vai pat "Projektu pārvaldnieku" un varētu strādāt arī naktīs :)

CSDD būs "necilais" nosaukums "IT speciālists", un pierādīt arī neko nevajadzēs, jo programmu izstrādes ziņā CSDD nu jau vairāk kā 10 gadus nav piesūcies neviens outsorcis.

vot par valsts iestādēm grūti kaut ko teikt (strādāju privātā uzņēmumā), tur OpenSource laikam nav īpaši populārs...

Mums neviens neuzspiež konkrētus darba līdzekļus, bet PHP bija gana ērts web izstrādei.

nu es piem. emsu strādājis pie lieliem projektiem priekš WEB, bet... jau pašā topica nosaukumā ir kodolīgi pateikts - "WEB + Oracle". Ja ar web parasti saprot PHP, MySQL, CSS, JavaScript (nu moš kaut kur PostgreSQL iekš datu bāzēm), tad Oracle jau ir eksotika. Cik es pazīstu programmētājus, tad ir vai nu uz Oracle vai WEB.

 

Edit: nu jā, lielākos kantoros pat tas WEb dalās: ir HTML koderi un PHP koderi.

Valsts iestādes pārsvarā ar retiem izņēmumiem strādā ar Oracle. Nedomāju, ka PHP + Oracle ir tik liela eksotika, daudzi mani paziņas ir strādājuši ar Oracle, bet PHP arī nav obligāts nosacījums, var būt kaut kas cits.

Daudzi drīzāk vienkārši ir specializējušies, piemēram strādā tikai par web koderiem, bet visu datu bāzes daļu viņiem pasniedz DB arhitekts, vai arī otrādi.

 

* Nav izglītības?

Nav. Un ja godīgi, tad neesmu izjutis vajadzību no tāda papīra.

 

* Nav pieredzes projektu veidošanā - kaut ko lielāku par puķu kioska web sistēmu taču esat taisījis :) ... Par spēju strādāt patstāvīgi un analītiķa spējām - vai tiešām nav intereses pašiem visu izplānot un realizēt tā, kā uzskatiet par vajadzīgu?

Tieši tā - nav intereses. It īpaši plānošana pie lielākiem projektiem. Pamatīga ķēpa. Tas nav manā gaumē. Mani vairāk saista zema līmeņa koda rakstīšana, nekā augsta līmeņa koda plānošana.

 

Piebilde pie Kristabz teiktā: un tos, kuriem ir tā pieredze ar darbu pie lieliem projektiem, tos firmas vadība (ja tā domā ar galvu) ļoti nelabprāt tā vienkārši laistu projām.

Protams, atzīstu - ir labi koderi bez visādiem papīriem, bet uz kaut ko lielāku viņi vienkārši nevelk. Ir izņēmumi :), ticu ka tu esi no tiem.

Bet tomēr ir lielāks risks iekrist paņemot izstrādātāju bez izglītības, tādēļ izglītība ir obligāts noteikums.

Kodēšana ar laiku apnīk. 25 gados arī man tas likās interesanti, pēc 10 gadiem tā ir nenormāla rutīna un tādēļ labāk laikus par to padomāt.

Reti kurš ir darbojies ar Oracle, pat priekš Latvijas mēroga lieliem projektiem praktiski neviens nedarbojas uz Oracle. Un php izstrādātājiem, lai cik lielus projektus veidojuši, tad nu arī nav tās pieredzes.

Neviens jau arī neprasa Oracle-guru programmētājus vai Oracle adminu. Tomēr tas ir obligāts noteikums, valsts iestādes ar sīkajām MySQL nekrāmējas - nav vajadzīgo iespēju.

" * pieredze lielu projektu izstrādē" un "kaut ko lielāku par puķu kioska web sistēmu taču esat taisījis :)" īsti nelīmējas kopā.

otra lieta: 1000Ls liek domāt par ļoti lielu atbildību utt, bet šājā forumā vairākums ir pilnīgu iesācēju vai arī ducis ar tādiem, kas jau visticamāk ir noenkurojušies un diez vai gribēs meklēt ko jaunu.

Nu jā, pareizāk būtu rakstīt - kaut ko lielāku par maziem projektiem.

Par maksu - tā nemaz vairs nav tik liela - tas ir sākotnējā maksa.

Par to atbildību - izveidojot projektu, viņš paliek tavā uzraudzībā un tā ir tava atbildība. Ja viss iet un nav kādu citu steidzamu darbu - vari kaut gulēt darbā vietā. Parasti tomēr jau vienmēr ir ko darīt :)

Vai kāds negribētu pakomentēt, kāpēc tomēr ir tik maz atsauksmju?

Vakances apraksts varbūt tomēr nav nemaz tik slikts, ir ievērotas piedāvājuma veidošanas prasības, un tomēr joprojām ir tikai daži atsūtīti CV.

Nav izglītības? Bet vismaz bakalaurs taču ir? Saprotams, ka uz maģistru velti cerēt. Saprotams, ka ir daudzas izstrādes vides, kurās, atvainojos, var strādāt pat sētnieks. Bet tādēļ daudzi izstrādāti produkti arī izskatās, kā sētnieku ražoti. Tomēr, ja cilvēks nav bijis spējīgs iegūt pat bakalauru, tas visticamāk liecina tikai par neatlaidības vai spēju trūkumu.

Vai alga par mazu? Bet tas ir sākums, un sākumā pat no guru (kas sevi par tādu uzskata) svešā vietā atdeves ir pārāk maz. Protams, tie kas uzņēmumā strādā jau ilgi, saņem daudz vairāk.

Nav pieredzes projektu veidošanā - kaut ko lielāku par puķu kioska web sistēmu taču esat taisījis :)

Par spēju strādāt patstāvīgi un analītiķa spējām - vai tiešām nav intereses pašiem visu izplānot un realizēt tā, kā uzskatiet par vajadzīgu? Turklāt vēl tāda nianse, ka jebkāda dokumentēšana būs pēdējā vietā.

CSDD ir reģistrs - ar ceļu satiksmes lietām, piemēram, satiksmes organizēšanu, tam nav nekāda sakara.

Te ir tipiska datu bāze ar uzņēmuma datu apstrādes aplikācijām un ārējo klientu web aplikācijām, kuru skaits tikai pieaug.

Darbs CSDD pārvaldes ēkā.

Sīkāk var iepazīties pēc norādes iekš cv.lv

http://www.cv.lv/new_tp/tp_detail.php?tp_id=28069&i=9&page=0&par=tegvk&tegvk_id=11

Progresīvs atalgojums, sākumā 1000Ls pirms nodokļu nomaksas

Url adresei neko piekabināt nevaru, jo to veido Javascript-ā.

Vienā freimā lietotājs spiedīs pogu, otrā freimā tiek saņemti rezultāti. Pirmais freims mainīts netiek, kā tad es varētu katru nākamo reizi url adresei pievienot kaut ko jaunu?

IE un Firefox šitās rindas it kā strādā, bet Operā nē.

<meta http-equiv="Pragma" content="no-cache">

<meta http-equiv="Cache-Control" content="no-cache">

Man ir pieprasījums "parasta url adrese" no datu bāzes, kur situācija mainās bieži. Protams, ka url adrese ir visu laiku viena un tā pati, bet rezultāts ir praktiski katru reizi cits. Bet Opera visu laiku rāda tikai pirmo, nokešoto.

Ko darīt???

Platforma - Windows. Kaut kā negribas ticēt, ka var pieslēgt parastu funkcionālu Dll.

Palīdziet, kas var...

Ir izveidots savs vidējā līmeņa datu apmaiņas serveris. Lai pieslēgtos tam no Web servera, ir doma uzrakstīt datu apmaiņas interfeisu iekš Dll un pieslēgt to pie PHP. Kas ar to ir ņēmies un kā to labāk izdarīt?

Piebilde - runa iet tieši par to, vai šiem Dll ir kaut kāda specifiska struktūra?

Kokains variants, vai tiešām nav nekas labāks?

Tipiskais variants būtu šāds:

Iekš linka norāda target uz iframe (neredzams), un pēc izpildes tieši uz iframe atnāk rezultāts - kaut kāds HTML un JavaScript, kas kaut ko izdara jau izsaucošajā HTML lapā, kur bija links.

Tiktāl viss ok.

Bet ja serveris ir, piemēram, pēkšņi nepieejams vai ir notikusi cita tīkla kļūda, šajā iframe kā saturs parādās kaut kāds brouzerim raksturīgs kļūdas teksts.

Kā var pārtvert šādu kļūdu? Problēma ir tā ka lietotājs šajā mirklī vienkārši nepacietīgi gaida, kad kaut kas notiks, bet nekas jau nenotiek. Kļūda parādās neredzamajā iframe blokā.

To <a> elementu es varu dabūt ar getElementById un fokusēt ar focus(), bet kā izraisīt pašu pāreju pēc norādes no JavaScript koda?

Jautājums par <a> - anchor, lūgums palīdzēt.

Vai ir iespējams no javascript imitēt anchor-a nospiešanu. Problēma galvenokārt ir tādēļ, ka iepriekš nevar zināt viņa target-u.