zzin32
-
Posts
46 -
Joined
-
Last visited
Posts posted by zzin32
-
-
Paldies, tas droši vien ir domāts izmantojot jQuery $("#p1").is(':visible');
Nelaime tā, ka projekts nav nekāds jaunais, tur ir prototype, kurā tādas iespējas nav un tikai dēļ šīs problēmiņas to negribētos likt klāt.
-
Sadūros ar problēmu, varbūt kāds spečuks palīdzēs ...
parādu uz vienkārša piemēra:
iekš stiliem ir sekojošs bloks:
body.st p.st {
display: none
}
html:
<body class="">
<p id="p1" class="st">1111</p>
<p id="p2" class="st">2222</p>
<p id="p3" class="st">3333</p>
<p id="p4">4444</p>
<p id="p5" class="st">5555</p>
</body>
Visi 5 paragrāfi redzami.
Ja iekš body bloka ieliek klasi "st", būs redzams tikai 4. paragrāfs. Tiktāl viss labi.
Bet kā ar javascript (vai izmantojot ajax) var šitādam gadījumam var noteikt, vai konkrētais paragrāfs ir reāli redzams uz ekrāna???
$("p1").visible() neder, jo atgriež true, bet 1. paragrāfs šādā gadījumā nebūtu redzams uz ekrāna.
-
Es ceru, ka dizainers nav domāts mākslinieks, citādi tas izklausās absolūti nenopietni - spēcīgam programmētājam likt zīmēt.
Domāju ka nē, bet stila un laba interfeisa izjūtai jābūt, tikai to tā uzreiz nevar pārbaudīt. Ja nu vienīgi var nosaukt savas izstrādātās lapas, ko jau gandrīz visi arī dara.
-
Šodien noskaidroju sīkāk. Galvenais lai zin javu, ir labs dizainers, pārzin html, ajax un tml., jo projekts tajā websphere jau puslīdz ir un vajag to pabeigt (outsource pievīla) un gan jau iebrauks tajā lietā. Galvenais laikam būs tās, ka VIENPERSONISKI jāuztur jauno csdd mājas lapu.
Interesentus vēl gaida, jo no padsmit šobrīd atsūtītajām cv pārrunām derēja viens :(
CSDD vairs nav veselības apdrošināšanas, tā ka tas ir mīnuss, darba vieta nu tā, bet tas galvenais, kas parasti visus interesē ir joprojām labs un tāpēc neviens prom neskrien.
-
Jaunas CSDD mājas lapas izstrāde un uzturēšana.
Sīkāka infa ir iekš cv lv.
Es neesmu formulējis prasības, tāpēc jautājums:
Vai kāds ir strādājis ar WebSphere un ko Jūs par šo lietu varētu pateikt?
-
Šitais vairs nestrādās .. tagad testējās web-isks eksāmens.
-
Zelta vārdi. Mani, starp citu, savā laikā šausmīgi tracināja (neizrādīju, protams), kad sievastēvs šo darbu sauca par taustiņu spaidīšanu. Tā arī teica - kas tad tev par darbu - tāda taustiņu spaidīšana vien ir.
-
Tēmu var aizvērt, jo vakanci ar lielu ticamības pakāpi var uzskatīt par aizņemtu.
Ne pa tēmu un ne šajā forumā, bet drīz cv.lv parādīsies krietni dārgāka vakance uz Delphi izstrādātāja vietu, tā ka paziņām, kas labi orientējas šinī sfērā, var dot ziņu.
Paldies par atsaucību.
-
Līdz ar to - nav nozīmes: 120; 350; 600 vai 1k. Galvenais vai tas ko tu dari tev patīk. Un es zinu 100%, ka ja meklētu kādu darbinieku, tad tādu tikai naudas meklētāju (no kura sagaidīt pilnu atdevi, ieinteresētību ilgtermiņā (ilgāk par pirmajiem pāris mēnešiem) nav reāli) kā Robis pie sevis neņemtu.
Dzīvo mežā, neēd un uz darbu ej kājām?
Varbūt esi bagātnieka dēliņš vai arī dzīvo uz sievas rēķina?
Varbūt esi dienvidaustrum-zemju dēls?
Vispār žēl, jo dēļ tādiem kā tu, darba devējs arī nemaksā atbilstošas algas, jo vienmēr lūk te ir piemērs, ka cilvēks var strādāt par velti.
-
Var jau dikti strīdēties par to vai augstskola ir vajadzīga un ko tā dod reālajā darba vidē. Katram no cilvēkiem ir sava pieredze un savi iemesli vienam vai otram viedoklim.
Ja tā paskatās uz izglītību un tās jēgu - viss ir atkarīgs no tā, ko tu gatavojies darīt. Lai kļūtu par normālu programmētāju, būtībā pietiek ar pirmajiem pāris gadiem kādā profesionālajā studiju programmā - tiek iegūta normāla izpratne par globālām lietām programmatūras izstrādē, sagāztas programmētājam nepieciešamās lietas (programmēšanas pamati, OOP, SQL, utt.), praktiskie darbi, utt. Cilvēkam, kas domā kļūt par programmētāju, manuprāt, nav absolūti nekādas problēmas to visu nokārtot. Tālāk nākamajos gados jau sākas lietas, kas varētu interesēt cilvēkus, kas grib kļūt par kaut ko vairāk kā programmētāju, vai arī viņiem ir radušās kaut kādas akadēmiskas intereses.
To, ka cilvēks ir beidzis universitāti vai vismaz labu laiku tur sekmīgi mācījies var ļoti labi redzēt kaut vai darba intervijās. Tie, kas ir kaut ko darījuši universitātē būtiski atšķiras ar sevis prezentēšanas spējām un izskatās vismaz galvas tiesu pārāki. Tas, kas notiek pēc intervijām jau ir cits jautājums, atkal atkarīgs no katra cilvēka individuāli.
Viena no pozitīvajām lietām, kuru var atzīmēt iegūtas augstākās izglītības īpašniekiem - viņi ir pierādījuši savas spējas veikt pat vispretīgākos darbus noteiktos termiņos. Lai kā arī nepatiktu viens vai otrs priekšmets augstskolā, cilvēks tomēr ir saņēmies un izdarījis darbu līdz galam. Manuprāt tā vien jau ir ko vērta īpašība darba devēja acīs, īpaši jau programmatūras izstrādē, kad termiņi spiež praktiski vienmēr.
Pilnīgi piekrītu. Tas, ka spēja novest visu līdz galam un dabūt to papīru - parāda mērķtiecību, un tādam cilvēkam var uzticēties. Visticamāk, ka viņš nepametīs grūtu projektu beigu stadijā tikai tādēļ, ka viņam kļuva neinteresanti.
-
Absolūti nesalīdzināmas lietas, godātais Kungs. Ārsts mācās 9 gadus universitātē, tai skaitā tur specializējas un praktizējas. IT speciālists, sevišķi jau programmētājs, datubāžu administrators, sistēmas analītiķis utml. - tās ir pašmācības ceļā apgūstamas lietas, kur principā pietiek vienkārši apgūt un praktiski pielietot, kā loģika un matemātika.
Salīdzinājumam - celtnieki arī nemācās augstskolās, bet apgūst zināšanas ar praktisko pieredzi un no vecākiem celtniekiem. Līdzīgi ir arī programmēšanā, jo īpaši - web programmēšanā.
Celtniecībā ir celtnieki (koderi?), kuriem bieži viss ar pirkstu jābaksta (pats esmu šajā sfērā strādājis - zinu) un profesionāli celtnieki - tehnikumu beidzēji (programmētāji), kas noorientēsies arī rasējumos un zina, no kura gala jumts liekams, brigadieri (projektu vadītāji, sistēmanalītiķi), kas reāli vada projektus un orientējas savā vadības sfērā, un visbeidzot arhitekti - kas reāli izdomā visu projektu.
Es te nerunāju par vienkāršu savrupmāju būvi, kur bieži nolīgst kaut kādus ar celtniecību vāji saistītus subjektus, kas māk tik vien kā gāzbetona blokus mūrēt iekšā (koderi bez izglītības!!!).
Nevienu celtnieku bez izglītības neņems par arhitektu - negribētu Rīgā braukt pa jauno tiltu, ja to būtu plānojis tāds 'koderis'.
Savukārt par mācībām - cien. kungs - lūdzu nosauciet savu izglītību.
Man ir bijusi tā 'laime' mācīties RTU vēl tajos laikos, kad izglītība nebija nolaista - 5 gadi līdz inženierim (pirmais gads, kad varēja iegūt arī bakalaura diplomu) + vēl pēc dažiem gadiem arī 3 gadu mācības maģistratūrā. Liela daļa - paralēli ar darbu.
Par pašmačību - laba lieta, ja tai ir stingri pamati un teorijas zināšanas. Daudziem tās nav - tāpēc IT sfērā ir diezgan liels bardaks. Projektu vadītāji pārsvarā pat nezin pedagoģijas vai psiholoģijas pamatus, nerunājot jau par tik 'augstām' sfērām kā projektu vadība vai augstākā līmeņa vadība un politika.
Varu noteikti piekrist tam - ka jebkādai izglītībai bez pieredzes ir nulles vērtība.
-
Manupraat, augstaaka izgliitiiba paraada tikai to, ka cilveeks ir centies ieguut diplomu. Jo tu nezini cik kvalitatiivi to apguvis un vai vispaar kaut ko ieguvis pa tiem pavadiitajiem gadiem. (tas, protams, nav visaas profesijaas). Es zinu vairaakus briinumus, kas ieguvushi bakalauru, kas saistiits ar programmeeshanu, bet taa iisti pat nezin kas ir cikls.
Varbūt Jums arī ir taisnība, jo izglītības līmenis pie mums arī IT sfērā ir dziļā d...
No otras puses - vai Jūs ietu ārstēties pie kaktu daktera bez diploma vai arī izvēlētos speciālistu? Protams es piekrītu, ka arī diplomēto ārstu vidū ir pietiekoši neprofesionāļu, bet tomēr kaut kā nav dzirdēts par ārstu profesionāli, kas visu apguvis pašmācības ceļā.
-
Sludinājums joprojām ir aktīvs. Arī cv.lv ir redzams, ka tas ik pa laikam atjaunojās. Priekšniecība noņēma summu no sludinājuma teksta, kaut arī tie joprojām ir tie paši 1000Ls brutto.
Summas nenorādīšana izraisīja tikai jau iepriekš paredzēto,- vispār gandrīz neviens nepiesakās (tos divus neskaitīsim - viens nepavilka elementāru testu, bet otrs atsūtīja pieteikumu ar prasību maksāt vismaz 900Ls uz rokām, turklāt pats bija bez jebkādām Oracle zināšanām).
-
tiešām kāpēc lockot?
ja negribi komentārus par savu piedāvājumu tad jāiet uz cv.lv vai workingday un tur neviens neko nekomentēs, bet vispār tagad ja ir ļoti lielas prasības pret kand''atiem tad tos meklē caut headhunter iestādēm, protams tas ļoti labi maksā, bet toties atlasīt tev tieši vajadzīgos kandidātus.
tests pārrunās ir pilnīgi lieka parādība, jo reāli neko neparāda par konkrētā cilvēka zināšanām kā vienīgi to vai viņš ir lasījis teoriju vai nē
un tik tiešām no apspriedes tikai var uzzināt kaut ko vairāk, par to as notiek darba tirgū un kādas pārrmaiņas ir gaidāmas.
Tā kā es sāku šo sadaļu, tad man ir prieks par katru SAKARĪGU komentu, kas te parādās.
Tests kāreiz parāda to, kā pretendents tiek galā ar problēmu. Es varu teikt priekšā operātorus vai kostrukciju nosaukumus, bet nevaru taču skaidrot, kā pielietot UNION vai stāstīt, kam domāta XSL transformācija. Un ja katri 2 no 3 'lietpratējiem' nevar uzrakstīt kaut kādus trīs pieprasījumus, kas ir izdomāti attiecībā pret divām (!!!) tabulām ar max 3 laukiem, tad varbūt tomēr viņiem labāk pārorientēties uz kaut ko citu. Vai arī varbūt man vajadzēja skatīties tikai pēc viņu CV? Pēc tā, kas tur ir uzrakstīts, jebkurš guru salīdzinājumā izskatītos pēc iesācēja.
Šaubos, ka būs pārmaiņas. Pārāk daudz sētnieku ir mainījuši slotu pret klaviatūru. Sorry, ja kādu aizskāru...
-
No otras puses, ja jau cilvēks ir ieinteresēts vakancē, tad jau var arī uzņemties iniciatīvu - noskaidrot pl/sql pamatlietas un šīs zināšanas arī intervijā/testā nodemonstrēt. Protams strikts punkts "2. Pieteikties tikai tad, ja ir prasmes Oracle PL/SQL." atbaida.
Iniciatīva vai risku?
Pl/Sql nav gluži prasme rakstīt Ansi SQL.
Ja jau mums visa apmaiņa ar DB notiek tikai ar procedūrām, tad kaut kas tomēr ir jāprot.
-
Saprotams, ka vajag pieredzi. Jautājums drīzāk bija tāds - vai tiešām Oracle PL/SQL ir kāda TIK šķērsām uzbūvēta vai specifiska tehnoloģija, ka citās DB programmēšanas jomās pieredzējušam cilvēkam būtu problēmas šo savu pieredzi saprātīgā laikposmā pārnest uz Oracle PL/SQL. Izklausās, ka tā ir.
Tas atkarīgs no cilvēka. Bet kā lai novērtē, vai viņš varēs vai nē? Negribās jau pirkt kaķi maisā.
Droši vien viegli pāriet ir tiem, kas zin PostGree vai vispār pārzin paskāla stilu. Man, personīgi, patīk saite Oracle + Delphi. Tomēr parasti jau visi specializējas uz kaut ko un ne visai labprāt mācās kaut ko citu (bez šaubām, ir izņēmumi).
-
Oracle PL/SQL ir tik trakoti sarežģīts, ka tā apguvei laiku paredzēt jauniem darbiniekiem nevar?
Daudzmaz pieņemamu pieredzi neiemācīsi.
-
Atkal aktuāli.
Norāde cv.lv
http://www.cv.lv/new_tp/tp_detail.php?tp_i...amp;tegvk_id=11
Diemžēl ar iepriekšējiem kandidātiem nekas nesanāca, jo izvēlētie kandidāti beigās mūs vienkārši 'piemānīja' un atteicās pēc tam, kad pārējiem jau bija aizsūtīts atteikums. Tādēļ tagad testēšana būs organizēti savādāk un vēl lūgums:
1. Nevajag pietekties tikai tādēļ, lai 'paskatītos, kā te strādā' vai 'pārbaudītu sevi'. Ja ir kādi jautājumi, tos var atsūtīt kopā ar pieteikumu. Mēs atbildēsim un vēlāk Jūs varat arī atteikties nākt uz testēšanu.
2. Pieteikties tikai tad, ja ir prasmes Oracle PL/SQL.
-
"Tomēr, ja cilvēks nav bijis spējīgs iegūt pat bakalauru, tas visticamāk liecina tikai par neatlaidības vai spēju trūkumu." - tā nav, nevienmēr, ir arī citi apstākļi kāpēc bakalauru nevar iegūt: materiālie, ģimeniskie, sociālie un ārpus cilvēka kontroles aspekti. Tāpēc šo apgalvojumu ņem vērā pirms runā par bakalauru vai par jebkuru stāvokli.
Un vispār, nav svarīgi vai cilvēkam ir bakalaurs, maģistrs vai prezidenta grāds, ja viņam nekas nav sirdī, tad no viņa ar to pašu grādu nekas nebūs. Primārais ir cilvēciskais faktors, un grāds pēdējais.
Kā saka: "Nesmejies par dzīvi, dzīve mēdz izspēlēt ļaunu joku, viņa var pasmieties par tevi kādureiz".
Pirms aicini darbā cilvēku, neskaties grādu, bet cilvēku.
Daļēji , arī tīri cilvēciski, piekrītu.
Testēšanai tika pieaicināti arī cilvēki ar nepabeigtu augstāko izglītību. Diemžēl viņu spēju līmenis uz tiem pašiem uzdevumiem bija daudz zemāks. Cilvēki ir, protams, dažādi, cits arī bez izglītības sevi uzskata par baigo guru, bet nevaram jau mēs arī aicināt uz testu katru, kas ir sēdējis pie datora. Nav nedz laika, ne arī tāda cilvēka, kas speciāli nodarbotos ar kadru meklēšanu.
-
Laiks ir beigt šo 'topiku'. Šodien ir pēdējā pieteikšanās diena.
-
OK, izstāstīšu savu viedokli. Pirmkārt, tie, kas strādājuši lielos projektos, diez vai būs pamanījušies apgūt visu minēto uzreiz. Vismaz manā darba vietā ir tā - vadītājs atbild par projektu vadību (Ganta diagrammas, visi lifecycle, utt.), programmētājs - par programmēšanu, datubāzes cilvēki - par Oracle PL/SQL, datubāzes admins - par Oracle konfigurēšanu. Un, protams, tāds sīkums, ka lielos projektos mēs nekad nelietojam PHP. Un, ja tā padomā - cik Latvijā vispār ir uzņēmumu, kas lieto Oracle, un cik daudzos no tiem strādā cilvēki, kas ir darījuši visu uzreiz, nevis "specializējušies"?
Par tiem, kas teica, ka Oracle ir stabils - nu kaut kā neesmu pamanījis. Varbūt mums datubāzes admini stulbi gadījušies vai kā, bet gandrīz katru otro dienu nāk meili par to, ka kāda Oracle instance ir down, kāda ir restartēta, lai aizvērtu uzkārušos procesus, un reizi pa reizei kāda pazūd pavisam, liekot atjaunot datus no daily backup. Nu piedodiet, nav tas Oracle tik stabils.
Par pirmo rindkopu:
Es neesmu par šauru specializāciju. Labāk zināt divas trīs jomas uz 8 nekā vienu uz 10. Un te runa neiet tikai par programmēšanas līdzekļu zināšanām.
Tas, ka prasībās minēta pieredze lielos projektos, nenozīmē, ka ir paredzēti lieli web projekti. Iekšējās sistēmas nav veidotas PHP :)
Cilvēkam jāmāk iebraukt lielā sistēmā, jo nevar taisīt savu gabalu atrauti no kopējās sistēmas.
Par otro rindkopu:
Parasti vienmēr izstrādātāju vidū ir vērojama tendence uzvelt vainu tehnoloģijai, sak atkal softs gļukus met. Programmētāji jau ir balti eņģeļi un nekad nav vainīgi :)
-
Shaubos vai vidusmeera web koderis buus lietojis SOAP. Tas nepiecieshams ljoti specifiskos gadiijumos (lai arii tas pats par sevi nav nekas sarezgjiits :) )
Un vispaar, imo tas viss pasaakums izklausaas paaraak sarezgjiits, darbietilpiigs un atbildiigs, lai kaadu pievilinaatu ar taadu ciparu.
Mums nav SOAP un nekas līdzīgs.
-
Delfins - viss notiekās arī ar lielām tabulam un dažādiem JOIN, un PHP ar oracle strādā pa tiešo, bez nekādiem starpniek softiem
P.S. tīri interesei, cik liela interese ir par šo vakanci?
P.S.S. nezkāpēc QUOTE nenostrādāja
Nav noslēpums - atsauksme maza. 3 - 4 reāli kandidāti tiks uzaicināti uz pārrunām, vēl 4 ir garām, jo nav laikam galīgi palasījuši prasības. Oracle ir obligāts, jo to labi neiemācīsies ne vienā nedēļā ne mēnesī. Web programmēšanu izskatās ka zin visa pasaule visos iespējamos veidos :)
-
Nu kapēc liekas? Mēs vēlamies padiskutēt (biki gan offtopiks) par problēmu un reizē "bumpojam" (atjaunojam) tavu topicu tākā tev ir izredzes ka darba piedāvājumu ieraudzīs kāds potenciālais darbinieks) :)
Nu re te parādas nekonsekvence.. Topica nosaukums tak ir "Meklē WEB + Oracle programmētāju" (uzsvars uz Oracle) tagad izrādas ka tomēr jāstrādā ar abstraktu SQL vai XML :) bet tas nu tā.. no offence
Nu kāpēc nekonsekvence :)
Cilvēks taisīs pats visu saimniecību Oracle datu bāzē - tabulas, procedūras u.t.t., bet vēlāk tam visam veidos web-interfeisu priekš lietotāja. Bet pa tiešo no PHP ar Oracle nekrāmēsies, tam jau sen ir alternatīva. Piemēram SOAP arī ir vidējais līmenis, bet pārāk smags, mums ir cits - vienkāršāks risinājums.
visibility
in Javascript
Posted
Paldies, tas ir vienīgais kas strādā un tieši tas, kas vajadzīgs. Strādā pat uz IE8, jauki.