101111

Visticamāk, ka bezjēdzīgi, bet es sameklēju identisku piemēru no savas prakses (un tas darbojas)

//ieliek
$this->load->model("user_model", "user");
$this->user->username = trim($_POST["username"]);
...
$_SESSION["user"] = serialize($this->user);


//izmanto
$this -> load -> model("user_model");
$user = unserialize($_SESSION["user"]);

te gan netiek izmantotas CI sesiju bibliotēkas iespējas, bet lietas būtību tas nemaina.

Ieliek modeli sesijā

$user = serialize($this->user);
$this->session->set_userdata("user", $user );

Izņem modeli no sesijas

$this->load->model("user_model"); //pirms klases instances unserializēšanas jābūt ielādētai klases definīcijai
$user = unserialize($this->session->userdata("user"));
$user->change_name("zirgs");

Teorētiski jāsdrādā

P.S. Pievērs uzmanību savai terminoloģijai: "atjaunot objekta instanci ar klasi"

Datubāzes pieprasījuma jāpiedžoino ierakstu skaits un saraksta izvadīšanas daļā tas jāizvada

māki sakarīgi noformulēt jautājumu?

te ir ietekumi, gadījumā, ja nemāki

http://datubazes.wordpress.com/2010/11/23/precizs-jautajums/

Tas nedaudz ir atkarīgs no tā cik sarežgītas (cik daudz koda jādrukā) tās apakšsadaļas ir. Būtu jāizvairās no situācijas, ka kontroliera fails ir tūkstiešiem koda rindiņu garš (normālā sistēmā otrais variants visticamāk ko tādu izraisītu).

Es droši vien katrai apakšsadaļai izvēlētos taisīt savu kontrolieri. Ja ir vitāli svarīgi, lai arī adresē parādītos tā sadaļu hierarhija, tad situācijas glābšanai var izmantot CI routēšanas pārrakstīšanas iespējas, vai arī šo lielisko bibliotēku: http://code.google.com/p/ocular/

base url esi nepareizi norādījis, vajag ar visu "http://" priekšā.

Redmine man personīgi vislabāk patīk. Nodrošina visu augstākminēto funkcionalitāti un vēl vairāk, kā arī ir bez maksas.

kas ir Droplist? Ja tas ir select elements, tad ar attiecīgas javascript bibliotēkas palīdzību var mēģināt to nostilot. Piemēram ar šo http://plugins.jquery.com/project/jquery-sb

@Rincewind

Ja to tekstu drīkst ierakstīt jebkurš (šī iespēja ir publiski pieejama) un tajā ir pieļaujami kādi daži tagi, tad jā - ir vērts arī kaut ko tādu izfiltrēt.

Pareizā pieeja (vienkāršāk) būtu izfiltrēt no teksta nevēlamās lietas, nevis pārbaudīt vai teksts satur tikai to ko tas drīkst saturēt.

Kaut kādiem blogu ierakstiem man vismaz nekad nav nācies veikt īpašu validāciju. Pietiek ar izsargāšanos no sql injekcijām un, varbūt, kādu nevēlamu html tagu izgriezšanu.

LU, jo tur vairāk programmētājam noderīgas māca, kā arī tur obligāti būs jāiziet mācību prakse. Nav dzirdēts ka kādam vecāko kursu studentam (kas sakarīgi dara savu darbu) būtu grūtības atrast darbu. RTU daudz fiziku, kīmiju, elektroniku māca. Par Vidzemes augstskolu gan neko nezinu.

Parasti to newsletteru izsūtīšanas skriptu palaiž cron jobā, nevis pats lietotājs to izdara.

Varētu noņemt maksimālo skripta izpildes laiku (ja vien nav ieslēgts safe mode) ar set_time_limit(0) un tad tie visi e-pasti agrāk vai vēlāk izsūtīsies.

Cik ir pieredzēts, šādos gadījumos jāuzmanās no 2 lietām:

1) vai tas skripts kas sūta vēstules neuzkrāj ciklā atmiņu, kura netiek atbrīvota. tad tas skripts var nosprāgt uz to ka trūkst atmiņa

2) vai hostingā uz kura darbojas tava lapa nenostrādās kaut kāds anti-spama mehānisms. tādos gadījumos risinājums ir sleep(60) ik pēc kādiem vairākiem simtiem e-pastu

Cik klientiem aptuveni jāizsūta tie e-pasti? Vai arī kāds varētu būt maksimālais klientu skaits nākotnē? Ja tas skaits ir liels (vairāki tūkstoši) tad tikai ir jēga kaut ko īpašu (e-pastu rindu kaut kādu) programmēt

parādi kodu

Otrais kurss jau tuvojas lēnām beigām, bet vēlme sākt strādāt tikai aug. Ir vidēja līmeņa zināšanas php/MVC ,mssql/mysql, js/html/css, īsāk sakot universitātes viela. Aizraujos arī ar Photoshop un Maya. Esmu veidojis dažus web dizainus, logo kā arī banerus. Problēma, lai arī kur es grieztos obligāts nosacījums ir pieredze un bakalaura grāds.

Vai vispār ir iespējams atrast darbu šajā sfērā bez reālas pieredzes?

Kā Jūs sākāt savu karjeru?

Vidusmēra kantorī programmētājam neprasa to izglītību, parasti visu nosaka praktiskā pieredze. Kā to iegūt - tas ir interesants jautājums, kaut kā jāmēģina iesaistīties projektos, par niecīgu samaksu jāstrādā vai kā tamlīdzīgi. Bet kad jēdzīga pieredze ir uzkrāta, tad gan nevajadzētu būt problēmām dabūt darbu, jo pašlaik labu programmētāju, kurš būtu bez darba ir grūti sameklēt.

Turklāt arī iekš C iespējams OOP programmēt. Cik nu to valoda atļauj.

C++ var programmēt objektorientēti, C gan nē.

Pie šī teksta izvades lieto htmlspecialchars() vai htmlentities(). Nojaušu ka tas ir tas ko tu biji domājis. Cits variants ir pie teksta saglabāšanas izgriezt ārā html tagus ar strip_tags(), bet ne vienmēr tas ir piemērots. Skaties pats kā tev labāk patīk.

Tas viņam škiet ir bijis arī pēdējais gads. Tagad php tiek mācīts (2. TT semestrī)

LU Datorikas falkultāte piemēram. Māca ne tikai tīmekļa tehnoloģijas, datortīklus un citas lietas kas tiešā veidā nepieciešamas web programmētājam, bet arī lietas kas nepieciešams zināt programmētājam kā tādam.

Jāņem gan vērā ka augstskolas mērķis nav iemācīt maksmiāli daudz dažādas tehnoloģijas, bet gan iedot nepieciešamās zināšanas, lai cilvēks varētu pareizi attīstīties kā programmētājs.

Starp citu tieši tīmekļa tehnoloģijās tur pašlaik pasniedz īpaši nenovecojis pasniedzējs un pavisam nenovecojušu vielu. Tā ka nezinu no kurienes tev tāds viedoklis.

Atkarīgs no tā kādi ir tavi mērķi. Ja gribi tāpat vien brīvajos brīžos kaut ko uzprogrammēt, tad būs tā grāmata par HTML un CSS gana laba. Pēc tam meklē kaut ko par PHP utt. Ja gribi nopietnāk mācīties programmēšanu un strādāt nozarē, tad labāk padomā par kādas skolas vai kursu apmeklēšanu vai kāda cita nopietnāka literatūra jāmeklē. Lai gan, ja tā padomā tad jebkurā gadījuma ar HTML/CSS jāsāk būs - tā ka gan jau tā grāmata būs OK.

Viena lieta ko varētu uzlabot: lapai ir veidotas SEO draudzīgas adreses, bet tomēr atsevišķus vārdus labāk atdalīt ar "-" nevis "_". Jo, ja vārdus atdala ar "_" tad google tos neuztver kā atsevišķus vārdus, bet gan kā vienu veselu.

Nezinu gan cik ļoti rezultātus dos šāda optimizācija, to droši vien varēs pateikt tie kas ar SEO nodarbojas, bet nu atslēgvārdiem adresē ir diezgan liels svars.

Noteikti ka ar šādu informācijas daudzu diez vai kāds varēs palīdzēt. Tajā iedotājā kodā tik tiešām nekādas vainas nav, tur ir tikai saraksts ar konstantēm.

Varbūt jāmēģina ieslēgt kļūdu paziņojumi, varbūt parādās kādi kļūdu paziņojumi no kuriem var izdarīt secinajumus.

Varbūt

#menu ul li {
       list-style-type: none;
       float:left;
       margin: 0;
       padding: 0;
}

vietā ieliec

#menu ul li {
       list-style-type: none;
       display: inline;
}

Tiešā veidā tas nav risinājums, vienkārši pammainam veidu kā likt saraksta elementiem atrasties horizinotāli. Varbūt šadi gļukos mazāk.

Vairāk gan ātrdarbības dēļ neizmantoju ārzemju hostingu. Citādā ziņā nav iemeslu neizmantot.

Šis ko teikšu laikam būs nevietā, bet nu:

Tajā 7.pantā ir minēts, ka jābūt iespējai tos saglabāt...

Crtl+C un pēc tam Crtl+V neskaitās saglabāšana?

Vai arī File -> Save Page As ?h

Formāli jau tam nav nekādas nozīmes, lietotājam nav jāapgrūtina sevi ar tādām zināšanām kā File->Save Page As.. Tāpat pat kā valsts iestāžu webos jānodrošina iespēja mainīt teksta izmēru, tas nekas ka browseros parasti ir iebūvēta šāda iespēja.