101111

daGrevis, nu varbūt, tas ir katra personisks viedoklis vai pieradums, bet nu man tavs django dotais links izskatās pēc gatavās elles. 

Pats esu strādājis ar Django kādu laiciņu - elle sākas brīdī, kad ar tādu API jānosūta datubāzei kāds mazliet kompleksāks pieprasījums. Tieši tapēc man stipri labāk patīk PHP pašlaik labākais DBAL/ORM Doctrine2, jo ir elastīgāks. Citādā ziņā tie Django queriji ir super-vienkārši un ēri izmantošanā.

http://www.heidisql.com/ uber alles

+1

Uz windows gan dažreiz crasho, bet tas nav tik bieži, lai sagādātu vērā ņemamas neērtības.

DjangoCMS un DrupalCMS manuprāt ir tev visderīgākie. Taču Django izmanto OOP, bet Drupal to izmanto tikai daļēji. Kas liecina par to, ka Django ir modernāks, jo seko jauniem programmēšanas principiem un ļauj izmantot MVC/MTV. Kā arī Drupal nav ORM, kas savukārt ir Django. Tas atvieglo darbu ar MySQL pierasījumu veikšanu, tie nav jāraksta pa taisno. Iesaku DjangoCMS!

Jā, Drupal ir riktīgs opis un tā arhitektūra nav visai moderna. Zinu, ka šī lieta tiks risināta ar nākamo major versiju, kur tiks ieviesti Symfony2 komponenti.

Neesu baigi dziļi racis Drupal lietas, bet man tāda sajūta, ka izmantojot Drupal ne tikai SQL kods nav jāraksta, bet vispār var iztikt bez koda rakstīšanas (izņemot templeitu integrāciju), jo gatavu moduļu standarta risinājumiem ir ļoooti daudz.

Daudzi templeitu dzinēji praktizē šablonu mantošanas principu, lai rejūzotu kopīgos blokus starp templeitiem. Manuprāt ļoti jauks piegājiens.

Piemērs: http://twig.sensiolabs.org/doc/templates.html#template-inheritance

Ja blokiem nepieciešami dati, tad labāk tos padot nevis caur kontrolieri vai globālajiem mainīgajiem, bet gan izmantojot helperus/extensionus/templeit-tagus (kā nu kurš templeitu dzinējs tos sauc).

Kāpēc programmētājam Latvijā vajadzētu zināt krievu valodu?

Tici vai nē, bet ir darba kolektīvi, kuros cilvēki saziņai izmanto arī krievu valodu.

azartspēles => sludinājums ir sviests

Normāli, vismaz nozare kurā ir nauda, atšķirībā no mājaslapu izstrādes tautiešiem vai līdzīgiem tipiskiem piedāvājumiem. Prasītos tikai lielāks piedāvātais atalgojums.

Paskaties ar chrome develport tooli (F12) vai tiešām saturs tiek ņemts no browser cache. Kā arī vai responsē tik tiešām Cache-Control vērtība ir tieši šāda.

No servera ir jāatgriež pareizi hederi.

Ja gribam būt precīzi, tad ir vērts uzmest aci Cache-Control direktīvai. Šī pentere liks browserim vienmēr pieprasīt serverim aktuālo saturu.

Cache-Control: no-cache, max-age=0, must-revalidate, no-store

Būtu vēl kontaktinformācija (e-pasts) norādīta, būtu pavisam labi

Gribētos jūsu viedokli - kādus CMS izmantojam praksē.

Specifiski, kas man interesē ir CMS priekšlikumi, kas apmierina šādas prasības:

• Pārvalda (klasisku uzņēmuma) mājaslapu, kas ir mazliet apjomīgāka par kontaktu formu un ziņu lentu, bet ne pārāk daudz
• Ir pieejami gatavi plugini/moduļi/papildinājumi dažādām biežāk nepieciešamajām vajadzībām - lietotāju pārvaldība, ziņu, statiska satura, izvēlņu menedžēšana utt
• Daudzvalodības atbalsts un tulkojumu pārvaldība
• SEO metadatu un URLu rediģēšanas iespēja
• Estētisks un saprotams GUI, satura pārvaldība neprasa apgūt mulsinošus jēdzienus un workflowus (kas ir neizbēgami pietiekami lielu lapu CMSiem, kas nav šis gadījums) - respektīvi, lai būtu draudzība pret gala lietotāju.
• Draudzība pret programmētāju, respekts pret labu un mūsdienīgu programmēšanas praksi. Jābūt cilvēcīgam veidam, kā paplašināt CMS ar papildinājumiem. Pat, ja CMS ir radīts lielākām lapām un apaudzis ar daudz papildus fīčām, jāvar tās pietiekami jēdzīgā laikā novākt.

Tīri subjektīvi, pēdējā kritērija dēļ, domāju ka uzreiz atkrīt Wordpress, Joomla - mazliet ir gadījies kaut ko pieprogrammēt lapās, kas balstītas uz šiem CMSiem - paliek aukstas kājas par to atceroties :) Varbūt kādam ir pieredze ar Django CMS? Vairāk interesē vai praksē klientiem kāds to ir piedāvājis un kā klients (kas ir tālu no IT nozares) "vērtē" šī CMS interfeisa saprotamību?

Pašam jau ļoti gribētos, kaut Symfony2 balstītie CMS risinājumi būtu dotajā brīdī vairāk attīstīti, bet pēc nelieliem eksperimentiem sapratu, ka līdz tam vēl ir diezgan tāls ceļš ejams (lai gan ir lielas cerības uz Symfony2 CMF).

Sadarboties ar izstrādātāju, kam uzticies

Drīzāk iesaku izveidot jaunu kontrolieri, kas veiks to loģiku, kuru tu gribi iegrūst tajā vienā metodē. Tad katram if-am tavā piemērā atbildīs sava metode.

 public function __construct()
 {
     parent::__construct();
 }

Šis konstruktos iekš kontroliera klases izsauc bāzes kontroliera konstruktoru. Droši vien to liek darīt freimworka noteikumi, un gan jau ka tas vajadzīgs, lai inicializētu kaut kādas freimworka lietas.

nauda tiešām nesmird, bet man vismaz ir tā, ka, ja jāstrādā ar tamlīdzīgu miskasti, tad eventuāli sāk riebties darbs ko dari, kas ir visai neapskaužama situācija.

Kavacky, tik precīzi!

Kas tas par sviestu? Varbūt serializācija ir tas ko tu meklē?

???

Vari iziet cauri šiem laukiem (meklējot pēc name) un savākt vērtības

var values = [];
$('input[name="test[]"]').each(function() {
   values.push($(this).val());
});
alert(values);

Tas ka ir vienādi id vairākiem elementiem, tas gan nav pareizi un būtu jālabo.

1) Pārāk lielu atškirība naudas izteiksmē reālajā dzīvē neredzu - vai strādā kā frīlanceris vai algotā uzņēmumā. Tikai, ja esi frīlanceris, tad pašam vēl jātiek pie projektiem. Katram variantam ir savi plusi un mīnusi.

2) Un kāda jēga no tādas stundas likmes sadalījuma tabulas? Projektam algojot programmētājus ir jēga skatīties viņa atalgojumu konkrētā projekta kontekstā - ar kādām tehnoloģijām jāstrādā - ja ir sarežģitākām un produktīvākām vairāk, ar primitīvākām mazāk. Klientam jau arī neinteresē vai programmētājs ir iesācējs vai eksperts, klientam interesē vai viņš būs spējīgs izpildīt pasūtījumu. Protams programmētāju atalgojuma līmenis (pēc prasmēm un pieredzes) uzņēmumos ir cita lieta un atkarīga no katra uzņēmuma politikas.

jep, tas ir tieši tas ko meklēju

Un kur tur ir kaut kas teikts par fanu lapas spraudni?

Te bilde: http://i.imgur.com/SmAjx.png

Labvakar,

Nevaru atrast nekādu dokumentāciju draugiem.lv fanu lapas sekotāju attēlošanas spraudnim (pielikumā parādīts kā tas izskatās). Vai draugiem.lv vispār ir dokumentējuši šito padarīšanu? Var jau protams palūrēt kodā kā tas darbojas, bet tomēr vispirms gribās saprast vai eksistē kaut kāda pašu izstrādātāju radīta dokumentācija.. Kā to pieslēgt, kādi parametri, utt

Īsumā interesē draugiem.lv alternatīva facebook likeboxam http://developers.facebook.com/docs/reference/plugins/like-box/

Ērtāk protams darboties ar objektiem nekā pašam rakstīt SQL. Doctrine2, kas ir līderis šajā jomā nemaz tik daudz resursus neprasa (salīdzinot ar 1.x versiju). Mīnuss - var sanākt pavadīt daudz laika risinot kādu problēmu kas, visticamāk saistīta ar konfigurāciju, gadījumā, ja mēģini panākt kādas sarežģītākas lietas vai pieslēgt kādu extension. Un jebkurā gadījumā - vajadzēs veltīt zināmu laiku, lai apgūtu šo sistēmu.

Tip tā VisualBasicā bija, ja?

Paskālā

cik man zināms simplexml_load_file neizmet exception, tapēc nekādus exception nenoķersi.

vai mēģināju erroru suppresošanu ar @ operatoru?

$xml = @simplexml_load_file($url);
if ($xml === false )  {
//kļūdains XML
}

Es teiktu, ka tas php skripts, kas čeko vai sesijā nav parādījušies augšupielādētā faila parametri ir diezgan lieks, vispār izklausās diezgan greizs risinājums, ja esmu pareizi sapratis.

Nesen pielietoju šo jquery pluginu failu augšupielādei. Vajag vienu php skriptu, kas apstrādā bildi (resaizo, uzliek watermarku, saglabā db, utt), šis pats skripts atgriež datus json formātā un tos var izmantot, lai updeitotu lietotāja interfeisu, utt