betons

Kāpēc gan lai mans algoritms būtu nepareizs?

Gala rezultāts atšķirās no tava? Vai $k == 100000000 ? Ir. Tātad neatšķirās.

Gala rezultāts atšķīrās.

Algoritma mērķis bija izmērīt laiku diviem 10000 cikliem, nevis k piešķirt 1000000. Tavs algoritms to nedarīja, grūti saprast?

Ja nopietni, tad eksperiments pierāda to, ka tev nav ne jausmas kā un kāpēc lieto valodas, ja jau tu gribi php lietot lai palielinātu skaitli par 1 simts miljonu reižu izmantojot divus ciklus.

Nav tiesa. Eksperiments pierāda, ka FP divus 10000 ciklus veic 48 reizes ātrāk kā PHP.

Jebkurš normāls mūsdienu C/C++ kompilētājs tev to ciklus mierīgi nooptimizētu par vienu konstanti.

Neticu, pierādi.

Tavs eksperiments tikai parāda, cik slikts ir FreePascal kompilētājs :)

Un tāpat arī PHP.

betons, toties tu nevari saprast, ka ja pa vidu būtu wget+parsing+save_db, tad atšķirība laikos būtu pavisam minimāla. Es jau tev lūdzu tādu piemēru... a tu mums iesmērēji 1++

wget un save_db varbūt būs līdzīgāki ātruma izpildē, bet PHP tik un tā būs lenāks, savukārt pārsings un stringu analīze uz c++ vai paskāla būs pāris reizes ātrāka šā vai tā.

bubu, tavs algoritms ir nepareizs.

Algoritmam bija jānosak laiks diviem 10000 cikliem, kuros pa vidu ir viena palielināšanas par 1 darbība.

Bet, ja nopietni, tad ekpseriments tikai pierāda to, ka kompilēts kods ir vairākas reizes ātrāks par skripta kodu, itkā jau pašsaprotama lieta, bet škiet ka ne visiem.

Vienkāršākais no eksperimentiem:

Par zema līmeņa valodu šoreiz izvēlējos paskālu ar FreePascal kompilātoru.

Ekvivalentie kodi:

1) Paskāla:

uses crt;
var i,j,k,tt:longint;
 t:longint absolute $40:$6c;
begin
tt:=t;
k:=0;
for i:=1 to 10000 do
 for j:=1 to 10000 do begin
k:=k+1;
 end;
tt:=t-tt;
writeln(tt/18.2:2:2);
end.

2)PHP:

 <?php
function microtime_float()
{
 list($usec, $sec) = explode(" ", microtime());
 return ((float)$usec + (float)$sec);
}
$time_start = microtime_float();

$k=0;
for ($i=0;$i<10000;$i++){
 for ($j=0;$j<10000;$j++){
$k+=1;
 }
}


$time_end = microtime_float();
$time = $time_end - $time_start;
echo $time

?>

Vidējie laiki:

1) paskāls - 0,44 sekundes

2) PHP - 21,2 sekundes

atšķirība 48 reizes.

Kurš normāls cilvēks raksta savu sortēšanas funkciju tīrā php? Normāli būtu izmantot standartbibliotēkas piedāvātās funkcijas (sort, ksort, usort, ...). C++'ā tu taču arī netaisies implementēt savu fju, bet jau gatavu izmantot.

Qsort es piedāvāju, lai viegli uztaisīt.

Ja es uzrakstīšu Qsort c++ pats, viņa strādās tuvu STL qsort funkcijas ātrumam, bet PHP rakstīta netuvu tā nestrādās, jo PHP iebūvētās qsort funkcijas ir taisītas c++.

Delfīn, saderam, ka c++ sakārtos 1 000 000 veselus skaitļus vairāk kā 10 reizes ātrāk nekā vienalga kas iebāzīs viņus mysql db un sakārtos tur. Derētu es uz 10 reizēm, bet izsaku varbūtību, ka tās varētu būt arī visas 100 reizes.

betons: kas visilgākā operācija, ko crawlerim būtu jādara? imho datu pieprasīšana un gaidīšana no interneta. Nu varbūt atkarībā no vajadzīgās datu apstrādes arī datu analizēšana un parsēšana.

Kā gan C++ vai PHP izvēle ietekmēs download/upload ātrumu? Atbilde - nekā.

Un C++'ā parsēt lielus stringa gabalus arī nav prātīgi - neiegūsi īpaši lielāku ātrdarbību.

Tas protams atkarīgs no tā kāda informācija jāsavāc no crawlētajām lapām. Ja jāsavāc tikai linku koks vai vēl kāds salīdzinoši niecīgs info gabals, tad varbūt arī pārsēšana būs salīdzināma ar download laikiem, bet ja pārsēšana un analīze ir pietiekami sarežģītas (sarežģītas laikā), tad pārsēšanas un analīzes laiks var būt daudz lielāks par download laiku.

Un, ja noteicošais būs pārsēšanas un analīzes laikis, tad manuprāt, kā jau teicu C++ būs vismaz reizes 10 ātrāks.

==================

Varbūt kāds šai sakarā grib uztaisīt tīri tādu eksperimentālu salīdzināšanu piemēram ar qsort 1 000 000 skaitļiem.

c++ izmantot STL qsortu

PHP tīru php realizāciju.

No Paulinja linka

Short of writing your app in C or C++, compiling it native and hooking directly into the web server or something, you’re not really going to get much faster.

Nedomāju ka tā ir taisnība. Šijā gadījumā esmu gandrīz pārliecināts, ka c++ taisīts crawleris strādās reizes 10 ātrāk par PHP taisītu crawleri, bet tas protams ir tikai mans viedoklis.

Bet, ja apjomi nav lieli, tad protams var arī mēģināt sastiķēt crawleri uz PHP.

Es vienkārši domāju, ka pašam crawlerim ir principā tikai dažas funkcijas, tāpēc to uzkodēt C++ būs tikai nedaudz sarežģītāk par PHP, bet performances ieguvums būs krietni lielāks, protams, ja tas nepieciešams.

Pārvietots no http://php.lv/f/index.php?showtopic=8812

Web crawleri jātaisa PHP ???????????????

Man liekas, ka PHP nebūs tā labākā vide priekš šāda uzdevuma.

Varbūt vari pastāstīt ko specifiskāku, kāpēc būtu jāizmanto PHP?

Kautvai, ja paskatamies tavā wiki linkā doto shematisko crawlera attēlojumu:

Kā lai uztaisa Multi-threaded downloader ar PHP.

100% piekrītu Aleksejam

Tom, bet veikalā desu pārbītīt no viena plaukta citā ir sodāmi?

Un kas ir, ja es paņemu to desu un aiznesu uz sieviešu tualeti?

Protams, ka tas ir nepieklājīgi, bet ne sodāmi.

Ja tu iedomātos to istabu kā weblapu, tad pults pārbīdīšana kļūtu sodāma rīcība.

A, ja iedomājies web lapu kā sieviešu toaleti, tad arī skatīšanās un staigāšana pa to būs sodāma rīcība.

Tu taču negrbi teikt, ka ierakstu pārbīdīšana weblapā arī nav sodāma?

Lielākajā daļā gadījumu nav sodāma. Padomā cik ierakstus db es izmainīju nosūtot šo postu.

log failus var arī pats ar roku sarakstīt. ar tiem var tika d... noslaucīt. tb tie nevar būt uzskatāmi par kautkādu pierādījumu.

moš es kļūdos?

Es ar tā domāju, ka log faili lielākajā daļā gadījumu nevarētu kalpot kā pierādījumi.

Tikai atsevišķos gadījumos, kad ar speciālām atļaujām, eksperti tos attiecīgā veidā iegūtu kā pierādījumus.

Log faili varētu derēt tikai, lai precīzāk atrastu vainīgo, bet tālāk viss atkarīgs tikai no tā vai vainīgais atzīsies, vai nē.

Toms, tu kļūdies tajā, ka pārbīdīt pulti nav pārkāpums, bet rakņāties pa svešām atvilknēm gan ir nepieklājīgi :)

Pirms kāda laika, kad papētīju, tad mana pirmā asociācija bija, ka Ruby on Rails pret PHP ir tāpat, kā FrontPage pret HTML koda rakstīšanu notpedā, respektīvi, lietas, kuras ir paredzētas var izdarīt viegli, bet pie specifiskām lietām nadziņus aplauzīs ātri.

Ja vajag ražot vienkāršas lapas ar vienkāršu funkcionalitāti, tad iespējams ar RoR varēs to sasniegt ātrāk, bet

specifiskās lietas pieļauju, ka PHP ieliks netikai performances ziņā, bet arī izstrādes laika ziņā.

Un tākā šādas specifiskas lietas var rasties diesgan bieži - visu nevar padarīt universālu, tad es RoR paredzu šairu programmētāju loku - galvenokārt tādus, kas taisa lapas ar 5 apakšadaļām un viss.

Palabojiet mani, ja es kļūdos.

Bet īstenībā video piemērs absurds. Arī PHP var izmantot datubāzes freimvorku un ar vienas rindiņas izmaiņu nomainīt konektēšanos no mysql datubāzes servera uz oracle, bet, ko darīt, ja ir kādas specifiskas SQL sintakses atšķirības vai vēl kas. Tādā gadījumā gan PHP, gan Ruby būs jāpārraksta kods.

adrisp, google toolbars daudz izplatītāks par alexa toolbāru, google analytics un google adsense ir gandrīz katrā trešajā lapā, tā kā viņiem ir pieejams daudz informācijas.

Visprātīgākais komentārs šajā tēmā pieder dzērušajai ķirzakai...

Skaties, ka nesaziepē pa dziļu.

Tu vēljoprojām uzvedies kā mazs bērns, tev vispār patsmit gadu ir?

Ar mazu bērnu runāju kā ar mazu bērnu, tāpēc samierinies.

Jūs te ar saviem krimināliem postiem esat saputrojuši gan sev, gan citiem saprātus.

Tēma un tās milzīgās diskusijas par autortiesībām ir pilīgi nevietā!!!

Esat tak saprātīgi un domājiet loģiski, nekādi dati netika dublēti, kopēti utt.

Kā, un kā tad ar frāzi "Priecīgus ziemassvētkus by Bērzs"?

Te ir runa par to, ka tu izmainīji 10*n tūkstošu metāla atomu izvietošanās secību boot.lv arhīva cieto disku masīvos.

Boot.lv iznomā mums par velti (neskaitot psiholoģisko...) ~ 1 nm2 vietas uz viņu cietajiem diskiem, kur mēs fiziski varam glabāt savu informāciju. Tu pārkāpi privātīpašuma tiesības - neatgriezeniski izdzēsi cilvēku parakstus, un to vietā ieliki citus.

A tu padomā, kā tu ar savu gravitācijas lauku pavaļīgi mijiedarbojies ar mana suņa molekulām?

Tagad iedomājies, Bubu savā paraksta vietnē glabāja sava bankas konda nummuru un pinkodu, tā bija vienīgā vieta, kur viņš glabāja šāda veida informāciju. Un tagad viņa bērni uz jauno gadu nevarēs saņemt dāvanas, jo tēvs "bubu" nevarēs izņemt naudu kamēr viņš nevūs nokārtojis formalitātes ar banku, un svētku laikā bankas neīpaši vēlas strādāt.

Lai paņem no googles nokešotās versijas.

Vai tev pašam nenāk smiekli apskatot šādu kodu???? Man gan nāk, un kādi vēl.

Nebrīnos, ka boot.lv administrācija uzskata tevi par "pokemonu", cik reizes tev vajadzēja atkārtot "Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu."

Neliekas pārāk bērnišķīgi atkārtot vienu un to pašu tekstu N reizes?

teksts "boot.lv" boot.lv pirmajā lapā atkārtojas vismaz pāris desmitu reižu - cik pokemoniski!! :)

Es varbūt sākumā nebiju iedziļinājies šajā konfliktā, bet, pateicoties dažu "cietušo" liecībām, tagad man ir viss skaidrs.

Vārds "boot.lv drošības caurums" pats par sevi neko neizsaka. Kā cilvēki, kas nospieda to linku varēja zināt, ka tiks mainīta viņu privātā informācija?

Tad ar kādām tiesībām tu mainīji viņu privāt informāciju?

Es nē, es nē, to izdarīja katrs pats uzbīdot peli uz teksta un palaižot skriptu uz sava datora.

Būtu uzrakstījis normālu un sakarīgu topiku par šo tēmu, nebūtu muļķojis sākumā cilvēkus, tad tu vismaz būtu ieguvis savus slavas brīžus. Bet nē, tev vajadzēja uzvesties kā bērnam un sabojāt administrātoriem svētku dienu.

Īstenība malači, ātrāk kā stundas laikā izlaboja šo caurumu, bet jautājums paliek atklāts, kad tiks izlaboti vēl divi šādi caurumi.

Vismaz nebūtu parakstus iznīcinājis...

Es tas nebiju, katrs pats izmainīja savu parakstu, jo es to nemaz nevarēju izdarīt. To rēāli varēja izdarīt tikai katrs no sava datora vai arī administrātori.

Es lieku uz pirmo.

"Taču neiegūst peļņu, ko iegūtu, ja šo failu godīgi nopirktu"

Neiegūst ar kautkādu varbūtību, jo bieži ir tā, ka ja attiecīgo produktu nevarētu iegūt pārkāpjot autortiesības, tad to arī nepirktu.

Un uz IE arī nestrādāja tāpēc, ka necentos pielāgot browseriem.

Bez tam tas nebija kruts XSS. Kruts būtu tad, ja tiktu nokopēti visi kūkiji un nosūtīti uz manu serveri, tad atrastu modera sesijas datus, ierakstītu savā browsrerī un lietotu kā admins, ja tomēr sesija ir piesaistīta IP adresei, tad izpīldītu nevis paraksta nomaiņas funkcijas, bet jauna admina jūzera pievienošans funkciju.

Bet, tas kā es parādu drošības caurumu, tā ir mana izvēle, nevis tava.

Beztam tavu parakstu varu iegūt arī bez cauruma, ta kā tāds variants neder.

Personiski apvainojumi tiešām nerullē. :(

Nu, gribētu tomēr redzēt kādus reālus datus, kas pamato, ka R&D izmaksas ir niecīgas.

Bez tam, sanāk, ka izgudrotāja/dizainera/mākslinieka darbs šādā modelī tiek novērtēts (materiālā ziņā) zemāk nekā tas ir šobrīd. Tādā gadījumā, "kādēļ, man taisīt dizainu, ja stroikā var nopelnīt vairāk?"

Cik tad ir šobrīd. Ja mēs runājam par gataviem produktiem, tad galu galā lielākajā sakitā gadījumu kopējo produktu izveido un atortiesības uz to tur "biznesmenis", respektīvi nejau pats izgudrotājs vai dizaineris intersējas par autortiesībām. Viņam maksā algu par tādu un tādu darbu. Bet jau no biznesmeņa viedokļa tālāk tad ir jāskatās uz kopbildi kopumā, jo tālāk jau biznesmenis izvēlas cik maksās māksliniekam, cik izgudrotājam utt. par darbu.

Šei tikai paliek jautājums par R&D izmaksu procentuālo attiecību. Man nav konkrētas informācijas par top tehnoloģiju izmaksām, bet ir bijusi iespēja ieskatīties dažos vidējas tehnoloģijas ražošanas procesos, kuros arī bija tā teikt izgudrošanas daļa un tā nebūt nebija ķēdes dārgākais posms. Tā bija nepieciešama, bet dārgais posms bija tieši pašas produkcijas realizācija.

Runājot par to, ka, ja nebūtu patenti, tad visi var izmantot, tavus izgudrojumus ir jāskatās arīno otras puses, arī tev pašam ir brīva pieeja jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem, +pāris mēnešu handikaps pie savas konkrētās tehnoloģijas.

Par R&D pameklēšu netā, bet neticu, ka top tehnoloģiju izstrādei atradīšu kaut cik objektīvus datus.

Aleksej, kā jau minēju tehnoloģiju izstrāde, pat resursietilpīgu, izmaksu ziņā sastāda ļoti mazu daļiņu no izmaksām.

Bet kompānijai labums būs tāds ka izstrādājot tehnoloģiju viņa var izveidot ražosānas līniju, un visu pārējos, kas saistīts ar produkta, kurš ietver jauno tehnoloģiju, realizāciju, un brīdī, kad produkts nonāk publiskā vidē viņi jau to ražo. Konkurentam būs vajadzīgi vairāki mēneši, lai sāktu ražot produktu ar jauno tehnoloģiju.

Savukārt tas stimulēs nesēdēt uz vietas, jo būs sistēma, ka jauna tehnoloģija tev dod tikai dažu mēnešu handikapu, tu esi spiest izgudrot arvien jaunas tehnoloģijas, nevis tirgot to, kas tev ir, izmantojot monopola stāvokli. Tu būsi spiests ātrāk attīstīties, lai veiksmīgi konkurētu.

Tāda "straujā attīstība" būtu maksimāli dažu gadu garumā. Pēc tam būtu pilnīgs krahs, jo neviens vairs neieguldītu jaunu tehnoloģiju izgrudrošanā, kas maksā miljonus. Iemesls pavisam vienkāršs - man atliktu tikai paņemt kāda liela uzņēmuma izgudrojumu un maukt gaisā kopiju par pašizmaksu + nelielu procentu, kuru es gribu nopelnīt, nevis reālās produkta izmaksas, iekļaujot izgudrošanas laiku un paredzot līdzekļus nākamajām tehnoloģiju paaudzēm.

 

Beidz sapņot un nolaidies uz zemes.

Cilvēk, tev ir visai maza izpratne par ražošanu. Jaunas tehnoloģijas ir tikai niecīga sastāvdaļa no produkta, bet tā ir kritiska, ja tiek ierobežota.

Daudz lielāku sastāvdaļu naudas ziņā sastāda: ražosānas līnijas, darbinieku algas, noliktavas, garantijas serviss, mārketings un menidžements, reklāma, kvalitātes sistēma, utt.

Piemēram daudzi portatīvo brendi nav pilnīgi nekādā sakarā ar jaunu tehnoloģiju izstrādi. Tie tikai pasūta ražotājiem salikt visu kopā no pieejamajām tehnoloģijām. Šādi brendi ir daudz varenāki par ražotājiem, tapēc, ka to pamatā ir kvalitātes sistēma, garantijas serviss, tirdzniecības tīkls, utt.

Biznesā šīs lietas ir daudz svarīgākas, nekā tehnoloģiskā augšupeja, jo biznesmenim nav svarīgi, ko viņš tirgo, galvenais, ka tirgojās.

Bet man ir svarīgi un daudziem citiem arī, lai tehnoloģiskā augšupeja notiktu ātrāk.

Pašalik es nepiespiežu, bet ir ļoti daudzas lietas, kas tiek piespiestas, sabiedrības vārdā, tie ir jebkādi ierobežojoši likumi, piemērām CSN, utt.

Manuprāt atteikšanās no aurtiesību likumiem, kā zināms ierobežojums daļai autoru attiecībā pret mūsdienu likumiem, dotu lielāku kopējo sabiedrības labumu.

Patiesībā mūzika un kino no racionālā viedokļa ir ar zemākās kārtas nozīmi, šīs nozares vienkārši kopēja principa pēc nāk līdzi.

Es vairāk savu uzsvaru lieku tieši uz tehnoloģiju autortiesībām un to formu - patentiem.

Tāpat kā programmatūrā, mūsdienīgs produkts ietver desmitiem, ja ne pat simtiem tehnoloģiju un bibliotēku.

Zem GPL vieni programmētāji uztaisa vienu citi citu, tad padalās un jebkurš var uztaisīt ļoti komplicētus produktus, kurus individuāli tas aiņemtu daudz vairāk laika un resursu.

Tāpat arī tehnoloģijas mūsdienās sastāv no ļoti liela daudzumu apakštehnoloģiju, jaunu materiālu, jaunu tehniku, metožu, principu kopas.

Katra jauna tehnoloģija zem sevis ietver kompilāciju no citām tehnoloģijām. Un tieši patenti ir tie, kas traucē daudz lielākā ātrumā attīstīties tehnoloģijām, jo redz vieni nedrīkst izmantot to, citi nedrīkst izmantot to, bet ja vien padalītos ar otriem, tas ir visi padalītos ar visiem, tad tehnoloģiskā attīstība būtu daudz straujāka, bet ta nebūs neatņemtu peļņu, jo nebūtu taču tā, ka visi nepelnītu :)

bubu, es jau vairākas reizes skaidroju savu skatīju šai lieta.

No programmēšanas viedokļa GPL ir ļoti labi sevi pierādījis, ka programmatūras tirgus šādā sistēma, kad nav autortiesībau (GPL ir kā apvadceļš pastāvošajiem autortiesību likumiem) attīstās daudz srtraujāk, nekā ar autortiesībām saistīta sistēma. Šobrīd vairāk kā puse pasaules programmatūras izstrādātāju programmaturu izstrādā pateicoties opensource sistēmai.

Runājot par mūziku un kino, tas nav pārbaudīts, bet es uzskatu, ka būs līdzīgi. Ja nebūs autortiesības, tad mūzika paliks tikai kvalitatīvāka, jo nebūs vairāk komerciālo sūdu, kuru mērķis ir ar lielas reklāmas palīdzību izbīdīt popsi gabalus, kuriem nav nekādas muzikālas vērtības. Bez tam šādā tirgū, kur izspiesta liela daļa komerciālās mūzikas, būs daudz plašāks tirgus uz vienu mūziķi koncertu jomā. Respektīvi mūziķsi pelna ar koncertiem - ar servisu jeb būdams servisa sastāvdaļa.

Kas attiecas uz kino un literatūru, tad manuprāt filmas mērķim būtu jābūt pateikt kaut ko vērtīgu. Bet komerciāls gabals tev nekad neko tādu nepateiks, tāpēc, lai filmas taisa tie, kam ir ko teikt, kas dzīvē ir ko sasnieguši un var atļauties izveidot filmu. Un nevis ar mērķi nopelnīt, bet gan ar mērķi pateikt kaut ko pasaulei. Tāpat arī Valsts subsidēts kino, kurš tāpat jau pēc būtības pieder sabiedrībai, jo ir veidots par sabiedrības naudu.

P.S. Un mūziķis varēs pelnīt ar koncertiem un programmētājs ar programmēšanu, jo GPL jau neaizliedz pārdod tavu sakompilēto produktu, tā aizliedz tikai tam uzlik copyrightus.

Ja raugās no manas sistēmas viedokļu, kad autortiesības nebūtu, tad muzejā un koncertā tiktu maksāts par servisu - par siltumu, par vietu, utt.

Pat pašreizējā sistēmā, ja tu ej uz koncertu, tad lētāko un dārgāko biļešu cenas atšķirās vairākas reizes, tas nozīmē, ka pat tagad jau tu daudz vairāk maksā par servisu nevis autortiesībām. Pirmā rindā tu maksā vairākus desmitus vai pat simtus latu, bet pēdējā stāvvietā tu maksā 3-5Ls, tātad, bet pat pēdējā vieta iekļauj kaut kādu servisu. Acīmredzot pat tagad tiek maksāts par servisu, nevis par autortiesībām.

Nozogot desu, veikals negūst peļņu, kas tam pienāktos.

Nozogot failu, izstrādātājs negūst peļņu, kas tam pienāktos.

Tagad redzi līdzību?

Nozogot desu veikals zaudē desu.

Nozogot failu, tā īpasņieks zaudē failu.

Nokopējot failu, tā īpašnieks nezaudē failu.

Autortiesību pārkāpums ir failu kopēšana, kad īpāsnieks nezaudē failu, kas principiāli atšķiras no zagšanas, kad īpašnieks pazaudē nozagto objektu.

P.S. Labāk beidz slepkavot manus baltos pikseļus ekrānam ar savu melno tekstu. Par slekpavību draud krimināls. ;)

Pie tam kaut kā neatceros, ka orģinālajā diskusijā lietotājs bija minējis, ka klikšķinot uz linka nomainīsies paraksts.

Toties, linkā, ko iedevu, bija rakstīts : "Spied uz šī teksta, lai redzētu boot.lv drošības caurumu."

Bet pašā boot diskusijā bija minēts, ka dotajā linkā ir parādīts boot caurums.

Ja tevi tas biedē un tu nezini, ko tas nozīmē, nah tev iet iekšā linkā?

P.S. Ja zodz, tad vismaz nebļausties cik tas ir labi un kā tas attīsta pasauli.

Jā, es arī gribētu zināt, ko es esmu nozadzis? padalies.