Aleksejs

Aha - labi, ka ieminējies par šo - līdz ar pazeminātu risku, ir arī pazemināta peļņa, jo VC īpašniekam jau uzreiz ir daļa.

Teikums ir izņemts no kopējā konteksta: Teikums domāts vairāk kā uzņēmējdarbūba kaut arī nav azartspēle, tomēr prasa augstu riska toleranci P.S. Man patiess prieks par šo konstruktīvo diskusiju.

codez - pēc tavas loģikas mainot darba vietu būtu jāsāk no paša sākuma katru reizi - tātad darba maiņa ir nerentabla.

Tur jau tā problēma, ka neviens nevar garantēt, ka būs peļņa. Un kuras ir tās sfēras, kurās Latvijā ir kā Tu saki un kurās programmētājs vulgaris varētu nopelnīt 5kLs/mēnesī

Codez, es gribu strādāt Tavā uzņēmumā! Kur tas ir? Vienkārši links: Google define:entrepreneur

Un kāpēc gan nē? Uzņēmums ir jāattīsta! Pārfrāzēšu jautājumu - tātad darbiniekam būtu arī jāuzņemas risks līdz ar uzņēmuma īpašniekiem? Tādā gadījumā, kādēļ tad tie darbinieki būtu tādi īpaši aizsargājamie - paši tak vainīgi, ka uzņēmums pēkšņi uz grunts. ja? Nevajag jaukt ASV ar Latviju. Un Tu domā, ka Latvijā nesaņem speciālisti simtiem tūkstošu tādēļ, ka darba devējs savāc 98% no vērtības, ko radījis programmētājs? Vienkārša matemātika: Latvijā lai darbinieks saņemtu 1000 Ls, tam ir jāienes vismaz 2000 Ls - tātad lai saņemtu 5000 Ls (kas, atvainojiet, nerēķinās galvā šobrīd, varētu atbilst tiem 100k $ gadā) ir jāienes vismaz 10000 Ls mēnesī ar savu darbu.

Nē, situācija bija "solīts makā nekrīt"

Un tieši šajā sakarā arī mans teksts par rūgto pieredzi.

Tad atspoguļo vai neatspoguļo Tavu nostāju?! Par sētnieku pieprasītību pāris rindiņas zemāk biju uzrakstījis.

Ok, tātad kopsaucējs ir kāds? Darbinieks ir tiesīgs prasīt daļu no peļņas. UN ja darbinieku nostādām līdzās ar uzņēmuma īpašnieku, tad sanāk, ka arī darbiniekam varam pateikt - sorry vecīt - dzīvo uz minimālās algas trīs mēnešus, jo mēs ieguldījām naudu attīstībā? Ja?

Es runāju par to, ka uzsākot uzņēmējdarbību tu: 1) Ieguldi kapitālu 2) Uzņemies risku Programmētājs neko no pirmajiem diviem punktiem nedara - tikpat labi Tu varētu pateikt, ka sētnieks ir pelnījis daļu no apsaimniekošanas uzņēmuma vai namīpašuma, jo viņš taču ļoti labi slauka ielu. Ok, sētnieks, bija pārāk pārspīlēts piemērs, taču tas pēc būtības atspoguļo tavu nostāju. Jā, ja par darbinieku (nav svarīgi programmētāju, grāmatvedi, sētnieku) ir jācīnās jo to ir maz darba tirgū, tad viņam piedāvā šādus bonusus, lai viņam neienāktu visādas "muļķības" galvā (mainīt darbu, sākt pašam nodarboties ar uzņēmējdarbību), taču ierindas darbiniekam šādas ekstras nav un tādām arī nav jābūt, jo viņš tādēļ arī dzīvo relatīvi stabilu dzīvi neplānojot vairāk par mēnesi uz priekšu. P.S. Arī man ir piedāvājums iegādāties akcijas uzņēmumā, kurā es strādāju.

codez - tieši tā - darba sludinājumā jau ir ietverts, ka speciālistam būs tāds un tāds procents (bet ne jau nu puse - tikai nevajag!!!). Vai Tu, kad stājies darbā, tev tika piesolīta daļa? Ja tika, tad protams, tev ir uz to tiesības. Bet ja netika, tad nelolo cerības, ka daļa ir likumsakarība. P.S. To es saku no savas, samērā rūgtās, personiskās pieredzes. ;)

Codez, es jau teicu - kļūsti par investoru! Tikai atceries - uzņēmuma likvidācijas utt gadījumā īpašnieki/akcionāri ir pēdējie, kas kaut ko saņem. Līdz ar daļu nāk klāt arī atbildība par šo daļu. Bet būtībā klasiskajā uzņēmējdarbības modelī peļņu gūst dibinātāji - tie kas ir ieguldījuši kapitālu. Uzņēmējs uzņemas risku - realizēt biznesa plānu un atpelnīt ar uzviju ieguldītos līdzekļus - darbinieki vispārīgi runājot ir instruments, ar kuru šo plānu realizēt. Jā, ārzemēs it īpaši juristu kantoros ir populāri vadošos darbiniekus motivēt un, būsim atklāti, piesaistīt uzņēmumam dodot viņiem daļas un piešķirot partnera statusu, taču tas ir bonuss nevis likumsakarība. Protams, katrs var veidot savu uzņēmumu kā vēlas un redz par pareizu (likuma ietvaros), taču vēl vinu reizi atkārtoju - peļņu sadala tie, kas iegulda kapitālu un ir dibinātāji (jā, var gadīties, ka Tu ieguldi savu spožo intelektu - bet tik un tā - Tu tātad esi viens no īpašniekiem ar visu izrietošo risku un atbildību). Sanāk kaut kā negodīgi, ja uzņēmējam ir jātolerē lielāks risks nekā darbiniekam. Ar darbinieku ir noslēgts darba līgums, kurā ir paredzēts, vai viņš var vai nevar pretendēt uz daļu. Ja tiek iekļauts punkts par daļu, tātad uzņēmējs atklāti saka: "sorry vecīt, es tev nevaru šobrīd maksāt tik, cik Tu patiesībā esi vērts un mēs abi (man par nožēlu abi - nevis es tikai viens) to ļoti labi zinām, tādēļ kā motivējošo līdzekli uztver potenciālo peļņu un uzņēmuma vērtības pieaugumu, ko mēs varētu gūt".

Java, tieši tā! Un nesaprotu es tos brēcienus: "Es te tik krutu megalietu uztaisīju, kuru pārdeva par nenormālo naudu, bet man iedeva tikai to... , kas rakstīts manā darba līgumā!" Nu, tieši to arī dabūji, kas bija paredzēts. Jā, motvēšanai var būt vai nebūt papildus bonusi/prēmijas utt. bet pamatā visam ir tavs darba līgums, kurā, rupji runājot, ir pateikts - par to, ka tu mums vergo 8h dienā 5dienas nedēļā mēs Tev maksājam X Ls", kas no otras puses, rupji runājot, nozīmē: "pat, ja mums nebūs, ko dot Tev darīt 8h dienā 5dienas nedēļā, mēs tomēr būsim spiesti Tev maksāt X Ls".

Bieži redzu, ka darba ņēmēji un darba devēji neizprot dažas lietas: darba ņēmējs - pārdod savu darbu, bet nezin kādēļ paralēli interesējas, cik darba devējs ar to ir nopelnījis un kurn, ja viņam liekās, ka darba devējs ir sev savācis par daudz. Vispārīgā gadījumā - tā nav darba ņēmēja darīšana, par cik lielu naudu darba devējs ir spējis pārdot produktu, kura tapšanā ir piedalījies darba ņēmējs. Ja gribi saņemt daļu peļņas, tad kļūsti par investoru vai dibini savu uzņēmumu! darba devējs - mēģina taisnoties/čīkstēt, ka tirgus apstākļi ir slikti, ka maz pasūtījumu, utt. Tā nav darba ņēmēja problēma, ka tu nespēj atrast noietu tam darbam, ko tev ir pārdevis darba ņēmējs. Tieši tādēļ arī viņš pats nedibina savu uzņēmumu, ka ir pieņēmis lēmumu nenodarboties ar uzņēmējdarbību - un tieši tādēļ Tu darba devēj arī vari gūt peļņu pārdodot darba ņēmēja darbu. Darbaspēks saņem algu, bet uzņēmējs peļņu (kas uzsākot biznesu var pāris gadu būt nevis peļņa, bet gan zaudējumi). Darba ņēmējs ir ieinteresēts pēc iespējas dārgāk pārdot savu darbu, bet darba devējs, kā minimizēt "ražošanas" izmaksas un maksimizēt peļnu. Vienkāršas lietas, bet nezin kādēļ, ļoti daudzi darba ņēmēji uzskata, ka viņiem pienākas daļa uzņēmumā. Un tāpat arī nezin kāpēc darba devēji uzskata, ka par zaudējumiem (kas radušies pārdošanas krituma dēļ vai uzņēmuma nemākulīgas vadīšanas rezultātā) ir atbildīgs darba ņēmējs.

Hmm... kā Tev šķiet, ja es tagad atvērtu pasta klientu un To: lauciņā ierakstītu savu e-pasta adresi, kam šī vēstule pienāktu ;) 26. $to = "$_POST[email]"; ... 32. mail($to, $subject, $message, $headers); ... 65. <p>Tava e-pasta adrese (Lai mēs tev varētu atbildēt. <u>Netiks</u> publicēta.):<br/> <br/> 66. <input type=\"text\" id=\"email\" name=\"email\" value=\"\" size=\"30\" /><br/> <br/> <br/>

Un kāds teksts ir tajā atpakaļ saņemtajā e-pastā?

Un nedarbošanās izpaužās kā ...(ieraksti nedarbošanās simptomus/aprakstu šeit).

Java vienkārši zin visu par visiem. Viņš zin katru no mums personīgi, ir pilnībā informēts par mūsu fizisko, garīgo un psihosomatisko stāvoli, tādēļ arī spēj sniegt šādu neatkarīgu un objektīvu novērtējumu. ;)

Upd: Pamanītie mīnusi: šis kods: <!DOCTYPE html PUBLIC "-//W3C//DTD HTML 4.01 Transitional//EN" "http://www.w3.org/TR/html4/loose.dtd"> <html> <head> <title>Viss darbojas</title> </head> <body> Viss darbojas! </body> </html> automātiski pārtop par: <!DOCTYPE html PUBLIC "-//W3C//DTD HTML 4.01 Transitional//EN" "http://www.w3.org/TR/html4/loose.dtd"> <html> <head> <title>Viss darbojas</title> </head> <body> Viss darbojas! </body> </noscript> <div style="text-align: center;"><div style="position:relative; top:0; margin-right:auto;margin-left:auto; z-index:99999"> <div id="" style="text-align: center";><div style="position:relative; top:0; width: 100%; height: 100%; margin-right:auto;margin-left:auto; z-index:99999"> <IFRAME FRAMEBORDER=0 MARGINWIDTH=0 MARGINHEIGHT=0 SCROLLING=NO WIDTH=300 HEIGHT=250 SRC="http://adserving.cpxinteractive.com/st?ad_type=iframe&ad_size=300x250&section=334085"></IFRAME> <script type="text/javascript"> var gaJsHost = (("https:" == document.location.protocol) ? "https://ssl." : "http://www."); document.write(unescape("%3Cscript src='" + gaJsHost + "google-analytics.com/ga.js' type='text/javascript'%3E%3C/script%3E")); </script> <script type="text/javascript"> var pageTracker = _gat._getTracker("UA-137899-7"); pageTracker._initData(); pageTracker._trackPageview(); </script><script TYPE="text/javascript/" SRC="http://adserving.cpxinteractive.com/st?ad_type=pop&ad_size=0x0&entity=39642&site_code=Byet_Pop&section_code=Byet_Pop&banned_pop_types=28&pop_times=3&pop_frequency=3600"></SCRIPT></div></div> </div></div> </html>

hash pēc savas definīcijas NAV garantēti unikāls. ;)

Es padodos.

Nu, šobrīd Tavas metodes labumu (kurai ir pozitīvās puses, neapšaubāmi) esi pamatojis ar siloģismu "ej un atkārto". Savukārt es esmu devis algoritmu, kas garantēti piešķir unikālu ID. ;)

Pieņemsim, ka datubāzē ir 234 tabulas. Pirmajā ID veido pēc formulas: 234*N1 , kur N1-ieraksta kārtas numurs šajā tabulā [0..maxint] Otrajā ID veido pēc formulas: 234*N2+1 , kur N2-ieraksta kārtas numurs šajā tabulā [0..maxint] Trešajā ID veido pēc formulas: 234*N3+2 , kur N3-ieraksta kārtas numurs šajā tabulā [0..maxint] ... Divsimttrīsdesmitceturtajā ID veido pēc formulas: 234*N234+233 , kur N234-ieraksta kārtas numurs šajā tabulā [0..maxint] Un problēma atrisināta. ;)

Un te ir par Ruby, toties soli pa solim: http://kpumuk.info/ruby-on-rails/encoding-...gress-tracking/