black

Pieņemu, ka domāji bandwidth. Tālāk - tante Gūgle.

Tas nav zvērs, tas ir angļu valodas tests. Lai noskaidrotu, vai posta autors māk angliski, pietiek uzrakstīt šo vārdu. Ja raksta "bandwidh", tad skaidrs, ka nemāk.

Tikai mans variants :)

Nevari vienkaarhi includot/inicializēt to draivera failu? :)

Vai tad phpArch nepiedāvā to pašu grāmatu, ko Zend?

Bakalaurs jau ir, tuuliit buus arii magistra. Veel kaadi ieteikumi? :)

Viens pluss ir tas, ka mācoties sertifikātam (da jebkādam) vienmēr var iemācīties kaut ko jaunu. Pirms sāku mācīties java sertifikātam, arī domāju, ka visu jau zinu. Izrādījās, ka tomēr nē. Beigaas tiku gan pie sertifikāta (palīdz darba intervijās) gan pie kaut kaadaam papildus zinaashanaam.

Runājot par HR cilvēku attieksmi par sertifikātiem, zinu, ka daudzos lielajos uzņēmumos tiek veidoti saraksti ar sertificētajiem darbiniekiem, un šos sertifikātus tad tālāk mēģina "pārdot" klientiem. Daži klienti interesējas par sertificēto programmētāju skaitu, un daži vēlas, lai vismaz projekta vadītājam būtu kāds sertifikāts.

Bet CV tas izskatītos jauki. Līdzās darba pieredzei un citiem sertifikātiem, protams :)

Klīst baumas, ka laacz gatavojoties būt par pirmo Zend sertificēto lāci Latvijā :)

Vai kāds gadījumā nav meklējis linkus ar demo jautājumiem/atbildēm, kas palīdzētu sagatavoties minētajam eksāmenam?

Atradu šo te. 20 testa jautājumi, likās diezgan normāli, jo neviens nebija tāds, ko varētu ātri un fiksi atrast manuālī.

Ja kādam būtu vēl kādi ieteikumi (ieskaitot offtopic par to, vai kādam Latvijā vispār šis sertifikāts ir vajadzīgs), you're welcome.

Tikko sapratu, ka memcached neljauj grupeet cache saglabaataas lietas. Uztaisiiju memcached wraperi, kas tajaa pashaa memcached glabaa masiivu ar grupaam, un katrai grupai piederoshajiem cache keys. Uztaisiiju arii metodi, kas ljauj izdzeest no cache visus grupai piederoshos keys. Bet tik un taa mani nepamet doma, ka tikko esmu veelreiz izgudrojis velosipeedu.

Kaads, kursh ir straadaajis ar memcached, nevar pakomenteet par cache grupaam?

doma nav slikta :)

Nuja :)

1) metodes, kas saakas ar is(isValid, isEnabled, etc) parasti atgriez boolean. Include tur galiigi neiederas.

2) esmu pieradis pie Java naming convention. Tas nozīmē, ka metodes/variabljus atdala ar lielajiem burtiem, nevis underscore (isValid(), nevis is_readable(), $programmer->programmerDescription, nevis $programmer->programmer_description. Citādi dažādās vietās tiek izmantoti dažādi 'naming convention'.

3) Un $programmer->programmer_description vajadzētu būt $programmer->description, jo skaidrs, ka description attiecas uz programmeri, nevis uz sazin ko veel.

4) metode JobInterview() mosh vajag rakstīt ar mazo burtu (ti, jobInterview()). Klasēm lai paliek lielais sākuma burts

5) jobInterview() vajadzeetu padot arii $programmer objektu

Nepiekriitu par IP detekteeshanu. Man straadaa, pie tam, labi. Labaakaa iipashiiba, ka 99% lapas lietotaaju nepamana, ka taada pretspama aizsardziiba vispaar lapaa pastaav. Nekaadas user captchas, user registraacijas, utt. Katra aizsardziiba jau balstaas uz kaut kaadiem pienjeemumiem - JS metode cer, ka boti nemaak izpildiit JS, mana metode - ka paarsvaraa spams naak no aarzemeem. Kameer straadaa, tikmeer OK.

P.S.

Kaads ir paskatiijies, kaa Delfi ar to ciinaas? Delfos komentaarus var ievadiit jebkursh, bet aarzemju URL spamus kaut kaa neredz.

Man arī lapā sāka reklamēties visādi "sviestainie" portāli. Negribēju taisīt lietotāju reģistrāciju (krietni mazāk postu būtu), un ar captcha arī negribējās, jo dazreiz pasham problēmas saprast, tieši kādi cipari captchā rakstīti. Mans ieteikums: uztaisi, lai detektē IP adreses valsti. Ja tā nav Latvija, tad brīdī, kad kāds mēģina ierakstīt komentāru ar "http://", laipni pasaki, ka "URLs not allowed".

Exception aaraa laist nekad nevajag. Vajag vismaz vienu try/catch bloku ap kodu, kursh var taisīt exceptionus, un catch blokā smuki izdrukājam normālu error message (pārslēdzam templeites uz error templeiteem, utt., utjpr.), kas ir krietni labaak par die("error");

Nu viņam ir viena funkcija, kas izsauc SQL ("$DB->Query($sql)"). Tur arī jāpārbauda/jāmet exception, kas sanāk tikai VIENĀ vietā. Es sapratu, ka viņa uztraukums un Delfina atbilde ir par to, ka kaut ko vajag pārbaudīt VISĀS vietās.

Visu cieņu, taču atļaušos nepiekrist Delfinam. Exception handling jau tieši tāpēc tika radīts, lai kļūdas nevajadzētu pārbaudīt VISUR. Ar exceptioniem kļūdas var pārbaudīt tajās, vietās, kur nepieciešams, lieki nepiedrazojot kodu ar nevajadzīgiem "if($kluda) ... else".

Nu labi, piekrītu, ka tas, vai mājaslapa validējas nav tiešā sakarībā ar pašu darba sludinājuma tekstu. Peace.

"Piedāvājam: Darbu pieredzējušā komandā"

Palaižam validatoru uz viņu mājaslapas... Protams, nav tik traģiski, kā vivaxmedia, bet par kaut ko tas tomēr liecina.

Labi, pieņemsim, ka tur IR jāizmanto onmouseover (tad, ja neizmantosi CSS). Bet tagad 100 milj. $ jautājums - kāds tam ir sakars ar PHP?

vēl atradu, ka Symphony PHP frameworkam ir tāds pats date formatētājs, kā Zend.

Laikam jau neder. Pieļauju, ka piedabūt, lai mans hostinga provaideris uzinstalē visu pasaules valodu locales būtu diezgan sarežģīti.

Vai kādam ir zināma kāda klase, projekts, vai kas tamlīdzīgs, ar kura palīdzību varētu izdrukāt datumus un skaitļus, atbilstoši lietotāja izvēlētajai valodai? Tulkošanai es varu izmantot gettext, bet gettext galīgi nav paredzēts datumu tulkošanai. Man vajadzētu metodi, kurai padod datuma formātu (piemēram "ddd MM YYYY"), un kura izdrukā "15 June, 2007" vai "2007. gada 15 jūnijā". Tāpat būtu labi, lai klase saturētu informāciju par citām lokalizācijas lietām: valūtām, skaitļu formām, utt.

Īsumā, es gribētu PHP ekvivalentu java Locale klasēm. Latviešu valodai garos datumus izdrukāt nav problēmu, bet es gribu supportu arī swahili, zviedru, utt. valodām, kur skaitļa vārdu/datumu formatēšanas likumi ievērojami atšķiras.

Ļaunākajā gadījumā man pietiktu ar datubāzi/web lapu, kur šādu informāciju var atrast. Klasi tad nāktos rakstīt pašam.

Elementāri, dārgais Vatson: uztaisi HTMLā elementu(s), kurus gribi kopēt. Piemēram, tabulu ar vienu ierakstu. Pēc tam no Javascript izsauc element.cloneNode(true); tik reizes, cik rindiņas tabulā vajag pievienot.

1) Sludinājuma tekstu viņi uzrakstīja apmēram 2001. gadā, no tā laika tas arī nav mainījies (ja neskaita klāt pielikto obligāto AJAX). Piemēram, variet salīdzināt ar 2003. gada sludinājama no http://web.archive.org/web/20030604032053/...dia.lv/?cid=182

2) Ja mēs paskatāmies archive.org, tad programmētājus viņi meklē VIENMĒR (archive.org dati ir sākot no 2003. gada, taču sludinājums viņu lapā parādījās jau pāris gadus ātrāk). Vai nu firma ĀRKĀRTĪGI strauji attīstās, vai arī, iespējams, tikai varbūt, var gadīties, ka, lieto "izmanto un pamet" pieeju.

AES (128 bitu versija) neder? http://www.phpclasses.org/browse/package/3650.html