mandarīnpīle
-
Posts
125 -
Joined
-
Last visited
Posts posted by mandarīnpīle
-
-
Ja tev ir pāri 17, tad esi jau nokavējis bridi, kad sākt.
http://business.time.com/2013/03/27/why-is-that-17-year-olds-25-million-news-app-even-legal/
Var sākt jebkurā brīdī, ja vien vari izdarīt visu - sākot no produkta idejas uzģenerēšanas/aizņemšanās līdz palaistam produktam.
Pamatā atrodi kādu aktuālu problēmu un radi tai risinājumu. Ja risinājums tiešam risinās problēmu, tad tavam risinājumam bus noiets un nopelnīt varēsi.
Lai varētu labāk atrast ideju, vari izlasīt kā to darīt Pola Grehema esejā: http://paulgraham.com/startupideas.html
Šī posta doma nebija gluži atlasīt uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus veiksmes stāstus no miljona. Nolaidīsimies uz zemes. Var, protams, mēģināt vienā rāvienā izgudrot kādu super-inovāciju ar mērķi kļūt par miljardieri, bet reālāk ir sākumam nopelnīt kaut vai piecus latus no kāda vienkārša pasūtījuma.
-
-
$(document).mouseup iznes ārpus $('#feedback').mousedown funkcijas
jo mousemove ta tiek unbindots, bet ne mouseup, un tas ar katru mousedown tiek piebindots klāt
un izmanto labāk jsfiddle, lai parādītu piemēru
Ou, ok, sapratu. Nezināju, ka jQuery tā darbojas.
Manuprāt, pareizāk gan būtu nevis iznest $(document).mouseup ārpus $('#feedback').mousedown, bet gan tūlīt tur pat aiz mousemove unbindot arī mouseup, lūk, šādi: $(document).unbind('mousemove mouseup');
Tevis ieteiktajā gadījumā uz katru mouseup JEBKUR DOKUMETNĀ visu laiku tiktu nevajadzīgi veikta unbind darbība, bet šādi to veic tikai pēc tam, kad tā izdarīta iekš #feedback DIV'a un sākusies vilkšana.
-
Ir html fails ar css un javascript, kuram vajadzētu darboties sekojoši:
1.) Ir liels pelēks kvadrāts, DIV elements, kurā, ieklišķinot ar peli un neatlaižot velkot, nemitīgi tiek izdarīts ieraksts par to, ka notiek vilkšana.
2.) Tad, kad pele tiek atlaista, tiek unbindots mousemove events un DIVā tiek ierakstīts, ka vilkšana pārtraukta.
Problēma - ierakstam, ka vilkšana pārtraukta, loģiski būtu jāparādās tikai vienu reizi, bet tā nenotiek. Jo vairāk reižu tiek izdarīta tā draggošana un peles atlaišana, jo ar katru reizi tiek izdarīts par vienu ierakstu vairāk. Zemāk ir viss kods vienā failā un arī pievienots kā pielikums.
Kur ir problēma, kāpēc tas ieraksts neparādās tikai vienu reizi?
<!doctype html> <html> <head> <meta charset="utf-8"> <style type="text/css"> #feedback{ background-color: #3D3F36; color:white; padding-left: 10px; -webkit-touch-callout: none; -webkit-user-select: none; -khtml-user-select: none; -moz-user-select: none; -ms-user-select: none; user-select: none; overflow: scroll; width: 500px; height: 300px; } </style> </head> <body> <div id="feedback">Ieklikšķini šeit ar peli un velc. Pēc mirkļa atlaid.<br/></div> </body> </html> <script src="http://code.jquery.com/jquery-latest.min.js" type="text/javascript"></script> <script type="text/javascript"> time = new Date().getHours()+':'+new Date().getMinutes()+':'+new Date().getSeconds(); //Izpildīt kodu pēc mouse down eventa $('#feedback').mousedown(function(){ //Kad pele ir nospiesta un to kustina, #feedback div'ā ierakstīt, ka notiek vilkšana $(document).mousemove(function(){ //Ieraksts $('#feedback').append(time+' you are dragging<br/>'); //Div'a automātiska aiztīšana uz leju līdz jaunākajam ierakstam document.getElementById("feedback").scrollTop = document.getElementById("feedback").scrollHeight; }); //Kad atlaiž peli, pārtrauc tās izsekošanu $(document).mouseup(function(){ //Peles kustības izsekošanas pārtraukšana $(document).unbind('mousemove'); //Ieraksts, kas kaut kāda iemesla pēc tiek izdarīts vaiŗāk nekā vienu reizi. Kāpēc? $('#feedback').append(time+' you just stopped dragging<br/>'); //Div'a automātiska aiztīšana uz leju līdz jaunākajam ierakstam document.getElementById("feedback").scrollTop = document.getElementById("feedback").scrollHeight; }); }); </script> -
Ir 10 objekti ar klasi ".active_class." Vienam no tiem ir id "#special_id".
Nepieciešams izpildīt animāciju uz visiem objektiem ar klasi ".active_class", kuru id NAV "#special_id".
$('.active_class').animate({ // JA objekta id NAV #special_ID backgroundColor: inactive_color_code });Kā?
Vai tam selektoram var kaut kā piekabināt if else konstrukciju?
-
Kaut kā tā varbūt? Sen ar šīm lietām nav sanācis noņemties :)
b = 200 hi = b div 256 // dalīšana bez atlikuma lo = b mod 256 // atlikums Ja negatīvs, tad b = 65536 - b
Jā, tas darbojas. Varētu paskaidrot, kāds tam ir matemātiskais pamatojums?
-
Ir pie iRobot Roomba pieslēgta Arduino plate. Neskaidrību rada braukšanu komandu došana, respektīvi, veids, kā no decimālās skaitīšanas sistēmas pāriet uz high-byte un low-byte. iRobots savai funkcionēšanai pieprasa komandu došanu šādā secībā:
[braukšanas kods] [ātruma high-byte] [ātruma low-byte] [pagrieziena high-byte] [pagrieziena low-byte]
Instrukcijā dots piemērs, kā veikt pārveidojumus:
ātrums = -200 mm/s = hex FF38 = [hex FF] [hex 38] = [255] [56]
pagrieziens = 500 grādu = hex 01F4 = [hex 01] [hex F4] = [1] [244]
Testa nolūkos nolēmu nosūtīt šos rezultātā iegūtos skaitļus un robots tiešām brauc kā paredzēts:
Serial.write(137) //Braukšanas kods
Serial.write(255);
Serial.write(56);
Serial.write(1);
Serial.write(244);
Jautājums, kā saveidot funkciju, kas automātiski no decimālās sistēmas jebkādu ātruma un pagrieziena vērtību pārveidos par high un low bytiem? Arduino funkcijas highByte(); un lowByte(); atgriež kaut ko uz to pusi, bet ne īsti. Piemēram, funkcija lowByte(500); (skaitlis no piemēra instrukcijā) atgriež skaitli 244 (kā piemērā) bet ar kaut kādām nesaprotamām rakstzīmēm galā.
Kāpēc tā un kā šis process ir pareizi jādara?
-
Video saitē zemāk redzams ļooti vienkāršs modelis, kā ar pastāvīgajiem magnētiem nodrošināt neliela ģeneratora rotāciju. Jautrības labad varētu ko līdzīgu uzmeistarot. Kādas ir jūsu domas, cik stipru strāvu tas dod ārā un kur ko tādu varētu pielietot? Iedegt vienu LED'u - ir jau forši, bet ne pārāk.
Varētu uzmontēt uz nelielas rotaļu elektriskās mašīnītes. Savienot ar baterijām un ķēdē ielikt klātu slēdzi - lādēt (bet nebraukt) tik ilgi, kamēr ir pilna baterija, tad izbraukt tukšu bateriju un stāvēt uz vietas, kamēr atkal ir pilna uzlāde. Tad atkal braukt un tā pa apli.Bet neesmu drošs, vai ar tādu strāvu vispār ir iespējama kaut kādas baterijas uzlāde un vai ģeneratora + mašīnītes masa nebūs par lielu, lai ar tādu enerģiju kaut izkustētos no vietas. -
<xsl:text>Pieejams:</xsl:text><br />
Un kā ielikt line breaku, kā arī iegūt treknrakstu, ja izvade notiek šādi:
<format>{<strong>bold</strong>%Author:1%. }{ %InternetSiteTitle|Title%.}{ [tiešsaiste]. [skatīts %DayAccessed:1%.%MonthAccessed:1%.%YearAccessed:1%.] Pieejams: %URL:l%}</format>
<strong> tagi nedarbojas. Pieņemsim, ka gribu [tiešsaiste] treknrakstā
-
XSL failā, kas producē Microsoft Worda bibliogrāfiju, stāv rakstīts šādi:
<xsl:template name="BibDisplayURL"><xsl:variable name="cURL"><xsl:value-of select="count(b:URL)"/></xsl:variable><xsl:if test ="$cURL!=0"><xsl:text>Pieejams:</xsl:text><xsl:value-of select="b:URL"/><xsl:call-template name ="templ_prop_Dot"/></xsl:if></xsl:template>Un izvade no tā ir apmēram šāda:[1] «Saites nosaukums,» [Tiešsaiste]. Pieejams: http://www.ruby-lang.org/en/about/#fn2. [Piekļūts 26 01 2013].Jautājums, kas un kā tur jāizmaina, lai aiz vārda "Pieejams: " tiktu ielikts line breaks, un saite būtu jaunā rindā? -
Ja normāli :hover stāvokļa izraisīšanai css failā rakstītu kaut ko šādu:
#div{
background-color: white;
}
#div:hover{
background-color: black;
}
Tad kā pēc lapas ielādes es varu nomainīt to :hover stāvokli? Esmu mēģinājis šādi:
$('#div:hover').css('background-color', 'red');
Bet tas nestrādā.
-
Vai ir iespējams redzēt pašu repeat_scroll funkciju?
Nebūtu vienkāršāk izmantot `animate`, nevis izgudrot riteni no jauna?
Editoju postu
-
Vēlos panākt horizontālas skrollēšanas efektu JavaScriptā. Pieivenotais index.html ir self-containing ar visu jquery un css - būtībā preview ar to, cik tālu man jau ir uztaisīts.
Man ir funkcija scroll();, kas izmaina elementa margin un pārbīda to pa labi vai pa kreisi atkarībā no argumentiem
Man Ir Javacript funkcija repeat_scroll(); , kas noteiktu skaitu reižu izsauc funkciju scroll(); ar delayiem starpā, tā radot animācijas efektu. Katrai reizei tiek aprēķināts lineāri pieaugošs palielinājums, lai animācija it kā ieskrietos un paliktu ātrāka vai lēnāka atkarībā no argumentiem.
Argumentos varu norādīt attālumu, virzienu (pa labi vai kreisi), ātruma palielināšanos vai zaudēšanu, aizturi starp cikla reizēm.
Laai iegūtu efektu, ka elements pabīdās pa labi smooth stilā, jāizsauc funkcija divreiz ar šādiem argumentiem:
repeat_scroll('attaļums-100cikli', 'virziens-pa_labi', 'ātrums-augošs', 'aizture,piem,10milis');
repeat_scroll('attaļums-100cikli', 'virziens-pa_labi', 'ātrums-dilstošs', 'aizture,piem,10milis');
Problēma tajā, ka izsaucot funkciju pirmo reizi, tā negaida, kad tiks pabeigta, un uzreiz izsaucas arī otrā, rezultātā animācijai rodas personības dalīšanas skriet pa labi vai pa kreisi un nekas nestrādā.
Kā panākt, lai otrais funkcijas call's palaistos tikai tad, kad pilnībā izpildīts pirmais?
Esmu mēģinājis lietot kaut ko līdzīgu šim:
repeat_scroll('on_the_right').promise().done(function(){alert('Pirmaa funkcija pabeigta');});bet alert nekad nenostrādā....Sviests.Pieivenotajā index.html ir preview ar to, kā tas darbojas. Ar mouseenter un mouse leave. -
-
Priekšapmaksa?
Apziņa par labi padarītu darbu..
-
Pierādīt, ka vienā trijstūrī augstumu krustpunkts, mediānu krustpunkts un vidusperpendikulu krustpunkts atrodas uz vienas taisnes. Risinājums?
-
Pirki vienu paku un to pašu no EU? :D
PVN nāk klāt faktiski visām pakām no ārpus EU sākot no 20Eur (šogad palielināja no 10 uz šķiet, 20, bet to pats var atrast googelē). Muitas nodoklis ir noteiktām preču grupām un tas ir dažāds. Bet tie ir nieka procenti salīdzinājumā ar PVN.
Dažreiz, ja paveicas, PVN netiek uzlikt. Nez kas viņiem tur - slinkums varbūt, vai pārāk daudz paku.
Pietam PVN ir jāmaksā par (cena + shipping).
Reizēm muita netic norādītajām summām un tad pašam jādiedz uz lidostas muitu pierādīt izmaksas.
Pieņemsim, ka man nepaveicas un viņi uzliek PVN. Tad kā es to varu nomaksāt? Sanāk ka paka sēdēs lidostā līdz es aizbraukšu un uz vietas samaksāšu?
-
Ir kāds ar reālu pieredzi?
-
Tieši mūsu nezināšana maina patiesību mūsu uztverē. Tas nekas, ka tā nav "absolūta" patiesība. Kādreiz cilvēki ticēja, ka Zeme ir visuma centrs. Arī viņiem tā bija patiesība, tik pat patiesa, kā mūsu patiesības mums šobrīd. Patiesība un viss šajā pasaulē ir relatīvs kaut kam, nav nekā absolūta.
Neviens no variantiem - nedeterminisms un determinisms nav pierādāms un visdrīzāk nekad arī nebūs, jo lai pierādītu vienu vai otru, mums būtu nepieciešams uztvert (bez)galīgu universu kas satur (bez)galīgi daudz informācijas, jo mums nāktos izskaidrot cēloņus un sekas visiem notikumiem visā universā visā tā pastāvēšanas laikā, un šeit jau pat fantāzijas par civilizāciju X, kas skenē universu mums nepalīdzēs. Pat ja tāda kaut kur eksistē, sapņošana griestos par to mums vienalga nepalīdzēs atklāt patiesību.
Nu jā, pat ja mēs nezinām patiesību, tāda tomēr ir.
Labi, noskeilosim visu padarīšanu piezemētāku. Tu gāz riņķī manas teorijas ar to, ka tās ir netveramas.. Bet mums jau nemaz nevajag visu universu, pietiek ar sistēmu, kas ir "pietiekami" slēgta. Piemēram tā datorprogramma. Tā darbojas determiniski tik ilgi, līdz no ārienes nepienāk klāt jauni "mainīgie". Piemēram, vienas puses dators pārkarst un nespēj izdarīt korektu gājienu. Bet tā tas notiek ārkārtīgi reti. Tātad šāda sistēma pietiekami ilgi darbojas determiniski. Arī mūsu Zemes orbīta no ārvides nozīmīgus mainīgos saņem, bet ne ļoti bieži. Aprēķinot nākotni tikai ar tiem mainīgajiem, kas darbojas ap Zemes orbītu, mēs iegūtu diezgan precīzu rezultātu..
Nu tad es secinu, ka determinisms strādā tik ilgi, līdz no ārvides nepienāk jauni mainīgie. Tā kā visuma uzbūvi vēl nezinām, tad grūti pateikt, vai tas viss kopumā ir determinisks. Bet mūsu Saules sistēma viennozīmīgi darbojas determiniski vismaz "pietiekami ilgu" laiku,
-
Ar mēs es domāju cilvēku civilizāciju un katru indivīdu atsevišķi, kā arī cilvēku civilizācijas uztveri. Ir bezjēdzīgi diskutēt par "kas būtu, ja būtu". Mēs būsim deterministiski tad, kad mēs to skaidri zināsim. Pagaidām mēs esam ne deterministiski, ne nedeterministiski, un kamēr nav pierādījumu vienam no variantiem, katrs pieņem sev vēlamo.
Atkārtošu vēlreiz to domu, ko izteicu sākumā.. Tas, vai mēs kaut ko zinām vai nezinām, nemaina to, kā tas ir patiesībā.
Tavi spriedumi ir pareizi tad, ja mēs runājam par kādu relatīvu, ne absolūtu determinismu.
-
Jā, taču tas nepadarīs universu deterministisku MUMS. Saproti? Šajā gadījumā, kas iespējams entitijai X nav nozīmīgs, nozīmīgs ir tas, ka iespējams mums.
Vai mēs šeit gadījumā nestrīdamies tikai par vārda 'determinisks' kā tāda nozīmi? Nevis reālo ainu. Pēc tavas domas tie 'mēs' un 'mums' beidzas pie universa robežas.. Bēēēt. Ja tā multiversa civilizācija var mūs apskaitļot, tātad absolūti mēs esam determiniski.
-
Codez, un tagad padomā, kā un no kurienes rodas šie dažādie likumi. Nez kāpēc tu esi iedomājies, ka spēles gaita seko likumiem, kas pēc tevis sacītā gandrīz vai sanāk kā konstanta vērtība. Taču patiesībā, "spēles noteikumi" ir izvēles fakts, kas radies atkarībā no citiem izvēles faktiem.
Cēloņa rašanos vai ietekmēšanos no sekām sauc par retrocēlonību. Tas ir labi zināms paradokss kvantu mehānikā un filozofijā. Piemēram slavenais vectēva paradokss, kur mazdēls atgriežas laikā tajā pašā laika līnijā un piebeidz savu opi. Retrocēlonību iespējams piemērot arī kvantu stāvokļiem, kur divi atomi dažādos laikteplas punktos manto tās pašas īpašības, tādējādi, mainot atoma Y stāvokli punktā YX tiek ietekmēts atoms X punktā XY.
Šis gan ir nedaudz twisted domas lidojums, daļēji nepierādīts, taču, pat neņemot vērā retrocēlonību mūsu darbības vienalga sanāks nenoteiktas jeb nedeterministiskas.
Ko es gribu teikt, ka statuss "likums" ir abstrakts. Likuma rašanās fakts ir tādas pašas sekas kādam cēlonim, kā šo likumu implementācija. Tātad, faktiski, katram cēlonim ir bezgalīgi daudz iespējamu stāvokļu, kas nozīmē, ka no mūsu, kā novērotāju viedokļa vienkārši nav iespējams noteikt visus šos stāvokļus un noteikt iznākumu, kas savukārt efektīvi padara mūsu lēmumus par nenoteiktiem no mūsu pašu skatu punkta, kamēr vien mēs nepieņemam lēmumu par to noteikšanu.
mandarīnpīle, tieši tā, mums kā universa sastāvdaļai universs tiešām nav deterministisks tikai tāpēc, ka mēs to nespējam ne vienlaicīgi ne vispār kopumā novērot, kas padara universu efektīvi nedeterministisku. Tas, ka kādai entitijai X universs ir novērojams kopumā un deterministisks priekš mums kā "insaidera" neko ne maina, ne dod.
Nu labi, pasteigsimies zinātnei pa priekšu un pieņemsim, ka multiverss tiek pierādīts. Varbūt blakus peldošā universā ir civilizācija ar mums neiedomājamu tehnoloģiju, kas, pavērsta pret mūsu universu, spēj to apskaitļot i 100 gadu uz priekšu, i 100 gadu atpakaļ. Tas kļūst deterministisks.. Ne tā?
-
Konkrēts piemērs - gribu nopirkt ebayā telefonu par 100$ no Honkongas, Standart Int shippingu ieskaitot.
Cik netā uzraku, muitas nodoklis jāmaksā, ja sūtījuma vērtība pārsniedz 150 EUR ? Tas laikam atkrīt. Bet PVN 22% jāmaksā jebkurā gadījumā? Tas nozīmē ka telefons iesprūdīs kaut kur Rīgas lidostā un man no saviem laukiem vajadzēs kratīties 100 km līdz turienei, lai to izpirktu?
Un kad tas PVN ir jāmaksā un kad nav? Lētāki sūtījumi, ko esmu pircis, nu, ap 20ls, atnākuši līdz pat manām namdurvīm bez jebkādām problēmām.
-
Izvēle ir superpozicionēta - tā nav ne izdarīta, ne neizdarīta, kamēr vien netiek novērots pats izvēles izdarīšanas fakts vai izvēles izdarīšanas sekas. Pašu izvēles faktu izraisa vai nu citu izdarītu izvēļu fakts, vai nu izvēles fakta sekas, jo, kā zināms, cēlonis var rasties arī pēc tam, kad jau novērotas sekas. Katras izvēles fakts ir notikumu - faktu rezultāts, taču, lai arī citus faktus iespējams noteikt un aplūkot, pats aplūkošanas fakts var mainīt izvēli un var būt par pamatu cēloņu stāvokļa maiņai, kas padara katru izdarīto izvēli atkarīgu no apstākļiem, taču ne deterministisku, jo novērot tik sarežģīta procesa cēloņus būtu fiziski neiespējami - novērotājam nāktos observēt visus iespējamos stāvokļus visās iespējamajās kombinācijās visā laika plaknē visā universā kas prasītu cilvēka prātam neaptveramus resursus - lai observētu universu tev būtu nepieciešams pašam kļūt par universu.
Nē, es tomēr nepiekrītu. Tu saki, ka universs nav determinisks tāpēc, ka mēs vienkārši nespējam to vienlaicīgi novērot? Manuprāt, fakts, ka mēs visu nespējam vienlaicīgi novērot nekādā veidā nenozīmē, ka šīs novērojamās lietas kļūst randomizētas. Tas gluži vienkārši nozīmē to, ka mēs tās nezinām. Un neko vairāk. Bet pēc savas dabas tās tomēr pakļaujas stingriem dabas likumiem.
Darbam derīgs cilvēks?
in Iesācējiem
Posted
Savu Big Bang uz skatuves uznākšanas Theory šobrīd esmu noapaļojis līdz apmēram šādai stratēģijai.. Ir doma kādu kādus mēnešus uzražot pāris kvalitatīvus darbus ko ielikt portfolio līdzīgā veidolā. Kaut vai izveidot blogu un noprezentēt, aprakstīt, kas īsti ir izveidots.