Hi buddy, mans ir PHP newbie, bet viedoklis ir :))
Shitaadu pieeju izmantoja kadreiz Oracle webserveris un paaris Java toolji. Piem. XMLC http://xmlc.objectweb.org/index.html. Vai gadijumaa PEAR arii nav kada shitaada biblioteeka?
Ar shadu pieeju tu ieguusti abstrakciju no HTML/XML bet, kad buus jaamaina paskats tik un taa naksies nosviist mainot kodu. IMHO eertaak ir visu nemainigo kluci iebaazt vienaa echo, ka kas pa vidu mainaas - izdrukaat variabli, atkal klucis. HTML pa taisno jau ertak rakstiit (vismaz man :)) )
Ertaaks solutions buutu izmantot kadu templateshanas fignju. Nesen paskatijos uz Savant http://phpsavant.com/yawiki/ - izskatiijaas peec visai laadziigas biblioteekas.
Tagad ar PHP5 var pa taisno izmantot XML, XSL - arii normaali var templateet. Tjipa sastukjee XMLaa datus, kam jaabuut uz ekraana kautkur. XSLaa uztaisi pashu lapu (vai lapas dalju) ar XPATH tagiem, kur kura XMLa dalja atradiisies un tad process un lapa gatava :))
OOP jau nav pashmeerkjis - tjipa OOP ir kruta tagad mocjiisim visu objektos. Galvenaa buutiba ir fiichu atdaliishana, lai pectam, kad atnak klients vai kaads cits seene un saka, ka visu grib citaadaak - var aatri samainiit. Jeb, piemeram, ir saprogrammets site uz DB, bet klients grib XML.
Vai arii ir uztaisiitas kaadas pamaklases, piemeram katalogam un jaunaa projektaa taas extendeet ar fiicham, kas tur nepiecieshamas.
OOP gadijumaa tas ir daudz ertak/atrak izdaraams nekaa tikai proceduraas.
Te atpakalj lasiiju ka cilveekam nepatiik private uc. atribuuti. Nu baac - ta ir super fiicha, bez taas iedoshi savi klasi kaadam citam un tas saaks izmantot tavas iekshejajai lietoshanai paredzeetaas metodes un atribuutus, rezultaata varbuut kautkas stradas, bet nu galiigi greizi. Pectam liks uz galvas ka huinju esi iedevis.
